Atzinums

Iebildumi
Tiesiskā pozīcija par nepieļaujamību svītrot vēja elektrostacijas no piesārņojošām darbībām bez alternatīva regulējuma
1. Par “C kategorijas piesārņojuma” statusa svītrošanas sekām Svītrojot vēja elektrostaciju (VES) darbību no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, Latvijas valsts de facto:
atsakās no pienākuma veikt regulāru uzraudzību pēc VES nodošanas ekspluatācijā;
izslēdz VES no piesārņojošo darbību atļauju režīma, tādējādi izslēdzot valsts institucionālu kompetenci kontrolēt būtiskus faktorus, tostarp trokšņa, vibrācijas, mirgošanas efektu un ķīmisko vielu emisiju radīto ietekmi;
pārtrauc pienākumu apkopot un analizēt datus par minētajām ietekmēm, kā arī informēt sabiedrību un noteikt preventīvus pasākumus.
Šāda rīcība ir nesavienojama ar Satversmes 115. pantā noteiktajām valsts saistībām nodrošināt tiesības uz labvēlīgu vidi un pretrunā vides tiesību vispārējiem principiem, jo tā faktiski atceļ uzraudzības mehānismus bez jebkādas alternatīvas tiesiskas bāzes.

2. Piesardzības principa piemērojamība Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu un Orhūsas konvencijas 3. pantu, kā arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības likuma 3. pantu, Latvijai ir pienākums piemērot piesardzības principu. Šis princips nosaka, ka, ja pastāv zinātniska nenoteiktība attiecībā uz iespējamu būtisku kaitējumu cilvēka veselībai vai videi, valsts iestādēm ir jāveic preventīvi pasākumi un jāievieš atbilstošs regulējums, nevis jāatvieglo vai jāatceļ esošā kontrole.
Starptautiskā un Eiropas Savienības tiesību sistēmā piesardzības princips netiek piemērots kā fakultatīva pieeja, bet gan kā obligāts pienākums, īpaši attiecībā uz trokšņa, vibrācijas un citu vides faktoru iespējamo ietekmi uz veselību. Šo pienākumu apstiprina arī ES Direktīva 2002/49/EK par vides troksni, kā arī Pasaules Veselības organizācijas nostādnes.

3. Ierobežots pierādījumu apjoms un pienākums rīkoties Latvijas valsts atsauce uz ierobežotu pētījumu pieejamību vai pasaules pieredzes trūkumu attiecībā uz industriāla mēroga VES nedrīkst tikt interpretēta kā pamats uzraudzības vājināšanai. Gluži pretēji –
Apstāklis, ka pieejamo pētījumu apjoms un ilgums par industriāla mēroga VES ietekmi uz vidi un cilvēka veselību ir ierobežots, uzliek valstij pastiprinātu pienākumu ievērot piesardzības principu. Šis pienākums izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir ratificējusi, un nosaka, ka rīcība nedrīkst tikt atlikta līdz brīdim, kad kaitējums jau ir pierādīts – pietiek ar risku iespējamību un nenoteiktību, lai iestātos valsts atbildība.
Šis princips jo īpaši ir piemērojams attiecībā uz industriāla mēroga VES ar lielas jaudas turbīnām, kuru ekspluatācijas pieredze pasaules mērogā vēl nav pietiekama, lai izdarītu drošticamus secinājumus par to kumulatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Nenoteiktība šādos gadījumos ir juridiski atzīstama par pietiekamu pamatu stingra, nevis mazināta regulējuma ieviešanai.

4. Esošās faktu konstatācijas un iestāžu rīcība Saskaņā ar SIA "Enviroprojekts" 2021. gada pētījuma 4.3.1. apakšnodaļu, VES projektos novērota būtiska vides ietekme – trokšņa, mirgošanas, vibrācijas un spiediena izmaiņu veidā. Tāpat 2021. gada 23. novembra starpinstitūciju sanāksmē, atsaucoties uz VARAM un VVD pārstāvju atzinumiem (11. pielikums), tika secināts, ka dati par VES piesārņojumu ir nepilnīgi, taču, neraugoties uz to, netika uzsākta atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde. Šāda pieeja ir pretrunā piesardzības principam un pārkāpj Orhūsas konvencijas 3. panta prasības par valsts pienākumu rīkoties arī nenoteiktības apstākļos.

5. Normatīvā regulējuma trūkums veselības aizsardzībā No Veselības ministrijas puses līdz šim nav izdoti ne Ministru kabineta noteikumi, ne metodiskās vadlīnijas par VES iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas notiek, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem sanāksmēs (skat. 11. pielikumu), kur uzsvērta šāda regulējuma izstrādes nepieciešamība. Minētais liecina par sistemātisku bezdarbību un neizpildītu pienākumu saskaņā ar Orhūsas konvencijas 3. pantu un Satversmes 115. pantu.
Regulējuma neesamība nedrīkst tikt interpretēta kā pierādījums riska neesamībai. Apgalvojums "nav regulējuma – nav ietekmes" ir tiesiski nekorekts un klaji pretrunā vides tiesību sistēmas pamatprincipiem.

