Atzinums

(4) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par normatīvajos aktos noteikto maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei. Inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi grozīt tehniskos noteikumus, izņemot, ja ir uzsākta inženierbūves pārbūve vai atjaunošana.
Grozītos tehniskos noteikumus inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītāju pēc savas iniciatīvas izsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas inženierbūves pārbūvei vai atjaunošanai.  

Tehnisko noteikumu termiņš
Ar ūdenssaimniecības pakalpojumiem saistīto Tehnisko noteikumu (turpmāk - TN) izdošanas kārtību un minimālo derīguma termiņu šobrīd nosaka Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 25.punkts: “25. Tehnisko noteikumu derīguma termiņu, kurš nevar būt mazāks par gadu no to izsniegšanas dienas, nosaka pakalpojuma sniedzējs. Ja tehnisko noteikumu derīguma termiņā nav izpildīti tehnisko noteikumu nosacījumi un prasības, pakalpojumu sniedzējs pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pieprasījuma tehniskos noteikumus izsniedz atkārtoti, veicot tajos nepieciešamās izmaiņas, vai pagarina tehnisko noteikumu derīguma termiņu, ja citas izmaiņas nav paredzētas”. Atbilstoši šim normatīvajam aktam ūdenssaimniecību izdoto TN derīguma termiņi tipiski ir 1 - 2 gadi no to izdošanas dienas.

Garākus TN derīguma termiņus ūdenssaimniecību pakalpojumu sniegšanā nav racionāli un ekonomiski pamatoti piemērot, jo:
1) TN bieži tiek izņemti pat pirms būvatļaujas saņemšanas, līdz ar to informācija par plānoto objektu ir minimāla un ļoti vispārīga. Tas noved pie vispārīgu TN izdošanas, ko ir nepieciešams būtiski precizēt projekta attīstības laikā, kad identificēti faktiskie objektam nepieciešamie pakalpojuma apjomi.
2) ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstība ir tieši saistīta ar pašvaldības teritorijas attīstību, kas ir ļoti dinamiska un viena vai divu gadu laikā konkrētie inženiertehniskie apstākļi var ievērojami mainīties. Piemēram, esošajiem un jaunajiem patērētājiem nepieciešamās pakalpojumu jaudas, tīklu diametri, sūkņu staciju ražības.  Ļoti aktuāli tas ir darījumu apbūves teritorijās un no jauna attīstāmos dzīvojamajos rajonos, kur īpaši rūpīgi jāplāno ūdenssaimniecības sistēmu pieslēgumu jaudas.
3) ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvniecības ieceres dokumentācijas (turpmāk - BID) izstrādes laiks, lielākoties, ir īsāks par 2 gadiem no TN izsniegšanas brīža. Atsevišķos gadījumos, kad BID izstrāde ir ilgāka par 2 gadiem. Šajos gadījumos TN termiņu ir iespējams pagarināt, pamatojoties uz projekta progresu vai saņemto papildus informāciju un dokumentāciju.
4) nozarē pastāvīgi tiek veiktas normatīvā regulējuma izmaiņas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, kas var būtiski ietekmēt TN saturu un prasības. Tāpēc, nosakot termiņu, kas pārsniedz divus gadus, pastāv ievērojams risks, ka jaunās normatīvā regulējuma prasības var būt pretrunā iepriekš spēkā esošajām, padarot TN izpildi juridiski neskaidru un apgrūtinātu.
5) nozarē ļoti strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, līdz ar ko iekārtas un materiāli, kas bija aktuāli un moderni pirms 5 gadiem, šobrīd ir morāli novecojuši un neatbilst mūsdienu prasībām.

Nosakot TN derīguma termiņu, kas nevar būt īsāks par maksimālo termiņu būvprojekta izstrādei (ūdenssaimniecību pakalpojumu sniegšanā faktiski 5 gadi), un vienlaikus izsakot ierobežojumu, ka TN izdevējiem TN darbības laikā nav tiesību tos grozīt / papildināt, nosakot papildus prasības, tiks ierobežota ūdenssaimniecības sistēmu attīstība, t.sk., būvprojekta izstrādes laikā var būtiski mainīties situācija ar esošiem ielu tīkliem – var būt izbūvēti jauni tīkli, vai pārbūvēti esošie, par ko nebija zināms TN izdošanas brīdī, līdz ar ko, var rasties nepieciešamība mainīt ūdenssaimniecības tīklu pieslēguma vietu, vai mainīt pieslēguma nosacījumus uz racionālākiem.

