Projekta ID
23-TA-2350Atzinuma sniedzējs
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība
Atzinums iesniegts
05.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
15. Ja defekti ir konstatēti daļā būvdarbu, tad pasūtītājs pieņem tos būvdarbus, kuru izpildē defekti nav konstatēti. Pēc defektu novēršanas izpildītos būvdarbus ietver nākamā mēneša būvdarbu izpildes aktā. Pēc pasūtītāja pieprasījuma būvdarbu veicējs iesniedz precizētu izpildes aktu, iekļaujot tajā darbus, kuros defekti nav konstatēti.
Iebildums
1. Lai Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk – ģenerālvienošanās) atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komiteju (turpmāk – Komiteja). Komiteju sastāda vienāds skaits darba devēju un arodbiedrības pārstāvju no Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība", biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un "Latvijas Būvnieku asociācija". Komiteja ir tiesīga grozīt ģenerālvienošanās noteikumus, tajā skaitā nozares minimālo algu, kā arī noteikt jaunas prasības nozares darba devējiem un darbiniekiem, kas saistīti ar darba tiesību jautājumiem.[1]
2. Komiteja pagājušā gada septembrī uzsāka diskusiju par jaunas metodikas noteikšanu minimālās algas celšanai un novembrī skatīja piecus dažādus minimālās algas noteikšanas kritēriju avotus. Š.g. februārī Komiteja skatīja trīs minimālās algas noteikšanas variantus, martā viena varianta modeli un maijā turpināja diskusiju par to. Maijā Komiteja neatbalstīja, piedāvājumu ieviest minimālās algas celšanas modeli, kas ikgadēji celtu nozares minimālo stundas likmi atbilstoši vidējās stundas likmes kāpumam nozarē.[2] Diskusija par šo jautājumu Komitejā turpinās jūnija un septembra sēdēs.
3. Komitejas diskusiju laikā ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar 2022. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” (turpmāk – Noteikumi). Priekšlikumu pamatā ir garantēt minimālās algas indeksāciju, kā arī uzlabot finansējuma plūsmu par paveiktiem darbiem. Esošā redakcija rada būtisku slogu uz būvnieka finanšu plūsmu. Rezultātā finanšu plūsmai iestrēgstot pie valsts pasūtītāja, būvuzņēmēji nevar veikt darba samaksas izmaksu darbiniekiem, tātad arī izpildīts ģenerālvienošanās nosacījumus. Komiteja uzskata, ka zemāk norādītie Noteikumu grozījumi palīdzēs saņemt darba devēju atbastu ģenerālvienošanās turpmākai darbībai izsverot automātisko algu noteikšanas sistēmu nozarē.
4. Nepieciešams grozīt Noteikumu 15. punktu, ņemot vērā, ka:
4.1 Noslēdzot pagājušā gada būvniecības sezonu, nozarē darba devēji tika novērojuši, ka Noteikumu izpilde praktiskajā būvniecības procesā parādīja to nepilnības dažādos punktos, kas kavē būvniecības procesu un rada nevajadzīgu birokrātisko slogu. Par izpildītajiem būvdarbiem pasūtītāja apmaksa būvdarbu veicējam var ieilgt pat vairāku mēnešu garumā.
4.2 Lai izslēgtu, ka atsevišķu būvdarbu nepieņemšanas gadījumā, netiek pieņemti arī kvalitatīvi paveiktie darbi, Noteikumi jāprecizē, nosakot, ka būvdarbu veicējs ir tiesīgs iesniegt precizētu izpildes aktu un pasūtītājam tas ir jāpieņem termiņā. Pretējā gadījumā bez pasūtītāja iniciatīvas būvdarbu veicējam nav iespējas iesniegt precizētu aktu un saņemt samaksu, kas nodrošinās atalgojumu darbiniekiem. Tāpat nepieciešams fiksēt noteiktu termiņu, kurā izskatāms precizētais izpildes akts.
4.3 Aicinām grozīt Noteikumu 15. punktu sekojošā redakcijā: “Ja defekti ir konstatēti daļā būvdarbu, tad pasūtītājs pieņem tos būvdarbus, kuru izpildē defekti nav konstatēti. Pēc defektu novēršanas izpildītos būvdarbus ietver nākamā mēneša būvdarbu izpildes aktā. Būvdarbu veicējs ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam precizētu izpildes aktu, iekļaujot tajā darbus, kuros defekti nav konstatēti. Pasūtītājam ir pienākums šādu aktu apstiprināt 5 darba dienu laikā vai nosūtīt būvdarbu veicējam rakstveida pretenziju.”
