Projekta ID
24-TA-2333Atzinuma sniedzējs
Izglītības un zinātnes ministrija
Atzinums iesniegts
04.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
IZM kā vadoša iestāde izglītības nozarē nepiekrīt informatīvā ziņojuma projekta (turpmak - projkets) 10.lapas pirmajā rindkopā ietvertajam saturam par procentuālās robežas (šajā gadījumā 50%) noteikšanu, lai noteiktu atbilstību jēdzienam "uzņēmums", balstoties uz Komisijas paziņojuma parLīguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 28. un 29.punktu.
IZM aicina atkārtoti izskatīt minētās rindkopas saturu, ja nepieciešams, izmantojot zemak minēto IZM nostāju par atbilstību jēdzienam "uzņēmums" EK paziņojuma ietvaros attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm.
IZM, ievērojot tai piešķirto kompetenci valsts pārvaldē, lai nodrošinātu korektu tiesību normu izpratni un piemērošanu augstākās izglītības jomā par atbilstību jēdzienam "uzņēmums" EK paziņojuma ietvaros attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm pauž šadu savu nostāju EK paziņojuma normu piemērošanu.
1. Projekta 10. lapas pirmās rindkopas daļa nosaka, ka “Ņemot vērā iepriekš minēto, Kultūras ministrija ir izvērtējusi Latvijas Kultūras akadēmijas iesniegto informāciju – ieņēmumu un izdevumu pārskatu par 2023. gadu, kurā sniegto maksas izglītības pakalpojumu daļa nepārsniedz 50 % robežu no kopējiem sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, [..]”. Šīs rindkopas saturs atbilst Finanšu ministrijas 26.09.2024. atzinuma 2. iebildumā minētajam, tas ir, ka “[..] vēršam uzmanību uz Eiropas Komisijas 2017.gada 17.novembrī sniegto skaidrojumu e-State Aid Wiki sistēmā, no kura izriet, ka ar vārdu “pārsvarā” (predominantly) tiek saprasta daļa 50% apmērā – tātad, piemēram, gadījumā, ja tiek secināts, ka izglītības iestādes sniegto maksas izglītības pakalpojumu daļa nepārsniedz 50% robežu no kopējiem sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, tā netiek kvalificēta kā saimnieciskās darbības veicējs un attiecīgi tālāka izvērtēšana atbilstoši četrām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm nav jāveic. “
IZM iepazīstoties ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2017.gada 17.novembrī sniegto skaidrojumu e-State Aid Wiki sistēmā (turpmāk – EK paskaidrojums), secina, ka minēto 50 % robežu ir noteikusi FM, bet ne EK savā skaidrojumā. Resp., tas ir katra ES dalībvalsts patstāvīgi nosaka, kā tiek saprasts vārda “pārsvarā” (predominantly) lietojums Latvijas teritorijā.
EK paskaidrojumā Latvija ir uzdevusi jautājumu: “In line with the Commission Notice on the notion of State aid p. 28-29 “public education organized within the national educational system, supervised by the State and financed entirely or mainly by public funds may be considered as a non-economic activity”. What proportion (%) of public funding within the total HEI`s revenues from education services could be considered as threshold to conclude that higher education services have non-economic nature?”
uz ko EK paskaidrojumā ir skaidrots:
1) The non-economic nature of public education is in principle not affected by the fact that pupils or their parents sometimes have to pay tuition or enrolment fees which contribute to the operating expenses of the system. Such financial contributions often only cover a fraction of the true costs of the service and can thus not be considered as remuneration for the service provided. They therefore do not alter the non-economic nature of a general education service predominantly funded by the public purse.[…]
2) Such public education services must be distinguished from services financed predominantly by parents or pupils or commercial revenues. For example, higher education financed entirely by students clearly fall within the latter category. In certain Member States public entities can also offer educational services which, due to their nature, financing structure and the existence of competing private organisations, are to be regarded as economic.”
