Atzinums

No Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 izriet, ka, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt tā ietekmi uz skartajām bērnu tiesībām un skaidri jāpamato tas, ka izraudzītais risinājums atbilst bērna vislabākajām interesēm, norādot:
1) kas konkrētā tiesiskā regulējuma izstrādes procesā ir uzskatāms par bērna vislabākajām interesēm;
2) uz kādiem kritērijiem attiecīgais bērna interešu novērtējums ir balstīts;
3) kā bērna vislabākās intereses ir svērtas attiecībā pret citiem apsvērumiem (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu).
Turklāt likumdevējam jāņem vērā tas, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu prioritāras ir viņa tiesības un vislabākās intereses. Likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie normatīvie akti aizsargātu bērna likumiskās intereses iespējami labākajā veidā. Turklāt bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu. Jebkuras citas prioritātes atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punktu).
Aicinām informatīvajā ziņojumā ietvert izvērtējumu par piedāvātā risinājuma atbilstību bērna vislabākajām interesēm.
Papildus aicinām sniegt vērtējumu, vai atšķirīga attieksme attiecībā uz minimālo skolēnu skaitu klasē pilsētu un lauku teritorijā ir pamatota (urbanizācijas līmeņa kritērijs). Kā arī aicinām izvērtēt, vai lielākas atlīdzības (likmes) noteikšana par lielākas klases izglītošanu (likme 26+ bērnu klasei) neveicinās lielu (26+) klašu veidošanu, kas atsevišķos gadījumos (klasē sliktas sekmes, uzvedības problēmas, pamatskolu klases (it īpaši 1.- 6.klases)) varētu ietekmēt izglītības kvalitāti. Aicinām arī norādīt atsauces uz informatīvajā ziņojumā minētajiem pētījumiem, it īpaši par maksimālo skolēnu skaitu Rietumvalstīs, kas neietekmē izglītības kvalitāti.

-

Informatīvais ziņojums iezīmē reformas, kuras attieksies arī uz skolām, kuras šobrīd nodrošina izglītības apguvi arī ieslodzītajiem. Tieslietu ministrija ir ilgstoši informējusi Izglītības un zinātnes ministriju par to, ka ieslodzīto izglītošana ir būtisks viņu resocializācijas procesa elements, un tāpēc šīm skolām ir vajadzīgs īpašs, šai apmācāmo grupas specifikai atbilstošs atbalsts, jo runa ir par pieaugušo ar dažādām uzvedības problēmām, ilgiem pārtraukumiem izglītībā apguvē, u.tml. mācību procesu. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija aicina turpmāko reformas posmu izstrādē aktīvi iesaistīt arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālistus.  
 

-

Aicinām precizēt informatīvā ziņojuma 6.sadaļas 7.2., 7.3. un 7.4.apakšpunktā atsauces uz Izglītības likuma pantiem. Izglītības likuma 14.pantā nav vairāku daļu (7.2. un 7.4.punktā svītrot vārdus "pirmās daļas" ), nav 81.punkta (bet ir 8.¹punkts) un 60.pantā ir 3.²daļa, kā arī papildināt 5.pielikumā Ministru kabineta noteikumu atsauci ar to izdošanas datumu.

-

Aicinām papildināt TAP portāla  "Tiesību akta lietā" norādīto steidzamības pamatojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 55.2.apakšpunktā noteikto steidzamība jāpamato pēc būtības, norādot konkrētās nelabvēlīgās sekas. Par steidzamības pamatu netiek uzskatīts iepriekš laikus zināma uzdevuma izpildes termiņa kavējums.

-