Atzinums

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. punktā atsauci uz Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, lai arī tā paredz panākt stingru aizsardzību primārajiem un senajiem mežiem, tomēr tā nav saistoša dalībvalstīm un tā neuzliek pienākumu  noteikt tiem gan definīciju, gan kartējumu, monitoringa datus un aizsardzību. 
Šādu pienākumu ir paredzēts noteikt ar  EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULU par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru. Šī regula vēl nav pieņemta. Eiropas Padomes apstiprinātā vispārējā pieeja paredz, ka pirmatnējo un seno mežu platību nosaka saskaņā ar valsts definīciju un šo mežu platības kopīgo līdz 2030. gada 1. janvārim. 

Vienlaikus izprotot nepieciešamību transponēt direktīvas grozījumus, kuros ir minēts, ka ne lauksaimniecības biomasu, ne meža biomasu nedrīkst iegūt "senos mežos" un ņemot vērā noteikumu projekta 15.punktā ir noteikts, ka meža biomasas izejvielām jāatbilst ilgstspējas kritērijiem, ne tikai Latvijā, bet arī citu valstu ieguves vietās, aicinām noteikumu projektā iekļaut precīzu direktīvas tekstu "senie meži, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas".
Savukārt anotācijā paskaidrot, ka seno mežu definīcija tiks apstiprināta kopā ar šo mežu platību identificēšanu un aizsardzības noteikšanu saskaņā ar meža apsaimniekošanu un dabas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Līdz šo normatīvo aktu izstrādei un apstiprināšanai, seno mežu definīcija ir šāda:
"senie meži - vecu dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas pietiekami lielā vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, un kurās tikai ierobežotā to platības daļā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes un šajās platībās saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
1) vecas dabiski atjaunojušās vietējo koku sugu mežaudzes ir ≥ 180 gadi skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem vai ≥ 120 gadi citām lapu koku sugu kokiem; 
2) pietiekami liela vienlaidus platība ir vairāk nekā 30 ha vienlaidus platība;
3) liels atmirušās koksnes apjoms ir vairāk nekā ≥ 50 m3 hektārā;
4) ierobežotā platības daļa, kurā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes ir līdz 15%.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām galvenie rādītāji senu mežu definēšanai ir meža struktūras: autohtonas sugas, atmirusi koksne un veci vai lieli koki (papildrādītāji: audzes izcelsme, strukturālā sarežģītība, dzīvotņu koki un indikatorsugas).
Pieļaujam, ka šo definīciju var iekļaut noteikumu projekta noslēguma jautājumos kā pagaidu regulējumu.

Papildus aicinām anotācijā paskaidrot, ka ka  9.1., 9.2., 9.4., 9.5. un 11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajām teritorijām  attiecīgais statusu tiek noteikts ar Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības lēmumiem par īpaši aizsargājamām dabas teritoriju izveidošanu vai  Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības lēmumu par mikroliegumu izveidošanu. Norādām, ka noteikumu 9.3. punkts nav attiecināms uz meža biomasu, ja vien tajā netiek pievienotas atsauces uz iepriekš minētajiem punktiem.

-

Definīcijā piedāvātie seno mežu kritēriji nav izmērāmi, tie  ir ļoti vispārīgi, nekonkrēti un dažādi interpretējami. Šādas teritorijas nevar atlasīt ne datubāzē Ozols, ne Meža valsts reģistrā, nav iespējams pārbaudīt ne datu bāzē, ne dabā.

Aicinām ZM piedāvāt ‘seno mežu’ definīcijas redakciju, kas balstīta uz Eiropas kopējā pētniecības centra (Joint Research Centre - JRC) pētījumu, uz kuru atsauce ietverta arī Eiropas līmeņa vadlīnijās par pirmatnējo un seno mežu aizsardzību (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/20ff0b31-a3dc-11eb-9585-01aa75ed71a1/language-en) un Latvijā veikto LVMI Silava pētījumu un zinātniski pamatotajām rekomendācijām un atziņām.

