Atzinums

SIA “EHR MEDIJU GRUPA” IEBILDUMS PAR LIKUMPROJEKTU NR. 26-TA-928 “GROZĪJUMI ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU LIKUMĀ”
[1] SIA “EHR Mediju Grupa”, reģistrācijas Nr. 40103265914, (turpmāk – EHR vai Iesniedzēja) ir Latvijā vadošā komerciālo radiostaciju grupa, kuras sastāvā darbojas vairākas nacionālās apraides radiostacijas, piemēram, tādas kā: “Eiropas Hitu Radio” (AS “Eiropas Hitu Radio”, reģistrācijas Nr. 40103130536); “EHR SuperHits” (SIA "EHR SuperHits", reģistrācijas Nr. 40003952021); “EHR Plus” (SIA “EHR Plus”, reģistrācijas Nr. 40003862211); “EHR Latviešu Hiti” (SIA "EHR Latviešu Hiti", reģistrācijas Nr. 40003347006); un “Retro FM Latvija” (SIA “Retro FM Latvija”, reģistrācijas Nr. 40103866760), [Atsauce:*1] kā arī vairāki tiešsaistes radio kanāli.
[2] EHR norāda, ka Likumprojektu un tajā norādītos noteikumus nesaskaņo un nepiekrīt!
I. LIKUMPROJEKTA PRIEKŠMETS UN EHR POZĪCIJA
[3] EHR ir izskatījusi atkārtoti likumprojektu Nr. 26-TA-928 “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk – Likumprojekts), [Atsauce:*2] kurš ir izstrādāts pēc Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) iniciatīvas, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarāciju, kā arī uz Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2024.–2027. gadam[Atsauce:*3], lai veiktu grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk – EPLL).
[4] Likumprojekts laikā no 2026. gada 28. maija līdz 2026. gada 11. jūnijam bija nodots publiskai apspriešanai. EHR iesniedza publiskās apspriešanas laikā detalizētu vēstuli ar savu viedokli par Likumprojektu (turpmāk – Pirmā vēstule). Minētajā Pirmajā vēstulē EHR izklāstīja vairākus būtiskus atsevišķus juridiskos un faktiskos iebildumus pret Likumprojektu.
[5] KM sagatavotajā iesniegto viedokļu pārskatā EHR Pirmā vēstule ir ietverta kā viens ieraksts ar atzīmi "Nav ņemts vērā" un kopīgu vispārīgu paskaidrojumu, bez iedziļināšanās ievērojamos un būtiskajos iebildumos, kā arī priekšlikumos. EHR secina, ka KM pēc būtības ir vispārīgi atbildējusi tikai uz pavisam dažiem iebildumiem no daudziem. Lielākā daļa iebildumi, tajā skaitā tik juridiski nozīmīgi kā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums attiecībā uz sabiedrisko mediju atbrīvošanu no kvotu prasībām (jo sabiedriskās apspriešanas laikā tas Likumprojektā bija paredzēts), finansiālo zaudējumu aspekts, citu valstu prakses nepilnvērtīga izpēte un citi - palika pilnīgi bez atbildes un korekta pilnvērtīga vērtējuma.
[6] Ar šo vēstuli EHR, pirmkārt, skaidri atkārtoti apstiprina EHR nostāju, kā nozīmīgam nozares pārstāvim, ka EHR ir pret kvotu ieviešanu tās pašreizējā piedāvājuma formā; otrkārt, atkārto un akcentē savus galvenos iebildumus, uz kuriem KM nav sniegusi atbildi; treškārt, papildina iepriekš sniegto argumentāciju ar papildus datiem un faktiskajiem apstākļiem, kas nav joprojām ņemti vērā - jo īpaši attiecībā uz anotācijas neprecizitātēm un nepilnībām, kā arī uz starptautiskās pieredzes nepilnīgu atspoguļošanu un citiem.
