Atzinums

Rīkojuma projekta 1. punktā paredzēts nodot privatizācijai gan kopīpašuma 428/2717 domājamās daļas no dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 01000560135001) un zemes vienības (kadastra apzīmējums 01000560135), gan arī dzīvokli Nr.3 Mazā Nometņu ielā 56, Rīgā, savukārt rīkojuma projekta 2. punktā paredzēts, ka SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” uz šā rīkojumā 1.punktā minēto dzīvokļa īpašumu nostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā valstij SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” personā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk arī — Kadastra informācijas sistēma). Ņemot vērā minēto, var secināt, ka no rīkojuma projekta izriet, ka dzīvoklis Nr. 3 tiek nodots privatizācijai un kopā ar domājamām daļām no dzīvojamās mājas un zemes vienības tiks ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda SIA „Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” personā kaut arī tas atbilstoši Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2000.gada 20.novembrī izsniegtajai apliecībai par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodots īpašumā fiziskai personai (kā norādīts anotācijā, saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums) 73.⁹ panta trešo daļu ikviens, kas darījuma noslēgšanas vai mantošanas rezultātā ieguvis īpašumā dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, atzīstams par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku, ja viņš ir reģistrēts Kadastra reģistrā).
Vienlaikus Tieslietu ministrija secinājusi, ka Privatizācijas likumā tiek citstarp regulētas šādas divas situācijas: 1) kad dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā (9. pants) - objekts, kas tiek nodots privatizācijai, ir valstij vai pašvaldībai piederošais dzīvokļa īpašums, mākslinieku darbnīca vai neapdzīvojamās telpa (pārejas noteikumu 20. punkts); 2) kad dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa ir nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai - dzīvojamā māja nododama privatizācijai šajā likumā noteiktajā kārtībā (74. panta ceturtā daļa), un saskaņā ar Privatizācijas likuma 73.¹ panta piekto daļu pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, kas nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizējamas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā minēto, pirmsšķietami secināms, ka Privatizācijas likumā nav tieši noregulēta rīcība gadījumos, kāds tiek risināts ar rīkojuma projektu.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību par rīkojuma projektā izvēlētā situācijas risinājuma pamatotību, lūdzam skaidrot un attiecīgi arī papildināt anotāciju ar papildu skaidrojumu (pamatojot to ar Privatizācijas likumā ietvertajām tiesību normām) par rīkojuma projektā ietverto situācijas noregulējumu, kā arī ietvert anotācijā informāciju par rīkojuma projekta praktisko izpildes gaitu (piemēram, attiecībā uz apstākli, ka dzīvoklis Nr. 3 jau ir uzskatāms par privātpersonas īpašumu, līdz ar to nav skaidrs, kā uz to ir iespējams nostiprināt īpašuma tiesības valstij, izveidojot dzīvokļa īpašumu).

-

Aizstāt visā anotācijas tekstā vārdus "Kadastra reģistrā" ar vārdiem "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā" atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam informācijas sistēmas nosaukumam.

-