-

Lūdzam svītrot seno mežu definīciju, jo paredzams, ka nākotnē tā varētu attiekties arī uz citiem normatīviem aktiem, tādēļ seno mežu definīcija būtu jānosaka vispārējos meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos.
Vienlaikus atbalstām, ka precizēta šī definīcija kopā ar anotācijā ietvertajiem kritērijiem tiek noteikta šo noteikumu anotācijā vai noteikumu noslēguma jautājumos, kā pagaidu risinājums, līdz attiecīgās definīcijas noteikšanai normatīvajā aktā, vienlaikus ar seno mežu identificēšanai un aizsardzības režīma noteikšanai.

-

Latvijā nevienai teritorijai nav piešķirts statuss "cita kokiem klāta teritorija, kurā ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti”. Šajos Noteikumos, kā arī citos LR normatīvos aktos šāda definējuma nav, tādēļ šīs teritorijas nav iespējams identificēt, nokartēt un pārbaudīt. Cita kokiem klāta teritorija Latvijas kontekstā varētu būt dendroloģiskie stādījumi, dižkoki, alejas, kuras ar LR  normatīvajiem aktiem noteiktas kā aizsargājami objekti.










 

9.Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kuras iegūtas bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platībās, tas ir, zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no šādiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss):
9.1. pirmatnēji meži kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija regulas (ES) 2023/1115, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas un kā eksportēt no Savienības konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas pirmpreces un izstrādājumus, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 2. panta 8.punktā, un citas ar kokiem klātas teritorijas, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti, un kuras ar LR  normatīvajiem aktiem noteiktas kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi, kurās aizliegta koku ciršana;
9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību un kuras ar LR  normatīvajiem aktiem noteiktas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, izņemot gadījumus, kad to pieļauj LR normatīvie akti, kas nosaka šo teritoriju apsaimniekošanu;
9.3. platības, kas ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.3.1. Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības, Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, biosfēras rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi vai mikroliegumi, izņemot gadījumus, kad to pieļauj LR normatīvie akti, kas nosaka šo teritoriju apsaimniekošanu;
9.3.2. īpaši aizsargājamo sugu vai dzīvotņu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopu veidus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas aizsardzības organizācijas izveidotajos sarakstos un ir Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldību atzītas par īpaši aizsargājamām, izņemot gadījumus, kad to pieļauj LR normatīvie akti;
9.4. zālāji, kas kopīgi aptver vairāk nekā 1 hektāru, ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras ir Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumi, t.sk. platības, kurās ir bioloģiski vērtīgs zālājs, ja minētie zālāji un platības ir klasificējamas vienā no šādiem veidiem:
9.4.1. dabiski zālāji, kas arī bez cilvēku iejaukšanās būtu zālāji un kurās saglabājas dabiskais un vietējais sugu sastāvs, kā arī ekoloģiskie parametri un procesi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu teritoriju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.4.2. zālāji, kas nav dabiski zālāji, kuras ir bagātas ar dažādām augu sugām vai ir putniem nozīmīgi zālāji, kuras nav noplicinātas un kuras bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu teritoriju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu;
9.5. virsāji - sauszemes teritorija, kurās galvenokārt sastopama viršu dzimtas augu Calluna vulgaris mozaīka, kas izveidojusies reģionos ar mazu gada vidējo augstāko un zemāko temperatūru atšķirību un mērenu, bet regulāru nokrišņu daudzumu un kuras ar LR  normatīvajiem aktiem noteiktas kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama izejvielu novākšana, lai saglabātu teritoriju ar lielu bioloģisko daudzveidību.


Aicinām pievienot jaunu definīciju:

Cita kokiem klāta teritorija - dendroloģiskie stādījumi, dižkoki, alejas, kuras ar LR  normatīvajiem aktiem noteiktas kā aizsargājami objekti.

Lūdzu, anotācijā paskaidrot, kā šajā punktā minētajām teritorijām tiek noteikt to statuss. 

