Projekta ID
25-TA-2558Atzinuma sniedzējs
SIA "Bauskas slimnīca"
Atzinums iesniegts
10.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Esošā redakcija, lpp norādīti piedāvātās redakcijas sadaļā līdzās komentŗaiem un priekļsikumiem.
Piedāvātā redakcija
1.lpp
Fragmentēts slimnīcu tīkls, kurā trūkst skaidra funkciju sadalījuma. Līdz ar to nav iespējamspilnībā īstenot neatliekamās medicīniskās palīdzības hospitalizācijas plānu:
Komentārs: Funkciju sadalījums ir noteikts spēkā esošajos MK noteikumos. Esošais slimnīcu tīkls izveidots 2009.gada slimnīcu reformas rezultātā, un pēc 16gadiem tas nefukcionē atbilstoši un ir zaudējis aktualitāti, t.sk. sakarā ar demogrāfijas izmaiņām, ģeopolitisko situāciju un personālresursu.
2.lpp
Pieaugot dzīvildzei, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 80 gadiem, ir pieaudzis par apmēram par 773 tūkstošiem (skat.1.attēls)
Komentārs:Minētais intepretējums jeb statistikas dati sniedz maldīgu priekšstatu. Statistiski nav pareizi un netiek summēti katra gada cipari, jo tie veido summā vienu cilvēku vairākkārt.
Atbilstoši statistikas datiem, 2025.gadā reģistrēti -
112 632 iedzīvotāji vecumā 80 un vairāk gadi.
Savukārt 2009.g.- 82 022 iedzīvotāji vecumā 80 un vairāk.
Tas nozīmē, ka unikālais skaits iedzīvotāju skaits (vecāki par 80gadiem) kopš 2009.gada slimnīcu reformas ir pieaudzis par 30 610 iedzīvotājiem.
Tai pat laikā – kopējais iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2 044 813 (2012.gadā) līdz 1 860 565 (2025), tas ir par 184 248.
4.lpp
Saskaņā ar Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS) pieejamo informāciju, pilotprojekta laikā visbiežākie ziņojumi par gadījumiem, kad ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, tika saņemti no I līmeņa slimnīcām — tie veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Savukārt 30,2% gadījumos ziņojumi tika saņemti no IV līmeņa slimnīcām par speciālistu nepieejamību.
Komentārs:Atbilstoši 2025.gada deviņu mēnešu datiem – Bauskas slimnīca šajā periodā ir reģistrēts tikai divi gadījumi, kad ir atteikta pacienta pieņemšana no NMPD, salīdzinājumā ar citām slimnīcām, kur šis skaits ir vairāki desmiti.
Līdz ar to nav korekti norādīt vispārīgo informāciju par visām 1.līmeņa slimnīcā, jo īpaši, kad statistikas dati viena līmeņa ietvaros ir kardināli pretēji un kopējā statistika neatspoguļo statistisko atšķirību.
7.lpp
Lielākais hospitalizāciju skaita samazinājums bija specializētajās ārstniecības iestādēs un V līmeņa specializētajās ārstniecības iestādēs – attiecīgi par 7,2% un 6,1%. Vienīgais izņēmums bija II līmeņa slimnīcas, kur bija neliels hospitalizāciju skaita pieaugums – par 0,7%.
Komentārs: Tāpat hospitalizāciju pieaugums ir arī 1.līmeņa Bauskas slimnīcai – 2023. un 2024.gadu salīdzinot par 9% pieaugums, 2025.gadā turpina pieaugt hospitalizāciju sakits, īpaši terapijas profila pacientu skaitā.
7.lpp
Zemākā līmeņa slimnīcās pacientu skaits ir mazāks, un atsevišķās iestādēs tas var liecināt par nepietiekamu pakalpojumu nodrošinājumu.
Komentārs: Kā iemesls ir arī piešķirtais nepietiekamais finansējums - plānotais pacientu skaits ar tam sekojošu finansējumu stacionaŗo pacientu ārstēšanai.
9.lpp
Zemais publiskā finansējuma līmenis veselības aprūpei būtiski ierobežo tās pieejamību, veicinot garas gaidīšanas rindas uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un augstu iedzīvotāju neapmierinātu. Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju saskaras ar grūtībām saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Komentārs: Plašs pakalpojumu grozs, mazs profilaktisko izmeklējumu koeficioents un skrīninga aptvere, kontekstā ar nepietiekamo veselības aprūpes budžetu – veicina ielaistas slimības, savlaicīgi nediagnosticētu saslimšanu, kas rada lielāku pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamības jau sakarā ar akūtām sūdzībām un saslimšanām, kas ilgtermiņā rada lielāku nepieciešamību pēc stacionaŗiem pakalpojumiem un multimorbidu saslimšanu ārstēšanu.
