Atzinums

No projekta anotācijā iekļautās informācijas joprojām nav secināms, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama. Ja šie vai citi administratīvie pārkāpumi tiks saglabāti vai iekļauti projektā, tad tā anotācijā ietverams administratīvās atbildības kritēriju pilnīgs, sistēmisks, viegli uztverams un argumentēts izvērtējums par katru pārkāpumu. Nav pamatojuma arī soda apmēra un veida izvēlei.

Tieslietu ministrijas iepriekšējos atzinumos bija ietverts lūgums izvērtēt administratīvās atbildības kritērijus saistībā ar katru projektā iekļauto administratīvo pārkāpumu. Detalizētāku informāciju par administratīvās atbildības kritēriju saturu (vērtējamiem elementiem) un izmantojamos juridiskos avotus Tieslietu ministrija jau ir vairākkārt norādījusi, tostarp arī, piemēram, 2022. gada 25. jūlija atzinumā par likumprojektu "Kara upuru apbedījumu likums" (22-TA-1727). Minētais iebildums, neskatoties uz projekta anotācijā veiktajiem precizējumiem, joprojām nav ņemts vērā.

1. Projekta anotācijā kopumā ir pareizi iezīmēts to jautājumu loks, kas būtu analizējams saistībā ar projektā esošo administratīvās atbildības regulējumu: 1) administratīvā pārkāpuma saturs, 2) administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, 3) soda veida un apmēra izvēles pamatojums, 4) amatpersonu, kuras veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēles apsvērumi. Tomēr neviens no šiem jautājumiem projekta anotācijā būtībā nav analizēts vai raksturots. Vispārīga rakstura norādes vai pieņēmumi nepamato nedz administratīvās atbildības nepieciešamību, nedz soda veida un apmēra izvēli, nedz kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu. Neatkārtojot iepriekšējos atzinumos ietverto skaidrojumu, turpmāk norādītas vien atsevišķas neatbilstības projekta anotācijas precizējumos.

2. Projekta anotācijā iekļaujams pilnīgs, sistēmisks, argumentēts un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, proti, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

Saistībā ar katru no projektā ietvertajiem administratīvajiem pārkāpumiem projekta anotācijā jāietver visu iepriekš norādīto kritēriju argumentēts vērtējums, izvairoties no vispārīgiem apgalvojumiem par preventīvu ietekmi, varbūtējiem pārkāpumiem u. tml. Ja argumentācija par vairākiem pārkāpumiem ir līdzīga, to var apvienot. Taču jebkurā gadījumā jābūt redzamam, ka katram pārkāpumam ir izvērtēti visi kritēriji. Šobrīd projektā ir paredzēti četri pārkāpumi.

3. Lai arī viena no administratīvā soda funkcijām ir prevencija, tomēr sods pamatā ir represīvs līdzeklis. Turpretī projekta anotācijā norādīts: "Šāds mehānisms, kas noteic administratīvā soda piemērošanu, ir vērtējams kā preventīvā rakstura līdzeklis, kas nodrošinās attiecīgo personu atbildīgāku attieksmi pret likumā noteikto." Šāds skaidrojums, no vienas puses, neatklāj soda raksturu, un, no otras puses, nepamatoti uzsver soda nozīmi, lai nodrošinātu tiesību normu ievērošanu.

4. Lai pamatotu soda veidu un apmēru pamatā analizējami līdzīga rakstura pārkāpumi. Tādā veidā tiek nodrošināta arī regulējuma atbilstība administratīvās atbildības sistēmai. Lai tiktu saglabāta administratīvā atbildība kā vienota sistēma, iespējami jānodrošina vienādas pārkāpumu definēšanas prasības (tostarp detalizācijas pakāpe), sabalansēta sodu bardzība par līdzīga smaguma pārkāpumiem, kā arī jānovērš pārkāpumu dublēšanās, kad dažādos likumos tiek ierakstīti līdzīgi vai pat vieni un tie paši pārkāpumi (Kūtris G. Administratīvās atbildības reforma: būtiskākie jauninājumi. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52). Šāda pieeja vienlaikus ļauj izvairīties no neapzinātām vērtējuma pretrunām, proti, pārkāpuma vērtējuma likumdevēja skatījumā atšķirības no pārkāpuma sabiedriskā novērtējuma (sal. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv. adv. J. Neimanis, 2004, 161. lpp.). Citstarp vērtējuma pretrunas var radīt dažādu tiesisko līdzekļu izmantošana, lai aizsargātu līdzvērtīga svarīguma tiesiskās intereses (piemēram, vienā gadījumā izmantoti civiltiesiskie vai vispārīgie administratīvi tiesiskie aizsardzības līdzekļi, citā – paredzēta administratīvā atbildība).

Atsevišķi pamatojams naudas soda minimālais un maksimālais apmērs. Ja ir paredzēts brīdinājums kā soda veids, tad parasti nav saskatāma nepieciešamība paredzēt īpašu naudas soda minimālo apmēru. Ir grūti iedomājamas pārkāpuma iespējamās izpausmes, kas atbilstu vai nu brīdinājumam, vai uzreiz 20 vai 200 naudas soda vienībām.

5. Kompetences administratīvā pārkāpuma procesā skaidrojumā iekļautais soda piemērošanas raksturojums nekādi neatklāj to, kāpēc šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma procesu veiks Valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersonas.
 

-

Projekta anotācijas 7.4. apakšpunktā norādīts, ka projekts neietekmē institūcijas uzdevumus. Tas acīmredzami neatbilst projekta saturam. Tā kā projekts paredz jaunus administratīvos pārkāpumus, tas vien ietekmēs pašvaldības policijas un Valsts policijas uzdevumu apjomu. 
Atkārtoti  lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, sniedzot informāciju, vai anotācijā minētajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro. Projekts paredz virkni veicamo darbību, kā arī var radīt atbilstības izmaksas (finanšu slogu). Šobrīd informācija ir sniegta tikai par Aizsardzības ministriju un biedrību "Brāļu kapu komiteja".
 

-

Lūdzam anotācijas tekstu "Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā - papildinot ar punktu, kurā tiek noteikts Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu sniedzējs ir biedrība "Brāļu kapu komiteja". Arī izmaiņas Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" (turpmāk – noteikumi Nr. 61) – izveidojot jaunu kodu noteikumu Nr. 61 2. pielikumā" aizstāt ar tekstu "Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā – papildinot ar normu, kurā tiek noteikts, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu (likumprojektā noteiktās apgrūtinātās teritorijas) sniedzējs ir biedrība "Brāļu kapu komiteja". Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā tiks veikti vienlaikus ar kārtējiem nepieciešamajiem grozījumiem. Tāpat nepieciešams papildināt uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu klasifikatoru ar likumprojektā noteiktās apgrūtinātās teritorijas kodu."

Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā – papildinot ar normu, kurā tiek noteikts, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu (likumprojektā noteiktās apgrūtinātās teritorijas) sniedzējs ir biedrība "Brāļu kapu komiteja". Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā tiks veikti vienlaikus ar kārtējiem nepieciešamajiem grozījumiem. Tāpat nepieciešams papildināt uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu klasifikatoru ar likumprojektā noteiktās apgrūtinātās teritorijas kodu.

Lūdzam aizpildīt attiecīgo sadaļu atbilstoši  vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā.

-