-

Aicinām skaidrāk noteikt, kas tās ir par teritorijām Latvijā, uz kurām šī norma attieksies.
Punkta ievadaļā noteikts, ka šīs ir zeme, kurai zemē, kurai 2008. gada janvārī vai pēc tam bija piešķirts viens no apakšpunktos minētajiem statusiem (neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šāds statuss).
Tā kā Latvijā nevienai zemes platībai nav piešķirts primāro mežu vai seno mežu status, aicinām noteikumos noteikt, ka par šādiem mežiem uzskatāmi dabas rezervātu stingrā režīma un nacionālo parku rezervāta zonas.

Tāpat aicinām šajā punktā saglabāt atsauci uz senajiem mežiem, pārņemot to precīzi kā direktīvā "senie meži, kas atbilst seno mežu definīcijai valstī, kurā tie atrodas", ņemot vērā noteikumu projekta 15.punktā ir noteikts, ka meža biomasas izejvielām jāatbilst ilgstspējas kritērijiem, ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.  Vienlaikus, lai precizētu šī punkta piemērošanu Latvijā,  aicinām anotācijā iekļaut precizētu pagaidu "seno mežu" definīciju un to noteikšanas kritērijus, paredzot, ka seno mežu definīcija tiks apstiprināta kopā ar šo mežu platību identificēšanu un aizsardzības noteikšanu saskaņā ar meža apsaimniekošanu un dabas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem līdz 2030.gadam saskaņā ar paredzēto ES regulējumu par meža monitoringu.
Līdz šo normatīvo aktu izstrādei un apstiprināšanai, seno mežu definīcija ir šāda:
"senie meži - vecu dabiski atjaunojušos vietējo koku sugu mežaudžu vai dabisko traucējumu ietekmē no tādām veidojušos jaunāku mežaudžu kopas pietiekami lielā vienlaidus platībā, kurām raksturīga liela strukturālā kompleksitāte, liels atmirušās koksnes apjoms, un kurās tikai ierobežotā to platības daļā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes un šajās platībās saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
1) vecas dabiski atjaunojušās vietējo koku sugu mežaudzes ir ≥ 180 gadi skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem vai ≥ 120 gadi citām lapu koku sugu kokiem; 
2) pietiekami liela vienlaidus platība ir vairāk nekā 30 ha vienlaidus platība;
3) liels atmirušās koksnes apjoms ir vairāk nekā ≥ 50 m3 hektārā;
4) ierobežotā platības daļa, kurā var būt redzamas pakāpeniski izzūdošas agrākās cilvēka darbības pazīmes ir līdz 15%.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām galvenie rādītāji senu mežu definēšanai ir meža struktūras: autohtonas sugas, atmirusi koksne un veci vai lieli koki (papildrādītāji: audzes izcelsme, strukturālā sarežģītība, dzīvotņu koki un indikatorsugas).
Pieļaujam, ka šo definīciju var iekļaut noteikumu projekta noslēguma jautājumos kā pagaidu regulējumu.
Norādām, ka līdzšinējos starptautiskos ziņojumos Latvija ir informējusi, ka par pirmatnējiem un seniem mežiem Latvijā ir atzīstami dabas rezervātu stingrā režīma un nacionālo parku rezervāta zonas.


 

-

Nepieciešams skaidrot, kas šīs ir par teritorijām Latvijā.
Direktīvā noteikts, ka šādas teritorijas nosaka kompetentā iestāde. Aicinām šajā punktā noteikt, ka tās ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai to zonas, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums;
.

9.2. mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas ar kokiem klātas teritorijas, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kuras ir atzītas par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana nav pretrunā ar šai teritorijai noteiktajiem dabas aizsardzības mērķiem un lietošanas noteikumiem. Latvijā šādi meži atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai to zonās, kurās ir noteikts mežsaimnieciskās darbības aizliegums, bet pieļaujama biotopu kopšana un atjaunošana.

Nepieciešams skaidrāk noteikt tās teritorijas Latvijā, kurās aizliegta lauksaimniecības biomasas ieguve.
Nav skaidri saprotams, vai šis punkts ietver arī zemes lietojuma maiņas aizliegumu?

