Atzinums

Latvijas Jūrniecības savienība iebilst pret tālāku rīkojuma projekta par Liepājas Jūrniecības koledžas reorganizāciju virzīšanu. 

Minētais rīkojuma projekts nav pamatots ar jebkādu izpēti vai LJK pievienošanas izvērtēšanu, reorganizēšanas lietderību atbilstoši labai valsts pārvaldības praksei.

Reorganizācija tiek īstenota bez nozares atbalsta.

Nav līdz galam vērtēti ieguvumi un zaudējumi, ko šāda pievienošana dos, nav  arī pēc būtības vērtēti šāda procesa riski.

Kā pievienošanas iemesls anotācijā ir minēta,   ka "Koledža ir neliela monoprofila iestāde, kas sniedz šauras nišas izglītības pakalpojumus jūrniecības reglamentētajās profesijās, kā rezultātā koledžai ir ierobežotas nākotnes attīstības un investīciju piesaistes iespējas." ,  tomēr  nekur nav skaidrots un pamatots, kā tieši aģentūras statuss RTU nodrošinās investīciju piesaisti, kas liecina, ka pēc būtības par to nav domāts un reorganizācija ir formāls pasākums.

Tāpat arī nav skaidrs reorganizācija plāns un rezultāts, lai saprastu, vai un kā jaunais institucionālais modelis nodrošinās reorganizācijas mērķa sasniegšanu.

Reorganizācija kā process un tās rezultāts nav modelēti, lai noteiktu, vai šāds pasākums ir dzīvotspējīgs ilgtermiņā. 

-

Kā pamatojumu minot:
1) institucionālās kapacitātes stiprināšanu, nodrošinot institūciju iekšējo resursu konsolidāciju, IZM risinājuma aprakstā nav skaidrots, kā tiks nodrošināta šāda resursu konsolidācija, jo reorganizācija pēc būtības nav modelēta. Tāpat arī nav vērtētā citu koledžu integrācijas efektivitāte, lai saprastu, vai ir iespējams sasniegt reorganizācijas izvirzītos mērķus.
2) saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu, IZM  aprakstā nav vērtējusi riskus un to ietekmi uz koledžas integrēšanu, lai vērtētu, vai šāda integrēšana pozitīvi vai negatīvi ietekmē jūrniecības izglītības programmu īstenošanu.

-

LJS iebilst, ka reorganizācijas pamatā  nav no IZM puses veikts atbilstošs pētījums vai analīze, kurā būtu vērtēta jūrniecības izglītības sistēmas un kuģu virsnieku sagatavošanas efektivitāte, vērtējot optimālus risinājumus sistēmas pilnveidošanai, kā arī vērtēta jūrniecības nozarei nepieciešamā pētniecības infrastruktūra, lai nodrošinātu jūrniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. 

Tikai uz šāda kompleksa pētījuma pamata var tikt plānoti reorganizācijas pasākumi, lai nodrošinātu nozares vajadzības pēc  atbilstošiem cilvēkresursiem.
Šobrīd šī reorganizācija ir formāls pasākums, bez intereses un mērķa uzlabot esošo kuģu virsnieku sagatavošanas sistēmu.

-

IZM norāda, ka koledža ir neliela monoprofila iestāde, kas sniedz šauras nišas izglītības pakalpojumus jūrniecības reglamentētajās profesijās, kā rezultātā koledžai ir ierobežotas nākotnes attīstības un investīciju piesaistes iespējas. Tomēr šis reorganizācijas projekts nepiedāvā koledžai skaidru attīstības ceļu, tā vietā ir minētas tukšas vispārīgas frāzes par labāku piekļuvi investīcijām un iespējām attīstīties. 

IZM minētie ieguvumi ir attiecināms uz  jebkuru iestādi, kas tiktu integrēta RTU, un neņem vērā esošās LJK vajadzības un problēmas, lai skaidri parādītu, kā integrēšana RTU nodrošinās veiksmīgu un efektīvu jūrniecības programmu īstenošanas klāstu Kurzemes reģionā.