3) As a result, in order to qualify as a non-economic activity, a public institution must be financed entirely or mainly by public funds. The qualification of economic or non-economic activity must be established on a case-by-case basis. As a result, the qualification of economic/non-economic activities could not be made at the level of the entire Latvian educational system but must be done at the level of each particular school, in particular if schools are financed differently (if the proportion of public funds is different from one school to the other).
4) [..]
5) Unfortunately, we cannot provide a general threshold of public funding below which the public education would qualify as economic.
Ievērojot minēto, lai valsts institūciju, šajā gadījumā valsts dibinātu augstskolu, varētu kvalificēt kā ar saimniecisko darbību nesaistītu, tai jābūt pilnībā vai galvenokārt finansētai no valsts līdzekļiem., kas nav tas pats ko min FM savā iebildumā : “[..] tiek saprasta daļa 50% apmērā – tātad, piemēram, gadījumā, ja tiek secināts, ka izglītības iestādes sniegto maksas izglītības pakalpojumu daļa nepārsniedz 50% robežu no kopējiem sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, tā netiek kvalificēta kā saimnieciskās darbības veicējs un attiecīgi tālāka izvērtēšana atbilstoši četrām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm nav jāveic.”
2.IZM uzskata, ka nebūtu pieļaujams skatīt atsevišķas regulējuma normas, atraujot no kopējā regulējuma, kas šajā gadījumā ir būtiski, jo skar ne tikai vienu valsts augstskolu, bet turpmāk arī citas.
Uzskatām, ka skatot tikai Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – EK paziņojums) 28. un 29.punktu, kontestā ar šiem punktiem nav izvērtēts:
a) 18.punkts,tas ir vai šajā gadījumā uz valsts augstskolu ir attiecināms uzņēmuma jēdziens? - “Ja publiskais subjekts veic saimniecisko darbību, ko var nošķirt no tā valsts varas pilnvaru īstenošanas, šis subjekts saistībā ar šo darbību rīkojas kā uzņēmums. Savukārt, ja šī saimnieciskā darbība nav nošķirama no valsts varas pilnvaru īstenošanas, visas šā subjekta veiktās darbības paliek ar šo pilnvaru īstenošanu saistītas darbības, un tādējādi uzņēmuma jēdziens uz tām neattiecas”.
Latvijas Kultūras akadēmija ir valsts dibināta augstskola, kurai valsts ir piešķīrusi pilnvaras īstenot augstāko izglītību un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus. Projektā nav sniegta informācija par to, vai augstskola ir nošķīrusi savu “maksas izglītības pakalpojumu daļu” no valsts varas doto pilnvaru īstenošanas – valsts izglītības sistēmas īstenošana. Ja augstskola to NAV nošķīrusi, tad uz to NAV attiecināms uzņēmuma jēdziens. Savukārt, ja šāda izglītība tiek sniegta kā no valsts varas pilnvaru īstenošanas nošķirta atsevišķa struktūra un pasākumu kopums saimnieciskajai darbībai, tad šo attiecīgo struktūru kvalificē kā uzņēmumu.
b) 13.punkts, kas nosaka vispārēju principu “Tas, vai attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem pastāv tirgus, var būt atkarīgs no veida, kādā šie pakalpojumi ir organizēti attiecīgajā dalībvalstī, un tādējādi situācija katrā dalībvalstī var būt atšķirīga. Turklāt saistībā ar politisko izvēli vai ekonomikas norisēm attiecīgās darbības kvalifikācija laika gaitā var mainīties. Darbība, kas šobrīd nav saimnieciskā darbība, nākotnē par tādu var kļūt, un otrādi.”;
c) 29.punkta teikumam, kuru izceļ FM iebildumā par vārda “pārsvarā” lietojumu “ – “Līdz ar to minētās iemaksas nemaina to, ka vispārējās izglītības pakalpojumiem, ko pārsvarā finansē valsts, nav saimnieciska rakstura” ir pievienota jau esoša ES judikatūra, kura skaidro, ka saimnieciskajai darbībai ir jabūt pietiekami būtiskai, lai attiecīgo struktūru kvalificētu kā uzņēmumu Savienības tiesību konkurences noteikumu izpratnē (kas ir pirmais jautājums, kurš jānoskaidro, lai piemērotu LESD 107. pantu (72)), tad arī salīdzinoši neliels atbalsts var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.” https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=187927&doclang=LV (83.punkts).
