Atzinums

Teritorijas attīstības plānošanas likums noteic, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ir ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojums, detālplānojums un tematiskais plānojums. No likumprojekta 16.panta ceturtās daļas un anotācijas noprotams, ka plānotais regulējums attiecināms uz teritorijas plānojumu kā dokumentu, kura izstrādes ietvaros, pie noteiktiem nosacījumiem, veicama gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana un paredzamās satiksmes intensitātes pieauguma novērtēšana, kā arī rezultātiem atbilstoša teritorijas atļautās izmantošanas noteikšana.
Lūdzam skaidri noteikt, kādā mērā un uz kādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem likuma 16.pants ir attiecināms un uz kādiem nav attiecināms, pamatojot to anotācijā.
Teritorijas plānojumiem un lokālplānojumiem pie noteiktiem apstākļiem tiek piemērota stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kā rezultātā tiek sagatavots Vides pārskats, kurā vērtēta plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamā ietekme uz vides, tai skaitā, gaisa kvalitāti. Lūdzam anotācijā skaidrot vai likumprojekta 16.panta otrās daļas regulējumā paredzētās darbības  nedublēs stratēģiskās ietekmes vidi novērtējuma ietvaros veicamos uzdevumus.
Likumprojekta 16.panta ceturtā daļa noteic, ka izņēmuma gadījumos (piemēram, kā minēts anotācijā, gadījumā, ja ir paredzēts īstenot kādu tautsaimniecībai vai reģiona attīstībai būtisku projektu) pašvaldība var pieņemt lēmumu atkāpties no 16. panta trešajā daļā noteikto prasību ievērošanas, teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā sniedzot pamatojumu šāda izņēmuma noteikšanai. Tas nozīmē, ka pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānojumu, jāpieņem pašvaldības domes lēmums par izņēmuma gadījumiem, kuru nosaka un pamato pati pašvaldība. VARAM ieskatā likumprojektā jānosaka vienoti kritēriji, pie kuriem dome var atkāpties no 16.panta trešajā daļā noteikto prasību izpildes. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procedūra noteikta Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumos Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” un nosakot papildus darbības tiek pagarināts teritorijas plānojuma izstrādes process, kas ir pretrunā šā brīža virzienam administratīvā sloga samazināšanai (pašvaldības domes sēdes nereti notiek vienu reizi mēnesī).
Plānotais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2025.gada 1.marts. Šobrīd izstrādes stadijā ir daudzu jauno novadu pašvaldību teritorijas plānojumi, kuru izstrādi nosaka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punkts. Pašvaldības, atbilstoši darba uzdevumam, ir noslēgušas līgumus ar attiecīgo plānošanas dokumentu izstrādātājiem. Neskatoties uz to, ka likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka  likumprojekta prasības tiks attiecinātas uz tiem teritorijas plānošanas dokumentiem, kas tiek izstrādāti pēc šī likuma spēkā stāšanās brīža, lūdzam iekļaut likumprojekta Pārejas noteikumos punktu, kas skaidri noteic, ka šā likuma 16.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktais piemērojams plānošanas dokumentiem (nosaucot konkrētus dokumentus), kuru izstrāde uzsākta pēc šī likuma stāšanās spēkā, atbilstoši precizējot arī anotāciju.
Papildus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 16.panta pirmā daļa ir deklaratīva un dublē teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvajos aktos noteikto.
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra protokollēmuma “Informatīvais ziņojums "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu"” (protokols Nr.55, 37.§) 3.punktu tika uzdots visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu. Ievērojot minēto, likumprojekta anotācijā ir jāpamato un jāpaskaidro ikviena likumprojektā paredzētā pilnvarojuma (punkta) saistošo noteikumu izdošanai nepieciešamība un paredzētais tvērums, tai skaitā izmantojot piemērus, ko likumprojekta izstrādātāja institūcija ir konstatējusi kā iespējamus saistošajos noteikumos regulējamus jautājumus.
Vienlaikus likumprojekta anotācijā jāpamato nepieciešamība nosūtīt saistošos noteikumus atzinuma sniegšanai katrai norādītajai ministrijai, kā arī konkrēti jānosauc citas iestādes, kurām jāsniedz atzinums par saistošajiem noteikumiem. Norādām, ka likumprojektā nekorekti lietots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pirmsšķietami nekonstatē, ka likumprojektā minēto saistošo noteikumu izvērtēšana un atzinuma sniegšana būtu tās kompetencē, līdz ar to ministrija izslēdzama no minētās normas kā atzinuma sniedzēja.
Minētais iebildums attiecināms arī uz likumprojekta 18. un 19.pantu, kā arī likumprojekta anotāciju.

-

Kopsakarā ar likumprojektā paredzēto administratīvo atbildību nav saprotams likumprojekta anotācijā sniegtais skaidrojums: “27. pants. Pantā noteikts jauns administratīvā pārkāpuma veids, kas paredz pašvaldības tiesības piemērot sodus par pašvaldību saistošajos noteikumos noteikto prasību pārkāpšanu apkures un transporta jomā. Lai pašvaldība varētu praksē īstenot likumprojekta 17. un 18. pantā minētajos saistošajos noteikumos noteikto prasību izpildi, nepieciešams paredzēt iespēju noteikt sodus gadījumos, ja tiek pārkāptas prasības, kas noteiktas pašvaldību izdotajos saistošajos noteikumos.”.
Norādām, ka likumprojektā var paredzēt administratīvo atbildību par likumprojektā, nevis pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto prasību neievērošanu. Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 2.panta ceturtajai daļai pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos. Saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu var paredzēt administratīvo atbildību, ir paredzēti Pašvaldību likuma 45.pantā.
 

-