II. LIKUMPROJEKTA NEATBALSTĪŠANA NO EHR PUSES
[7] EHR atkārto un apstiprina savu Pirmajā vēstulē pausto pamata nostāju: kvotu ieviešana Likumprojektā paredzētajā veidā un kārtībās nav atbalstāma. Galvenie iemesli, kas sīkāk izklāstīti EHR Pirmajā vēstulē un papildināti ar vairākiem būtiskiem zemāk izklāstītajiem datiem un faktiskajiem apstākļiem: kvotu ieviešanai nav pietiekamas pētījumu bāzes, kas apliecinātu, ka šis instruments ir piemērots deklarēto mērķu sasniegšanai Latvijas specifiskajā tirgus situācijā; nav veikta pilnvērtīga izpēte par ekonomisko pamatojumu jeb fiskālo ietekmi - jo īpaši par ietekmi uz nozares ieņēmumiem, konkurētspēju, nodarbinātību un valsts budžeta ieņēmumiem; Likumprojekts nesamērīgi ierobežo radio operatoru tiesības, pārkāpj tiesiskās paļāvības principu; turklāt, starptautiskā tendence, pretēji Likumprojekta anotācijā sniegtajam atspoguļojumam, ir kvotas ieviešanas nesamērīguma, nevis stiprināšanas virzienā.
[8] EHR, iepazīstoties ar Likumprojekta anotāciju pēc publiskās apspriešanas un līdzšinējām sēdēm, kā arī iesniegtajiem Finanšu ministrijas[Atsauce:*4], Biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"[Atsauce:*5] un Tieslietu ministrijas[Atsauce:*6] iebildumiem un citu personu iesniegtajiem viedokļiem[Atsauce:*7], secina, ka šādus pretargumentus, kas ir būtiski vērtējami, ir konstatējis ne tikai EHR, bet arī liela daļa citu personu un iestāžu. Tādējādi, EHR vēlas vērst atkāroti visu ministriju un likumdošanas procesā iesaistīto iestāžu un personu uzmanību uz šo būtisko apstākli, ka Likumprojekts satur ļoti daudz nepilnību un nav pieļaujama šāda Likumprojekta tālāka virzība.
III. KULTŪRAS MINISTRIJAS VĒRTĒJUMA NEPIETIEKAMĪBA IESNIEGTO VIEDOKĻU UN IEBILDUMU ASPEKTĀ
[9] EHR norāda, ka likumdevēja un tā izstrādātās normas konstitucionalitātes, tostarp samērīguma, izvērtēšanas pienākums ietver pienākumu pēc būtības atbildēt uz konceptuāliem tiesiskiem iebildumiem. KM viedokļu pārskatā[Atsauce:*8] EHR vēstule apkopota kā viens ieraksts, sniedzot vispārīgu paskaidrojumu, kas atbild vien uz dažiem nebūtiskākajiem EHR izvirzītajiem argumentiem. Pārējie izvirzītie pretargumenti, kas, turklāt, ir ļoti būtiski un likumdošanas pats pamats, lai šādu likumprojektu virzību vispār sāktu un turpinātu tālāk, ir atstāti bez jebkādas atbildes un detalizēta vērtējuma.
[10] Bez atbildes palikuši vismaz sekojoši EHR iebildumi:
a. Tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. KM nav pilnvērtīgi un atbilstoši izvērtējusi to, ka radio organizācijas, tajā skaitā, EHR ir veikušas ievērojamas ilgtermiņa investīcijas, paļaujoties uz spēkā esošo regulējumu un NEPLP izsniegtajās apraides atļaujās nostiprinātajām programmas koncepcijām.
b. Ietekmes novērtēšanas nepilnības. KM nav veikusi korektu un pilnvērtīgu aprēķinu par Likumprojekta negatīvo ietekmi uz radio operatoru reklāmas ieņēmumiem, auditorijas dinamiku un valsts budžeta ieņēmumiem jeb Likumprojekta fiskālo ietekmi, kas bija jāveic detalizēti jau pirms Likumprojekts tika virzīts.
c. Definīciju juridiskā nenoteiktība. "Fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā" un "jaunrades fonogrammas" definīcijās identificētās neskaidrības nav novērstas.
d. Redakcionālā neatkarība un klausītāju izvēles brīvība – kas īpaši ir tikts uzsvērts arī lielā daļā iesniegto viedokļu.
e. Digitālo platformu neregulēts konkurences priekšrocību efekts – lai arī KM uzskata, ka tas nav tiešā veidā saistīts ar Likumprojektu, tomēr, kā redzams no iesniegtajiem viedokļiem un arī Pirmajā vēstulē izklāstītā, tad tam ir tieša saistība ar Likumprojektu, tajā skaitā no fiskālās ietekmes vērtējuma puses.
f. Kvotu pieļaujamība noteiktos žanros, kuros vietējais repertuārs ir objektīvi ierobežots – lai arī KM apgalvo, ka Likumprojekts neietekmē žanru, tomēr, no faktiskajiem apstākļiem izriet pavisam pretējs skats, proti, ja kvotas tiek ieviestas katrai programmai, tad tas vistiešākajā veidā ietekmēs, mainīs un ierobežos programmu žanru.
