Atzinums

"1.5.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma
M.1.3.1. Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām noteikto prasību izpildi
M.1.3.2. Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai sadedzināšanas iekārtās vai esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz videi draudzīgākām (jauna programma)"



Plāna 1.5.6. punktā atkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšana ir atzīta kā pasākums ar potenciāli negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, tomēr Plānā nav noteikti skaidri nosacījumi vai ierobežojumi šādas darbības īstenošanai teritorijās ar jau konstatētām gaisa kvalitātes problēmām, tostarp valstspilsētās.

Plānā kā būtisks ietekmes mazināšanas mehānisms tiek minēta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, tomēr praktiskajā piemērošanā atkritumu līdzsadedzināšanas projektiem IVN ne vienmēr tiek veikts, jo daudzos gadījumos tiek piemērota sākotnējā izvērtējuma procedūra, kuras rezultātā IVN netiek ierosināts. Līdz ar to Plānā ietvertais pieņēmums, ka atkritumu līdzsadedzināšanas ietekme uz gaisa kvalitāti tiek sistemātiski un pilnvērtīgi izvērtēta IVN ietvaros, nepilnīgi atspoguļo faktisko situāciju.

Normatīvo aktu prasību ievērošana un formāla procedūru piemērošana pati par sevi nenodrošina kumulatīvās ietekmes uz gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību izvērtējumu teritorijās ar paaugstinātu fona piesārņojumu.

Vēršam uzmanību uz nevienlīdzīgu pieeju dažādu emisiju avotu regulējumā, kas izriet no Plāna kopējās loģikas. Plānā paredzēta stingrāka attieksme pret mājsaimniecību radītajām emisijām (piemēram, individuālās apkures ierobežošana un prasību pastiprināšana), kamēr atkritumu līdzsadedzināšanas gadījumā lieliem stacionāriem piesārņojuma avotiem tiek pieļauta darbība, balstoties uz tehnoloģisko atbilstību normatīvajām prasībām un nodrošinot finansiālu atbalstu modernizācijai.
Šāda pieeja nav konsekventa un pietiekami samērīga, un tā var mazināt Plānā paredzēto pasākumu samērīguma un taisnīguma uztveri sabiedrībā, jo rada situāciju, kurā mazāka mēroga emisiju avotiem tiek noteikti stingrāki ierobežojumi nekā lielāka mēroga piesārņojuma avotiem, kuru darbība būtiski ietekmē gaisa kvalitāti pilsētvidē.

Attiecībā uz rīcības punktu M.1.3.1. un M.1.3.2. pietiekamību, atzinīgi vērtējam rīcības punktā M.1.3.2. paredzēto finansiālo atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai vai nomaiņai sadedzināšanas iekārtās. Taču rīcības punktos M.1.3.1. un M.1.3.2. paredzētie pasākumi, galvenokārt, ir vērsti uz normatīvo prasību izpildi, kontroli un tehnoloģisku emisiju samazināšanu, taču tie paši par sevi nenodrošina gaisa kvalitātes uzlabošanu teritorijās ar jau konstatētiem pārsniegumiem.
Plānā atkritumu līdzsadedzināšana netiek izdalīta kā atsevišķs emisiju avots ar specifisku ietekmi uz gaisa kvalitāti, bet tiek iekļauta vispārējā sadedzināšanas iekārtu regulējumā. Vienlaikus nav paredzēti papildu teritoriāli nosacījumi vai ierobežojumi atkritumu līdzsadedzināšanai valstspilsētu teritorijās, kur pastāv paaugstināts kumulatīvās ietekmes risks.
Finansiāls atbalsts emisiju attīrīšanas iekārtām neaizstāj nepieciešamību izvērtēt, vai konkrētā darbība ir savienojama ar gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķiem attiecīgajā teritorijā.

Papildus priekšlikumi Plāna pilnveidošanai:
1) Precizēt Plāna 1.5.6. punktu, skaidri nosakot, ka atkritumu līdzsadedzināšana teritorijās ar gaisa kvalitātes pārsniegumiem ir pieļaujama tikai pēc padziļināta ietekmes uz gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību izvērtējuma neatkarīgi no IVN procedūras formālās piemērošanas.
2) Papildināt rīcības punktus M.1.3.1. un M.1.3.2., paredzot, ka atkritumu līdzsadedzināšana tiek vērtēta kā atsevišķs emisiju avots ar specifisku ietekmi uz gaisa kvalitāti.
3) Noteikt papildu teritoriālus nosacījumus vai ierobežojumus atkritumu līdzsadedzināšanai valstspilsētu teritorijās.
4) Nodrošināt vienlīdzīgu un samērīgu pieeju dažādu emisiju avotu regulējumam, ievērojot gaisa kvalitātes uzlabošanas mērķus un sabiedrības veselības aizsardzības principus.


Bez minētajiem precizējumiem Plānā pastāv risks, ka atkritumu līdzsadedzināšana, neskatoties uz formālu normatīvo prasību ievērošanu, var negatīvi ietekmēt gaisa kvalitāti valstspilsētās un mazināt Plāna kā gaisa kvalitātes uzlabošanas instrumenta efektivitāti.

-