Projekta ID
23-TA-3286Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija"
Atzinums iesniegts
22.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Papildinājums 22.02.2024 iesniegtajam biedrības iebildumam.
Biedrības ieskatā ir nepieciešams pārskatīt MK noteikumu projekta 10.punktu, tajā nosakot, ka “Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.”, t.i. palielinot ERAF finansējumu no “65 procentiem” uz “85 procentiem” un privāto finansējumu samazinot no “35 procentiem” uz “15 procentiem”.
Lai arī MK noteikumu anotācijā minēts, ka atlases kārtā ERAF finansējuma atbalsta procentuālais apjoms (līdz 65%) izvēlēts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemt lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju un saņemtajos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajos komentāros (turpmāk – VARAM komentāros), par Sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar MK noteikumu projektu, minēto, ka “piedāvātā atbalsta likme AI ieskatā ir samērīga, ievērojot to, ka ūdenssaimniecības nozarē veikti būtiski finansiāli ieguldījumi jau iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos”, biedrība vērš uzmanību uz to, ka atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – kapitālsabiedrības, to rīcībā ir ļoti ierobežoti privātie finanšu līdzekļi, kas ir pieejami, lai līdzfinansētu tik apjomīgus investīciju projektus kā “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas notekūdeņu sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai”. Viedoklis pamatojams ar sekojošiem argumentiem:
1) Kapitālsabiedrības iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos (2007.-2013., 2014.-2020.) ir ieguldījušas ievērojamas investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā, kas jau tikušas līdzfinansētas ar būtiskiem kapitālsabiedrību aizņēmuma līdzekļiem, kas tikuši garantēti ar kapitālsabiedrības īpašumu un pašvaldības galvojumiem, līdz ar to nākotnes projektu līdzfinansēšanai šobrīd kapitālsabiedrībām ir ierobežoti garantijas fondi un ķīlas vērtības;
2) ES fondu līdzfinansētajai daļai kā dāvinājumam aprēķinātais nolietojums netiek ietverts tarifu aprēķinā, līdz ar to netiek uzkrāti līdzekļi šo pamatlīdzekļu daļas atjaunošanai;
3) lai līdzfinansētu investīciju projektu, kapitālsabiedrībām būs jāpiesaista aizņēmuma līdzekļi, kuru procentu likmes pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās;
4) jau investīciju projekta sagatavošanas fāzē, kapitālsabiedrībām ir jāiegulda privātie finanšu līdzekļi, lai sagatavotu projekta iesniegumu, atbilstoši MK noteikumu prasībām, izstrādājot MK noteikumu prasībām atbilstošu aktivitāšu tehniskās specifikācijas, veiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķinu un projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi);
5) investīciju projektā plānotās aktivitātes, kas sekmētu jauno prasību izpildi saistībā ar plānoto atjaunināto Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, nākotnē nav saistītas ar finansiālu ieguvumu kapitālsabiedrībām.
Papildus, kā piemēru situācijas raksturojumam, sniedzam informācija par SIA Jelgavas ūdens esošajām kapitālsabiedrības saistībām un to ietekmi uz finansiālo situāciju līdzfinansēšanas nodrošināšanai:
SIA Jelgavas ūdens aizņēmumu saistības uz 2024.gada sākumu ir EUR 6 990 985, kas ir 13% no bilances aktīvu kopsummas:
kapitālsabiedrības saņemtie Valsts kases aizdevumi ir ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības galvojumu – atlikums uz 31.12.2023. ir EUR 6 222 477 ;
Kredīts AS “SEB banka” “Notekūdeņu dūņu lauku paplašināšanai” ar kapitālsabiedrībai piederošā nekustamā īpašuma Lapskalna ielā 22 un Uzvaras ielā 72 ķīlu par labu AS “SEB banka” ar ķīlas (hipotēkas) līgumu uz visu īpašumu un nodrošinājuma summu EUR 2 039 250;
Kredīts AS “SEB banka” “Hidrodinamiskā mašīna ar ūdens recirkulācijas sistēmu KAISER ECO 3,0” ar auto komercķīlu;
AS “SEB banka” piešķirtā overdrafta limits EUR 700 000 ar kapitālsabiedrībai piederošā nekustamā īpašuma Lapskalna ielā 22 ķīlas nodrošinājuma summu EUR 1 050 000.