[11] EHR uzsver: tas, ka KM ir nolēmusi neņemt vērā EHR iebildumus, neatbrīvo KM no pienākuma uz tiem atbildēt pēc būtības, jo minētie iebildumi var kļūt par pamatu juridiskiem strīdiem, ja Likumprojekts tiks pieņemts tā pašreizējā redakcijā. Tādējādi, atkāroti izvērtējama Pirmā vēstule un atbilde sniedzama par katru tajā izteikto pretargumentu un priekšlikumu.
IV. LIKUMPROJEKTA ANOTĀCIJAS NEPRECIZITĀTES UN NEPILNĪBAS
[12] EHR ir veikusi detalizētu Likumprojekta anotācijas (ex-ante) analīzi un secinājusi, ka ir konstatējamas ievērojamas un būtiskas nepilnības norādītajā informācijā, kas turklāt, nesakrīt ar faktisko situāciju un var maldināt sabiedrību un likumdošanas turpmākajos soļos iesaistītās personas.
a. Neprecīzi un neatjaunoti faktiskie dati par radiostāciju skaitu
[13] Anotācijas 1.3. punktā[Atsauce:*9] norādīts, ka analizētas 42 radiostacijas un ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammu vai neatskaņo tās vispār. Taču faktiskie dati ir: Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - NEPLP) programmu sarakstā[Atsauce:*10] ir norādītas komerciālo radio programmas - 34 (“BBC World Service” ir retranslācijas); nekomerciālā FM - 1 (Radio Marija, jo LU Radio NABA ir pārrobežu (interneta radio)); Latvijas sabiedriskās radiostacijas - 5, kas kopā veido 40 radiostacijas, nevis 42.
[14] Turklāt sabiedriskās radiostacijas sākotnēji bija iekļautas analīzē, vēlāk tika izslēgtas no kvotu piemērošanas loka un tad šobrīd Likumprojekts atkal iekļauj arī tā attiecināmību uz sabiedriskajiem medijiem, kas padara salīdzinošo analīzi maldinošu, jo sabiedriskais medijs veido ievērojamu daļu no kopējā Latvijā radītās mūzikas ētera apjoma. Vēl jo vairāk, ja sabiedriskajam medijam noteiktu lielāku latviešu mūzikas apmēru nekā šobrīd, kā tas plānots pret komerciālajiem radio, tad tas rastu arī lielāku honorāru mūzikas jomas pārstāvjiem.
[15] Papildus, nav vērtēts arī raidorganizāciju programmu kopējā satura aspekts, tas ir, nav vērtēts tas, cik katrā raidorganizācijā ir programmu un kādā veidā tās tiek sadalītas pa žanriem un vai kopēji katrā raidorganizācijā izplatīto programmu saturs tiešām nesasniedz ievērojami lielāku procentuālo apmēru no latviešu mūzikas perspektīvas.
[16] Tādējādi, šādi Likumprojekta anotācijā norādītie dati ir ne tikai nepatiesi, bet arī novecojuši un faktiski līdz galam neizvērtēti, kas liedz jau pašā sākumā izveidot kvalitatīvu Likumprojekta tekstu.
b. Neprecīzs sabiedriskās apspriešanas rezultātu atspoguļojums
[17] Anotācijas 6.3. punktā[Atsauce:*11] norādīts, ka publiskajā apspriešanā saņemti 122 viedokļi un ka "Vismaz 78 iesniedzēji savos iesniegumos pauda atbalstu Likumprojekta mērķim veicināt vietējās mūzikas īpatsvaru radio stacijās.", kas faktiski sabiedrībai un likumdošanas procesā iesaistītajām personām, kam tālāk tiks nodots šis Likumprojekts, var tiešā veidā likt domāt, ka lielākā daļa ir atbalstījusi Likumprojektu. Tomēr, faktiskie viedokļu pārskata dati ir šādi: (1) Ņemts vērā – 24 – tikai tie, kuri atbalsta; (2) Daļēji ņemts vērā – 5 - tie, kuri atbalsta daļēji – atbalsta mērķi, bet ne Likumprojektā izmantoto instrumentu; (3) Nav ņemts vērā – 91 - galvenokārt, konceptuāli iebildumi pret Likumprojektu un tā instrumentu; (4) Bez vērtējuma – 2- Neatbalsta vai daļēji. Attiecībā uz pozīciju, kas izteikta viedoklī par Likumprojektu: (1) Atbalsta – 24; (2) Daļēji atbalsta – 5; (3) Neatbalsta – 90; (4) Nav skaidri vērtējami viedokļa konteksta trūkuma dēļ – 3.
