Atzinums

Lūdzam Ekonomikas ministriju papildināt anotāciju ar pamatojumu konkrētu projektu (Nr.4.2.1.2/18/I/055 "Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā A.Briāna ielā 13, Rīgā ", Nr.4.2.1.2/20/I/002 "Latvijas Jūras akadēmijas Flotes ielā 12 k-6, Rīgā, energoefektivitātes paaugstināšana" un Nr.4.2.1.2/18/I/034 "Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Kandavas ielā 2, Rīgā") rosinātiem būvniecības līgumu noslēgšanas termiņa pagarinājumiem, ņemot vērā, ka no šobrīd piejamās informācijas nav vienozīmīgi skaidrs, ka šos projektus var droši pabeigt attiecināmības perioda (līdz 31.12.2023.) ietvaros. Īpaši lūdzam ņemt vērā un skaidrot gadījumus, kad projektos Nr.4.2.1.2/20/I/002 "Latvijas Jūras akadēmijas Flotes ielā 12 k-6, Rīgā, energoefektivitātes paaugstināšana" un Nr.4.2.1.2/18/I/034 "Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Kandavas ielā 2, Rīgā" būvniecības līgumu noslēgšanas termiņi iepriekš jau bija tikuši pagarināti.

-

Lūdzam anotācijā "Problēmas un risinājumi. Problēmas apraksts" precizēt teikumu “Iekšlietu ministrijas kvota tiek palielināta sekojoši: 9 607 649 EUR (ERAF 8 166 501; VB 1 441 148), pārdalot finansējumu [..]”, aizstājot vārdus “kvota tiek palielināta sekojoši” ar vārdiem “kvota pēc finansējuma palielināšanas ir sekojoša”.

-

Lūdzam papildināt anotācijas "Problēmas un risinājumi" sadaļu ar to, ka projektiem (1) Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas ēkas Lielupes ielā 1 k-8, Rīgā, energoefektivitātes paaugstināšana – Nr. 4.2.1.2/18/I/021, un (2) Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas ēkas Flotes ielā 12 k-4 energoefektivitātes paaugstināšana – Nr. 4.2.1.2/18/I/048, lūgums par projektu īstenošanas termiņa pagarinājumu līdz 01.05.2022. ir uzskatāms par pamatotu.
Pamatojoties uz to, ka CFLA ir konstatējusi nobīdes minētos projektos, un ir saņemts konceptuāls atbalsts no Ekonomikas ministrijas par projektu īstenošanas termiņu pagarinājumu, lūdzam iekļaut anotācijā informāciju par termiņa pagarināšanas nepieceišamību minētajos projektos.

-

Lūdzam papildināt MK protokollēmumu ar sekojošu punktu, ņemot vērā ka ir saņemts konceptuāls atbalsts no Ekonomikas ministrijas: "Atļaut anotācijā norādītajam finansējuma saņēmējam Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas ēkas Lielupes ielā 1 k-8, Rīgā, energoefektivitātes paaugstināšana – Nr. 4.2.1.2/18/I/021 un Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas ēkas Flotes ielā 12 k-4 energoefektivitātes paaugstināšana – Nr. 4.2.1.2/18/I/048 pagarināt projekta īstenošanas termiņu līdz 01.05.2022."

Atļaut anotācijā norādītajam finansējuma saņēmējam Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas ēkas Lielupes ielā 1 k-8, Rīgā, energoefektivitātes paaugstināšana – Nr. 4.2.1.2/18/I/021 un Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas ēkas Flotes ielā 12 k-4 energoefektivitātes paaugstināšana – Nr. 4.2.1.2/18/I/048 pagarināt projekta īstenošanas termiņu līdz 01.05.2022.

Aicinām Ekonomikas ministriju pārskatīt normas (noteikts termiņš būvniecības līguma noslēgšanai atbilstoši 22.09.2020 Ministru kabineta sēdes protokola Nr.55 31.§ 2.4.punktam) aktualitāti, t.i., vai tā sasniedz noteikto mērķi un tās izpildes samērīgumu, ņemot vērā, ka līdz šim vairākkārt Ekonomikas Ministrija virza Ministru kabineta lēmumus pagarināt projektiem noteiktos termiņus (vairākiem projektiem tiek atkārtoti lūgta būvniecības līgumu termiņu pagarināšana, Ekonomikas Ministrijai visus saskaņojot). Iespējams, ka efektīvāk un ar mazāku administratīvo slogu būtu pieņemt lēmumus atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes līmenī, vērtējot projekta ieviešanas gaitu un riskus.

-

Šie SAM MK noteikumi ir par 1.kārtas projektiem, bet 5.punkts sniedz atļauju gan par pirmās, gan par otrās projektu iesniegumu kārtas projektiem. Lūgums dzēs "..un otrās..", jo otrās kārtas MK noteikumu grozījumu protokollēmumā arī tiks iekļauts šāds punkts, tikai par otro kārtu.

5. Atļaut Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumiem Nr. 784 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā", 51.⁴ 7. apakšpunkta ietvaros, 4.2.1.2. pasākuma pirmās projektu iesniegumu kārtas projektiem, kas uzskaitīti šajā anotācijā, sniedzot pagarinājuma pamatojumu, pagarināt projektu īstenošanas termiņu par laiku, kas pārsniedz sešu mēnešu termiņu, ja, izvērtējot grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai, tai skaitā vērtējot tautsaimniecisko nozīmi, termiņa pagarinājums ir uzskatāms par pamatotu.

Grozītais MK noteikumu 48.punkts saka, ka papildinošā saimnieciskā darbība (PSD) patērē tādu pašu resursu apjomu (..patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiālus, aprīkojumu, darbaspēku un pamatkapitālu) apjomu..).
Savukārt Eiropas Komisijas paziņojuma 207.punkts gan saka, ka PSD patērē tos pašus resursus, nevis tādu pašu resursu apjomu.

(Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC.
Ja jaukta izmantojuma gadījumā infrastruktūru izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, Komisija uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi uz attiecīgo finansējumu var vispār neattiekties ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība ir vienīgi papildinoša, tas ir, šī darbība ir tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešama vai nesaraujami saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šis nosacījums būtu uzskatāms par izpildītu, ja saimnieciskajai darbībai patērē tos pašus resursus kā pamata nesaimnieciskajai darbībai, piemēram, tos pašus materiālus, iekārtas, darbaspēku vai pamatkapitālu. Papildinošās saimnieciskās darbības apjomam ir jāpaliek ierobežotam attiecībā pret infrastruktūras jaudu (305). Kā piemērus šādai papildinošai saimnieciskajai darbībai var minēt praksi, ka pētniecības organizācija dažkārt izīrē savas iekārtas un laboratorijas ražošanas nozaru partneriem (306). Komisija turklāt uzskata, ka publiskais finansējums, kuru sniedz parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām) infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību.)

-