 

Lūdzu anotācijā  paskaidrot skaidrot ar ko 9.3.2. apakšpunkts atšķiras no 9.3.1.apakšpunkta.

-

Nav saprotams, kādēļ tiek pievienota šāda vispārēja definīcija? Tā nekādā veidā nepalīdz to piemērot Latvijas apstākļiem.
Aicinām paskaidrojumā ielikt, virsāji, kas Latvijā atbilst īpaši aizsargājamo krūmāju noteikšanas kritērijiem. Papildus aicinām izvērtēt, ši aizlieguma ietekmi uz virsāju saglabāšanos, jo Latvijas apstākļos koku biomasas novākšana virsāju saglabāšanai ir viens no šo biotopu aizsardzības pasākumiem.

-

Dabas aizsardzības pārvaldes ģeotelpiskos datos nav teritorijas ar statusu ‘pirmatnējie meži’ un ‘senie meži’. Nepieciešams rast risinājumu (priekšlikumu skatīt pie 2.24.¹ apakšpunkta).    

-

Lūdzam precizēt un papildināt 10.punktu, nosakot, ka 9.punktā,  11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajām teritorijām attiecīgo statusu nosaka ar Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības lēmumiem par īpaši aizsargājamām dabas teritoriju izveidošanu vai  Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības lēmumu par mikroliegumu izveidošanu šo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem.

10. Šo noteikumu 9.punktā,  11.3. apakšpunktā, kā arī 13. punktā minētajām teritorijām attiecīgais statuss ir noteikts ar Saeimas, Ministru kabineta, pašvaldības lēmumiem par īpaši aizsargājamām dabas teritoriju izveidošanu vai  Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības lēmumu par mikroliegumu izveidošanu un šo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem. Dabas aizsardzības pārvalde ģeotelpiskos datus par šo noteikumu 9. punktā minētajām teritorijām publicē atvērto datu veidā Latvijas Atvērto datu portālā, ja nepieciešams, tos arī saņemot no ģeotelpisko datu turētāja.

Lūdzam anotācijā precizēt uz kādām konkrētām teritorijām Latvijā šis punkts attiecas, kar kādu normatīvo aktu ir paredzēts šādu statusu noteikt.

-

Precizēt 13.punktu, salāgojot to ar 16.3 apakšpunkta redakciju. Aicinām visos punktos un apakšpunktos saglabāt konsekvenci.  

Aicinām izteikt 13. punktu šādā redakcijā:
"13. Biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas degviela un biomasas kurināmais, kas ražots no lauksaimniecības biomasas, nedrīkst būt ražots no izejvielām, kas iegūtas no zemes platībām, kuras ietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā un kuras 2008. gada janvārī bija kūdrājs - sauszemes teritorija, kur anaerobos apstākļos uzkrājas vai arī vēsturiski uzkrājies kūdras slānis, kur var būt funkcionējošs purvs vai arī kūdras ieguvei nosusināts purvs, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšanai un novākšanai pēc minētā datuma nav notikusi vai nenotiek iepriekš nenosusinātas zemes nosusināšana vai mitrājiem, kas ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos, atbilstoši šo noteikumu 11.3. apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem. Mitrāju statusa atkāpi nevar piemērot kūdrājiem, kuri nosusināti pēc datuma, kad stājās spēkā šī punkta grozījumi, ar kuriem precizēti minētajā apakšpunktā noteiktie nosacījumi.";


 

Nepieciešams precizēt 15.4.2 apakšpunktu, jo pēdējā teikuma daļa paskaidro nosacījumus attiecībā uz pirmatnējiem  un seniem mežiem, bet apakšpunktā tas nav skaidri uzrakstīts.
 