d) 31.punktu, kas skaidro 28., 29. un 30. punkta tvērumu, t.i., "Ņemot vērā 28., 29. un 30. punktā izklāstītos principus, Komisija uzskata, ka atsevišķas darbības, ko veic universitātes un pētniecības organizācijas, neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā. Tas attiecas uz to pamatdarbību, proti:
a)izglītību nolūkā panākt cilvēkresursu apjoma un kvalifikācijas pieaugumu;
b)neatkarīgiem pētījumiem un izstrādi nolūkā gūt plašākas zināšanas un labāku izpratni, tostarp kopīgiem pētījumiem un izstrādi;
c)pētījumu rezultātu izplatīšanu."
IZM veicot Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) izvērtējumu augstāk minēto normu tvērumā, uzskata, ka primāri Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk - akadēmija) būtu bijis jāvērtē ņemot vērā Komisijas paziņojuma 18.punktu, kontekstā ar 13. un 31. punktu.
Vērtējams būtu:
1.vai izglītojošās darbības tajā profilā, par ko akadēmija gūst ieņēmumus, pastāv tirgus?
2.ja pastāv tirgus, vai akadēmija, kā valsts augstskola, iegūstot ieņēmumus (piemēram, studiju maksu) no izglītības procesa konkrētajā profilā, kurā pastāv tirgus, šos ieņēmumus iegūst kā no savas pamata darbības valsts augstākajā izglītībā un tālākizglītībā pilnībā nošķirtu saimniecisku darbību ar mērķi gūt peļņu?
3.Ja atbilde uz 1. un 2.jautājumu ir “Nē”, tad akadēmija nav uzskatāma par uzņēmumu minētā Eiropas Komisijas paziņojuma izpratnē.
4. Ja atbilde uz 1. 2.jautājumu ir "jā", tad iestajas EK paziņojuma 18.p. minētais - publiskais subjekts veic saimniecisko darbību, ko var nošķirt no tā valsts varas pilnvaru īstenošanas, šis subjekts saistībā ar šo darbību rīkojas kā uzņēmums. Šajā gadījumā tālāka izvērtēšana veicama atbilstoši komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm.
IZM aicina atkārtoti izskatīt minētās rindkopas saturu, ja nepieciešams, izmantojot zemak minēto IZM nostāju par atbilstību jēdzienam "uzņēmums" EK paziņojuma ietvaros attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm.
IZM, ievērojot tai piešķirto kompetenci valsts pārvaldē, lai nodrošinātu korektu tiesību normu izpratni un piemērošanu augstākās izglītības jomā par atbilstību jēdzienam "uzņēmums" EK paziņojuma ietvaros attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm pauž šadu savu nostāju EK paziņojuma normu piemērošanu.
1. Projekta 10. lapas pirmās rindkopas daļa nosaka, ka “Ņemot vērā iepriekš minēto, Kultūras ministrija ir izvērtējusi Latvijas Kultūras akadēmijas iesniegto informāciju – ieņēmumu un izdevumu pārskatu par 2023. gadu, kurā sniegto maksas izglītības pakalpojumu daļa nepārsniedz 50 % robežu no kopējiem sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, [..]”. Šīs rindkopas saturs atbilst Finanšu ministrijas 26.09.2024. atzinuma 2. iebildumā minētajam, tas ir, ka “[..] vēršam uzmanību uz Eiropas Komisijas 2017.gada 17.novembrī sniegto skaidrojumu e-State Aid Wiki sistēmā, no kura izriet, ka ar vārdu “pārsvarā” (predominantly) tiek saprasta daļa 50% apmērā – tātad, piemēram, gadījumā, ja tiek secināts, ka izglītības iestādes sniegto maksas izglītības pakalpojumu daļa nepārsniedz 50% robežu no kopējiem sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, tā netiek kvalificēta kā saimnieciskās darbības veicējs un attiecīgi tālāka izvērtēšana atbilstoši četrām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm nav jāveic. “
IZM iepazīstoties ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) 2017.gada 17.novembrī sniegto skaidrojumu e-State Aid Wiki sistēmā (turpmāk – EK paskaidrojums), secina, ka minēto 50 % robežu ir noteikusi FM, bet ne EK savā skaidrojumā. Resp., tas ir katra ES dalībvalsts patstāvīgi nosaka, kā tiek saprasts vārda “pārsvarā” (predominantly) lietojums Latvijas teritorijā.