Papildus aizņēmuma summa vismaz EUR 1 500 000 apmērā veidotu ~ 20 % aizņēmumu saistības no bilances aktīvu kopsummas un aizdevēju šaubas par atmaksas iespējām.
Kapitālsabiedrības neto apgrozījums 2023.gadā EUR 5 243 562 un valsts aizdevuma pamatsummas, kredītu un procentu maksājumi 2023.gadā EUR 1 941 299 jeb 37% no neto apgrozījuma:
Lai līdzfinansētu investīciju projektu “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas notekūdeņu sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai”, kapitālsabiedrībai pie šobrīd MK noteikumos norādītās ERAF finansējuma atbalsta intensitātes līdz 65% būtu jāpiesaista papildus aizņēmums EUR 1 500 000 ar termiņu uz 20 gadiem, kas radītu vismaz EUR 110 000 aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu palielinājumu gadā.
Ņemot vērā, ka 2024.gada sākumā, papildus izmantojot piešķirtā AS “SEB banka” overdrafta līdzekļus, kapitālsabiedrības saistības jau pārsniedz 7 milj. EUR, gatavojot projekta ieguvuma izmaksu analīzi, būtu problemātiski sabalansēt naudas plūsmu ar kopējo saistību apmēru virs 9 milj. EUR aizņēmumu atmaksai un aizdevuma procentu maksājumiem.
Biedrības ieskatā ir nepieciešams pārskatīt MK noteikumu projekta 10.punktu, tajā nosakot, ka “Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.”, t.i. palielinot ERAF finansējumu no “65 procentiem” uz “85 procentiem” un privāto finansējumu samazinot no “35 procentiem” uz “15 procentiem”.
Lai arī MK noteikumu anotācijā minēts, ka atlases kārtā ERAF finansējuma atbalsta procentuālais apjoms (līdz 65%) izvēlēts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemt lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju un saņemtajos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajos komentāros (turpmāk – VARAM komentāros), par Sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar MK noteikumu projektu, minēto, ka “piedāvātā atbalsta likme AI ieskatā ir samērīga, ievērojot to, ka ūdenssaimniecības nozarē veikti būtiski finansiāli ieguldījumi jau iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos”, biedrība vērš uzmanību uz to, ka atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – kapitālsabiedrības, to rīcībā ir ļoti ierobežoti privātie finanšu līdzekļi, kas ir pieejami, lai līdzfinansētu tik apjomīgus investīciju projektus kā “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas notekūdeņu sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai”. Viedoklis pamatojams ar sekojošiem argumentiem:
1) Kapitālsabiedrības iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos (2007.-2013., 2014.-2020.) ir ieguldījušas ievērojamas investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā, kas jau tikušas līdzfinansētas ar būtiskiem kapitālsabiedrību aizņēmuma līdzekļiem, kas tikuši garantēti ar kapitālsabiedrības īpašumu un pašvaldības galvojumiem, līdz ar to nākotnes projektu līdzfinansēšanai šobrīd kapitālsabiedrībām ir ierobežoti garantijas fondi un ķīlas vērtības;
2) ES fondu līdzfinansētajai daļai kā dāvinājumam aprēķinātais nolietojums netiek ietverts tarifu aprēķinā, līdz ar to netiek uzkrāti līdzekļi šo pamatlīdzekļu daļas atjaunošanai;
3) lai līdzfinansētu investīciju projektu, kapitālsabiedrībām būs jāpiesaista aizņēmuma līdzekļi, kuru procentu likmes pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās;
4) jau investīciju projekta sagatavošanas fāzē, kapitālsabiedrībām ir jāiegulda privātie finanšu līdzekļi, lai sagatavotu projekta iesniegumu, atbilstoši MK noteikumu prasībām, izstrādājot MK noteikumu prasībām atbilstošu aktivitāšu tehniskās specifikācijas, veiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķinu un projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi);
5) investīciju projektā plānotās aktivitātes, kas sekmētu jauno prasību izpildi saistībā ar plānoto atjaunināto Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, nākotnē nav saistītas ar finansiālu ieguvumu kapitālsabiedrībām.