Tehnisko noteikumu grozījumi
Likumprojekts nosaka pienākumu TN izdevējiem pēc savas iniciatīvas izsniegt grozītos TN ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc būvatļaujas izsniegšanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas, kas rada nepamatotu un papildus birokratizētu darbaspēka un laika resursu tērēšanu TN izdevēju pusē. Ūdenssaimniecības TN izdevēji ir informēti tikai par tām izdotajām būvatļaujām vai paskaidrojuma raksta akceptiem, kuros būvniecības ieceres ierosinātājs ir pati ūdenssaimniecība. Piedāvāto Būvniecības likuma grozījumu gadījumā, TN izdevējiem katru dienu būs jāpārbauda visas aktīvās būvniecības lietas (kurām būvdarbi nav uzsākti), lai pārliecinātos par to apstiprināšanu. Turklāt, ne visas Būvniecības lietas, kam ir izsniegtas būvatļaujas vai paskaidrojuma raksta apstiprinājums, tiek realizētas. Līdz ar to, daļa TN grozījumu, kas tiks izdoti un nosūtīti Būvniecības ierosinātājiem, būs lieks un neproduktīvs Sabiedrības darbinieku laika patēriņš. Minētā būvniecības lietu uzraudzība no TN izdevēju puses negatīvi ietekmēs ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību un nav savietojama ar sabiedrības interesēm, jo ietekmēs sabiedrisko pakalpojumu tarifus.  

Likumprojekta anotācijā nav izvērtēta potenciāli ieviešamo prasību ietekme uz sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, līdz ar ko nav vērtētas sabiedrības intereses.
 

“Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt īsāks par 2 gadiem no to izdošanas dienas. Inženierbūvju īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs grozīt tehniskos un īpašos noteikumus to darbības laikā, ja tiek mainīti nosacījumu pieslēguma izveidei, kā arī gadījumā, ja stājas spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stingrākas prasības būvniecības ieceres īstenošanai.”
 

(3) […] Pie būvprojekta saskaņošanas izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā. 
Vēršam uzmanību, ka nav saprotams, ko ar regulējumu “Pie būvprojekta saskaņošanas izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.” likumdevējs ar likumprojektu plāno atrisināt pēc būtības, jo līdz šim būvprojekti tika iesniegti saskaņošanai, kuras ietvaros arī tika izvērtēti.
Tajā pašā laikā nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka būvniecības ierosinātājām tehnisko un īpašo noteikumu prasību ievērošana ir obligāta nevis brīvprātīga.
 

Saglabāt esošo regulējumu, to papildinot ar:
Saņemto tehnisko un īpašo noteikumu ievērošana ir obligāta pie projektēšanas nosacījumu izpildes.
 

Būvdarbu veicējs nedrīkst pilnībā paļauties tikai uz datubāzes vai topogrāfijas plānos pieejamo informāciju par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izvietojumu un dziļumiem ar nepieciešamo precizitāti, īpaši ņemot vērā, ka augstas detalizācijas pakāpes inženiertopogrāfijas materiāli tiek izstrādāti tikai pēc 2012.gada, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”.

Turklāt, liela daļa ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu nav digitalizēti, balstoties uz mērījumiem dabā, t.sk., nosakot to atrašanās dziļumu veicot kontrolrakumus, bet ir pārnesti no iepriekšējo periodu iesniegtiem izpildmērījumu plāniem un cita veida kartogrāfiskās informācijas, kas ūdenssaimniecībām ir pieejama tikai papīra formātā ar norādītām piesaistēm nevis konkrētu vietu koordinātēm. Turklāt, izteikti neprecīzi digitalizētie materiāli ir izplatīti mazākās apdzīvotās vietās, kur nav saglabājusies nekāda vēsturiska informācija par tīklu izvietojumu un šobrīd ūdenssaimniecības cenšas apzināt aptuvenu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izvietojumu. Daļa tīklu var būt trešo personu īpašumā vai valdījumā, vai arī vēsturiski tiem vairs nav īpašnieku, un šobrīd tie tiek nodoti ūdenssaimniecību valdījumā vai apsaimniekošanā, un par šiem tīkliem nav pieejama pilnīgi precīza informācija. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Latvijā ir vairāk nekā 12 000 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu (spiediena sistēmas aptuveni 7 000 km) no kuriem aptuveni 50% ir izbūvēti pirms 2000.gada (pēc 2012.gada kopumā ir izbūvēta vēl mazāka daļa no kopējā ūdenssaimniecības tīklu garuma), līdz ar to digitalizēto materiālu precizitāte šiem tīkliem nevar tikt uzskatīta par augsti precīzu. Ne mazāk būtisks ir arī fakts, ka 2014.gada 30.septembrī apstiprināto Ministru kabineta noteikumu Nr.574 LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums" 9.punkts nosaka, ka veicot inženiertīklu izbūvi, pieļaujama inženiertīklu novietojuma novirze 0,3 m no būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredzētā, līdz ar to iespējami radot papildus neprecizitāti faktiskajā cauruļvadu izbūves dziļumā.

Lai izbūvētiem, t.sk., vēsturiskajiem, ūdensapgādes un kanalizācijas spiedvadiem noteiktu faktisko izbūves dziļumu un precīzas augstuma atzīmes, būvdarbu veicējam obligāti ir jāveic kontrolrakumi un šurfēšanas darbi pēc būvatļaujas saņemšanas, attiecīgi precizējot esošo komunikāciju novietojumu. Ja šo darbu īstenošanu veiktu tīklu īpašnieks, tas radītu papildus administratīvo slogu, jo īpašniekam būtu jāizņem visas nepieciešamās atļaujas darbu īstenošanai, jāpiesaista atbilstošas kvalifikācijas cilvēkresursi, t.sk. mērnieki, kuru pieejamība jau tagad ir ierobežota, papildus tiktu ierobežota satiksme, skarts ceļa segums, kas attiecīgi prasa arī papildus finanšu ieguldījumu no īpašnieka puses, kā arī ir jārēķinās ar papildus nepieciešamo laiku kopējās aktivitātes/ būvdarbu realizācijai. Šāda veida darbu īstenošana tīkliem vairāku tūkstošu kilometru garumā radīs būtisku ietekmi uz ūdenssaimniecības un citu sabiedrisko pakalpojumu tarifiem.

