Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar Satiksmes ministrijas izstrādāto precizēto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” un uztur sekojošus iepriekšsniegtos un zemāk pie likumprojekta punktiem norādītos iebildumus.

-

LDDK neatbalsta likumprojekta 1.punktā ietverto 1.panta 17.punkta piedāvāto vienotās biļetes definīciju, kas nosaka, ka vienotās biļetes ir “vienotās biļetes - biļetes, kas apliecina tiesības izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos (reģionālas nozīmes autobusā, vilcienā, pilsētas nozīmes maršrutu tīklā esošajos transporta veidos – autobusā, tramvajā vai trolejbusā) un maršrutos.” jo ar šādu grozījumu spēkā stāšanos visas RP SIA “Rīgas satiksme” abonementa biļetes kļūst par vienotajām biļetēm Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma izpratnē, jo tās dod tiesības izmantot Rīgas valstspilsētas sabiedrisko transportu vairākos pārvadājumu veidos (tramvajs, trolejbuss un autobuss) un visos Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, tādejādi nesamērīgi ietekmējot RP SIA “Rīgas satiksme” kā pārvadātāja tiesības realizēt savu pārvadājumu biļešu tirdzniecību.
 

“vienotās biļetes - biļetes, kas apliecina tiesības izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos (reģionālas un pilsētas nozīmes maršrutu tīklā esošajos transporta veidos – autobusā, vilcienā, tramvajā vai trolejbusā) un maršrutos, izņemot viena pārvadātāja biļetes savam maršrutu tīklam”.

LDDK joprojām uztur iebildumus par likumprojekta 7.punktā piedāvāto risinājumu 14.¹ panta 2.² daļas pirmajam teikumam, jo, neskatoties uz arī iepriekš izteiktajiem iebildumiem, norma joprojām nesniedz skaidru un nepārprotamu norādi, ka valstspilsētas pārvadātājam, kas nodrošina pasažieru ar valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu pārvadāšanu elektronisku identifikāciju / uzskaiti, ir jāveic papildus ievērojami ieguldījumi jaunas, faktiski esošo sistēmu dublējošas braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanas un uzskaites sistēmas risinājuma iegādē.
 
LDDK jau iepriekš ir norādījusi, kā piemēru, ka lielākā daļa RP SIA “Rīgas satiksme” pasažieru, kas izmanto valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, ir saņēmuši un lieto RP SIA “Rīgas satiksme” elektroniskās identifikācijas līdzekli – personalizēto e-talonu, tādēļ attiecībā uz RP SIA “Rīgas satiksme” kā pārvadātāju faktiski tiek pieprasīts, lai pasažieru, kas izmanto valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, paralēlai personalizētai uzskaitei tiktu ieviesta vēl viena sistēma. Šīs jaunā sistēmas ieviešana realitātē attiektos tikai apmēram uz 20 tūkstošiem validāciju jeb braucieniem mēnesī, kas ir nesamērīgi maz pret kopējo RP SIA “Rīgas satiksme” pasažieru skaitu – apmēram 10 miljoniem mēnesī. 
 
Pretēji izziņas 1.punkta skaidrojumā norādītājam attiecībā uz LPPA 20.09.2024. iebildumiem, LDDK nevar piekrist, ka elektroniskā identifikācijas līdzekļa ieviešana RP SIA “Rīgas satiksme” pārvadājumos ietekmēs tikai to nelielo pasažieru skaitu, kas tos lietos, jo proporcionāli nesamērīgās izmaksas šo pasažieru braucienu elektroniskas uzskaites vajadzībām ietekmēs gan kopējās valstspilsētas pasažieru pārvadājumu izmaksas, gan arī, likumsakarīgi, biļetes cenu.