Papildus, kā piemēru situācijas raksturojumam, sniedzam informācija par SIA Jelgavas ūdens esošajām kapitālsabiedrības saistībām un to ietekmi uz finansiālo situāciju līdzfinansēšanas nodrošināšanai:
SIA Jelgavas ūdens aizņēmumu saistības uz 2024.gada sākumu ir EUR 6 990 985, kas ir 13% no bilances aktīvu kopsummas:
kapitālsabiedrības saņemtie Valsts kases aizdevumi ir ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības galvojumu – atlikums uz 31.12.2023. ir EUR 6 222 477 ;
Kredīts AS “SEB banka” “Notekūdeņu dūņu lauku paplašināšanai” ar kapitālsabiedrībai piederošā nekustamā īpašuma Lapskalna ielā 22 un Uzvaras ielā 72 ķīlu par labu AS “SEB banka” ar ķīlas (hipotēkas) līgumu uz visu īpašumu un nodrošinājuma summu EUR 2 039 250;
Kredīts AS “SEB banka” “Hidrodinamiskā mašīna ar ūdens recirkulācijas sistēmu KAISER ECO 3,0” ar auto komercķīlu;
AS “SEB banka” piešķirtā overdrafta limits EUR 700 000 ar kapitālsabiedrībai piederošā nekustamā īpašuma Lapskalna ielā 22 ķīlas nodrošinājuma summu EUR 1 050 000.
Papildus aizņēmuma summa vismaz EUR 1 500 000 apmērā veidotu ~ 20 % aizņēmumu saistības no bilances aktīvu kopsummas un aizdevēju šaubas par atmaksas iespējām.
Kapitālsabiedrības neto apgrozījums 2023.gadā EUR 5 243 562 un valsts aizdevuma pamatsummas, kredītu un procentu maksājumi 2023.gadā EUR 1 941 299 jeb 37% no neto apgrozījuma:
Lai līdzfinansētu investīciju projektu “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas notekūdeņu sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai”, kapitālsabiedrībai pie šobrīd MK noteikumos norādītās ERAF finansējuma atbalsta intensitātes līdz 65% būtu jāpiesaista papildus aizņēmums EUR 1 500 000 ar termiņu uz 20 gadiem, kas radītu vismaz EUR 110 000 aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu palielinājumu gadā.
Ņemot vērā, ka 2024.gada sākumā, papildus izmantojot piešķirtā AS “SEB banka” overdrafta līdzekļus, kapitālsabiedrības saistības jau pārsniedz 7 milj. EUR, gatavojot projekta ieguvuma izmaksu analīzi, būtu problemātiski sabalansēt naudas plūsmu ar kopējo saistību apmēru virs 9 milj. EUR aizņēmumu atmaksai un aizdevuma procentu maksājumiem.
Piedāvātā redakcija
Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Biedrības ieskatā ir nepieciešams pārskatīt MK noteikumu projekta 10.punktu, tajā nosakot, ka “Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.”, t.i. palielinot ERAF finansējumu no “65 procentiem” uz “85 procentiem” un privāto finansējumu samazinot no “35 procentiem” uz “15 procentiem”.
