Atzinums

Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 76. punktam ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes izstrādāto projektu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektam pievienotā Ministru kabineta rīkojuma projekta (turpmāk – rīkojuma projekts) 3.1. apakšpunktu.

Vienlaikus lūdzam vērtēt iespēju rīkojuma projekta 3.1. apakšpunktā ietvertos uzdevumus sadalīt divos atsevišķos apakšpunktos, jo tie ir divi dažādi uzdevumi, tādējādi nodrošinot skaidru un pārskatāmu tiesisko regulējumu.

Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts iestāžu juridisko dienestu 2010. gada 12. marta sanāksmes protokollēmuma "Par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" (Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumi Nr. 170)" (prot. Nr. 2 1. §) 8. punktā noteikto ir atbalstāma Ministru kabineta noteikumu projektu izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē, kad likumprojekts Latvijas Republikas Saeimā (turpmāk – Saeima) izskatīts otrajā lasījumā, kā arī šādi Ministru kabineta noteikumu projekti var tikt izskatīti Ministru kabinetā pēc tam, kad likumprojekts pieņemts Saeimā. Tāpat vēršam uzmanību, ka rīkojuma projekta 3.1. apakšpunkta otrajā teikumā ietverto uzdevumu, pieņemot grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Saeima var uzdot Ministru kabinetam ar pārejas noteikumu, paredzot tajā jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādes termiņu.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt šāda uzdevuma lietderību un atbilstoši precizēt vai svītrot rīkojuma projekta 3.1. apakšpunkta otro teikumu.

-

Projekta 1.4. apakšnodaļā ir ietverts skaidrojums par rīcību ar konfiscētām narkotiskām, psihotropām vielām un prekursoriem.

Ciktāl tas attiecas uz administratīvā pārkāpuma procesu, Administratīvās atbildības likuma  86. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka apgrozībā aizliegtas lietas ir ar administratīvo pārkāpumu saistīta manta. Šādu mantu konfiscē. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 155. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina.

Projektā norādīts, ka, lai risinājumu īstenotu, nav jāveic grozījumi ārējā normatīvajā regulējumā. Esošais regulējums pienācīgi piemērojams praksē.

Ir skaidrs, ka jebkurā gadījumā grozījumi nav nepieciešami Administratīvās atbildības likumā (šā likuma 155. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka šādas vielas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina). Taču projektā ietvertais skaidrojums neļauj pārliecināties par to, vai ārpus administratīvā pārkāpuma procesa esošais regulējums tiešām ir tikai "pienācīgi piemērojams praksē". Aicinām atkārtoti izvērtēt un norādīt projektā šo regulējumu.
 

-

Projekta 1.3. apakšnodaļā kā darba grupas secinājums norādīts: "Savukārt MK noteikumi Nr. 413 un MK noteikumi Nr. 1025 nosaka rīcību ar izņemto mantu, tostarp tās iznīcināšanas kārtību. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 413 35. punktā noteikto iestādei, kuras amatpersonas veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir dotas tiesības iznīcināt tās glabāšanā esošo izņemto mantu, ja attiecīgo darbību veikšanai nav nepieciešama speciāla atļauja vai speciāla iekārta un iestāde attiecīgās darbības var veikt efektīvāk vai tikpat efektīvi kā NVA [..]."

Skatoties attiecīgo rindkopu kopumā, secināms, ka iepriekš norādītais teksts atspoguļo darba grupas secinājumu. Tomēr aicinām pievērst uzmanību, ka šis secinājums nav pilnībā precīzs. Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem" ir piemērojami, nepārsniedzot pilnvarojumā noteiktās robežas. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 111. panta piekto daļu, ja izņemtās mantas ātri bojājas vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, amatpersona tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā amatpersona pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana. Tādējādi šajos Ministru kabineta noteikumos esošais mantas iznīcināšanas regulējums tiešā veidā attiecas tikai uz Administratīvās atbildības likuma 111. panta piektajā daļā minēto mantu.

-

Projekta sadaļā "Esošās situācijas apraksts" ir norādīts, ka VID nodrošina rīcību "ar mantu, kad tā administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos tiek konfiscēta". Lai arī šāds apgalvojums par administratīvā pārkāpuma procesu tehniski pamatā ir pareizs, tas neatklāj VID rīcības patieso pamatojumu. Proti, VID rīkojas ar valsts īpašumā esošu (valstij piekritīgu) mantu. Aicinām projektā tieši uzsvērt šo aspektu.

Tāpat projektā nav skaidrots, kāpēc šobrīd pastāv tieši šāds valstij piekritīgās mantas pārvaldības centralizēts modelis. Citiem vārdiem sakot, kāpēc likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka VID uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā? Lai lēmuma pieņēmēji varētu pilnvērtīgi izvērtēt pāreju uz jauno regulējumu, ieteicams projektā norādīt tos apsvērumus, kāpēc tika izveidota šobrīd pastāvošā sistēma.
 

-

Projekta 1.1. apakšnodaļā neprecīzi norādīts, ka atbilstoši "AAL 155. pantā noteiktajam VID nodrošina rīcību ar konfiscētu administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu". Kā Tieslietu ministrija vairākkārt iepriekš ir norādījusi, tad Administratīvās atbildības likums nav tas normatīvais pamats, kāpēc VID rīkojas ar valstij piekritīgo mantu. Šie VID uzdevumi ir noteikti likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktā. Administratīvās atbildības likumā ir ietverta tikai atsauce uz VID kā attiecīgo institūciju. Tiklab Administratīvās atbildības likumā varētu būt izmantots vispārīgs apzīmējums "institūcija, kas pārvalda valstij piekritīgo mantu" (vai tamlīdzīgs apzīmējums), un tas nekādi neietekmētu VID uzdevumu apjomu. Lūdzam precizēt minēto skaidrojumu, norādot atbilstošu normatīvo pamatojumu.
 

Atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktam VID nodrošina turpmāku rīcību ar administratīvā pārkāpuma procesā konfiscēto mantu (sk. arī AAL 155. pantu) [..].