EK paskaidrojumā Latvija ir uzdevusi jautājumu: “In line with the Commission Notice on the notion of State aid p. 28-29 “public education organized within the national educational system, supervised by the State and financed entirely or mainly by public funds may be considered as a non-economic activity”. What proportion (%) of public funding within the total HEI`s revenues from education services could be considered as threshold to conclude that higher education services have non-economic nature?”
uz ko EK paskaidrojumā ir skaidrots:
1) The non-economic nature of public education is in principle not affected by the fact that pupils or their parents sometimes have to pay tuition or enrolment fees which contribute to the operating expenses of the system. Such financial contributions often only cover a fraction of the true costs of the service and can thus not be considered as remuneration for the service provided. They therefore do not alter the non-economic nature of a general education service predominantly funded by the public purse.[…]
2) Such public education services must be distinguished from services financed predominantly by parents or pupils or commercial revenues. For example, higher education financed entirely by students clearly fall within the latter category. In certain Member States public entities can also offer educational services which, due to their nature, financing structure and the existence of competing private organisations, are to be regarded as economic.”
3) As a result, in order to qualify as a non-economic activity, a public institution must be financed entirely or mainly by public funds. The qualification of economic or non-economic activity must be established on a case-by-case basis. As a result, the qualification of economic/non-economic activities could not be made at the level of the entire Latvian educational system but must be done at the level of each particular school, in particular if schools are financed differently (if the proportion of public funds is different from one school to the other).
4) [..]
5) Unfortunately, we cannot provide a general threshold of public funding below which the public education would qualify as economic.
Ievērojot minēto, lai valsts institūciju, šajā gadījumā valsts dibinātu augstskolu, varētu kvalificēt kā ar saimniecisko darbību nesaistītu, tai jābūt pilnībā vai galvenokārt finansētai no valsts līdzekļiem., kas nav tas pats ko min FM savā iebildumā : “[..] tiek saprasta daļa 50% apmērā – tātad, piemēram, gadījumā, ja tiek secināts, ka izglītības iestādes sniegto maksas izglītības pakalpojumu daļa nepārsniedz 50% robežu no kopējiem sniegtajiem izglītības pakalpojumiem, tā netiek kvalificēta kā saimnieciskās darbības veicējs un attiecīgi tālāka izvērtēšana atbilstoši četrām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm nav jāveic.”
2.IZM uzskata, ka nebūtu pieļaujams skatīt atsevišķas regulējuma normas, atraujot no kopējā regulējuma, kas šajā gadījumā ir būtiski, jo skar ne tikai vienu valsts augstskolu, bet turpmāk arī citas.
Uzskatām, ka skatot tikai Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – EK paziņojums) 28. un 29.punktu, kontestā ar šiem punktiem nav izvērtēts:
a) 18.punkts,tas ir vai šajā gadījumā uz valsts augstskolu ir attiecināms uzņēmuma jēdziens? - “Ja publiskais subjekts veic saimniecisko darbību, ko var nošķirt no tā valsts varas pilnvaru īstenošanas, šis subjekts saistībā ar šo darbību rīkojas kā uzņēmums. Savukārt, ja šī saimnieciskā darbība nav nošķirama no valsts varas pilnvaru īstenošanas, visas šā subjekta veiktās darbības paliek ar šo pilnvaru īstenošanu saistītas darbības, un tādējādi uzņēmuma jēdziens uz tām neattiecas”.
