Atzinums

Ņemot vērā, ka aplikāciju un web satura publicēšanai internetā tiek izmantoti CDN (satura nodrošināšanas tīkli), piemēram, AWS (Amazone Web services, Microsoft Azure, Google Apps, Cloudflare un citi), kur viena aplikācija izmanto vairākas ( pat tūkstošus) publisko IP adrešu, kā arī aiz vienas un tās pašas publiskās IP adreses atrodas vairāki, savstarpēji nesaistīti, publiskie resursi, bloķēšana pēc IP adreses ne tikai nenes gaidīto rezultātu, bet arī nodara papildu ļaunumu, liedzot publisko pieeju resursiem, kuriem ar bloķēšanu nav bijusi nekāda saistība. Kā viens no fiziskajiem piemēriem ir Krievijas federācijas mēģinājums ierobežot pieeju Telegram vietnei. Tika bloķētas desmitiem tūkstošu IP adrešu AWS tīklā, kā rezultātā pārstāja darboties arī Krievijas federācijas valdības vietnes, jo tās arī izmantoja AWS pakalpojumus (notikums 2014. gadā).
Papildus norādām, ka elektronisko sakaru komersantiem nav tehnoloģisko resursu (tādi nepastāv), kas ļautu ierobežot tīkla lietotāju pieeju konkrētiem tiesšaistes pakalpojumu domēnu vārdiem, bloķējot piekļuvi vai to pārvirzot uz kādu citu noteiktu tīmekļa vietni. Esošie mehānismi darbojās uz DNS protokola RPZ zonu principa, taču tie savu funkciju pilda tikai tad, ja interneta pakalpojuma gala lietotājs savas tīkla iekārtas konfigurācijā lieto DNS serverus, kuri ir interneta pakalpojumu sniedzēja kontrolē. Ja tiek lietoti citi, un lielākoties lietotāji lieto citus, brīvi un publiski pieejami, DNS serveri ( Google, Microsoft, Cloudflare un citi), tad interneta pakalpojumu sniedzējam nepastāv nekādu tehnisku iespēju ierobežot tīkla lietotāja pieeju bloķējamajai tīmekļa vietnei.

Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta redakciju, paredzot, ka noteikumu projekta II. nodaļā noteiktā lēmuma par piekļuves bloķēšanu tīmekļvietnei vai mobilajai lietotnei adresāts ir IKT pakalpojumu sniedzējs, kura infrastruktūrā izvietotas bloķējamās tīmekļa vietnes.

Papildus vēršam uzmanību, ka, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regulas (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) preambulas 5.apsvērumā norādīto, ka "šai regulai vajadzētu attiekties uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši uz tādiem starpniecības pakalpojumiem, kurus veido pakalpojumi, kas pazīstami kā tālākpārsūtīšana, pieglabāšana un mitināšana" , tādējādi saprotot, ka Regula paredz arī elektronisko sakaru komersantu iesaisti, Satiksmes ministrija aicina Ekonomikas ministriju izdiskutēt ar elektronisko sakaru komersantiem noteikumu projektā paredzētās prasības, lai noteikumu projekts būtu saskanīgs ar elektronisko sakaru komersantu tehniskajām iespējām.
 

-