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vārdā
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedriba
[1] Vairāk par Komiteju sk.: https://lbna.lv/lv/generalvienosanas/komiteja
[2] Automātiskā sistēma noteiktu, ka minimālā stundas likme un minimālā alga katru gadu 1. janvārī automātiski mainītos, pamatojoties uz aiz iepriekšējā gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Minimālo stundas likmi noteiktu 79 % apmērā no būvniecības nozares strādājošo regulārās stundas darba samaksas. Iegūto rezultātu apaļojot līdz veseliem euro centiem. Minimālo mēneša algu noteiktu, aprēķināto minimālo stundas likmi reizinot ar 167 (simtu sešdesmit septiņi). Automātiskais algu kāpums ikgadēji nepārsniegtu 10 %. Komiteja var vienoties arī par citu minimālo stundas likmi un minimālo algu. Skatīt arī: https://lbna.lv/writable/public_files/LBNA_2024_03_20_lbna_modelis.pdf
Piemēram, 2025. gadā minimālo algu būvniecībā aprēķinātu no vidējās stundas likmes būvniecības nozarē 2023. gadā, kas bija 8,80 euro/st. Tātad 2025. gadā minimālā stundas likme būtu 6,95 euro (8,80 euro * 79 %), savukārt, minimālā alga būtu 1160,65 euro (6,95 euro * 167 st.). Aprēķinātais kāpums no 930 euro uz 1160,65 euro, veido 25 % kāpumu, tādēļ nostrādā “automātiskās sistēmas” griesti, kas neļauj algu celt augstāk par 10 %. Tātad minimālā stundas likme 2025. gadā būtu 6,13 euro (5,57 euro/st. * 10 %), savukārt, minimālā alga būtu 1023,23 euro (6,13 euro * 167 st.).
2. Komiteja pagājušā gada septembrī uzsāka diskusiju par jaunas metodikas noteikšanu minimālās algas celšanai un novembrī skatīja piecus dažādus minimālās algas noteikšanas kritēriju avotus. Š.g. februārī Komiteja skatīja trīs minimālās algas noteikšanas variantus, martā viena varianta modeli un maijā turpināja diskusiju par to. Maijā Komiteja neatbalstīja, piedāvājumu ieviest minimālās algas celšanas modeli, kas ikgadēji celtu nozares minimālo stundas likmi atbilstoši vidējās stundas likmes kāpumam nozarē.[2] Diskusija par šo jautājumu Komitejā turpinās jūnija un septembra sēdēs.
3. Komitejas diskusiju laikā ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar 2022. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” (turpmāk – Noteikumi). Priekšlikumu pamatā ir garantēt minimālās algas indeksāciju, kā arī uzlabot finansējuma plūsmu par paveiktiem darbiem. Esošā redakcija rada būtisku slogu uz būvnieka finanšu plūsmu. Rezultātā finanšu plūsmai iestrēgstot pie valsts pasūtītāja, būvuzņēmēji nevar veikt darba samaksas izmaksu darbiniekiem, tātad arī izpildīts ģenerālvienošanās nosacījumus. Komiteja uzskata, ka zemāk norādītie Noteikumu grozījumi palīdzēs saņemt darba devēju atbastu ģenerālvienošanās turpmākai darbībai izsverot automātisko algu noteikšanas sistēmu nozarē.
4. Nepieciešams grozīt Noteikumu 15. punktu, ņemot vērā, ka:
4.1 Noslēdzot pagājušā gada būvniecības sezonu, nozarē darba devēji tika novērojuši, ka Noteikumu izpilde praktiskajā būvniecības procesā parādīja to nepilnības dažādos punktos, kas kavē būvniecības procesu un rada nevajadzīgu birokrātisko slogu. Par izpildītajiem būvdarbiem pasūtītāja apmaksa būvdarbu veicējam var ieilgt pat vairāku mēnešu garumā.
4.2 Lai izslēgtu, ka atsevišķu būvdarbu nepieņemšanas gadījumā, netiek pieņemti arī kvalitatīvi paveiktie darbi, Noteikumi jāprecizē, nosakot, ka būvdarbu veicējs ir tiesīgs iesniegt precizētu izpildes aktu un pasūtītājam tas ir jāpieņem termiņā. Pretējā gadījumā bez pasūtītāja iniciatīvas būvdarbu veicējam nav iespējas iesniegt precizētu aktu un saņemt samaksu, kas nodrošinās atalgojumu darbiniekiem. Tāpat nepieciešams fiksēt noteiktu termiņu, kurā izskatāms precizētais izpildes akts.
4.3 Aicinām grozīt Noteikumu 15. punktu sekojošā redakcijā: “Ja defekti ir konstatēti daļā būvdarbu, tad pasūtītājs pieņem tos būvdarbus, kuru izpildē defekti nav konstatēti. Pēc defektu novēršanas izpildītos būvdarbus ietver nākamā mēneša būvdarbu izpildes aktā. Būvdarbu veicējs ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam precizētu izpildes aktu, iekļaujot tajā darbus, kuros defekti nav konstatēti. Pasūtītājam ir pienākums šādu aktu apstiprināt 5 darba dienu laikā vai nosūtīt būvdarbu veicējam rakstveida pretenziju.”