Latvijas Kultūras akadēmija ir valsts dibināta augstskola, kurai valsts ir piešķīrusi pilnvaras īstenot augstāko izglītību un izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus. Projektā nav sniegta informācija par to, vai augstskola ir nošķīrusi savu “maksas izglītības pakalpojumu daļu” no valsts varas doto pilnvaru īstenošanas – valsts izglītības sistēmas īstenošana. Ja augstskola to NAV nošķīrusi, tad uz to NAV attiecināms uzņēmuma jēdziens. Savukārt, ja šāda izglītība tiek sniegta kā no valsts varas pilnvaru īstenošanas nošķirta atsevišķa struktūra un pasākumu kopums saimnieciskajai darbībai, tad šo attiecīgo struktūru kvalificē kā uzņēmumu.
b) 13.punkts, kas nosaka vispārēju principu “Tas, vai attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem pastāv tirgus, var būt atkarīgs no veida, kādā šie pakalpojumi ir organizēti attiecīgajā dalībvalstī, un tādējādi situācija katrā dalībvalstī var būt atšķirīga. Turklāt saistībā ar politisko izvēli vai ekonomikas norisēm attiecīgās darbības kvalifikācija laika gaitā var mainīties. Darbība, kas šobrīd nav saimnieciskā darbība, nākotnē par tādu var kļūt, un otrādi.”;
c) 29.punkta teikumam, kuru izceļ FM iebildumā par vārda “pārsvarā” lietojumu “ – “Līdz ar to minētās iemaksas nemaina to, ka vispārējās izglītības pakalpojumiem, ko pārsvarā finansē valsts, nav saimnieciska rakstura” ir pievienota jau esoša ES judikatūra, kura skaidro, ka saimnieciskajai darbībai ir jabūt pietiekami būtiskai, lai attiecīgo struktūru kvalificētu kā uzņēmumu Savienības tiesību konkurences noteikumu izpratnē (kas ir pirmais jautājums, kurš jānoskaidro, lai piemērotu LESD 107. pantu (72)), tad arī salīdzinoši neliels atbalsts var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.” https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=187927&doclang=LV (83.punkts).
d) 31.punktu, kas skaidro 28., 29. un 30. punkta tvērumu, t.i., "Ņemot vērā 28., 29. un 30. punktā izklāstītos principus, Komisija uzskata, ka atsevišķas darbības, ko veic universitātes un pētniecības organizācijas, neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā. Tas attiecas uz to pamatdarbību, proti:
a)izglītību nolūkā panākt cilvēkresursu apjoma un kvalifikācijas pieaugumu;
b)neatkarīgiem pētījumiem un izstrādi nolūkā gūt plašākas zināšanas un labāku izpratni, tostarp kopīgiem pētījumiem un izstrādi;
c)pētījumu rezultātu izplatīšanu."
IZM veicot Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) izvērtējumu augstāk minēto normu tvērumā, uzskata, ka primāri Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk - akadēmija) būtu bijis jāvērtē ņemot vērā Komisijas paziņojuma 18.punktu, kontekstā ar 13. un 31. punktu.
Vērtējams būtu:
1.vai izglītojošās darbības tajā profilā, par ko akadēmija gūst ieņēmumus, pastāv tirgus?
2.ja pastāv tirgus, vai akadēmija, kā valsts augstskola, iegūstot ieņēmumus (piemēram, studiju maksu) no izglītības procesa konkrētajā profilā, kurā pastāv tirgus, šos ieņēmumus iegūst kā no savas pamata darbības valsts augstākajā izglītībā un tālākizglītībā pilnībā nošķirtu saimniecisku darbību ar mērķi gūt peļņu?
3.Ja atbilde uz 1. un 2.jautājumu ir “Nē”, tad akadēmija nav uzskatāma par uzņēmumu minētā Eiropas Komisijas paziņojuma izpratnē.
4. Ja atbilde uz 1. 2.jautājumu ir "jā", tad iestajas EK paziņojuma 18.p. minētais - publiskais subjekts veic saimniecisko darbību, ko var nošķirt no tā valsts varas pilnvaru īstenošanas, šis subjekts saistībā ar šo darbību rīkojas kā uzņēmums. Šajā gadījumā tālāka izvērtēšana veicama atbilstoši komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm.
Piedāvātā redakcija
-