Atzinums

Ņemot vērā paredzētās izmaiņas attiecībā uz Ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas kompetenču jomām, nozare aicina Ministriju ar Projektu saistītajos jautājumos pieaicināt arī Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvjus, tādējādi īstenojot un veicinot abu minēto ministriju savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošinot efektīvāku ar attiecīgo jomu saistīto jautājumu pēctecību.
 

-

Nozares ieskatā, ņemot vērā ražotāju (nodokļu maksātāju) kapacitāti, Projekta 28.³3. apakšpunktā noteiktās piecas darbadienas būtu aizstājamas ar 10 (desmit) darbdienām, līdz ar to nozare ierosina 28.33. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“28.³3. informēt apsaimniekotāju 10 darbdienu laikā, iesniedzot pamatojošos dokumentus (šo noteikumu 28.² punkts), ja mainās pārstrādes iespējas.”
 

-

Lai pēc Projekta spēkā stāšanās neveidotos dažāda veida tiesību normas interpretācija un piemērošana, nozares ieskatā Projekta 28.⁴ punkta trešajā teikumā būtu skaidri un nepārprotami jānorāda, ja ražotājs (nodokļa maksātājs) neiesniedz pieprasīto informāciju, dienests attiecībā pret ražotāju (nodokļa maksātāju) pieņem lēmumu par nodokļa aprēķināšanu atbilstoši DRN likuma 31. pantam.
Papildu nozares ieskatā, ņemot vērā, ka Projekta 28.⁴ punktā ir noteikts, ka apsaimniekotāja pienākums ir informēt dienestu, ja tiek konstatēts, ka ražotājs (nodokļa maksātājs) nepilda noteiktos pienākumus, attiecīgi Projektā ir jāparedz apsaimniekotāja tiesības veikt ražotāja (nodokļa maksātāja) pārbaudi/auditu, un nodokļa maksātāja atteikums sadarboties ar apsaimniekotāju tā rīkotajā pārbaudē tiek automātiski uzskatīts par noteikto pienākumu neizpildi. Pretējā gadījumā, neparedzot šādu apsaimniekotāja tiesību un pārbaudes veikšanas kārtību, apsaimniekotājam ir ļoti mazas iespējas iegūt visu nepieciešamo un vajadzīgo informāciju, lai to tālāk nodotu dienestam izvērtēšanai.
 

-

Projekta 28.³2. apakšpunktā ir noteikts ražotāja (nodokļa maksātāja) pienākums pēc dienesta pieprasījuma veikt iepakojuma testēšanu akreditētā laboratorijā. Nozares ieskatā, ņemot vērā, ka šāda veida testēšana saistās ar papildu finanšu resursiem, būtu jāparedz konkrēti gadījumi, kad dienests var uzlikt par pienākumu ražotājam (nodokļa maksātājam) veikt minēto testēšanu, pretējā gadījumā pašreizējais Projekta punkta formulējums dod dienestam pārāk plašas iespējas izmantot Projekta 28.³2. apakšpunktā noteiktās tiesības un faktiski bez konkrēta pamatojuma radīt ražotājam (nodokļa maksātājam) gan papildu finanšu, gan birokrātisko slogu.