6. Tiesību uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību nodrošināšana Neatkarīgi no darbības klasifikācijas kā piesārņojošas vai nepiesārņojošas, Latvijai ir saistošas Orhūsas konvencijas prasības, kas paredz:
sabiedrības tiesības uz savlaicīgu, objektīvu un saprotamu informāciju par VES darbību un tās iespējamo ietekmi;
tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā pirms būtisku lēmumu pieņemšanas;
tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību attiecībā uz vides jautājumiem.
Šobrīd, svītrojot VES no C kategorijas darbību saraksta bez alternatīva tiesiskā mehānisma, šīs pamattiesības tiek būtiski ierobežotas vai pat ignorētas.

7. KEM iepriekšējā pozīcija – tiesiski nepieļaujama nekonsekvence
gada 24. jūlija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) oficiālajā vēstulē Nr. 1-16/1696 valsts sekretāre Līga Kurevska, atsaucoties uz iedzīvotājas iesniegumu, skaidri atzīst, ka Latvijā nav specifiska normatīvā regulējuma attiecībā uz ugunsdrošības prasībām VES projektiem meža zemēs, un aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību.
Šis dokuments fiksē skaidru iestādes institucionālo atzīšanu par regulējuma trūkumu būtiskā vides un sabiedriskās drošības jautājumā. Tomēr šīs pašas iestādes ietvaros, tajā pašā laika periodā un no tās pašas amatpersonas puses tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082, kuru mērķis ir svītrot VES no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, neizstrādājot jebkādu alternatīvu vai pielāgotu uzraudzības regulējumu

Šāda rīcība:
- ir tiesiski pretrunīga, jo viena un tā pati iestāde īsā laika posmā pauž divas diametrāli pretējas nostājas par vienu un to pašu jautājumu;
- ir neobjektīva un nesamērīga, jo normatīvu svītrošana notiek apzinoties, ka pastāv būtiskas ietekmes un nav izstrādāts to novēršanas regulējums;
- rada procesuāli būtisku defektu likumdošanas virzībā, kas ietekmē sabiedrības tiesību aizsardzību un pārkāpj iestādes lojalitāti pret tiesisko regulējumu.
pretrunā likuma varas principam, kas prasa, lai valsts pārvalde būtu saprātīga, objektīva un prognozējama (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012-23-01, 26.1. punkts);
- pretrunā labas pārvaldības principam, kas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta un paredz pienākumu iestādei rīkoties konsekventi, profesionāli un sabiedrības interesēs (ST spriedums Nr. 2003-05-01, 6. punkts);
- pretrunā Satversmes 1. pantā ietvertajam demokrātiskas tiesiskas valsts principam, kas paredz valsts pārvaldes saskaņotību un institucionālo atbildību (ST spriedums Nr. 2005-12-0103).


Turklāt šāda nekonsekvence grauj sabiedrības tiesisko paļāvību uz to, ka valsts pārvalde rīkosies caurskatāmi un vienoti, un padara likumdošanas virzību juridiski apšaubāmu, jo tā nesatur nepieciešamo faktisko pamatojumu un neatbilst labas likumdošanas kritērijiem.

"Šāds tiesiskās loģikas pārkāpums var tikt kvalificēts kā administratīvās rīcības prettiesiskums, kas pamato izskatīšanu Satversmes tiesā vai tiesvedību par likumdošanas procesa trūkumiem."

8. KOPSAVILKUMS
Valsts rīcība, svītrojot vēja elektrostacijas no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta bez jebkāda alternatīva tiesiskā regulējuma, vienlaikus:
pārkāpj Satversmes 115. pantu, kurā nostiprināts valsts pienākums nodrošināt ikvienam tiesības uz labvēlīgu vidi;
ignorē Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā nostiprināto piesardzības principu, kurš ir juridiski saistošs valsts politikai un normatīvajiem lēmumiem;
neatbilst ES Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa regulējumu prasībām, kas prasa identificēt, uzraudzīt un kontrolēt ar troksni saistītus avotus, tostarp vēja elektrostacijas;
pārkāpj Orhūsas konvencijas 3., 6. un 9. pantā noteiktās sabiedrības pamattiesības uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību vides jautājumos;
rada procesuālu defektu likumdošanas virzībā, kas apdraud tiesiskuma principu, sabiedrības paļāvību un iestāžu lojalitāti pret tiesību sistēmu.
Šāda rīcība nav nedz tiesiski leģitīma, nedz administratīvi pamatota, un tā nav savienojama ar labas pārvaldības, caurspīdīgas likumdošanas un vides pārvaldības principiem, kas saista Latvijas valsti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Kamēr nav izstrādāts un pieņemts VES darbībai pielāgots, speciāls regulējums, vēja elektrostaciju darbība nedrīkst tikt izslēgta no piesārņojošo darbību kontroles mehānisma.

Tāpēc uzskatām par konstitucionāli pamatotu prasību:
apturēt grozījumu Nr. 25-TA-1776 virzību, līdz ir nodrošināta visaptveroša izvērtēšana, sabiedrības līdzdalība un izstrādāts atbilstošs regulējums;
nekavējoties uzsākt normatīvo aktu izstrādi, kas reglamentē VES darbības uzraudzību, ietekmes novērtēšanu un sabiedrības tiesību ievērošanu;
nodrošināt institucionālu konsekvenci un saskaņotību, nepieļaujot valsts iestāžu rīcības pretrunas, kas grauj sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai;
ņemot vērā minētos faktus un tiesību normas, brīdinām, ka nepieciešamības gadījumā tiks izmantota iespēja vērsties Satversmes tiesā un citās institūcijās, lai aizsargātu sabiedrības tiesības uz drošu, veselīgu un pārvaldītu vidi.

-