Atzinums

Atzinuma sniegšanai Tiesu administrācijā  (turpmāk – administrācija) saņemts Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums “Par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas atzinuma sniegšanai”.

[1] Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka ir nepieciešams noteikt, ka juridiskā palīdzība pienākas arī jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, neatkarīgi no viņu sociālā  statusa. Šī mērķa grupa ir īpaši ievainojama un bieži vien atrodas situācijā, kurā viņiem nav ne pietiekamu zināšanu, ne resursu, lai patstāvīgi aizstāvētu savas tiesības. Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka pašvaldībās būtu jābūt pieejamam jurista pakalpojumam, kur jurists sniedz ne tikai konsultācijas, bet arī palīdz sastādīt dokumentus, taču šāds atbalsts nav paredzēts kā pilna apjoma juridiskā palīdzība, bet gan kā praktisks starpposms, kas palīdz jaunietim orientēties tiesiskajā vidē un, ja nepieciešams, nokļūt līdz valsts nodrošinātajam juristam.

[2] Administrācija nevar piekrist priekšlikumam izdalīt atsevišķu kategoriju - bāreņi vai bez vecāku gādības palikušie bērni, jo pamatā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma balstīta uz personas spēju finansiāli nodrošināt juridiskās palīdzības pakalpojumus, līdz ar to likumdevējs ir noteicis kādām personu grupām ir tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, taču nav izdalītas atsevišķas personu grupas, kurām būtu tiesības uz valsts apmaksāto juridisko palīdzību (piemēram, personām ar invaliditāti, represētām personām, pensionāriem, bāreņiem, utml., izņemot patvēruma meklētājiem un trauksmes cēlējiem, jo šo persona tiesības ir noteiktas Eiropas Savienības direktīvās).  Vienlaikus no informatīvajā ziņojumā norādītā viennozīmīgi nav secināms, kad šī garantija izbeidzas (kādu vecumu sasniedzot vai pie kādiem citiem apstākļiem).

[3] Informējam, ka fiziskās personas, tai skaitā bāreņi vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kuri ir iesaistīti juridiskos strīdos un kuriem trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai var vērsties administrācijā valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas izvērtēšanai arī tad, ja personai nav piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības status. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek nodrošināta arī gadījumā, kad persona pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, vardarbības gadījumā vai veselības pasliktināšanās gadījumā, vai kāds cits ārkārtējs, neparedzams gadījums)).
Personas nonākšana īpašā situācijā tiek vērtēta katrā lietā individuāli. Vēršoties palīdzības saņemšanai, persona informē administrāciju par saviem apstākļiem un iesniedz dokumentus, kas pamato, ka šie apstākļi ir radušies pēkšņi, neatkarīgi no personas, ka tieši šie apstākļi apgrūtina personām patstāvīgi īstenot savu tiesību aizsardzību, būtiski ietekmējuši personas maksātspēju. Tieši šie apstākļi liedz patstāvīgi nodrošināt savu tiesību aizsardzību un privāti vienoties par juridiskās palīdzības sniegšanu ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

[4] Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka ārpus ģimenes aprūpē nonākušie bērni valsts iestāžu uzmanības lokā pamatā nonāk tie bērni, kuru uzvedība jau ir rezultējusies ar likumpārkāpumu, tai skaitā par administratīvo pārkāpumu procesu uzsākšanu. Administracija norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietās valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība netiek nodrošināta.
 