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vārdā
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedriba
[1] Vairāk par Komiteju sk.: https://lbna.lv/lv/generalvienosanas/komiteja
[2] Automātiskā sistēma noteiktu, ka minimālā stundas likme un minimālā alga katru gadu 1. janvārī automātiski mainītos, pamatojoties uz aiz iepriekšējā gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Minimālo stundas likmi noteiktu 79 % apmērā no būvniecības nozares strādājošo regulārās stundas darba samaksas. Iegūto rezultātu apaļojot līdz veseliem euro centiem. Minimālo mēneša algu noteiktu, aprēķināto minimālo stundas likmi reizinot ar 167 (simtu sešdesmit septiņi). Automātiskais algu kāpums ikgadēji nepārsniegtu 10 %. Komiteja var vienoties arī par citu minimālo stundas likmi un minimālo algu. Skatīt arī: https://lbna.lv/writable/public_files/LBNA_2024_03_20_lbna_modelis.pdf
Piemēram, 2025. gadā minimālo algu būvniecībā aprēķinātu no vidējās stundas likmes būvniecības nozarē 2023. gadā, kas bija 8,80 euro/st. Tātad 2025. gadā minimālā stundas likme būtu 6,95 euro (8,80 euro * 79 %), savukārt, minimālā alga būtu 1160,65 euro (6,95 euro * 167 st.). Aprēķinātais kāpums no 930 euro uz 1160,65 euro, veido 25 % kāpumu, tādēļ nostrādā “automātiskās sistēmas” griesti, kas neļauj algu celt augstāk par 10 %. Tātad minimālā stundas likme 2025. gadā būtu 6,13 euro (5,57 euro/st. * 10 %), savukārt, minimālā alga būtu 1023,23 euro (6,13 euro * 167 st.).
Piedāvātā redakcija
4.3 Aicinām grozīt Noteikumu 15. punktu sekojošā redakcijā: “Ja defekti ir konstatēti daļā būvdarbu, tad pasūtītājs pieņem tos būvdarbus, kuru izpildē defekti nav konstatēti. Pēc defektu novēršanas izpildītos būvdarbus ietver nākamā mēneša būvdarbu izpildes aktā. Būvdarbu veicējs ir tiesīgs iesniegt pasūtītājam precizētu izpildes aktu, iekļaujot tajā darbus, kuros defekti nav konstatēti. Pasūtītājam ir pienākums šādu aktu apstiprināt 5 darba dienu laikā vai nosūtīt būvdarbu veicējam rakstveida pretenziju.”
2.
Noteikumu konsolidētā versija
22.1. pasūtītājs maksā būvdarbu veicējam par iepriekšējā mēnesī faktiski izpildītajiem un pasūtītāja pieņemtajiem būvdarbiem 10 darbdienu laikā no būvdarbu veicēja sagatavota līguma noteikumiem atbilstoša rēķina saņemšanas, izņemot šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto gadījumu. Ārstniecības likuma 81. pantā noteiktajā gadījumā, kā arī gadījumā, ja iepirkuma priekšmeta īstenošanai paredzētais finansējums vai tā daļa tiek piešķirta īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas programmas ietvaros, vai speciāla mērķa sasniegšanai paredzēto finansējumu un tā izmantošanu un apguvi nepieciešams saskaņot ar normatīvajos aktos noteiktajām uzraudzības iestādēm, izpildīto darbu apmaksas termiņš var tikt noteikts līdz 60 kalendārajām dienām, par to rakstveidā paziņojot būvdarbu veicējam;
Iebildums
1. Lai Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk – ģenerālvienošanās) atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komiteju (turpmāk – Komiteja). Komiteju sastāda vienāds skaits darba devēju un arodbiedrības pārstāvju no Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība", biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un "Latvijas Būvnieku asociācija". Komiteja ir tiesīga grozīt ģenerālvienošanās noteikumus, tajā skaitā nozares minimālo algu, kā arī noteikt jaunas prasības nozares darba devējiem un darbiniekiem, kas saistīti ar darba tiesību jautājumiem.[1]
2. Komiteja pagājušā gada septembrī uzsāka diskusiju par jaunas metodikas noteikšanu minimālās algas celšanai un novembrī skatīja piecus dažādus minimālās algas noteikšanas kritēriju avotus. Š.g. februārī Komiteja skatīja trīs minimālās algas noteikšanas variantus, martā viena varianta modeli un maijā turpināja diskusiju par to. Maijā Komiteja neatbalstīja, piedāvājumu ieviest minimālās algas celšanas modeli, kas ikgadēji celtu nozares minimālo stundas likmi atbilstoši vidējās stundas likmes kāpumam nozarē.[2] Diskusija par šo jautājumu Komitejā turpinās jūnija un septembra sēdēs.
