Atzinums

Informatīvā ziņojuma pielikumā norādīts dzelzceļa infrastruktūras posmu saraksts un plānotā to infrastruktūras jauda, tai skaitā maksimālais pasažieru vilcienu ātrums un kravu vilcienu ātrums. Lūdzam izvērtēt to, vai visos dzelzceļa infrastruktūras posmos ir nepieciešams nodrošināt pielikumā norādīto maksimālo ātrumu, īpaši vēršot uzmanību uz dzelzceļa posmiem, kuros nenotiek pasažieru pārvadājumi (Krustpils- Jelgava, Tukums II – Jelgava, Jelgava – Meitene, u.t.t), ņemot vērā esošo vilcienkilometru skaitu un to, ka infrastruktūras jaudas prasības nosakāmas samērīgi ar reālistisko prognozējamo infrastruktūras jaudas izmantošanu.

-

Informatīvā ziņojuma trīsdesmit ceturtajā lappusē norādīts, ka “Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2023. – 2027.gadam tiek paredzēts saglabāt infrastruktūru jaudu (izmantošanas kapacitāti) un nodrošināt dzelzceļa personālu nepieciešamajā apjomā, kas ļauj apstrādāt vismaz 30 milj. tonnas kravu gadā. Šāds pārvadājumu apjoms atbilst konservatīvam novērtējumam par kravu pārvadājumu (apstrādes) iespējām, kuras normālas saimnieciskās darbības apstākļos apkalpotu Latvijas tranzīta koridors, kā arī tiktu saglabāta tranzīta pārvadājumu konkurētspēja apstākļos, kad starptautiskās kravu plūsmas sāks atjaunoties.”, bet informatīvā ziņojuma trīsdesmit septītajā lappusē norādīts, ka bāzes scenārijā pārvadāto kravu apjoms būs 16 milj. tonnu, bet iespējamās situācijas attīstības, kad dzelzceļa pārvadājumi starpvalstu noteikto sankciju ietekmē caur Baltkrievijas un Krievijas robežpunktiem tiek pārtraukti, scenārijā tas būs tikai 3,8 milj. tonnu. Lūdzam skaidrot plāna dokumentā ietverto pretrunu starp infrastruktūras jaudu saglabāšanu dubultā apjomā, ja pat optimistiskajā scenārijā kravu pārvadājumu apjoms nākamajos četros gados būs divreiz zemāks nekā norādītā saglabājamā infrastruktūras jauda.

-

Informatīvā ziņojuma trīsdesmit ceturtajā lappusē norādīts, ka “LDz Koncerna atkarīgo sabiedrību peļņas izņemšana un tās novirzīšana dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai rada nevienlīdzīgas konkurences nosacījumus ar citiem nozares uzņēmumiem, kā rezultātā uzņēmuma peļņu nevar novirzīt ražošanas aktīvu modernizēšanai un sniedzamo pakalpojumu attīstībai.”. Lūdzam izvērtēt iespēju pārskatīt koncerna struktūru un pārveidot LDz Koncerna atkarīgās sabiedrības, kuras strādā ar peļņu, par valsts kapitālsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts lielāku kontroli par to darbību un peļņas izlietojumu, tai skaitā to, ka dividendes no to gūtās peļņas tiek novirzītas valsts budžetā dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas mērķiem, vienlaikus nodrošinot to attīstības vajadzībām nepieciešamās peļņas daļas saglabāšanu to rīcībā.

-