15.4.2. ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, kā arī pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju tos transformējot par plantāciju mežiem un neatgriezeniski bojājot augsni mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;

Apakšpunktā 15.4.4. nepieciešama atsauce uz  normatīvo aktu prasībām, jo apakšpunkts pats pēc būtības neko konkrēti nenosaka. Dzīvotne ir ļoti plašs jēdziens, tādēļ piedāvājam reducēt to uz bioloģiskās daudzveidības elementiem, lai novērstu interpretācijas riskus.

15.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem

Nepieciešams precizēt 16.4.2 apakšpunktu, jo pēdējā teikuma daļa paskaidro nosacījumus attiecībā uz pirmatnējiem  un seniem mežiem, bet apakšpunktā tas nav skaidri uzrakstīts.
 

16.4.2. ar mērķi nepieļaut jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, novēršot celmu un sakņu ieguvi, kā arī pirmatnējo mežu un seno mežu degradāciju tos transformējot par plantāciju mežiem un neatgriezeniski bojājot augsni mežizstrādes laikā uz zemas nestspējas augsnēm;
 

 nepieciešama atsauce uz  normatīvo aktu prasībām, jo apakšpunkts pats pēc būtības neko konkrēti nenosaka. Dzīvotne ir ļoti plašs jēdziens, tādēļ piedāvājam reducēt to uz bioloģiskās daudzveidības elementiem, lai novērstu interpretācijas riskus.
 

16.4.4. ievērojot tādas mežizstrādes darbības, atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem, kas līdz minimumam samazina paliekošu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti, uz augsnes sablīvēšanos, kā arī neatstāj būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības elementiem.
 

Papildināt vārdu “ilgtermiņā”, jo  KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/2139 Mežsaimniecībā piemērojamiem tehniskās pārbaudes kritērijiem nosaka, ka klimatieguvumu analīze apliecina, ka SEG emisiju un piesaistījumu neto bilance, ko darbība radītu 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ir mazāka par bāzlīniju, kas atbilst SEG emisiju un piesaistījumu neto bilancei 30 gadu periodā kopš darbības uzsākšanas, ja attiecīgajā teritorijā darbība nenotiktu un tiktu piekopta ierastā prakse.
 

meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātā nacionāli noteikto devumu, kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un oglekļa dioksīda piesaisti, un kas paredz, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ilgtermiņā nepārsniedz šajās darbībās radīto oglekļa dioksīda piesaistes apjomu.

Atsevišķs ražotājs nevar garantēt kopējo virzību uz NEKP izpildi un nevar tikt šādā veidā ierobežots. Turklāt šādas uzraudzības un kontroles ieviešana prasīs papildus administratīvos resursus un finansējumu.

-

Aicinām redakcionāli precizēt noteikumu punkta redakciju, aizstājot vārdu "nodrošināt"ar vārdu "veikt". 

8.1 Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielu un biomasas kurināmā ražošana no Latvijā audzētām vai iegūtām meža biomasas izejvielām ir uzskatāma par ilgtspējīgu, ja normatīvajos aktos par enerģētiku minētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir prognozēts, ka tiks izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija regulas (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES ietvaros Latvijai noteiktās saistības, un, ja tiks veikta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana iepriekšminēto Latvijai noteikto saistību izpildei.

Nav saprotam nepieciešamība tik biežai  atbilstības novērtēšanai. Uzskatām, ka tas ir nesamērīga administratīvā resursa tērēšana. Uzskatām par pietiekamu, ka šāda izvērtēšana tiek veikta reizi gadā.

18.2 Zemkopības ministrija reizi gadā līdz 30. decembrim – izvērtē, vai Latvijas tiesību akti un uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas (turpmāk – uzraudzības sistēmas) spēj nodrošināt atbilstību šo noteikumu 15. un 17. punktā minētajiem ilgtspējas kritērijiem, un izvērtē, vai tiek izpildīti 18.1 punktā noteiktie nosacījumi - tiek izpildītas Latvijai noteiktās saistības un tiek nodrošināta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram noteikto pasākumu īstenošana. Zemkopības ministrija izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē.