[18] Kā redzams no apkopotajiem datiem, tad vismaz 91 no 122 iesniedzēju iebildumiem novērtēti kā "Nav ņemts vērā", un anotācijā KM pati atzīst, ka tie ir "[…] vērsti pret pašu Likumprojekta pamatideju – obligātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšanu radio programmās". EHR ieskatā neņemt vērā būtiskus argumentus pret Likumprojektu, tikai tādēļ, ka tie vērš uzmanību uz daudziem un nozīmīgiem trūkumiem, kas ir skaidri redzami Likumprojektā – nav samērīgi un arī atbilstoši likumdošanas pamata principiem. Tieši pretēji, tas pārkāpj jebkādas likumdošanas principu normas.
[19] Papildus, arī apgalvojums, ka "vismaz 78 […] pauda atbalstu Likumprojekta mērķim", rada absolūti nepareizu priekšstatu par faktisko situāciju atbalsta aspektā Likumprojektam, jo patiesībā, kā redzams no apkopotajiem datiem, vismaz 90 iesniedzēji neatbalsta Likumprojektu un vēl 5 atbalsta daļēji, tas ir, atbalsta mērķi, bet ne izmantoto kvotu instrumentu. Anotācija apspriešanas rezultātu pasniedz tā, it kā sabiedrība Likumprojektu būtu atbalstījusi, kaut arī skaitliskais un satura sadalījums rāda pretēju ainu.
[20] Šāda rīcība, anotācijas rezultātu atspoguļojumā, turklāt, tieši uzsverot un izceļot informāciju par to, kas atbalstījuši mērķi kā tādu, neizceļot to, ka lielākā daļa izteikuši noraidījumu, ir nepieļaujama un arī pretēja jebkādiem likumdošanas principiem. Atbildīgajai institūcijai nav jārada ilūzija, ka viss ir kārtībā ar Likumprojektu un nav nozīmīgu iebildumu, ja dati parāda pretējo.
c. Igaunijas pieredzes neprecīza atspoguļošana
[21] Anotācijas 1.3. punktā norādīts Igaunijas piemērs[Atsauce:*12], tas ir, ka “Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā "Ruskaya radio" un "Norodnaja" ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd "Ruskaya radio" atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt "Norodnaja" pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.”, turklāt, ir veikta arī atsauce[Atsauce:*13] uz socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" starptautiskā tirgus un mediju pētījumu par 2025. gada radio auditoriju (Kantar Supernova, Radio surveys 2012–2025).
[22] Anotācijā apgalvots, ka Igaunijā tiek nodrošināts vismaz 30% igauņu mūzikas atskaņošanas, un tas pasniegts kā valsts likuma prasība, tomēr, atkārtoti vēršama uzmanība, ka šis apgalvojums ir neprecīzs. Kā arī uzsvērts Pirmajā vēstulē, Igaunijā konkrētu mūzikas procentuālo kvotu likuma tekstā tieši nav noteikts, konkrētie rādītāji ir iestrādāti individuālo radio licenču nosacījumos, ko nosaka regulators, ievērojot katras stacijas konkrētā formāta īpatnības. [Atsauce:*14] Šis ir licenču modelis, kurā kvota tiek pielāgota formāta specifikai - ne fiksēta likuma norma.
[23] Tādējādi, anotācijā jau atkal tiek radīts maldīgs priekšstats par citu valstu piemēriem. Turklāt, šāda neprecīza informācija liek rasties bažām par sākotnējās izpētes pilnvērtīgu veikšanu, ņemot vērā, ka šāda būtiska informācija ir noklusēta vai arī nav ņemta vērā nemaz.
