Atzinums

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP) publiskai saskaņošanai nodoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu "Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu" (turpmāk – Rīkojuma projekts) un pauž šādu viedokli.

Vēsturiski biodegvielas nozare ir izveidojusies par vienu no apjomīgākajām un eksportspējīgākajām zaļajām ekonomikām Baltijā, kas lielā mērā atbilst Eiropas Zaļā kursa mērķim un kalpo par labu piemēru tam, ka varam ne tikai importēt dažādas tehnoloģijas, produktus un energoresursus, bet arī paši tos saražot plašākam tirgum Eiropā, tādējādi uzlabojot valsts importa/eksporta bilanci un padarot Eiropas Zaļo kursu par iespēju, nevis draudu ekonomikai. Biodegviela ir vietējas izcelsmes energoresurss, kas valstij ļauj vienlaicīgi paaugstināt enerģētisko neatkarību no importētiem fosiliem resursiem, paaugstināt atjaunojamās enerģijas lietojumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas.

Neraugoties uz to, Rīkojuma projekta 5.pielikumā norādīts, ka transporta sektorā līdz 2030. gadam ir nepieciešams nodrošināt atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) īpatsvaru līdz 7% izmantojot modernās biodegvielas un/vai biogāzi, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūtu elektroenerģiju, no AER iegūtu ūdeņradi, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem. Faktiski ar šādu lēmumu Latvija samazinās ambīciju līmeni transporta sektora dekarbonizācijai, kurā aizvien pieaug SEG emisijas[1], paredzot ievērojamāki mazākus AER mērķus 2030.gadam nekā citas ES dalībvalstis.

Šādi mērķi noteikti neskatoties uz to, ka Latvijā darbojās vairāki uzņēmumi, kas ražo biodegvielu no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem un ignorējot biodegvielu nozares ciešo saistību ar lauksaimniecības un lopkopības nozarēm, kurās ir iesaistītas vismaz 1900 zemnieku saimniecības (piegādātāji), kā arī vismaz 3500 speciālisti lauksaimniecībā, apstrādē, loģistikā, kas nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un loģistiku. 

Ņemot vērā, ka šādas politikas un ekonomikas pārkārtošanas rezultātā nopietni tiek apdraudēta biodegvielas nozares dzīvotspēja un nodarbinātība Latvijas reģionos, Asociācija iebilst pret plāna tālāku virzību un aicina Rīkojuma projekta 2.pielikumā pie Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām paredzēt atbalsta pasākumus reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanas virzienā, kas veicinātu, ka uzņēmumi, kas veic biodegvielas ražošanu var pārstrukturēt savu darbību citos virzienos, kā piemēram, moderno biodegvielu ražošanas virzienā vai pārtikas ražošanas virzienā.


[1] Atbilstoši 2022.gada 22.februārī Ministru Kabineta sēdē pieņemtajam informatīvajam ziņojumam “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi” transporta sektors veido lielāko daļu jeb 38,5% no ne-ETS emisijām Latvijā un kā rāda SEG emisiju dinamika transportā - līdz 2019.gadam SEG emisijas transportā bija pieaugušas par 7%.


 

-