3. Komitejas diskusiju laikā ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar 2022. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” (turpmāk – Noteikumi). Priekšlikumu pamatā ir garantēt minimālās algas indeksāciju, kā arī uzlabot finansējuma plūsmu par paveiktiem darbiem. Esošā redakcija rada būtisku slogu uz būvnieka finanšu plūsmu. Rezultātā finanšu plūsmai iestrēgstot pie valsts pasūtītāja, būvuzņēmēji nevar veikt darba samaksas izmaksu darbiniekiem, tātad arī izpildīts ģenerālvienošanās nosacījumus. Komiteja uzskata, ka zemāk norādītie Noteikumu grozījumi palīdzēs saņemt darba devēju atbastu ģenerālvienošanās turpmākai darbībai izsverot automātisko algu noteikšanas sistēmu nozarē.
4. Nepieciešams grozīt Noteikumu 22.1. punktu, ņemot vērā, ka:
4.1 Nav definēts, ko precīzi nozīmē - “iepirkuma priekšmeta īstenošanai paredzētais finansējums vai tā daļa tiek piešķirta īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas programmas ietvaros, vai speciāla mērķa sasniegšanai paredzēto finansējumu un tā izmantošanu un apguvi nepieciešams saskaņot ar normatīvajos aktos noteiktajām uzraudzības iestādēm”. Minētā norma tiek plaši izmantota, lai būvdarbu līgumā pasūtītājs noteiktu darbu apmaksas termiņu 60 kalendārās dienas. Valsts iestāžu būvdarbu pasūtījumos šo Noteikumu 22.1. punkta norma tiek izmantota nevis kā izņēmums, bet kā pamata norma, jo parasti finansējums ir no Valsts budžeta nacionālas programmas. Tādejādi netiek realizēts šo Noteikumu mērķis, nodrošināt, ka pasūtītāji bez pamatota iemesla nekavē norēķinu veikšanu ar būvdarbu veicējiem.
4.2 Izpildīto būvdarbu saskaņošanas termiņš Noteikumos ir noteikts līdz 20 darba dienām, rēķina iesniegšanas termiņš – 20 darba dienas un apmaksas termiņš 60 kalendārās dienas. Attiecīgi, pat gadījumos, kad būvdarbu veicējs iesniedz rēķinu uzreiz pēc izpildes akta saskaņošanas, kopējais termiņš no darbu izpildes akta apstiprināšanas līdz maksājumam veido 90 kalendārās dienas.
4.3 Šāds garš maksājumu termiņš būtiski ietekmē būvdarbu veicējam naudas plūsmas grafika izstrādi, kā arī iespēju savlaicīgi norēķināties ar apakšuzņēmējiem visā apakšuzņēmēju ķēdē, kas izraisa darbinieku atalgojuma kavēšanos. Papildus norādām, ka pie šādiem izpildīto darbu apmaksas termiņiem būvdarbu veicējam būs ļoti apgrūtinoši piesaistīt apakšuzņēmējus, kuri vairumā gadījumu nepiekritīs šādiem nosacījumiem, kas rezultātā skars arī darbiniekus.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vārdā
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedriba
[1] Vairāk par Komiteju sk.: https://lbna.lv/lv/generalvienosanas/komiteja
[2] Automātiskā sistēma noteiktu, ka minimālā stundas likme un minimālā alga katru gadu 1. janvārī automātiski mainītos, pamatojoties uz aiz iepriekšējā gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Minimālo stundas likmi noteiktu 79 % apmērā no būvniecības nozares strādājošo regulārās stundas darba samaksas. Iegūto rezultātu apaļojot līdz veseliem euro centiem. Minimālo mēneša algu noteiktu, aprēķināto minimālo stundas likmi reizinot ar 167 (simtu sešdesmit septiņi). Automātiskais algu kāpums ikgadēji nepārsniegtu 10 %. Komiteja var vienoties arī par citu minimālo stundas likmi un minimālo algu. Skatīt arī: https://lbna.lv/writable/public_files/LBNA_2024_03_20_lbna_modelis.pdf
Piemēram, 2025. gadā minimālo algu būvniecībā aprēķinātu no vidējās stundas likmes būvniecības nozarē 2023. gadā, kas bija 8,80 euro/st. Tātad 2025. gadā minimālā stundas likme būtu 6,95 euro (8,80 euro * 79 %), savukārt, minimālā alga būtu 1160,65 euro (6,95 euro * 167 st.). Aprēķinātais kāpums no 930 euro uz 1160,65 euro, veido 25 % kāpumu, tādēļ nostrādā “automātiskās sistēmas” griesti, kas neļauj algu celt augstāk par 10 %. Tātad minimālā stundas likme 2025. gadā būtu 6,13 euro (5,57 euro/st. * 10 %), savukārt, minimālā alga būtu 1023,23 euro (6,13 euro * 167 st.).
2. Komiteja pagājušā gada septembrī uzsāka diskusiju par jaunas metodikas noteikšanu minimālās algas celšanai un novembrī skatīja piecus dažādus minimālās algas noteikšanas kritēriju avotus. Š.g. februārī Komiteja skatīja trīs minimālās algas noteikšanas variantus, martā viena varianta modeli un maijā turpināja diskusiju par to. Maijā Komiteja neatbalstīja, piedāvājumu ieviest minimālās algas celšanas modeli, kas ikgadēji celtu nozares minimālo stundas likmi atbilstoši vidējās stundas likmes kāpumam nozarē.[2] Diskusija par šo jautājumu Komitejā turpinās jūnija un septembra sēdēs.