9.lpp
Svarīgi nodrošināt, ka pacienti ar smagāku slimības gaitu saņems nepieciešamo ārstēšanu augstāka līmeņa slimnīcās, savukārt veselības stāvoklim uzlabojoties, ārstēšanu varētu turpināt zemāka līmeņa iestādēs, kur ir pieejami atbilstoši resursi. Šāda pacientu plūsmas organizācija nodrošinās to, ka augstāka līmeņa slimnīcās pakalpojumi kļūs pieejamāki tieši tiem pacientiem, kam nepieciešama komplicētākā medicīniskā aprūpe.
Komentārs: Būtiski īstenotpprincipu “īstais pacients, īstajā laikā, īstajā vietā”.
Tas nozīme, ka pacientam stacionaŗā palīdzība tiek sniegtam atbilstošā līmeņa slimnīcā atbilstoši tām komptencēm, kas ir nepieciešamas – konkrētā pacienta veselības stāvokļa jeb saslimšanas ārstēšanai.
Tādejādi- tiks nodrošināts, ka universitātes slimnīcas netiks noslogotas ar pacientiem, kuru ārstēšanai nav nepieciešama šāda kompetence. Savukārt pacienti, kuriem ir nepieciešama augsta līmeņa daudzprofila slimnīcas ārstniecība – stacionaŗo pakalpojumu saņems bez kavēšanās. Kā arī tiks atslogota kapacit;ate zinātnes un pētniecības darbību īstenošanai, kas ir būtisks attīstāmais virziens visās slimnīcās, un jo īpaši augstāka līmeņa un specializētās slimnīcās.
9.lpp
I Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī.
Komentārs: Vai nav paredzēts izdalīt universitāšu slimnīcas atsevišķi?
Atbilstoši kopējai slimnīcu koncepcija un izstrādājamo Klīnisko universitāšu likumu, kas paredz unikālas atbildības un funkciju sadalījumu – tieši universitātes slimnīcām, kas neietilpst citu daudzprofila slimnīcu atbildībā un kompetencē.
10.lpp
Slimnīcu izvietojums tiks noteiks, vērtējot NMPD pacienta nogādāšanas laiku līdz slimnīcai – 60 minūtes līdz slimnīcai, kura nodrošina tādus pamatprofilus kā terapija un ķirurģija, un ilgāks laiks līdz slimnīcai, kura nodrošina specializētos profilus. Tāpat tiks vērtēta pacientu plūsma un ārstniecības personu nodrošinājums. Tāpat tiks vērtēti grozījumu nepieciešamība normatīvos aktos un finanšu ietekme reformu ieviešanai.
Komentārs: Jāskata konstekstā ar 11.lpp rindkopu par pakalpojumu nodrošinājumu. Abas rindkopas attiecināmas uz vienu risināmo jautājumu, tomēr sniegti dažādi kritēriji.
Tai pat laikā – nav norādīts būtiskākais kritērijs – iedzīvotāji, demogrāfija.
11.lpp
Pārskatot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu nodrošinājumu ārstniecības iestādēs, tiks ņemts, piekļuves laiks, kā arī ārstniecības iestāžu iespējas piesaistīt atbilstošus speciālistus, lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Komentārs: Ņemot vērā, ka slimnīcu tīkla pārskatīšana tiek definēta kā slimnīcu reforma, kas īstenojama vairāku gadu laikā, tad ir būtiski šo tīklu veidot un izstrādāt uz datiem – pats svarīgākais ir iedzīvotāji, kuriem slimnīcas un veselības aprūpe tiek organizēta un nodrošināta. Līdz ar to slimnīcu tīkls un veselības aprūpes pieejamība ir jāveido balstoties uz IEDZĪVOTĀJiem nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu, pieejamību un kvalitāti.
Vienlaikus iekļaujot – drošības jautājumu, ceļa infrastruktūru, ģeopolitisko situāciju, demogrāfijas tendences, iedzīvotāju struktūru, kā arī apmācībās konsatēto un izdarītos secinājumus par pacientu pārvešanas iespējām NMPD kapacitātes dēļ – Minētie faktori ir jāņem vērā – veidojot un izstrādājot ilgtspējīgu (kā tas norādīts ziņojuma mērķī)slimnīcas tīkla struktūru, izvietojumu un nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus (šajā gadījumā stacionāros).
