Atzinums

Konkurences padome (turpmāk – KP) informē, ka tā ir vairākkārtīgi saņēmusi iesniegumus, kurus vieno aktuāla problēma, kas izriet no esošā zvejas tiesību normatīvā regulējuma, kas tiek attiecināts uz komerciālo zveju gadījumos, kad pašvaldības atbilstoši Zvejniecības likuma (turpmāk – ZL) 5. panta ceturtajai daļai (..) organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu (..).
KP secina, ka šobrīd, vadoties no pastāvošā normatīvā regulējuma, proti, saskaņā ar 2009. gada 11. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 918 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr. 918) 17. punktu, iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības (turpmāk – zvejas tiesības) fiziskām un juridiskām personām, jāievēro ZL 7. panta sestajā daļā noteiktās priekšrocības. Proti, priekšroka zvejas tiesību nomā ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai zivju resursu atražošanu un pavairošanu, ir pildījis iepriekšējā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Saskaņā ar Noteikumi Nr.918 17.punktā noteikto, pašvaldībai, ja tā ir saņēmusi iepriekšējo nomnieku iesniegumus par zvejas tiesību nomas līgumu pagarināšanu ir pienākums nodrošināt šo nomnieku priekšrocības zvejas tiesību nomā uz nākamo termiņu. Un saskaņā ar noteikumu Nr. 918 43. punktu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole rīkojama tikai tad, ja uz neiznomātām un brīvi pieejamām zvejas tiesībām iesniegto iesniegumu skaits pārsniedz pieejamo zvejas limitu apmēru. Turklāt Noteikumu Nr. 918 49. punktā uzsvērts, ka atlikušās zvejas tiesību nomas iespējas var piedāvāt atklātā izsolē pēc tam, kad ir pilnībā apmierināti to nomnieku pieprasījumi, kuriem saskaņā ar ZL ir priekšrocības uz zvejas tiesību nomu.
KP pieņem, ka normatīvā regulējuma mērķis ir aizsargāt esošo komerczvejnieku intereses, tomēr vienlaikus norāda, ka esošais normatīvais regulējums praksē veido situāciju kurā faktiski konkurence tiek pilnībā izslēgta un radītas priekšrocības konkrētam zvejniekam, tikai tā iemesla dēļ, ka tas vēsturiski kā pirmais ieguvis šādas zvejas nomas tiesības. KP arī norāda, ka esošais normatīvais regulējums ierobežo pašvaldības gadījumos, ja tās būtu saņēmušas vairākus pieteikumus kā faktiskais zvejas licenču skaits, rīkot izsoles ar mērķi saņemt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
KP aicina Zemkopības ministriju (turpmāk – ZM) izvērtēt, t.sk, ņemot vērā iespējamos sociālekonomiskos apsvērumus, veikt normatīvā regulējuma izmaiņas, lai rastu risinājumu minētajai problēmai, proti, paredzot, ka komerczvejas rīku atļaujas tiktu piešķirtas izsolē uz terminētu laiku, kas novērstu vēsturisku priekšrocību nepamatoti ilgu uzturēšanu atsevišķiem zvejniekiem, sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp zvejniekiem un veicinātu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, attiecīgi paredzot papildināt protokollēmumu ar pienākumu ZM līdz 2027.gada 1.februārim  sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem zvejas tiesību priekšrocību pārskatīšanā.
 

-