Atzinums

Pasākumu plāna 2.4. pasākums paredz izstrādāt rīcības algoritmu darbā ar bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu un ir veikuši smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus. Kā atbildīgā par pasākuma izpildi norādīta Tieslietu ministrija un secīgi Labklājības ministrija. Kā darbības rezultāts norādīts izstrādāts rīcības modelis darbam ar nepilngadīgajiem, bērniem tiek piemēroti uzvedības riskiem un vajadzībām atbilstoši pakalpojumi. Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" noteiktajai Tieslietu ministrijas kompetencei Tieslietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmā un sodu izpildē, bet nav iestāde, kas ir tiesību normu piemērotāja darbam ar bērniem, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu. Rīcības algoritmus darbā ar bērniem izstrādā iestādes, kas ir tiesību normu piemērotājas. Ievērojot minēto, lūdzam nenorādīt Tieslietu ministriju kā atbildīgo iestādi par pasākumu plāna 2.4. pasākumu.

-

Pasākumu plāna 2.5. pasākumā kā darbības rezultāts ir norādīts: Bērniem netiek piemērotas sodoša rakstura sankcijas, bet gan uzvedības riskiem un vajadzībām atbilstoši audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Tiek izveidota "Bērnu un jauniešu drošā māja" augsta riska bērniem un jauniešiem. Lūdzam precizēt darbības rezultātā norādīto informāciju, izvairoties no formulējuma “bērniem netiek piemērotas sodoša rakstura sankcijas”. Attiecībā uz administratīvo sodu atcelšanu bērniem likumdevējs šādu iniciatīvu līdz šim nav atbalstījis. Turklāt ir jāņem vērā, ka arī turpmāk tiks saglabāta iespēja piemērot kriminālatbildību par bērnu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tālab nav paredzēts pilnībā atteikties no sodoša rakstura sankcijām bērniem. Vienlaikus tiks turpināts darbs pie atbalsta sistēmas pilnveidošanas un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu bērniem sistēmas stiprināšanas.
 

-

Pasākumu plāna saīsinājumu tabulā nav atrodams saīsinājums BLSP, kurš parādās 4. rīcības virziena 4.1. pasākuma rezultatīvajā rādītājā. Lūdzam pārskatīt arī citus saīsinājumus un salāgot ar pasākumu plāna saīsinājumu tabulu. 

-

Nav skaidri saprotams pasākumu plāna 3.2. pasākums "Izstrādāt īpaši aizsargājamo cietušo – nepilngadīgo, nopratināšanas vadlīnijas"  tvērums, ņemot vērā Viedokļu pārskatā izteikto Centra “Dardedze” iebildumu, ka Latvija jau ir iztulkojusi un adaptējusi NICHD izmeklēšanas intervijas protokolu,  tāpēc pasākumu plānā noteikti nebūtu jāiekļauj un no jauna jāparedz finansējums aktivitātei, jo tādas jau ir izstrādātas.

Tieslietu ministrijas ieskatā vadlīniju tvērumam un mērķim ir jābūt plašākam, ar praktisku metodisko atbalstu, nekā jau Latvijā adaptētajam NICHD protokolam, kas nosaka pašas nopratināšanas struktūru. Piemēram, tajās detalizēti jāietver informāciju par nopratināšanas sagatavošanās procesu; procesuālajā darbībā, kas jāveic pirms vai pēc nopratināšanas; noskaidrojamo apstākļu minimumu pirms bērna nopratināšanas, kā arī nopratināšanā nepieciešamo noskaidrojamo jautājumu minimumu, lai maksimāli ievērotu  principu, ka bērnu pēc iespējas pratina tikai vienu reizi; pratināšanas plānošanu, tai skaitā iespējamo jautājumu saskaņošanu ar uzraugošo prokuroru vai kritērijus lietu kategorijām, kurās nopratināšanas procesā jāpiedalās arī pašam uzraugošajam prokuroram; tāpat tajās jāatspoguļo KPL normu praktiskās piemērošanas skaidrojums, lai vienveidotu praksi, un tml. Vēršam uzmanību, ka 2024. gada 22. oktobrī spēkā stājās grozījumi KPL 153. pantā, kas  noteic, ka īpaši aizsargājamu nepilngadīgo cietušo pratināšanu izdara ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Un tikai neatliekamos gadījumos, kad pratināšanu nav iespējams izdarīt šādi un nepieciešams nekavējoties noskaidrot un aizturēt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai šāda pratināšana nav iespējama nepilngadīgā veselības stāvokļa dēļ, nopratināšanu var veikt izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. Tāpat ir noteikta jauna kārtība par aizstāvības puses tiesībām pieteikt lūgumu iepazīties ar nopratināšanas ierakstu vai protokolu un pieteikt motivētu lēmumu par iespējamiem papildu jautājumiem jau pirmstiesas procesā. 

Ņemot vērā minēto, Vadlīniju izstrādē un saskaņošanā jāiesaista arī ĢP.  Tāpat, tā kā vadlīnijas tiks izstrādātas ņemot vērā bērna labāko interešu ievērošanu ir svarīgi, ka vadlīnijas izstrādātas sadarbībā arī ar BAC un tā struktūrvienību Bērna māja. Vēršam uzmanību, ka likumdevējs ir noteicis, ka Bērna mājas modelis ir kā pamatprincips darbam ar īpaši aizsargājamiem nepilngadīgajiem cietušajiem kriminālprocesā. 
 

-

Lūdzam precizēt pasākumu plāna 3.4. rezultatīvo rādītāju, to izsakot šādā redakcijā:
"Rasts risinājums ekspertu un ekspertīžu pieejamībai kriminālprocesā". Precizējums nepieciešams, jo normatīvo aktu grozījums ietilpst potenciālajā risinājuma, ja izvērtēšanas laikā ar kompetentajām iestādēm nonāks pie šāda secinājuma. Vienlaikus primāri kā rezultatīvajam rādītajam ir jābūt konceptuālam risinājumam, lai palielinātu pieejamību un samazinātu termiņu, kādā tiek veiktas tiesu psiholoģijas,  psihiatrijas  un kompleksās ekspertīzes bērniem kriminālprocesā.
 

Pasākumu plāna 3.4. rezultatīvais rādītājs: "Rasts risinājums ekspertu un ekspertīžu pieejamībai kriminālprocesā".