12.lpp.
Vienlaikus Latvijas pierobeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir stratēģiskas nozīmes teritorija un iedzīvotāju klātbūtne ir nozīmīga gan demogrāfiskajai stabilitātei, gan nacionālajai drošībai. Atbilstošas medicīniskās palīdzības pieejamība šajā reģionā ir valsts noturības elements.
Komentārs: Būtiski ņemt vērā arī kopējo pierobežas jautājumu, vērtējot arī vēsturiskos notikumus, kas skar drošības jautājumus.
Tāpat arī stratēģisko infrastruktūru un galveno ceļa infrastruktūru un mobilitāti, t.sk., militāro mobilitāti.
16.lpp
Lai nodrošinātu vienotu pieeju noteiktās prioritārajās veselības aprūpes jomās, kas nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus, ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas. Sākotnējie metodiskās institūcijas uzdevumi ir datu uzkrāšana un analīze, kam sekos kvalitātes sistēmas izveide un ieviešana. Metodiskās vadības institūcijas izvērtēs esošos pakalpojumus, to nodrošināšanas kārtību un sniegs priekšlikumus ārstniecības iestādēm, NVD, SPKC un VM, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai pilnveidotu veselības aprūpes sistēmu un valsts apmaksātos pakalpojumus.
Komentārs:
Būtu korekti norādīt arī universitāšu slimnīcu lomu, kontekstā ar patreiz izstrādājamo universitāšu slimnīcu likumu.
16./17.lpp shēma "Daudzprofilu slimnīcas - Reģionālās slimnīcas - Lokālās slimnīcas"
Komentārs: Kaut arī Klīniskās universitātes slimnīcas ir daudzprofila slimnīcas, tomēr korekti, būtu izdalīt KUS universitāšu slimnīcu loma kopējā slimnīcu tīklā, ņemot vērā iepriekš pieminēto KUS likumu.
Jo sadarbībai jānotiek arī starp universitāšu slimnīcām un daudzprofila slimnīcām (jeb šobrīd sauktajām reģionālām (IV līmeņa) slimnīcām).
Fragmentēts slimnīcu tīkls, kurā trūkst skaidra funkciju sadalījuma. Līdz ar to nav iespējamspilnībā īstenot neatliekamās medicīniskās palīdzības hospitalizācijas plānu:
Komentārs: Funkciju sadalījums ir noteikts spēkā esošajos MK noteikumos. Esošais slimnīcu tīkls izveidots 2009.gada slimnīcu reformas rezultātā, un pēc 16gadiem tas nefukcionē atbilstoši un ir zaudējis aktualitāti, t.sk. sakarā ar demogrāfijas izmaiņām, ģeopolitisko situāciju un personālresursu.
2.lpp
Pieaugot dzīvildzei, vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 80 gadiem, ir pieaudzis par apmēram par 773 tūkstošiem (skat.1.attēls)
Komentārs:Minētais intepretējums jeb statistikas dati sniedz maldīgu priekšstatu. Statistiski nav pareizi un netiek summēti katra gada cipari, jo tie veido summā vienu cilvēku vairākkārt.
Atbilstoši statistikas datiem, 2025.gadā reģistrēti -
112 632 iedzīvotāji vecumā 80 un vairāk gadi.
Savukārt 2009.g.- 82 022 iedzīvotāji vecumā 80 un vairāk.
Tas nozīmē, ka unikālais skaits iedzīvotāju skaits (vecāki par 80gadiem) kopš 2009.gada slimnīcu reformas ir pieaudzis par 30 610 iedzīvotājiem.
Tai pat laikā – kopējais iedzīvotāju skaits ir samazinājies no 2 044 813 (2012.gadā) līdz 1 860 565 (2025), tas ir par 184 248.
4.lpp
Saskaņā ar Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmā (SAIRIS) pieejamo informāciju, pilotprojekta laikā visbiežākie ziņojumi par gadījumiem, kad ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, tika saņemti no I līmeņa slimnīcām — tie veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Savukārt 30,2% gadījumos ziņojumi tika saņemti no IV līmeņa slimnīcām par speciālistu nepieejamību.