Biedrības ieskatā, noņemot atbildību no būvniecības procesa dalībniekiem un ļaujot veikt būvdarbus, neveicot inženiertīklu atšurfēšanu tieši pirms darbu uzsākšanas ir bīstami, jo esošie ūdenssaimniecības tīkli var tikt bojāti. Tādējādi var tikt nodarīti zaudējumi ne tikai ūdenssaimniecībām, bet arī trešajām personām, piemēram, tās appludinot. Turklāt, piedāvātais risinājums nesaskan ar Starptautiskās inženieru konsultantu federācijas (FIDIC) īstenoto praksi, kurā par visu, kas būvniecības procesa uzsākšanas laikā nav bijis zināms un tiek konstatēts procesā, pieprasot papildu ieguldījumus, atbild un apmaksā pasūtītājs jeb būvniecības procesa ierosinātājs un līdz šim šī prakse ir sekmīgi darbojusies realizējot lielus investīciju projektus ūdenssaimniecības nozarē.

Biedrība vērš uzmanību, ka grozījumu projektā netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips, jo Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" ir noteikts:
1) sertificēts mērnieks apakšzemes inženiertīklus uzmēra vienlaikus ar topogrāfisko uzmērīšanu vai atsevišķi, precizējot to novietojumu.
2) inženiertīklu skatrakumus atļauts ierīkot tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma ar apakšzemes inženiertīklu turētāja atļauju tā pārstāvja klātbūtnē.
3) inženiertīklu turētājs pēc mērnieka pieprasījuma sniedz tam par savām inženierkomunikācijām visu pieejamo informāciju, kas nepieciešama topogrāfiskajai uzmērīšanai.

Attiecīgi inženiertīklu īpašniekiem ir tiesības paļauties, ka atbildību par veiktajiem darbiem nesīs tas, kurš šos darbus ir paveicis.
Iesaistoties būvniecības ieceres realizācijā,
1) Būvprojekta vadītājam (būvniecības procesa dalībniekam) atbilstoši Projektēšanas uzdevumam un labai profesionālai praksei, izvērtējot riskus, pēc nepieciešamības konsultējoties ar inženiertīklu turētājiem par pieejamo datu ticamību, jāizvērtē konkrētajā situācijā skatrakumu veikšanas nepieciešamība datu ticamības nodrošināšanai un jāizstrādā attiecīgs uzdevums mērniecības darbu veikšanai – topogrāfiskai uzmērīšanai.
2) secīgi sertificētam Mērniekam atbilstoši iepriekš minēta Būvprojekta vadītāja uzdevumam un labai profesionālai praksei, kvalitatīvi jāveic inženiertīklu izvietojuma mērījumus, pēc nepieciešamības ierīkojot skatrakumus un veidojot attiecīgus topogrāfiskos datus.

Savukārt, pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem, piemēram, būvspeciālistam-projektētājam un būvdarbu vadītājam, kā arī inženiertīklu turētājiem ir tiesības uz šiem datiem paļauties.
Likumprojekts paredz šo tiesību nepamatotu ierobežošanu, un uzliek par pienākumu inženiertīklu turētājiem uzņemties atbildību par tiem darbiem, kurus tas pats nav veicis.

Biedrība arī rosina pārskatīt atbildību sadalījumu būvniecības procesā, lielāku atbildību nosakot mērniekiem un citiem procesā iesaistītajiem, nosakot atbildību par kļūdainu dokumentu (izpildokumentācijas) iesniegšanu inženierkomunikāciju turētājam un citos reģistros. Sevišķi kritiskos gadījumos paredzot būvprakses aizliegumus un visu zaudējumu kompensāciju, t.sk. maksājumus par atkārtotu dokumentācijas izskatīšanu, pārbūvju pieprasīšanu, u.c.

Biedrības ieskatā inženierkomunikāciju īpašnieki un turētāji varētu uzņemties atbildību par inženiertīkliem, kas izbūvēti pēc tam, kad stājas spēkā Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi
 

-

Punktu iespējams interpretēt, ka Būvniecības ierosinātājam ir nepieciešams zināt visus inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem būtu jāsaņem tehniskie vai īpašie noteikumi. Faktiski Būvniecības ierosinātājs nevar tos visus zināt, jo situācijas pašvaldībā var būt ļoti dažādas, piemēram, atsevišķās pilsētās ir divi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Biedrības ieskatā tikai Būvvalde, vai institūcijas kas pilda būvvaldes funkcijas, var korekti norādīt visus inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus, kā tas arī ir atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Lūdzam precizēt punktu, lai tas būtu nepārprotams.
 

-