-

Ar Projektu paredzēts papildināt Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 480 “Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem”, turpmāk – Noteikumi Nr. 480, ar 28.² punktu, kas nosaka, kādos gadījumos uzskatāms, ka iepakojums ir uzskatāms par pārstrādājamu.
1) Ņemot vērā esošo iepakojuma materiālu veidus, ar mērķi optimizēt Projektā iesaistīto personu pienākumus, proti, samazināt lieko birokrātisko slogu, uzskatām, ka Projektā ir jāparedz, ka 28.² punktā minētā pārstrādājamības pierādīšanas kārtība nav attiecināma uz iepakojumu, kas pilnībā sastāv no vienslāņa polimēru izejvielām, ko apzīmē ar: PP, HDPE, LDPE, PET. Proti, Projektā ir jāparedz, ka iepakojums, kura sastāvā ir iepriekš minētie vienveidīgie (monomērie) materiāli, automātiski tiek uzskatāms par pārstrādājamu, kā rezultātā par šāda veida iepakojumu nav nepieciešams iesniegt iepakojuma ražotāja vai pārstrādes rūpnīcas apliecinājumu par iepakojuma pārstrādājamību.
2) Papildu mūsu ieskatā nav saprotama Ministrijas nostāja attiecībā uz Projekta 28._²2. punktā noteiktā pienākuma izpildi, ņemot vērā reālo situāciju, kā pārstrādes rūpnīca jau šobrīd nosaka iepakojuma pārstrādājamību. Proti, pārsvarā gadījumu katrai pārstrādes rūpnīcai ir sava iekšējā laboratorija vai izstrādāta un pārbaudīta metodika, kā noteikt iepakojuma pārstrādājamību. Ievērojot iepriekš minēto, Projekta 28.²2. punktā noteiktais pienākums rada nepieciešamību veikt papildu, līdz šim neīstenoto darbību, kas savukārt apgrūtina un palielina kopējo veicamo pasākumu apjomu, lai izpildītu Projekta noteikumus. Nozares ieskatā, ņemot vērā pārstrādes rūpnīcu kapacitāti un darbības sfēru, Projekta 28.22. punktā nav nepieciešama norāde uz to, ka testēšana obligāti ir jāveic akreditētā laboratorijā.
3) Vienlaikus nozare aicina un ierosina Projekta 28.2 punktu papildināt ar 28.²3. apakšpunktu vienā no šādām redakcijām:
“28.²3. dienesta apstiprināts apsaimniekotāja partneru saraksts ar iepakojuma pārstrādes rūpnīcām un to pārstrādātajiem plastmasas veidiem” vai
“28.²3. attiecīgās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas apsaimniekošanas plānā norādītais sadarbības partneris, kas organizē attiecīgo plastmasas vai kompozīta iepakojuma veida pārstrādi.”.
Ņemot vērā faktu, ka Valsts vides dienests apstiprina RAS komersanta partnerus, kā arī izskata pārstrādes rūpnīcas atļaujas, ko iesniedz RAS komersants, secināms, ka Valsts vides dienests, apstiprinot partneru un pārstrādes rūpnīcu sarakstu, akceptē visus materiāla veidus, kas attiecīgi tajās tiek pārstrādāts, kā rezultātā arī Valsts vides dienesta apstiprināts saraksts var tikt uzskatīts par tādu pierādījumu, kas pierāda attiecīgā iepakojuma materiāla pārstrādājamību. Turklāt, ņemot vērā RAS komersanta normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī izveidoto RAS komersantu darbību uzraudzības mehānismu, mūsu ieskatā kā viens no Projekta 28.2 punktā minētajiem pamatojošiem dokumentiem,  kas apliecinātu, ka iepakojums uzskatāms par pārstrādājamu, ir attiecīgā RAS apsaimniekošanas plānā norādītā sadarbības partnera apliecinājums par pārstrādei nodotā plastmasas vai kompozīta iepakojuma veida pārstrādājamību.
 

-

Lai sabalansētu un konkretizētu katras iesaistītas puses (apsaimniekotāja un nodokļa maksātāja/ražotāja) pienākumus un atbildību, kā arī ņemot vērā jau šobrīd katras iesaistītās puses rīcībā esošo informāciju, ierosinām Projekta 28. punktu uzteikt šādā redakcijā:
“28. Apsaimniekotājam ir pienākums pēc nodokli administrējošās valsts iestādes un dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrādīt dokumentu oriģinālus, kas apstiprina apsaimniekošanas plānā iekļautās informācijas patiesumu, un pārskatā norādīto dokumentu oriģinālus (tai skaitā līgumus, apliecinājumus par komersantu savākto, pieņemto un pārstrādāto vai reģenerēto iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku apjomu pa materiālu veidiem konkrētā laikposmā). Nodokļa maksātājam ir pienākums pēc nodokli administrējošās valsts iestādes un dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrādīt dokumentus, kas apliecina lietota iepakojuma realizāciju atkārtotai lietošanai,  kā arī dokumentus, kas apliecina, ka iepakojums ir pārstrādājams.”
 

-

Lai īstenotu DRN likumā noteikto un Vides aizsardzības likumā ietverto principu “piesārņotājs maksā”, kā arī neradītu situāciju, ka RAS komersantam ar saviem finanšu līdzekļiem ir jāatbild par dabas resursu nodokļa maksātāja saistībām, normatīvajā aktā ir nepieciešams paredzēt, ka:
1) Preču ražotājs/nodokļa maksātājs, kurš noslēdzis līgumu ar RAS komersantu par iesaistīšanos RAS, attiecībā uz pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, dabas resursu nodokļa likmes apmēru RAS komersantam veic avansa maksājuma veidā;
2) RAS komersants atbild un maksā dabas resursu nodokli par tādu pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojuma, kas nav ticis pārstrādāts vai reģenerēts, apjomu, par kādu RAS komersants un attiecīgais dabas resursu nodokļa maksātājs ir vienojušies savstarpēji noslēgtajā līgumā. Savukārt, ja iepriekš minētais apjoms tiek pārsniegts, tad attiecīgo dabas resursu nodokli maksā nevis RAS komersants, bet gan pats preču ražotājs/dabas resursu nodokļa maksātājs.
 

-

Projekta saskaņošanas ietvaros nozare vērš uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams veikt grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā. Proti, ar Grozījumiem ir radīts tāds tiesiskais regulējums, kas pēc būtības ir pretējs Grozījumu jēgai un mērķim, kā rezultātā būtu pārskatāma un rediģējama Dabas resursu nodokļa likuma 24. panta astotās daļas 2. punkta redakcija, precizējot kādos gadījumos par plastmasas iepakojuma apsaimniekošanu ir piemērojama dabas resursu nodokļa likme.

-