Aicinām punktu 18.3 dzēst, jo ZM nevar uzņemties pilnīgu kontroli un atbildību par privāto mežu apsaimniekošanas mērķiem un praksēm. Šādas kontroles ieviešana ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, jo uzliekt par pienākumu centralizēti regulēt koku ciršanas apjomu arī privātajos mežos.

-

Nepieciešams redakcionāli precizēt punktu, jo pašreizējā redakcijā nav saprotams kāda informācija ir jāiekļauj Ministru kabineta rīkojumā un kāds lēmums ir Ministru kabinetam jāpieņem. Aicinām noteikt, ka Ministru kabinets šo jautājumu skata tikai , ja Zemkopības ministrija 18.² punktā minētajā izvērtējumā  konstatē tādas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas tiesību akti un uzraudzības sistēmas vairs nespēj nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem. Rosinām, ka šajā gadījumā Zemkopības ministrija virza informatīvo ziņojumu par situāciju un Ministru kabinets pieņem protokollēmumu par konstatēto situāciju un uzdod attiecīgajiem ministriem veikt nepieciešamās darbības.

18.³ Ja pēc 18.² punktā minētajā izvērtējumā tiek konstatētas tādas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas tiesību akti un uzraudzības sistēmas vairs nespēj nodrošināt atbilstību ilgtspējas kritērijiem, zemkopības ministrs iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par  novērtējumā konstatēto un Ministru kabinets pieņem lēmumu turpmākai rīcībai.

Neatbalstām šo punktu. Lūdzam to svītrot, ņemot vērā, ka noteikumu 18².punkts nenosaka rīkojuma iesniegšanu Ministru kabinetā, bet gan publicēšanu ZM tīmekļa vietnē.  

punkts svītrots.

Nosacījumi kūdrājiem

Virsāji, zālāji, kūdrāji, mitrāji bez sasaistes ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikrolieguma statusu nav identificējami un nosakāmi. Normatīvie akti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos nosaka apsaimniekošanas nosacījumus un  gadījumus, kad ir pieļaujama meža biomasas novākšana, t.sk. lai uzturētu bioloģisko daudzveidību. 
 

-

Ģeotelpisko datu publicēšana

Dabas aizsardzības pārvaldes ģeotelpiskos datos nav teritorijas ar statusu ‘pirmatnējie meži’ un ‘senie meži’. Nepieciešams rast risinājumu (priekšlikumu skatīt pie 2.24.¹ apakšpunkta.).    
 

-

Risinājuma apraksts:

No vienas puses Likumā ir noteikts, ka kurināmā piegādātājs ir tas, kas konkrētas jaudas iekārtām drīkst piegādāt tikai kritērijiem atbilstošu kurināmo, bet no otras puses Noteikumos iekļautie termini un definējumi ir tik plaši, ka nav saprotams, uz kurām teritorijām tie ir attiecināmi.

Kurināmā piegādātājs Noteikumos minētās prasības var izpildīt tikai tad, ja ir skaidri un nepārprotami identificējamas un atlasāmas Noteikumos minētās teritorijas, kurās aizliegta vai pamatojama biomasas ieguve. Virsāji, zālāji, kūdrāji, mitrāji bez sasaistes ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikrolieguma statusu nav identificējami un nosakāmi. Normatīvie akti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos nosaka apsaimniekošanas nosacījumus un  gadījumus, kad ir pieļaujama meža biomasas novākšana, t.sk. lai uzturētu bioloģisko daudzveidību. 

Noteikumos nepieciešama skaidra un nepārprotama seno mežu definīcija, kas izstrādāta atbilstoši EK vadlīnijām, kā arī informācija, kurā sistēmā informācija par šīm teritorijām ir pieejama. Priekšlikums par ‘seno mežu’ definīciju noformulēts pie 2.24.¹ apakšpunkta.

Anotācijā minētais jēdziens ‘no go’ teritorijas nav LR noramtīvajā vidē lietots jēdziens, un netiek lietots arī visās brīvprātīgajās sertifikācijas shēmās.  Skaidrojums par ‘no go’ teritorijām nav  juridiski korekts un neatbilst nacionālajai situācijai attiecībā uz normatīvo regulējumu. Normatīvos dokumentos šadas atsauces nav korekti lietot.