3. Komitejas diskusiju laikā ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar 2022. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” (turpmāk – Noteikumi). Priekšlikumu pamatā ir garantēt minimālās algas indeksāciju, kā arī uzlabot finansējuma plūsmu par paveiktiem darbiem. Esošā redakcija rada būtisku slogu uz būvnieka finanšu plūsmu. Rezultātā finanšu plūsmai iestrēgstot pie valsts pasūtītāja, būvuzņēmēji nevar veikt darba samaksas izmaksu darbiniekiem, tātad arī izpildīts ģenerālvienošanās nosacījumus. Komiteja uzskata, ka zemāk norādītie Noteikumu grozījumi palīdzēs saņemt darba devēju atbastu ģenerālvienošanās turpmākai darbībai izsverot automātisko algu noteikšanas sistēmu nozarē.
4. Nepieciešams grozīt Noteikumu 22.1. punktu, ņemot vērā, ka:
4.1 Nav definēts, ko precīzi nozīmē - “iepirkuma priekšmeta īstenošanai paredzētais finansējums vai tā daļa tiek piešķirta īpaši izveidotas nacionālas vai pārnacionālas programmas ietvaros, vai speciāla mērķa sasniegšanai paredzēto finansējumu un tā izmantošanu un apguvi nepieciešams saskaņot ar normatīvajos aktos noteiktajām uzraudzības iestādēm”. Minētā norma tiek plaši izmantota, lai būvdarbu līgumā pasūtītājs noteiktu darbu apmaksas termiņu 60 kalendārās dienas. Valsts iestāžu būvdarbu pasūtījumos šo Noteikumu 22.1. punkta norma tiek izmantota nevis kā izņēmums, bet kā pamata norma, jo parasti finansējums ir no Valsts budžeta nacionālas programmas. Tādejādi netiek realizēts šo Noteikumu mērķis, nodrošināt, ka pasūtītāji bez pamatota iemesla nekavē norēķinu veikšanu ar būvdarbu veicējiem.
4.2 Izpildīto būvdarbu saskaņošanas termiņš Noteikumos ir noteikts līdz 20 darba dienām, rēķina iesniegšanas termiņš – 20 darba dienas un apmaksas termiņš 60 kalendārās dienas. Attiecīgi, pat gadījumos, kad būvdarbu veicējs iesniedz rēķinu uzreiz pēc izpildes akta saskaņošanas, kopējais termiņš no darbu izpildes akta apstiprināšanas līdz maksājumam veido 90 kalendārās dienas.
4.3 Šāds garš maksājumu termiņš būtiski ietekmē būvdarbu veicējam naudas plūsmas grafika izstrādi, kā arī iespēju savlaicīgi norēķināties ar apakšuzņēmējiem visā apakšuzņēmēju ķēdē, kas izraisa darbinieku atalgojuma kavēšanos. Papildus norādām, ka pie šādiem izpildīto darbu apmaksas termiņiem būvdarbu veicējam būs ļoti apgrūtinoši piesaistīt apakšuzņēmējus, kuri vairumā gadījumu nepiekritīs šādiem nosacījumiem, kas rezultātā skars arī darbiniekus.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vārdā
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedriba
[1] Vairāk par Komiteju sk.: https://lbna.lv/lv/generalvienosanas/komiteja
[2] Automātiskā sistēma noteiktu, ka minimālā stundas likme un minimālā alga katru gadu 1. janvārī automātiski mainītos, pamatojoties uz aiz iepriekšējā gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Minimālo stundas likmi noteiktu 79 % apmērā no būvniecības nozares strādājošo regulārās stundas darba samaksas. Iegūto rezultātu apaļojot līdz veseliem euro centiem. Minimālo mēneša algu noteiktu, aprēķināto minimālo stundas likmi reizinot ar 167 (simtu sešdesmit septiņi). Automātiskais algu kāpums ikgadēji nepārsniegtu 10 %. Komiteja var vienoties arī par citu minimālo stundas likmi un minimālo algu. Skatīt arī: https://lbna.lv/writable/public_files/LBNA_2024_03_20_lbna_modelis.pdf
Piemēram, 2025. gadā minimālo algu būvniecībā aprēķinātu no vidējās stundas likmes būvniecības nozarē 2023. gadā, kas bija 8,80 euro/st. Tātad 2025. gadā minimālā stundas likme būtu 6,95 euro (8,80 euro * 79 %), savukārt, minimālā alga būtu 1160,65 euro (6,95 euro * 167 st.). Aprēķinātais kāpums no 930 euro uz 1160,65 euro, veido 25 % kāpumu, tādēļ nostrādā “automātiskās sistēmas” griesti, kas neļauj algu celt augstāk par 10 %. Tātad minimālā stundas likme 2025. gadā būtu 6,13 euro (5,57 euro/st. * 10 %), savukārt, minimālā alga būtu 1023,23 euro (6,13 euro * 167 st.).