Komentārs:Atbilstoši 2025.gada deviņu mēnešu datiem – Bauskas slimnīca šajā periodā ir reģistrēts tikai divi gadījumi, kad ir atteikta pacienta pieņemšana no NMPD, salīdzinājumā ar citām slimnīcām, kur šis skaits ir vairāki desmiti.
Līdz ar to nav korekti norādīt vispārīgo informāciju par visām 1.līmeņa slimnīcā, jo īpaši, kad statistikas dati viena līmeņa ietvaros ir kardināli pretēji un kopējā statistika neatspoguļo statistisko atšķirību.
7.lpp
Lielākais hospitalizāciju skaita samazinājums bija specializētajās ārstniecības iestādēs un V līmeņa specializētajās ārstniecības iestādēs – attiecīgi par 7,2% un 6,1%. Vienīgais izņēmums bija II līmeņa slimnīcas, kur bija neliels hospitalizāciju skaita pieaugums – par 0,7%.
Komentārs: Tāpat hospitalizāciju pieaugums ir arī 1.līmeņa Bauskas slimnīcai – 2023. un 2024.gadu salīdzinot par 9% pieaugums, 2025.gadā turpina pieaugt hospitalizāciju sakits, īpaši terapijas profila pacientu skaitā.
7.lpp
Zemākā līmeņa slimnīcās pacientu skaits ir mazāks, un atsevišķās iestādēs tas var liecināt par nepietiekamu pakalpojumu nodrošinājumu.
Komentārs: Kā iemesls ir arī piešķirtais nepietiekamais finansējums - plānotais pacientu skaits ar tam sekojošu finansējumu stacionaŗo pacientu ārstēšanai.
9.lpp
Zemais publiskā finansējuma līmenis veselības aprūpei būtiski ierobežo tās pieejamību, veicinot garas gaidīšanas rindas uz ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un augstu iedzīvotāju neapmierinātu. Latvijā arvien vairāk iedzīvotāju saskaras ar grūtībām saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Komentārs: Plašs pakalpojumu grozs, mazs profilaktisko izmeklējumu koeficioents un skrīninga aptvere, kontekstā ar nepietiekamo veselības aprūpes budžetu – veicina ielaistas slimības, savlaicīgi nediagnosticētu saslimšanu, kas rada lielāku pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamības jau sakarā ar akūtām sūdzībām un saslimšanām, kas ilgtermiņā rada lielāku nepieciešamību pēc stacionaŗiem pakalpojumiem un multimorbidu saslimšanu ārstēšanu.
9.lpp
Svarīgi nodrošināt, ka pacienti ar smagāku slimības gaitu saņems nepieciešamo ārstēšanu augstāka līmeņa slimnīcās, savukārt veselības stāvoklim uzlabojoties, ārstēšanu varētu turpināt zemāka līmeņa iestādēs, kur ir pieejami atbilstoši resursi. Šāda pacientu plūsmas organizācija nodrošinās to, ka augstāka līmeņa slimnīcās pakalpojumi kļūs pieejamāki tieši tiem pacientiem, kam nepieciešama komplicētākā medicīniskā aprūpe.
Komentārs: Būtiski īstenotpprincipu “īstais pacients, īstajā laikā, īstajā vietā”.
Tas nozīme, ka pacientam stacionaŗā palīdzība tiek sniegtam atbilstošā līmeņa slimnīcā atbilstoši tām komptencēm, kas ir nepieciešamas – konkrētā pacienta veselības stāvokļa jeb saslimšanas ārstēšanai.
Tādejādi- tiks nodrošināts, ka universitātes slimnīcas netiks noslogotas ar pacientiem, kuru ārstēšanai nav nepieciešama šāda kompetence. Savukārt pacienti, kuriem ir nepieciešama augsta līmeņa daudzprofila slimnīcas ārstniecība – stacionaŗo pakalpojumu saņems bez kavēšanās. Kā arī tiks atslogota kapacit;ate zinātnes un pētniecības darbību īstenošanai, kas ir būtisks attīstāmais virziens visās slimnīcās, un jo īpaši augstāka līmeņa un specializētās slimnīcās.
9.lpp
I Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī.
Komentārs: Vai nav paredzēts izdalīt universitāšu slimnīcas atsevišķi?
Atbilstoši kopējai slimnīcu koncepcija un izstrādājamo Klīnisko universitāšu likumu, kas paredz unikālas atbildības un funkciju sadalījumu – tieši universitātes slimnīcām, kas neietilpst citu daudzprofila slimnīcu atbildībā un kompetencē.