Atbilstoši izziņā norādītajam (Izziņas 71. un 95. punkts), Likumprojekta izvērtēšanā ņemts vērā iebildums, ka bērniem līdz 15 gadu vecumam personas apliecības saņemšana nav obligāta, tomēr iebildums ņemts vērā daļēji tādejādi, ka atbilstoši Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 33.punktā noteiktajam personas apliecība braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanai turpmāk būs obligāti nepieciešama arī personām, kurām atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumā (9.panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 5.punktā) noteiktajam “eID kartes saņemšana nav obligāta, tostarp, bērniem līdz 15 gadu vecumam” (skatīt. Izziņas 71. un 95.punkts).
Lūdzam sniegt izvērtējumu par iespējamām sekām un iespējām risināt problēmas, kādas varētu iestāties, bērniem nozaudējot savas personas apliecības, tajā skaitā drošības riskus, piemēram, bērna nolaupīšanas gadījumā, ja bērnam līdzi ir personas apliecība, kas ir izceļošanai no valsts derīgs dokuments, kā arī, vai, izmantojot reģionālo transportu nokļūšanai uz izglītības iestādi, bērnam, personas apliecības nozaudēšanas gadījumā netiks faktiski liegtas iespējas saņemt obligāto izglītību, jo nebūs iespēja izmantot sabiedrisko transportu.
 
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, LDDK joprojām kopumā uztur iebildumus pret personas apliecību kā valsts braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanas identifikācijas līdzekli valstspilsētu, kuras ir ieviesušas savus elektroniskās identifikācijas līdzekļus, obligātu ieviešanu.
 
Kā jau iepriekš vairākkārtīgi norādījām, Likumprojekta izziņā un anotācijā šādai iecerei un finansiālai ietekmei un valstspilsētas pašvaldības budžetu joprojām nav sniegts pietiekams ekonomiskais ieguvumu izvērtējums un pamatojums, un fakts, ka šī ideja ir radusies jau 2015. gadā nav un nevar būt pietiekams pamatojums ievērojamu finanšu līdzekļu ieguldījumam sistēmā, kas LDDK biedram RP SIA “Rīgas satiksme” nav nepieciešama, kā arī šādi izdevumi RP SIA “Rīgas satiksme” ieskatā joprojām nav lietderīgi un samērīgi.

Attiecībā uz tieši uz LDDK biedra RP SIA “Rīgas satiksme” situāciju nav korekti atsaukties uz 2015.gada 31.marta MK noteikumu Nr.153  “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos” anotācijā norādīto par nepamatoti no valsts budžeta kompensētajiem 5 miljoniem euro gadā jeb 30 % no visām nulles biļetēm, jo RP SIA “Rīgas satiksme” elektronisko norēķinu sistēmu ieviesa jau 2009.gadā un 2015.gadā tās lielākā daļa pasažieru braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai jau lietoja personalizētos e-talonus jeb pārvadātajā noteiktos identifikācijas līdzekļus. Tāpat no 2022.gada 1.janvāra RP SIA “Rīgas satiksme” nenodrošina iespēju pie vadītāja iegādāties vienreizējās braukšanas biļetes skaidrā naudā, tādēļ arī atsauces uz ēnu ekonomikas samazināšanu attiecībā uz RP SIA “Rīgas satiksme” šeit nav attiecināmas, līdz ar to jautājums, kādēļ Rīgas valstspilsētai  jāievieš vēl viena paralēla un izmaksu ziņā dārga sistēma, paliek neatbildēts.
 
Tāpat fakts, ka 2024.gada 18.oktobra izziņas 71.punktā attiecībā uz Eiropas invaliditātes kartes digitālā versijas ieviešanas nodrošināšanu caur Eiropas digitālo maku prognozējoši 2026.gada beigās norādīts, ka “arī Satiksmes ministrijai un ATD būs izaicinājumi” vēl jo vairāk liecina, ka iesaistītās institūcijas apzinās šīs sistēmas ieviešanas tuvākās nākotnes problēmas, tomēr, virzot likumprojektu joprojām tiek secināts, ka “pašlaik iebildumā minētais jautājums nav attiecināms uz virzīto Likumprojektu”, lai gan ar lielu varbūtību jau gadu pēc likumprojekta piemērošanas uzsākšanas eventuāli jau būs jāuzsāk piemērot citas prasības, dati, dokumenti un risinājumi šajā kontekstā.

 
 

-