Piedāvātā redakcija
4.4 Aicinām precizēt Noteikumu 22.1. punktu nosakot pavisam konkrētus dažus gadījumus, kad pieļaujami izņēmumi. Specifiski uzskaitītā veidā, lai tie nebūtu attiecināmi uz lielāko daļu valsts būvdarbu iepirkumu līgumu.
3.
Noteikumu konsolidētā versija
23. Publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus, kuros cita starpā ir paredzēts, ka līgumcenas izmaiņas tās indeksācijas rezultātā vienmēr ir precīzi jāapzīmē par indeksācijas izraisītām līgumcenas izmaiņām. Līgumcenas indeksācija neietekmē līgumsaistību izpildes nodrošinājuma apmēru.
Iebildums
1. Lai Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk – ģenerālvienošanās) atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komiteju (turpmāk – Komiteja). Komiteju sastāda vienāds skaits darba devēju un arodbiedrības pārstāvju no Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība", biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un "Latvijas Būvnieku asociācija". Komiteja ir tiesīga grozīt ģenerālvienošanās noteikumus, tajā skaitā nozares minimālo algu, kā arī noteikt jaunas prasības nozares darba devējiem un darbiniekiem, kas saistīti ar darba tiesību jautājumiem.[1]
2. Komiteja pagājušā gada septembrī uzsāka diskusiju par jaunas metodikas noteikšanu minimālās algas celšanai un novembrī skatīja piecus dažādus minimālās algas noteikšanas kritēriju avotus. Š.g. februārī Komiteja skatīja trīs minimālās algas noteikšanas variantus, martā viena varianta modeli un maijā turpināja diskusiju par to. Maijā Komiteja neatbalstīja, piedāvājumu ieviest minimālās algas celšanas modeli, kas ikgadēji celtu nozares minimālo stundas likmi atbilstoši vidējās stundas likmes kāpumam nozarē.[2] Diskusija par šo jautājumu Komitejā turpinās jūnija un septembra sēdēs.
3. Komitejas diskusiju laikā ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar 2022. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” (turpmāk – Noteikumi). Priekšlikumu pamatā ir garantēt minimālās algas indeksāciju, kā arī uzlabot finansējuma plūsmu par paveiktiem darbiem. Esošā redakcija rada būtisku slogu uz būvnieka finanšu plūsmu. Rezultātā finanšu plūsmai iestrēgstot pie valsts pasūtītāja, būvuzņēmēji nevar veikt darba samaksas izmaksu darbiniekiem, tātad arī izpildīts ģenerālvienošanās nosacījumus. Komiteja uzskata, ka zemāk norādītie Noteikumu grozījumi palīdzēs saņemt darba devēju atbastu ģenerālvienošanās turpmākai darbībai izsverot automātisko algu noteikšanas sistēmu nozarē.
4. Nepieciešams papildināt Noteikumu 23. punktu, ņemot vērā, ka:
4.1 Darba devēji pārrunu laikā ir norādījuši uz sarežģījumiem, kas veidojas ar publisko būvdarbu līgumu indeksāciju, it seviški saistībā ar algu indeksāciju. Noteikumu 23. punktā noteiktais mehānisms ir vispārīgi atzīts, kā labs līgumslēdzēju interešu sabalansēšanai situācijās, kad līguma izpildes izmaksas svārstās no pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, valstī noteiktā minimālā atalgojuma paaugstināšana līguma izpildes laikā. Vienlaicīgi, šobrīd ir redzams, ka publisko pasūtītāju starpā nav vienotas izpratnes, kuras no tāmes pozīcijām – būvizstrādājumi, degviela, energoresursi, mehānismi, darbaspēks – tiek indeksētas. Pāris gadus atpakaļ Latviju skāra straujšs būvizmaksu kāpums sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Lai gan šobrīd ir izstrādātas Ekonomikas ministrijas vadlīnijas sadārdzinājuma novērtēšanai un indeksācijai, tās koncentrētas uz būvizstrādājumu sadārdzinājuma indeksēšanu. Lai minēto situāciju risinātu, Komiteja š.g. februāra sēdē ir apspriedusi iespējamos grozījumus Noteikumos, kas paredzētu algu indeksāciju vismaz apmērā, kas atbilstu nozares minimālās algas kāpumam. Šādus Noteikumu grozījumus LBNA ir prezentējusi arī š.g. marta Latvijas Būvniecības padomes sēdē.