Pēc būtības nav vērtēta jūrniecības nozares piedāvātais modelis, jo IZM nav veidojusi nekādas publiskas darba grupas, kurās iesaistītu modeļa izstrādātājus, lai saprastu kā šādu modeli ieviest dzīvē.

 Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem nav vērtēts pēc būtības, jo nekur nav skaidri minēts, kāds ir reālais ieguvumus mērāmā izteiksmē pret reorganizācijas izmaksām mērāmā izteiksmē. 

-

LJS iebilst, ka reorganizācijas pamatā  nav no IZM puses veikts atbilstošs pētījums vai analīze, kurā būtu vērtēta jūrniecības izglītības sistēmas un kuģu virsnieku sagatavošanas efektivitāte, vērtējot optimālus risinājumus sistēmas pilnveidošanai, kā arī vērtēta jūrniecības nozarei nepieciešamā pētniecības infrastruktūra, lai nodrošinātu jūrniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. 

Tikai uz šāda kompleksa pētījuma pamata var tikt plānoti reorganizācijas pasākumi, lai nodrošinātu nozares vajadzības pēc  atbilstošiem cilvēkresursiem un lietišķajiem pētījumiem.   

-

Esošā reorganizācijas procesa virzība gan Latvijas Jūras akadēmijas, gan Liepājas Jūrniecības koledžas kontekstā, liecina, ka tas ir nepārdomāts un sasteigts, tāpēc reorganizācijas rezultāts var būt negatīvs attiecībā uz jūrniecības izglītības iestāžu spēju nodrošināt kuģu virsnieku sagatavošanu Latvijā ilgtermiņā. Pazaudējot jūras virsnieku sagatavošanas kapacitāti, tiks negatīvi ietekmēta ne tikai absolventu nodarbinātības perspektīvas, bet arī visu Latvijas jūrnieku nodarbinātības iespējas uz kuģiem starptautiskajā kuģošanā. 

-

Anotācijā norādītais "Nepieciešams attīstīt tādu jūrniecības izglītības sistēmu, kas būtu kvalitatīva, starptautiski konkurētspējīga ar augstu reputāciju un prestižu", jau šobrīd ir attiecināms uz esošo jūrniecības izglītības sistēmu un nav saistāms ar reorganizācijas procesu, tāpēc pēc būtības neraksturo LJK pievienošnas RTU ietekmi uz nozaru konkurētspēju

-

Anotācijā nav skaidrots, kādi tad tieši tiks  radīti nosacījumi  papildu  finansējuma piesaistei  kādiem attīstības un kādiem investīciju projektiem. Kāds finansējums koledžai būs piejams pēc reorganizācijas, kas tai šobrīd nav pieejams ?

-

Lai arī IZM norāda, ka reorganizācija nodrošinās nepārtrauktību jūrniecības nozares cilvēkresursu sagatavošanā, tomēr nepārdomātas un sasteigtas reorganizācijas rezultāts var būt pretējs, jo pazaudējot jūras virsnieku sagatavošanas kapacitāti, tiks negatīvi ietekmēta ne tikai koledžā studējošo nodarbinātības perspektīvas, bet arī visu Latvijas jūrnieku nodarbinātības iespējas uz kuģiem starptautiskajā kuģošanā. 

Jūrniecības uzņēmumi ir pret nepārdomātu reorganizāciju, kas nekalpo nozares interesēm attiecībā uz atbilstošu cilvēkresursu sagatavošanu. 

-

IZM apgalvojumam nav pamata, jo šobrīd nenoteiktība gan ar akadēmijas, gan ar koledžas reorganizāciju ir  negatīvi ietekmējusi interesi iegūt jūrniecības izglītību Latvijā. Tā kā reorganizācija gan akadēmijā, gan koledžā ir saistīta ar nenoteiktību, jo nav skaidrs reorganizācijas plāns ne vienā, ne otrā iestādē, tad tas negatīvi ietekmēs šo iestāžu spēju piesaistīt studētgribētājus,  kas savukārt negatīvi ietekmēs ar aboslventu skaitu un nepārtrauktību. jūrniecības nozares cilvēkresursu sagatavošanā.