d. Risinājuma aprakstā nav atspoguļots nozares, EHR detalizētais un citu personu izteiktais viedoklis
[24] Anotācijā nekur netiek atspoguļots tas, kas tika pausts KM darba grupās, tas ir, ka pati nozare, kura tiešā veidā tiek ietekmēta ar šo Likumprojektu visvairāk, un tajā skaitā arī EHR, ir pret kvotu ieviešanu un šo Likumprojektu. Kā norādīts arī augstāk šajā vēstulē, anotācija fiksē kvotu atbalstošu argumentāciju, bet neprecīzi un nekorekti apkopo apspriešanas procesu kopumā, neizvērtējot pat būtiskākos pretargumentus.
e. Ietekmes novērtējums uz nozari nav veikts
[25] Anotācijas 3. punktā[Atsauce:*15] un anotācijā kopumā ir norādīts tikai prognozētais papildu autoratlīdzību apjoms Latvijas māksliniekiem, taču nav sniegts vērtējums par: Likumprojekta negatīvo ietekmi uz komerciālo radio operatoru reklāmas ieņēmumiem un auditorijas dinamiku; ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā (UIN, PVN, VSAOI); ietekmi uz nodarbinātību radio nozarē; risku, ka autoratlīdzību kopējā plūsma samazināsies, ja samazināsies radio kopējā auditorija.
[26] Tā, piemēram, aplūkojot reklāmas ieņēmumus, 2025. gadā Latvijas radio kopējie reklāmas rādītāji bija 15,47 miljoni eiro[Atsauce:*16]. Attiecīgi, secīgi – ja samazināsies auditorija, kas ir neizbēgami, mainot pilnībā radio žanru un valodu, tad samazināsies arī reklāmas apjoms, un tad arī reklāmas ieņēmumi, kā arī nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, kas noved pie tā, ka tiešā veidā tiks ietekmēta gan radio darbība, gan arī valsts budžets negatīvā aspektā. Tātad, tas pierāda pretējo tam, kas norādīts anotācijā, turklāt, jau atkārtoti parāda, ka nav veikta pietiekama jeb veikta vispār detalizēta finanšu ietekme uz nozari un valsts budžetu. Zaudējumi būs mērāmi miljonos eiro, jo auditorija tiks zaudēta tik pat ievērojamā apjomā.
[27] Turklāt, ievērojot, ka vislielākajā apjomā tiks ietekmēti tieši komerciālie radio, nav atbalstāmi un korekti veikt finanšu ietekmes vērtējumu tikai un vienīgi attiecībā uz Latvijas mākslinieku ienākumiem. Šādās pozīcijās ir veicams vērtējums tieši attiecībā uz ietekmēto nozari, lai pilnvērtīgi varētu spēt izvērtēt vai tiešām paredzamais ieguvums ir samērīgs ar tiem zaudējumiem, kas tiks radīti nozarei.
[28] Papildus, norādāms arī, ka anotācijas 1.3. un 1.4. punktos citētajos Socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" un LaIPA pētījumos[Atsauce:*17] ir ietverta informācija, kas tieši liecina pret kvotu efektivitāti vai norāda uz auditorijas risku, taču anotācija šo informāciju noklusē vai interpretē nepilnīgi. Tā, piemēram, saskaņā ar Kantar/LaIPA 2024. gada aptaujas datiem[Atsauce:*18] radiostacijas izvēli visvairāk nosaka mūzikas žanrs/stils (28%), savukārt latviešu mūzikas jeb reģionālā kritērija īpatsvars kā izvēles kritērijs ir tikai 6%, bet ārvalstu mūzikas kritērija īpatsvars - 8%. KM viedokļu pārskatā ir citēts 8%  un 28% rādītājs, bet 7% rādītājs, kas vistiešāk parāda latviešu mūzikas kritērija nozīmi, ir noklusēts, tāpat kā 6% reģionālais kritērijs. Tieši 28% (žanrs/stils) ir galvenais auditorijas riska faktors - obligāta kvota, kas maina radiostacijas žanru/formātu, skar tieši šo lielāko klausītāju daļu, savukārt, 6% apmērs, kuriem ir svarīgs reģionālais kritērijs, ir vismazāk nozīmīgākais klausītāju vidū. Apgalvojums, ka "[…] nav datos balstītu pierādījumu, ka Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana līdz 30 % radio programmās varētu būtiski samazināt radio auditoriju", nav korekts. Tieši pretēji, nav pierādījumu un datu, ka vairāk latviešu mūzikas pēc kvotu ieviešanas - auditoriju noturētu. Anotācijā minētais pētījums kvotu ietekmi uz klausītāju izvēli nemaz neveic, tādējādi, nav arī izmantojams šī Likumprojekta ietekmes vērtēšanai.
