Atzinums

Tieslietu ministrijas ieskatā, likumprojektā "Grozījums likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (turpmāk – projekts) ietvertais regulējums var radīt ietekmi uz vidi, ņemot vērā to, ka likuma "Par ietekmes uz vidi" 2. pielikuma 1. punkta 3. apakšpunkta b) apakšpunkts spēkā esošajā redakcijā paredz, ka sākotnējais izvērtējums ir nepieciešams esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem. Proti, no projektā ietvertā regulējuma izriet, ka visām esošu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvēm, ja to zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem, bet tās neatrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000), pēc projekta spēkā stāšanās nebūs jāveic sākotnējais izvērtējums, kas šobrīd saskaņā ar spēkā esošo regulējumu ir jāveic. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) ar pamatojumu, kā projektā paredzētais regulējums ietekmēs vidi, vai šāda regulējuma noteikšana atbilst politikas plānošanas dokumentos, piemēram, vides politikas pamatnostādnēs, noteiktajiem rīcības virzieniem un politikas mērķiem un kā projektā ietvertā regulējuma ietekme uz vidi ir vērtēta attiecīga stratēģiskā novērtējuma ietvaros. Ja projektā ietvertais regulējums neatbilst politikas plānošanas dokumentos, piemēram, vides politikas pamatnostādnēs, noteiktajiem rīcības virzieniem un politikas mērķiem un tam nav veikts stratēģiskais novērtējums, ņemot vērā piesardzības principu, lūdzam veikt projekta stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu atbilstoši likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumos Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteiktajam.
Kā konstatējusi Satversmes tiesa, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu ir lietoti jēdzieni "plāni un programmas". Eiropas Savienības Tiesa, interpretējot šos jēdzienus, atzinusi, ka, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni, minētie jēdzieni ir interpretējami plaši un var attiekties arī uz normatīvajiem aktiem, kuros regulēti attiecīgajā nozarē piemērojamie noteikumi, būtiskas prasības un detalizētu darbību kopums, lai atļautu un īstenotu projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 27. oktobra sprieduma lietā C-290/15 "D'Oultremont and Others" 49. un 52. punktu un 2018. gada 7. jūnija sprieduma C-671/16 "Inter-Environnement Bruxelles and Others" 60. punktu).
Pretējā gadījumā, šos jēdzienus iztulkojot šauri, pienākumu veikt stratēģisko novērtējumu varētu apiet, attaisnojot novērtējuma neveikšanu tikai ar dokumenta juridisko dabu. Turklāt tad, ja normatīvais akts, kas var būtiski ietekmēt vidi, ir pieņemts laikā, kad nav spēkā esošas politikas pamatnostādnes, kurām stratēģiskais novērtējums ir veicams obligāti, šāda novērtējuma neveikšana ir pretrunā ar ilgtspējības principu un piesardzības principu (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-01-03 23.1. apakšpunktu).
Kā norādījusi Satversmes tiesa, pienācīgs plāna vai projekta ietekmes novērtējums ir jāveic, ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts var ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši piesardzības principu, šāds risks pastāv tad, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, nevar konstatēt, ka šis plāns vai projekts būtiski neietekmēs attiecīgo teritoriju (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma C-538/09 "Commission v Belgium" 39. punktu un 2018. gada 12. aprīļa sprieduma C-323/17 "People Over Wind and Sweetman" 34. punktu). Ja pastāv šaubas par to, vai ir iespējama būtiska ietekme, ir veicama pārbaude, kas ļauj efektīvi izvairīties no tā, ka tiek atļauta plānu vai projektu īstenošana, kas būtiski ietekmē aizsargājamo teritoriju (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004. gada 7. septembra sprieduma lietā C-127/02 "Waddenvereniging and Vogelsbeschermingvereniging" 44. punktu).

-