 

-

Problēmas apraksts
"Senie meži" definīcija

Anotācijā minētais jēdziens ‘no go’ teritorijas nav LR noramtīvajā vidē lietots jēdziens, un netiek lietots arī visās brīvprātīgajās sertifikācijas shēmās.  Skaidrojums par ‘no go’ teritorijām nav  juridiski korekts un neatbilst nacionālajai situācijai attiecībā uz normatīvo regulējumu. Normatīvos dokumentos šadas atsauces nav korekti lietot.

Turklāt ir nepieņemami, ka par ‘no-go’  teritorijām tiek noteiktas  teritorijas, kas nav juridiski atzītas kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet kuras ir ekspertu atzītas par tādām. Balstoties uz šādu pieeju jebkurā brīdī jebkura teritorija var tikt ‘pasludināta’ par ‘no go’ teritoriju.

Priekšlikums par ‘seno mežu’ definīciju noformulēts pie noteikumu projekta 2.24.¹ apakšpunkta.
 

-

Cita kokaugiem klāta zeme:

Latvijā nevienai teritorijai nav piešķirts statuss "cita kokiem klāta teritorija, kurā ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti”. Šajos Noteikumos, kā arī citos LR normatīvos aktos šāda definējuma nav, tādēļ šīs teritorijas nav iespējams identificēt, nokartēt un pārbaudīt. Aicinām precizēt, ka cita kokiem klāta teritorija ir dendroloģiskie stādījumi, dižkoki, alejas, kuras ar LR  normatīvajiem aktiem noteiktas kā aizsargājami objekti (priekšlikumu skatīt pie 9. punkta).

 

-

3) ilgtspējas kritēriji kā kvalitātes rādītāji

No vienas puses Likumā ir noteikts, ka kurināmā piegādātājs ir tas, kas konkrētas jaudas iekārtām drīkst piegādāt tikai kritērijiem atbilstošu kurināmo, bet no otras puses Noteikumos iekļautie termini un definējumi ir tik plaši, ka nav saprotams, uz kurām teritorijām tie ir jāattiecina.

Kurināmā piegādātājs Noteikumos minētās prasības var izpildīt tikai tad, ja ir skaidri un nepārprotami identificējamas un atlasāmas Noteikumos minētās teritorijas, kurās aizliegta vai pamatojama biomasas ieguve. Virsāji, zālāji, kūdrāji, mitrāji bez sasaistes ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikrolieguma statusu nav identificējami un nosakāmi. Normatīvie akti īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos nosaka apsaimniekošanas nosacījumus, tai skaitā nosaka gadījumus, kad ir pieļaujama meža biomasas novākšana, lai uzturētu bioloģisko daudzveidību. 

Noteikumos nepieciešama skaidra un nepārprotama seno mežu definīcija, kas izstrādāta atbilstoši EK vadlīnijām, kā arī informācija, kurā sistēmā informācija par šīm teritorijām ir pieejama (priekšlikumu skatīt pie 2.24.¹ apakšpunkta).  

 

-

"stājās spēkā šī punkta grozījumi", lūdzu precizēt kas tie par grozījumiem. Aicinām labāk iekļaut datumu.

-

Aicinām šī apakšpunkta redakciju salāgot  ar 9., 13. punktu,  ievērojot konsekvenci. Lūdzu skatīt. 9., un 13. punkta piedāvāto redakciju.

-

Zemkopības ministrija aicina izvērtēt a/s "Latvijas valsts meži" paustās bažas par punkta 18.3 interpretāciju, ka ZM nevar uzņemties pilnīgu kontroli un atbildību par privāto mežu apsaimniekošanas mērķiem un praksēm. Šādas kontroles ieviešana ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, jo uzliekt par pienākumu centralizēti regulēt koku ciršanas apjomu arī privātajos mežos.

-