[1]  Administrācija norāda, ka būtu ieviešama sākotnējā juridiskā palīdzība (juridiskā konsultācija kā agrīnā juridiskā jautājuma novērtēšana), lai paplašinātu un efektivizētu iedzīvotāju tiesību aizsardzību un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību plašākam personu lokam, tai skaitā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Administrācija ir sniegusi priekšlikumus jaunām politikas iniciatīvām - nodrošināt valsts apmaksātas juridiskās telefonkonsultācijas ikvienam iedzīvotājam, lai savlaicīgi varētu risināt savus juridiskos strīdus, kā arī saņemtu primāru juridisko konsultāciju, ņemot vērā, ka pašreizējais valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojums ir pieejams tikai noteiktam personu lokam pie noteiktiem kritērijiem. Lai īstenotu šo priekšlikumu, papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir 66 300 euro apmērā.
Tāpat būtu paplašināmas iespējas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ieviešot daļējās juridiskās palīdzības sistēmu visās lietu kategorijās personām, kuru ienākumi nepārsniedz vienas minimālās mēneša algas apmēru, kas savukārt paplašinātu personu iespējas saņemt valsts apmaksāto juridisko palīdzību, tai skaitā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums uz doto brīdi ir 788 938 euro apmērā.

[2] Šobrīd atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajam valsts nodrošināto juridisko palīdzību iespējams saņemt:
civillietās (piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu u. c.);
noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros, pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas un izraidīšanas jomā un administratīvajās lietās tiesā, kurās tiesa (tiesnesis) ir piešķīrusi juridisko palīdzību, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli);
Satversmes tiesas procesā;
kriminālprocesā, vēršoties pie kriminālprocesa virzītāja (policista, tiesneša, prokurora), juridisko palīdzību kriminālprocesā var saņemt persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. 
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek nodrošināta personām:
kuras ir ieguvušas trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;
atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;
pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, vardarbības gadījumā, vai veselības pasliktināšanās gadījumā vai kāds cits ārkārtējs, neparedzams gadījums)).
 

Tieslietu ministrija nevar piekrist informatīvā ziņojuma 41. lapā esošajai norādei, ka Tieslietu ministrija ir līdzatbildīgā institūcija pasākumā "Nodrošināt pieejamu pašvaldības juristu konsultāciju sniegšanai, kā arī valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības saņemšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigām". 
Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3. pantā noteiktajam, tiesības uz juridisko palīdzību tiek vērtētas, pamatojoties uz personas mantisko stāvokli vai atrašanos īpašā situācijā. Šī pieeja nodrošina sistēmisku un vienlīdzīgu juridiskās palīdzības piešķiršanu visām personu grupām neatkarīgi no sociālā statusa, vienlaikus saglabājot valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu.
Līdz ar to aicinām svītrot Tieslietu ministriju kā līdzatbildīgo iestādi un precizēt informatīvo ziņojumu, vienlaikus dzēšot no ziņojuma tekstu, kas paredz iespēju piešķirt valsts nodrošināto juridisko palīdzību jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes neatkarīgi no viņu sociālā vai mantiskā stāvokļa. Šāda pieeja nav atbilstoša spēkā esošajam regulējumam un nav sistēmiski pamatota. Tie jaunieši, kuri atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem (piemēram, maznodrošinātā statuss), ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību vispārējā kārtībā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām, neveidojot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā izņēmumus attiecībā uz konkrētām subjektu grupām.

-

Informatīvā ziņojuma “Par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas” tabulā Nr. 2 ir norādīti atbalsta veidi jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes, kur kā viens no atbalsta veidiem ir norādīta uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonda 2. pants noteic, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksā uzturlīdzekļus likumā noteiktajā kārtībā, ja bērns iegūst izglītību un viens vai abi bērni vecāki nenodrošina viņam uzturlīdzekļus. Vēršam uzmanību, ka ārpusģimenes aprūpē var atrasties arī bārenis, bet bāreņiem uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda netiek izmaksāti, bet Uzturlīdzekļu garantiju fonds neveic uzturlīdzekļu izmaksu bērniem, kuru vecāki ir miruši vai atzīti par mirušiem likumā noteiktajā kārtībā.
 

Tiek izmaksāti pilngadīgai personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību, un viens vai abi bērna vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. 2025. gadā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamais uzturlīdzekļu apmērs pilngadīgai personai ir 150 euro mēnesī (plānots, ka no 2026. gada 1. janvāra – 180 euro mēnesī).