Lai arī MK noteikumu anotācijā minēts, ka atlases kārtā ERAF finansējuma atbalsta procentuālais apjoms (līdz 65%) izvēlēts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemt lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju un saņemtajos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajos komentāros (turpmāk – VARAM komentāros), par Sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar MK noteikumu projektu, minēto, ka “piedāvātā atbalsta likme AI ieskatā ir samērīga, ievērojot to, ka ūdenssaimniecības nozarē veikti būtiski finansiāli ieguldījumi jau iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos”, biedrība vērš uzmanību uz to, ka atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – kapitālsabiedrības, to rīcībā ir ļoti ierobežoti privātie finanšu līdzekļi, kas ir pieejami, lai līdzfinansētu tik apjomīgus investīciju projektus kā “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas notekūdeņu sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai”. Viedoklis pamatojams ar sekojošiem argumentiem:
1) Kapitālsabiedrības iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos (2007.-2013., 2014.-2020.) ir ieguldījušas ievērojamas investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā, kas jau tikušas līdzfinansētas ar būtiskiem kapitālsabiedrību aizņēmuma līdzekļiem, kas tikuši garantēti ar kapitālsabiedrības īpašumu un pašvaldības galvojumiem, līdz ar to nākotnes projektu līdzfinansēšanai šobrīd kapitālsabiedrībām ir ierobežoti garantijas fondi un ķīlas vērtības;
2) ES fondu līdzfinansētajai daļai kā dāvinājumam aprēķinātais nolietojums netiek ietverts tarifu aprēķinā, līdz ar to netiek uzkrāti līdzekļi šo pamatlīdzekļu daļas atjaunošanai;
3) lai līdzfinansētu investīciju projektu, kapitālsabiedrībām būs jāpiesaista aizņēmuma līdzekļi, kuru procentu likmes pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās;
4) jau investīciju projekta sagatavošanas fāzē, kapitālsabiedrībām ir jāiegulda privātie finanšu līdzekļi, lai sagatavotu projekta iesniegumu, atbilstoši MK noteikumu prasībām, izstrādājot MK noteikumu prasībām atbilstošu aktivitāšu tehniskās specifikācijas, veiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķinu un projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi);
5) investīciju projektā plānotās aktivitātes, kas sekmētu jauno prasību izpildi saistībā ar plānoto atjaunināto Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, nākotnē nav saistītas ar finansiālu ieguvumu kapitālsabiedrībām.
Lai arī MK noteikumu anotācijā minēts, ka atlases kārtā ERAF finansējuma atbalsta procentuālais apjoms (līdz 65%) izvēlēts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemt lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju un saņemtajos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajos komentāros (turpmāk – VARAM komentāros), par Sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar MK noteikumu projektu, minēto, ka “piedāvātā atbalsta likme AI ieskatā ir samērīga, ievērojot to, ka ūdenssaimniecības nozarē veikti būtiski finansiāli ieguldījumi jau iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos”, biedrība vērš uzmanību uz to, ka atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – kapitālsabiedrības, to rīcībā ir ļoti ierobežoti privātie finanšu līdzekļi, kas ir pieejami, lai līdzfinansētu tik apjomīgus investīciju projektus kā “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas notekūdeņu sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai”. Viedoklis pamatojams ar sekojošiem argumentiem:
1) Kapitālsabiedrības iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos (2007.-2013., 2014.-2020.) ir ieguldījušas ievērojamas investīcijas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībā, kas jau tikušas līdzfinansētas ar būtiskiem kapitālsabiedrību aizņēmuma līdzekļiem, kas tikuši garantēti ar kapitālsabiedrības īpašumu un pašvaldības galvojumiem, līdz ar to nākotnes projektu līdzfinansēšanai šobrīd kapitālsabiedrībām ir ierobežoti garantijas fondi un ķīlas vērtības;
2) ES fondu līdzfinansētajai daļai kā dāvinājumam aprēķinātais nolietojums netiek ietverts tarifu aprēķinā, līdz ar to netiek uzkrāti līdzekļi šo pamatlīdzekļu daļas atjaunošanai;
3) lai līdzfinansētu investīciju projektu, kapitālsabiedrībām būs jāpiesaista aizņēmuma līdzekļi, kuru procentu likmes pēdējos gados ir ievērojami palielinājušās;
4) jau investīciju projekta sagatavošanas fāzē, kapitālsabiedrībām ir jāiegulda privātie finanšu līdzekļi, lai sagatavotu projekta iesniegumu, atbilstoši MK noteikumu prasībām, izstrādājot MK noteikumu prasībām atbilstošu aktivitāšu tehniskās specifikācijas, veiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma aprēķinu un projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi);
5) investīciju projektā plānotās aktivitātes, kas sekmētu jauno prasību izpildi saistībā ar plānoto atjaunināto Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, nākotnē nav saistītas ar finansiālu ieguvumu kapitālsabiedrībām.
Piedāvātā redakcija
Atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.