10.lpp
Slimnīcu izvietojums tiks noteiks, vērtējot NMPD pacienta nogādāšanas laiku līdz slimnīcai – 60 minūtes līdz slimnīcai, kura nodrošina tādus pamatprofilus kā terapija un ķirurģija, un ilgāks laiks līdz slimnīcai, kura nodrošina specializētos profilus. Tāpat tiks vērtēta pacientu plūsma un ārstniecības personu nodrošinājums. Tāpat tiks vērtēti grozījumu nepieciešamība normatīvos aktos un finanšu ietekme reformu ieviešanai.
Komentārs: Jāskata konstekstā ar 11.lpp rindkopu par pakalpojumu nodrošinājumu. Abas rindkopas attiecināmas uz vienu risināmo jautājumu, tomēr sniegti dažādi kritēriji.
Tai pat laikā – nav norādīts būtiskākais kritērijs – iedzīvotāji, demogrāfija.
11.lpp
Pārskatot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu nodrošinājumu ārstniecības iestādēs, tiks ņemts, piekļuves laiks, kā arī ārstniecības iestāžu iespējas piesaistīt atbilstošus speciālistus, lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Komentārs: Ņemot vērā, ka slimnīcu tīkla pārskatīšana tiek definēta kā slimnīcu reforma, kas īstenojama vairāku gadu laikā, tad ir būtiski šo tīklu veidot un izstrādāt uz datiem – pats svarīgākais ir iedzīvotāji, kuriem slimnīcas un veselības aprūpe tiek organizēta un nodrošināta. Līdz ar to slimnīcu tīkls un veselības aprūpes pieejamība ir jāveido balstoties uz IEDZĪVOTĀJiem nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu, pieejamību un kvalitāti.
Vienlaikus iekļaujot – drošības jautājumu, ceļa infrastruktūru, ģeopolitisko situāciju, demogrāfijas tendences, iedzīvotāju struktūru, kā arī apmācībās konsatēto un izdarītos secinājumus par pacientu pārvešanas iespējām NMPD kapacitātes dēļ – Minētie faktori ir jāņem vērā – veidojot un izstrādājot ilgtspējīgu (kā tas norādīts ziņojuma mērķī)slimnīcas tīkla struktūru, izvietojumu un nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus (šajā gadījumā stacionāros).
12.lpp.
Vienlaikus Latvijas pierobeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir stratēģiskas nozīmes teritorija un iedzīvotāju klātbūtne ir nozīmīga gan demogrāfiskajai stabilitātei, gan nacionālajai drošībai. Atbilstošas medicīniskās palīdzības pieejamība šajā reģionā ir valsts noturības elements.
Komentārs: Būtiski ņemt vērā arī kopējo pierobežas jautājumu, vērtējot arī vēsturiskos notikumus, kas skar drošības jautājumus.
Tāpat arī stratēģisko infrastruktūru un galveno ceļa infrastruktūru un mobilitāti, t.sk., militāro mobilitāti.
16.lpp
Lai nodrošinātu vienotu pieeju noteiktās prioritārajās veselības aprūpes jomās, kas nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus, ir izveidotas metodiskās vadības institūcijas. Sākotnējie metodiskās institūcijas uzdevumi ir datu uzkrāšana un analīze, kam sekos kvalitātes sistēmas izveide un ieviešana. Metodiskās vadības institūcijas izvērtēs esošos pakalpojumus, to nodrošināšanas kārtību un sniegs priekšlikumus ārstniecības iestādēm, NVD, SPKC un VM, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai pilnveidotu veselības aprūpes sistēmu un valsts apmaksātos pakalpojumus.
Komentārs:
Būtu korekti norādīt arī universitāšu slimnīcu lomu, kontekstā ar patreiz izstrādājamo universitāšu slimnīcu likumu.
16./17.lpp shēma "Daudzprofilu slimnīcas - Reģionālās slimnīcas - Lokālās slimnīcas"
Komentārs: Kaut arī Klīniskās universitātes slimnīcas ir daudzprofila slimnīcas, tomēr korekti, būtu izdalīt KUS universitāšu slimnīcu loma kopējā slimnīcu tīklā, ņemot vērā iepriekš pieminēto KUS likumu.
Jo sadarbībai jānotiek arī starp universitāšu slimnīcām un daudzprofila slimnīcām (jeb šobrīd sauktajām reģionālām (IV līmeņa) slimnīcām).