-

LJS pēc dalības AIP sēdē 16. decembrī, tika aicināta darboties darba grupā, kuras mērķis sākotnēji tika definēts, ka šai grupai ir jāizstrādā/ jāprecizē (IZM savā vēstulē LJS lietoja atšķirīgus mērķa formulējumus) jūrniecības izglītības reorganizācijas modelis. Tomēr šī darba grupa savu darbu nav noslēgusi, tāpēc ar šo ministru kabineta rīkojuma projektu šādai darba grupai zūd jēga, kas neliecina par labu pārvaldības principu ievērošanu minētās darba grupas darba organizēšanā. Tāpat var minēt, ka 9. februārī šajā darba grupā piedalījās jūrniecības izglītības eksperts no Nīderlandes, kurš iepazīstināja ar Nīderlandes pieeju un praksi, uzsverot hibrīdrisinājumu nozīmi, lai nodrošinātu optimālu  jūrniecības izglītības sadarbības modeli ar nozari, kas ir pretrunā ar vienotu IZM pieeju visām izglītības nozarēm. Tas apliecina, ka IZM virzītā jūrniecības izglītības reforma ir sasteigta un ir nepieciešama pamatots izvērtējums atbilstoši Izglītības un attīstības pamatnostādnēm definētajam  rīcības virzienam mērķa “Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība” sasniegšanai. Tāpat LJS 2022. gada janvārī lūdza IZM nesasteigt darba grupas darbu, ņemot vērā Transporta un loģistikas nozares ekspertu padomes rezolūciju, esošos apstākļus, kā arī lai pilnvērtīgāk varētu iesaistīties darba grupā, tomēr IZM LJS lūgumu neņēma vērā, tādejādi ierobežojot jūrniecības nozares iespējas piedalīties šajā darba grupā, ņemot vērā, ka citas nozari pārstāvošas organizācijas sākotnēji darba grupā nemaz netika aicinātas.

Jāmin, ka darba grupai, kurā LJS ir iesaistīta, jau no paša nebija nodefinēts konkrēts darbības plāns vai konkrēti uzdevumi darba grupas locekļiem, kas būtu vērsts uz loģisku un argumentētu jūrniecības izglītības reorganizācijas modeļa izstrādi. Procesa organizācija liecina, ka IZM jau sākotnēji nav vēlējusies vērtēt alternatīvus risinājumus pēc būtības.


IZM pareizi norāda, ka pastāv dažāda veida institucionālie risinājumi dažādās valstīs, tomēr, lai noteiktu optimālo risinājumu Latvijas apstākļiem, būtu vispirms nepieciešams veikt pamatotu izvērtējumu, ņemot vērā netikai augstākās izglītības telpas izaicinājumus, bet arī nozares vajadzības un pieprasījumu pēc speciālistiem nākotnē, kas nav darīts.  LJS ieskatā tikai atbilstošā pētījumā pamatota un jūrniecības nozares centrētas jūrniecības izglītības stratēģija, kur institucionāla reorganizācija ir instruments stratēģijas realizēšanai, ļaus Latvijas jūrniecības nozarei saglabāt konkurētspēju un realizēt tās attīstības potenciālu.

Kā liecina informācija no citu valstu jūrniecības ekspertiem (Somijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Vācijas) tad jūrniecības iestāžu pievienošana universitātēm nevis veicina šo iestāžu izaugsmi un attīstību, bet gan ilgtermiņā pakļauj negatīvai ietekmei un ved uz iznīcību.

-

Jūrniecības savienība iebilst pret šī projekta virzību, norādot, ka  nav vērtēti ne riski,  ne ieguvumi,  ne zaudējumi, jūrniecības izglītības reoerganizācijas modelis tiek virzīts bez nozares atbalsta, pat reorganizācijas process un rezultāts nav modelēts, tāpēc šajā gadījumā nav runas par izsvērtu un pamatotu lēmumu,  kas ņemtu vērā visus riskus un specifiskos apstākļus.

-