Atzinums

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 46. punktu likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā. Likumprojekta 1. pantā paredzētajā grozāmā likuma 10. panta 2. punkta "d" apakšpunktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasības informācijas norādīšanai sludinājumos. Taču likumā vispār nav atrodams regulējums, kas kaut kādā veidā saistīts ar sludinājumiem (sal. skat. likumprojekta 2. pantu un 1. pantā minētos pilnvarojumus saistībā ar apmācībām). Līdz ar to lūdzam papildināt likumprojektu ar atbilstošu regulējumu.

2. Likumprojekta 1. pantā paredzētā grozāmā likuma 10. panta 2. punkta "a" apakšpunktā minētas arī "labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku [..] turēšanai".  Tā kā Dzīvnieku aizsardzības likumā vispārīgi tiek nošķirti dzīvnieku turēšanas noteikumi un labturības prasības, tostarp administratīvās atbildības regulējumā, lūdzam izvērtēt šo aspektu un projekta anotācijā skaidrot, piemēram, vai šo prasību neievērošanas gadījumā būtu piemērojama administratīvā atbildība par labturības prasību neievērošanu vai dzīvnieku turēšanos noteikumu pārkāpumiem.

 

-

Šobrīd likumprojektā nav ieteicams visus paredzētos pilnvarojumus Ministru kabinetam apvienot vienā pantā ar nosaukumu "Ministru kabineta kompetence" vai tamlīdzīgi. Ja likuma tekstā jau būs ietverts attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam, šī norma nevajadzīgi dublēsies. Ja likuma tekstā nebūs ietverts attiecīgs pilnvarojums Ministru kabinetam, neveidosies likuma loģiskā struktūra, jo likuma normā jābūt vispārīgam regulējumam, no kura izriet pilnvarojums Ministru kabinetam (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/97).

Līdz ar to pilnvarojumus, kas saistīti ar dzīvnieka īpašnieka vai dzīvnieku specializētās tirdzniecības vietas darbinieku apmācību, vēlams ietvert projekta 2. pantā. Līdzīga pieeja ievērojama arī citviet projektā.

Vienlaikus projekta 2. pantā nepieciešams ietvert konkrētāku regulējumu, lai, pirmkārt, noteiktu, ka ar zināšanu ieguvi nav domāta, piemēram, pašmācība, un, otrkārt, noteiktu vismaz pamatprasības vai citāda veida pietiekami konkrētu norādi attiecībā uz personām, kuras ir tiesīgas mācīt. Citādi nav saprotams, ar kādu mērķi ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam un kāda veida prasības Ministru kabinetam būtu jānoteic.
 

-

Ja ar jaunu pantu papildina likumu, kas iedalīts nodaļās, un ja jauno pantu raksta nodaļas sākumā vai beigās, tad aiz vārda "papildināt" jālieto norāde uz likuma nodaļu. Citādi nav skaidrs, kura nodaļa ar pantu tiek papildināta (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/105). Ievērojot minēto, precizējams likumprojekta 2. pants.
 

Papildināt III nodaļu ar 18.²  un 18.³ pantu šādā redakcijā: [..].

Likumprojektā paredzētais regulējums nav likumprojekta pārejas noteikumi, bet gan grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumos. Līdz ar to lūdzam to noformēt līdzīgi kā citus grozījumus šajā likumā.

Vienlaikus lūdzam precizēt regulējumu tā, lai būtu saprotams, uz kādu "jauno redakciju" tas attiecas. Savukārt projekta anotācijā ietverams pamatojums likumprojektā paredzētajam grozāmā likuma 10. panta 2. punkta spēkā stāšanās laikam.
 

-

Anotācijā norādītais skaidrojums – "lai panāktu dzīvnieku īpašnieku lielāku atbildību, stingrāku dzīvnieku tirdzniecības uzraudzību tīmekļvietnēs un dzīvnieku pavairošanas kontroli" – patiesībā atklāj nevis sasniedzamos mērķus, bet gan, iespējams, tikai to sasniegšanai izmantojamos līdzekļus.

Mērķis ir vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt ar noteiktu rīcību. Vienkāršā gadījumā tas formulējams kā pozitīvi atrisināta problēma (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 10. lpp.). Dzīvnieku īpašnieku atbildība vai kontrole nav un nevar būt mērķis. Tā rodas priekšstats, ka sodi vai kontroles pasākumi ir vien pašmērķīgu pasākumu kopums.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta mērķa aprakstu.
 