4.2 Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – direktīva). Direktīvas mērķi ir Savienībā uzlabot dzīves un darba apstākļus darba ņēmējiem, jo īpaši minimālo algu adekvātumu. Direktīva nosaka regulējuma izveidi attiecībā uz koplīguma sarunām par algu noteikšanas veicināšanu (sk. direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu). Dalībvalstīm ir jāveicina sociālo partneru spēju veidošanu un jāstiprina to iesaistīšanos koplīguma sarunās par algu noteikšanu, jo īpaši nozares vai starpnozaru līmenī (sk. direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu). Kā arī jānodrošina koplīguma sarunu veicinošu nosacījumu satvaru vai ar tiesību aktiem pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, vai arī vienojoties ar tiem (sk. direktīvas 4. panta 2. punku). Ar grozījumiem Noteikumos tiks veicinātas nozares sociālo parneru koplīgumu pārrunas par minimālās algas automāta noteikšanu būvniecības nozarē.
4.3 Spēkā ir Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 72 “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” (turpmāk – plāns). Plānā secināts, ka līdz šim vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu ir bijis viens no iedarbīgākajiem pasākumiem būvniecības nozarē. Arī tupāk plānā viens no pasākumiem ir pārskatīt ģenerālvienošanos atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē (sk. plāna 1.2.5. punktu). Par minētā pasākuma izpildi atbild tajā skaitā, par jomu atbildīgā nozaru ministrija. Automātiskas sistēmas noteikšana būvniecības minimālās algas celšanai nodrošinātu ģenerālvienošanās atbilstību aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vārdā
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedriba
[1] Vairāk par Komiteju sk.: https://lbna.lv/lv/generalvienosanas/komiteja
[2] Automātiskā sistēma noteiktu, ka minimālā stundas likme un minimālā alga katru gadu 1. janvārī automātiski mainītos, pamatojoties uz aiz iepriekšējā gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Minimālo stundas likmi noteiktu 79 % apmērā no būvniecības nozares strādājošo regulārās stundas darba samaksas. Iegūto rezultātu apaļojot līdz veseliem euro centiem. Minimālo mēneša algu noteiktu, aprēķināto minimālo stundas likmi reizinot ar 167 (simtu sešdesmit septiņi). Automātiskais algu kāpums ikgadēji nepārsniegtu 10 %. Komiteja var vienoties arī par citu minimālo stundas likmi un minimālo algu. Skatīt arī: https://lbna.lv/writable/public_files/LBNA_2024_03_20_lbna_modelis.pdf
Piemēram, 2025. gadā minimālo algu būvniecībā aprēķinātu no vidējās stundas likmes būvniecības nozarē 2023. gadā, kas bija 8,80 euro/st. Tātad 2025. gadā minimālā stundas likme būtu 6,95 euro (8,80 euro * 79 %), savukārt, minimālā alga būtu 1160,65 euro (6,95 euro * 167 st.). Aprēķinātais kāpums no 930 euro uz 1160,65 euro, veido 25 % kāpumu, tādēļ nostrādā “automātiskās sistēmas” griesti, kas neļauj algu celt augstāk par 10 %. Tātad minimālā stundas likme 2025. gadā būtu 6,13 euro (5,57 euro/st. * 10 %), savukārt, minimālā alga būtu 1023,23 euro (6,13 euro * 167 st.).
2. Komiteja pagājušā gada septembrī uzsāka diskusiju par jaunas metodikas noteikšanu minimālās algas celšanai un novembrī skatīja piecus dažādus minimālās algas noteikšanas kritēriju avotus. Š.g. februārī Komiteja skatīja trīs minimālās algas noteikšanas variantus, martā viena varianta modeli un maijā turpināja diskusiju par to. Maijā Komiteja neatbalstīja, piedāvājumu ieviest minimālās algas celšanas modeli, kas ikgadēji celtu nozares minimālo stundas likmi atbilstoši vidējās stundas likmes kāpumam nozarē.[2] Diskusija par šo jautājumu Komitejā turpinās jūnija un septembra sēdēs.
3. Komitejas diskusiju laikā ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar 2022. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” (turpmāk – Noteikumi). Priekšlikumu pamatā ir garantēt minimālās algas indeksāciju, kā arī uzlabot finansējuma plūsmu par paveiktiem darbiem. Esošā redakcija rada būtisku slogu uz būvnieka finanšu plūsmu. Rezultātā finanšu plūsmai iestrēgstot pie valsts pasūtītāja, būvuzņēmēji nevar veikt darba samaksas izmaksu darbiniekiem, tātad arī izpildīts ģenerālvienošanās nosacījumus. Komiteja uzskata, ka zemāk norādītie Noteikumu grozījumi palīdzēs saņemt darba devēju atbastu ģenerālvienošanās turpmākai darbībai izsverot automātisko algu noteikšanas sistēmu nozarē.