[29] Turklāt, anotācijas 2.2.4. un 2.2.5. punktos norādītie dati nav korekti un faktiskajai situācijai atbilstoši. Kvotu ieviešana vistiešākajā mērā ietekmēs gan mazos un vidējos uzņēmumus (komerciālos radio), gan arī konkurenci. Tiks ietekmēts radio organizāciju repertuārs un žanri, kā arī auditorijas apmērs. Tāpat, anotācijas 2.2.6. punktā norādītie dati par to, ka nav ietekmes uz nodarbinātību – nav patiess. Ja tiks ieviestas kvotas, samazināsies radio organizāciju ieņēmumi un darbu apjoms, un līdz ar to, samazināsies arī darbinieku skaits, jo nebūs nepieciešams un nebūs arī iespējams paturēt to nemainīgu vai palielināt, salīdzinājumā ar šā brīža situāciju.
V. STARPTAUTISKĀS PIEREDZES NEPILNĪGS ATSPOGUĻOJUMS ANOTĀCIJĀ
[31] EHR vērš uzmanību, ka atsauce uz starptautisko pieredzi Likumprojekta anotācijā ir nepilnīga un maldinoša vairākos aspektos.
a. Kvotas ieviestas citā tirgus situācijā
[32] Anotācijā minētajās valstīs, tajā skaitā it īpaši anotācijā minētajā pētījumā "Comparative analysis of music content legislation on radio and digital platforms: what is the future for quotas in the new scenario?" [Atsauce:*19]  norādītajās - Francija, Kanāda, Apvienotā Karaliste un Austrālija, mūzikas kvotas tika ieviestas laikā, kad komerciālie radio tikai veidojās un radio bija praktiski vienīgais mūzikas atklāšanas un patēriņa kanāls, tas ir, 90. gados. Kanādā sistēma tika ieviesta 1971. gadā, savukārt, Francijā - 1996. gadā, savukārt, Austrālijā vēl agrāk – 1942. gadā, un laika gaitā ieviestās sistēmas tika attīstītas un pielāgotas. Klausītāju paradumi izveidojās kopā ar kvotu - auditorija pieauga pie tās. Latvijā 2026. gadā situācija ir principiāli citāda: paradumi jau ir nostiprināti, un mūzikas patēriņā dominē straumēšanas platformas. Latvijā 2024. gadā jau 79% iedzīvotāju klausās mūziku internetā. No interneta klausītājiem tikai 24% izmanto interneta radio kanālus; YouTube - 45%, Spotify/Deezer - 26 %. Tāpēc nav pamatoti gaidīt tādus pašus rezultātus kā minētajās citās valstīs un vēl jo vairāk pielīdzināt to piemērus Latvijas situācijai.
b. Starptautiskā tendence - kvotas mīkstināšana, nevis palielināšana
[33] Anotācija atsaucas uz citu valstu pieredzi, bet neatspoguļo tās turpmāko attīstību:
i. Kanādas regulators CRTC 2022. gadā ar lēmumu Broadcasting Regulatory Policy CRTC 2022-332 pārskatīja komerciālo radio politiku, paplašinot kvotas izpildes iespējas un palielinot nozares elastību tieši straumēšanas platformu konkurences dēļ.
ii. Apvienotajā Karalistē mūzikas kvotu nav, un 2022. gada valdības ziņojumā "Up Next" ierosināts esošās satura prasības pārformulēt vai atcelt - tas īstenots ar Media Act 2024.
iii. Austrālijas parlamenta 2019. gada priekšlikumiem par kvotas paplašināšanu nav bijis turpinājuma likumdošanā.
[34] Kā redzams, Latvijas Likumprojekts virzās pretēji attīstīto jurisdikciju tendencei un tas nav atspoguļots anotācijā. Papildus, tieši anotācijā minētajā pētījumā, ko it kā KM izmantojusi starptautiskās pieredzes izpētei, ir redzams, ka kvotu stingrāka ieviešana, tajā skaitā palielinot līdz 30% procentiem, ir radījusi daudz negatīvu seku. Tas iekļauj tajā skaitā, bet neaprobežojoties ar, satura dažādības samazināšanos, auditorijas zudumu un daudziem citiem riskiem. Latvijas gadījumā, ieviešot šādas stingras kvotas nosacījumus pēkšņi, jau pēc tam, kad auditorijai ir izveidojies savs viedoklis un paradumi, kā arī ir izveidota stabila nozare – tas var radīt smagas un neatgriezeniskas negatīvas sekas uzreiz.