-

Projekta anotācijā norādīts: "Vienīgais iespējamais alternatīvais risinājums, lai nenoteiktu dalīto kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā, būtu nodrošināt PVD darbu arī nakts stundās un brīvdienās." Tas nebūt nav vienīgais risinājums. Viegli saskatāma alternatīva ir, ka arī pašvaldības policijas, pašvaldības administratīvās inspekcijas vai Valsts policijas amatpersonas veic visu administratīvā pārkāpuma procesu. Ja amatpersona var uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un veikt izmeklēšanas darbības, tad nav būtisku šķēršļu, lai tā arī pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Ievērojot minēto, lūdzam pamatot, kāpēc konkrētajā gadījumā citām amatpersonām nebūtu paredzamas tiesības izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu.
 

-

Projekta anotācijā norādīts: "Izvērtējot administratīvā akta prioritātes principu, tika secināts, ka darbība par neatbilstošu sludinājumu ievietošanu ir administratīvi sodāma." Lai izvērtētu administratīvās atbildības pieļaujamību un nepieciešamību, ir jāizvērtē virkne kritēriju, nevis tikai administratīvā akta (procesa) prioritātes princips. Turklāt no anotācijā esošā skaidrojuma nav saprotams, kādā veidā minētais izvērtējums ir noticis un kā no tā izriet minētais secinājums. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt skaidrojumu anotācijā un ietvert argumentētu un pilnīgu administratīvās atbildības kritēriju vērtējumu.
 

-

Anotācijā ir ietverts projektā paredzēto pilnvarojumu satura raksturojums. Tomēr tas nav pilnībā saskaņots ar likumprojektu. Piemēram, anotācijā norādīts, ka jaunie noteikumi ietvers "prasības tādu mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieku apmācībai, kas mērķtiecīgi pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus, un personām, kas nodrošina apmācību, apmācības programmas saturu un apjomu, kā arī personas, kurām ir tiesības nodrošināt šo apmācību". Šeit minētas gan likumprojektā ietvertās "prasības personām, kas nodrošina apmācību", gan arī "personas, kurām ir tiesības nodrošināt šo apmācību". Tādējādi anotācija šķietami attiecas uz plašāku jautājumu loku, ja to salīdzina ar likumprojekta tekstu. Salīdzinoši precīzāks skaidrojums anotācijā ir ietverts saistībā ar dzīvnieku specializētās tirdzniecības vietas darbinieku apmācību.

Tāpat šāds skaidrojums neatklāj vēlamo prasību raksturu, programmas pamatsaturu un tamlīdzīgus būtiskus jautājumus. Nav skaidrs, kāds ir likumdevēja mērķis un kādā veidā pilnvarojums būtu īstenojams. Anotācijas teksts vairāk liecina, ka ir izmantota pilnīgi pretēja pieeja, proti, Ministru kabineta noteikumu esošais vai iecerētais regulējums ir bijis noteicošais, bet likumā ietverts tikai minimāli nepieciešamais teksts, lai legalizētu Ministru kabineta iecerēto regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt skaidrojumu projekta anotācijā tā, lai būtu skaidri saprotams katra pilnvarojuma mērķis un apjoms. Vienlaikus skaidrojumu par pilnvarojumiem ieteicams izkārtot regulējuma secībā.
 

-

Lūdzam precizēt projekta izpildes ietekmes uz institūcijas funkcijām un uzdevumiem skaidrojumu. Tā kā projektā ir ietverti jauni kontrolējami jautājumi, mainās administratīvo pārkāpumu apjoms un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā, tad tas acīmredzami var ietekmēt vismaz institūciju uzdevumu apjomu.
 

-

Lūdzam vārdkopā "papildināt pantu otro daļu" svītrot vārdu "pantu".

-

Aicinām atkārtoti izvērtēt projektā paredzētā regulējuma ietekmi uz sabiedrību. Projekts skar ne tikai administratīvās atbildības jautājumus, bet arī virkni citu jautājumu, kuru ietekme nav atkarīga tikai no tā, vai persona pārkāpj normatīvo aktu prasības. Vienlaikus nav izslēgta arī projekta ietekme uz tautsaimniecību (piemēram, apmācību vai sludinājumu regulējuma ietekme).
 

-