4. Nepieciešams papildināt Noteikumu 23. punktu, ņemot vērā, ka:
4.1 Darba devēji pārrunu laikā ir norādījuši uz sarežģījumiem, kas veidojas ar publisko būvdarbu līgumu indeksāciju, it seviški saistībā ar algu indeksāciju. Noteikumu 23. punktā noteiktais mehānisms ir vispārīgi atzīts, kā labs līgumslēdzēju interešu sabalansēšanai situācijās, kad līguma izpildes izmaksas svārstās no pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, valstī noteiktā minimālā atalgojuma paaugstināšana līguma izpildes laikā. Vienlaicīgi, šobrīd ir redzams, ka publisko pasūtītāju starpā nav vienotas izpratnes, kuras no tāmes pozīcijām – būvizstrādājumi, degviela, energoresursi, mehānismi, darbaspēks – tiek indeksētas. Pāris gadus atpakaļ Latviju skāra straujšs būvizmaksu kāpums sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Lai gan šobrīd ir izstrādātas Ekonomikas ministrijas vadlīnijas sadārdzinājuma novērtēšanai un indeksācijai, tās koncentrētas uz būvizstrādājumu sadārdzinājuma indeksēšanu. Lai minēto situāciju risinātu, Komiteja š.g. februāra sēdē ir apspriedusi iespējamos grozījumus Noteikumos, kas paredzētu algu indeksāciju vismaz apmērā, kas atbilstu nozares minimālās algas kāpumam. Šādus Noteikumu grozījumus LBNA ir prezentējusi arī š.g. marta Latvijas Būvniecības padomes sēdē.
4.2 Latvijai ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – direktīva). Direktīvas mērķi ir Savienībā uzlabot dzīves un darba apstākļus darba ņēmējiem, jo īpaši minimālo algu adekvātumu. Direktīva nosaka regulējuma izveidi attiecībā uz koplīguma sarunām par algu noteikšanas veicināšanu (sk. direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu). Dalībvalstīm ir jāveicina sociālo partneru spēju veidošanu un jāstiprina to iesaistīšanos koplīguma sarunās par algu noteikšanu, jo īpaši nozares vai starpnozaru līmenī (sk. direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu). Kā arī jānodrošina koplīguma sarunu veicinošu nosacījumu satvaru vai ar tiesību aktiem pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, vai arī vienojoties ar tiem (sk. direktīvas 4. panta 2. punku). Ar grozījumiem Noteikumos tiks veicinātas nozares sociālo parneru koplīgumu pārrunas par minimālās algas automāta noteikšanu būvniecības nozarē.
4.3 Spēkā ir Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojums Nr. 72 “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” (turpmāk – plāns). Plānā secināts, ka līdz šim vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo darba algu ir bijis viens no iedarbīgākajiem pasākumiem būvniecības nozarē. Arī tupāk plānā viens no pasākumiem ir pārskatīt ģenerālvienošanos atbilstoši aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē (sk. plāna 1.2.5. punktu). Par minētā pasākuma izpildi atbild tajā skaitā, par jomu atbildīgā nozaru ministrija. Automātiskas sistēmas noteikšana būvniecības minimālās algas celšanai nodrošinātu ģenerālvienošanās atbilstību aktuālajam darba samaksas līmenim nozarē.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vārdā
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedriba
[1] Vairāk par Komiteju sk.: https://lbna.lv/lv/generalvienosanas/komiteja
[2] Automātiskā sistēma noteiktu, ka minimālā stundas likme un minimālā alga katru gadu 1. janvārī automātiski mainītos, pamatojoties uz aiz iepriekšējā gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Minimālo stundas likmi noteiktu 79 % apmērā no būvniecības nozares strādājošo regulārās stundas darba samaksas. Iegūto rezultātu apaļojot līdz veseliem euro centiem. Minimālo mēneša algu noteiktu, aprēķināto minimālo stundas likmi reizinot ar 167 (simtu sešdesmit septiņi). Automātiskais algu kāpums ikgadēji nepārsniegtu 10 %. Komiteja var vienoties arī par citu minimālo stundas likmi un minimālo algu. Skatīt arī: https://lbna.lv/writable/public_files/LBNA_2024_03_20_lbna_modelis.pdf
Piemēram, 2025. gadā minimālo algu būvniecībā aprēķinātu no vidējās stundas likmes būvniecības nozarē 2023. gadā, kas bija 8,80 euro/st. Tātad 2025. gadā minimālā stundas likme būtu 6,95 euro (8,80 euro * 79 %), savukārt, minimālā alga būtu 1160,65 euro (6,95 euro * 167 st.). Aprēķinātais kāpums no 930 euro uz 1160,65 euro, veido 25 % kāpumu, tādēļ nostrādā “automātiskās sistēmas” griesti, kas neļauj algu celt augstāk par 10 %. Tātad minimālā stundas likme 2025. gadā būtu 6,13 euro (5,57 euro/st. * 10 %), savukārt, minimālā alga būtu 1023,23 euro (6,13 euro * 167 st.).
Piedāvātā redakcija
4.4 Aicinām papildināt Noteikumus ar 23.1 punktu “Ja nozarē ir noslēgta vispārsaistoša nozares ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai, tad algas tiek indeksētas vismaz apmērā, kas atbilsts nozares minimālās algas kāpumam.”