c. Francijas pieredze: kvota nenodrošina daudzveidību
[35] Anotācijā norādītajā pētījumā arī konstatēts, ka pēc gandrīz divdesmit gadu kvotas piemērošanas tikai 2-3 % no franču valodas repertuāra veidoja 75% no kvotas ietvaros atskaņotā. Tātad, kvota tika izpildīta formāli, bet tās kultūras mērķis - vietējās mūzikas daudzveidības un jaunrades veicināšana - netika sasniegts. Tas ir konstatēts nevis nozares pārstāvju, bet pašas valsts, kas kvotu ieviesusi, pasūtītā pētījumā. Kā norādīts arī augstāk, Latvijā, kur vietējā mūzikas repertuāra apjoms ir nesalīdzināmi mazāks nekā Francijā, šis risks iestātos nevis pēc gadiem, bet uzreiz.
[36] Precīzāk izklāstot, vēstules [34] punktā minēto, Francijā 2016. gadā ieviestā korekcija radīja trīs dokumentētas negatīvas sekas: (1) auditorijas samazināšanos; (2) vietējās mūzikas klātbūtnes zudumu visklausītākajā repertuāra daļā; (3) daļa raidorganizāciju mainīja redakcionālo līniju vai palielināja ne-mūzikas satura apjomu. Regulējums radīja rezultātu, kas ir tieši pretējs tā mērķim. Anotācija šos faktus neatspoguļo.
d. Kvota straumēšanas platformās nav īstenojama
[37] Pētījumā arī secināts, ka kvotu sistēma nav īstenojama pēc-pieprasījuma (on-demand) mūzikas pakalpojumos, jo patērētāji šādu saturu var izslēgt no sava atskaņošanas saraksta. Tas nozīmē, ka kvota strukturāli var attiekties tikai uz lineāro apraidi. Praksē tas rada situāciju, kurā saistības tiek uzliktas tikai Latvijā reģistrētiem komersantiem, savukārt starptautiskās straumēšanas platformas, kas konkurē par to pašu auditoriju un to pašu reklāmas tirgu, paliek ārpus regulējuma tvēruma. Kvotu piemērošana tikai regulētajiem dalībniekiem var novājināt tieši to nozari, caur kuru valsts īsteno kultūras un valodas politiku.
VI. JURIDISKĀ IETEKME UN IESPĒJAMĀ TIESVEDĪBA
[38] EHR atkārtoti norāda, ka gadījumā, ja Likumprojekts tiks pieņemts tā pašreizējā redakcijā, EHR ir tiesīga un nekavēsies izmantot visus normatīvajos aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp:
i. vēršanos tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši piemērojamiem normatīvajiem aktiem;
ii. vēršanos Satversmes tiesā attiecībā uz nozīmīgu un sabiedrībai svarīgu principu pārkāpumu.
VII. LŪGUMI
Atkārtoti norādām, ka EHR nesaskaņo šo Likumprojektu, kā arī ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, EHR lūdz, pirms Likumprojekta tālākas virzības:
1. Sniegt pēc būtības pamatotu atbildi uz visiem EHR Pirmās vēstules iebildumiem, vērtēt, ņemt vērā un pilnvērtīgi sniegt atbildes uz visiem iesniegtajiem iebildumiem.
2. Veikt pilnvērtīgu un neatkarīgu ekonomiskās ietekmes novērtējumu, tostarp aprēķinot Likumprojekta ietekmi uz reklāmas ieņēmumiem, klausītāju auditoriju, nodarbinātību un valsts budžeta ieņēmumiem.
3. Precizēt anotācijā iekļautos faktiskos datus atbilstoši norādītajiem konstatējumiem - jo īpaši attiecībā uz radiostaciju skaitu, publiskās apspriešanas rezultātu interpretāciju un Igaunijas regulatīvā modeļa raksturu.
4. Nodrošināt, ka anotācijā atspoguļotā starptautiskā pieredze ietver arī šo valstu pašu konstatētos regulējuma trūkumus un pēdējo gadu kvotu revīzijas.

Atsauces:
[*1] NEPLP. Mediji. Programmas. Pieejams: https://www.neplp.lv/lv/programmas-1 [skatīts: 30.07.2026.].
[*2] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2 [skatīts: 30.07.2026.].
[*3] Turpat.
[*4] Finanšu ministrijas iesniegtais atzinums par Likumprojektu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/f1be7c68-0a2e-4289-aa77-6080c526bab2 [skatīts: 30.07.2026.].
[*5] Biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" iesniegtais atzinums par Likumprojektu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/526479f9-4677-4d71-a1cb-6cac3e266fa8 [skatīts: 30.07.2026.].
[*6] Tieslietu ministrijas iesniegtais atzinums par Likumprojektu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/reviews/additional_documents/9b2ce879-3969-4173-a652-19207e911999/download [skatīts: 30.07.2026.].
[*7] Sabiedrības līdzdalībā jeb publiskajā apspriešanā iesniegtie viedokļi un priekšlikumi. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/bafa6542-10d4-4f0d-a3d4-1efebdbd16fe [skatīts: 30.07.2026.].
[*8] Kultūras ministrijas izveidotais iesniegto viedokļu pārskats. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/bafa6542-10d4-4f0d-a3d4-1efebdbd16fe#:~:text=Viedok%C4%BCu%20p%C4%81rskats_10072026,10.07.2026. [skatīts: 30.07.2026.].
[*9] Skat. Anotācijas 1.3. punktu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e8d5d196-185e-48ad-8377-8fb2588e69dc#:~:text=LaIPA%20sadarb%C4%ABb%C4%81%20ar,kl%C4%81tb%C5%ABtni%20radio%20%C4%93ter%C4%81 [skatīts: 30.07.2026.].
[*10] NEPLP sarakstā esošie mediji. Pieejams: https://www.neplp.lv/lv/programmas-2 [skatīts: 30.07.2026.].
[*11] Skat. Anotācijas 6.3. punktu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e8d5d196-185e-48ad-8377-8fb2588e69dc#:~:text=No%202026.%20gada,izmantotajiem%20kult%C5%ABrpolitikas%20instrumentiem [skatīts: 30.07.2026.].
[*12] Skat. Igaunijas piemērs Anotācijas 1.3. punktā. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e8d5d196-185e-48ad-8377-8fb2588e69dc#:~:text=kam%C4%93r%20%C5%A1%C4%81d%C4%81%20TOP,un%20krievu%20m%C5%ABziku [skatīts: 30.07.2026.].
[*13] Skat. Anotācijas 1.3. punktu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e8d5d196-185e-48ad-8377-8fb2588e69dc#:~:text=Papildu%20sal%C4%ABdzin%C4%81jumam%20j%C4%81nor%C4%81da,%C5%A1%C4%81%20regul%C4%93juma%20ievie%C5%A1anas [skatīts: 30.07.2026.].
[*14] Skat. Igaunijas Mediju pakalpojuma likumu (Meediateenuste seadus) [skatīts: 30.07.2026.].
[*15] Skat. Anotācijas 3. punktu. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/e8d5d196-185e-48ad-8377-8fb2588e69dc#:~:text=3.%20Ties%C4%ABbu%20akta%20projekta%20ietekme%20uz%20valsts%20bud%C5%BEetu%20un%20pa%C5%A1vald%C4%ABbu%20bud%C5%BEetiem [skatīts: 30.07.2026.].
[*16] Latvijas mediju reklāmas apjoms 2025. gadā - 94,4 miljoni eiro. Pieejams: https://www.lra.lv/lv/zinas/latvijas-mediju-reklamas-apjoms-2025-gada-94-4-miljoni-eiro [skatīts: 30.07.2026.].
[*17] Socioloģiskās pētījumu aģentūras "Kantar" un /LaIPA ikgadējais pētījums "Mūzikas patēriņa indekss 2024. gads". Pieejams: https://www.laipa.org/lat/jaunumi/51295-muzikas-paterina-paradumu-petijums-muziku-ikdiena-patere-absolutais-vairakums-latvijas-iedzivotaju [skatīts: 30.07.2026.].
[*18] Mūzikas patēriņa indekss 2024. gada septembris. Pieejams: https://laipa.org/muzikas_paterina_indekss/23044-petijumi-muzikas-paterina-indekss-2015-2024 [skatīts: 30.07.2026.].
[*19] "Comparative analysis of music content legislation on radio and digital platforms: what is the future for quotas in the new scenario?". Pieejams: https://raco.cat/index.php/QuadernsCAC/article/view/431853/525944 [skatīts: 30.07.2026.].