Projekta ID
24-TA-1384Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
27.06.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Rīgas dome lūgums izteikt redakcijā “Rīgas valstspilsētas pašvaldība”
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plāna projekts
Iebildums
83. lpp
Veicināt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanu pilsētu un to aglomerāciju teritoriālajā plānošanā, t.sk. veicinot zaļās infrastruktūras pēc iespējas plašāku ieviešanu
Iebildums.
Vēršam uzmanību, ka Rezultatīvais rādītājs Zaļo, dabā balstīto risinājumu prioretizēšana pašvaldību saistošajos noteikumos (kur iespējams) - projektu skaits – 10; informatīvi semināri par zaļajiem risinājumiem - 5; zaļās infrastruktūras projekti - 5 " nav pietiekami ambiciozs.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija paredz, ka pilsētas virs 20 000 iedzīvotāju izstrādā pilsētu zaļināšanas plānus un vairākas pilsētas (piemēram, Rīga, Cēsis, Valmiera) pašlaik tādus izstrādā un paredz ieviest dabā balstītus risinājumus, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, jau līdz šim ir notikuši vairāk semināru par zaļajiem risinājumiem, kā arī paredzams, ka zaļās infrastruktūras projektiem nākotnē būs arvien lielāks pieprasījums un noiets, tā pat arī dabā balstītiem risinājumiem.
Veicināt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanu pilsētu un to aglomerāciju teritoriālajā plānošanā, t.sk. veicinot zaļās infrastruktūras pēc iespējas plašāku ieviešanu
Iebildums.
Vēršam uzmanību, ka Rezultatīvais rādītājs Zaļo, dabā balstīto risinājumu prioretizēšana pašvaldību saistošajos noteikumos (kur iespējams) - projektu skaits – 10; informatīvi semināri par zaļajiem risinājumiem - 5; zaļās infrastruktūras projekti - 5 " nav pietiekami ambiciozs.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija paredz, ka pilsētas virs 20 000 iedzīvotāju izstrādā pilsētu zaļināšanas plānus un vairākas pilsētas (piemēram, Rīga, Cēsis, Valmiera) pašlaik tādus izstrādā un paredz ieviest dabā balstītus risinājumus, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, jau līdz šim ir notikuši vairāk semināru par zaļajiem risinājumiem, kā arī paredzams, ka zaļās infrastruktūras projektiem nākotnē būs arvien lielāks pieprasījums un noiets, tā pat arī dabā balstītiem risinājumiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plāna projekts
Iebildums
82. lpp
Pasākuma kods 3.2.2.5. “Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem” ar rezultatīvo rādītāju “ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības”
Iebildums.
Ne visās situācijās ēku energoefektivitātes uzlabošana ir ekonomiski pamatojama. Rosinātu plānā paredzēt atbalstu ne tikai renovācijai, bet ekonomiskā pamatojuma veikšanai, lai izvērtētu renovācijas lietderību attiecībā pret jaunas ēkas būvniecību, un pasākumā ietvert arī atbalstu jaunu atbilstošas energoklases publiskā sektora ēku būvniecībai ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem un energoneefektīvo ēku nojaukšanai, ja tas ir ekonomiski pamatojami.
Vēršam uzmanību, ka rezultatīvais rādītājs " ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības" neatbilst veicamās darbības izpildes kontrolei, jo tas, ka ikgadēji renovētas vismaz 3 % no publisko ēku platības, neparedz bioloģiskas izcelsmes materiālu izmantošanu ēku renovācijā
Pasākuma kods 3.2.2.5. “Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem” ar rezultatīvo rādītāju “ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības”
Iebildums.
Ne visās situācijās ēku energoefektivitātes uzlabošana ir ekonomiski pamatojama. Rosinātu plānā paredzēt atbalstu ne tikai renovācijai, bet ekonomiskā pamatojuma veikšanai, lai izvērtētu renovācijas lietderību attiecībā pret jaunas ēkas būvniecību, un pasākumā ietvert arī atbalstu jaunu atbilstošas energoklases publiskā sektora ēku būvniecībai ar bioloģiskas izcelsmes materiāliem un energoneefektīvo ēku nojaukšanai, ja tas ir ekonomiski pamatojami.
Vēršam uzmanību, ka rezultatīvais rādītājs " ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības" neatbilst veicamās darbības izpildes kontrolei, jo tas, ka ikgadēji renovētas vismaz 3 % no publisko ēku platības, neparedz bioloģiskas izcelsmes materiālu izmantošanu ēku renovācijā
Piedāvātā redakcija
-
4.
Plāna projekts
Iebildums
82. lpp
Pasākuma kods 3.2.2.4. “Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros” ar rezultatīvo rādītāju “ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības”
Iebildums.
Ne visās situācijās ēku energoefektivitātes uzlabošana ir ekonomiski pamatojama. Rosinātu plānā paredzēt atbalstu ne tikai renovācijai, bet ekonomiskā pamatojuma veikšanai, lai izvērtētu renovācijas lietderību attiecībā pret jaunas ēkas būvniecību, un pasākumā ietvert arī atbalstu jaunu atbilstošas energoklases publiskā sektora ēku būvniecībai un energoneefektīvo ēku nojaukšanai, ja tas ir ekonomiski pamatojami.
Pasākuma kods 3.2.2.4. “Uzlabot publiskā sektora ēku energoefektivitāti, t.sk. atbalsta programmu ietvaros” ar rezultatīvo rādītāju “ikgadēji renovētas vismaz 3% no publisko ēku platības”
Iebildums.
Ne visās situācijās ēku energoefektivitātes uzlabošana ir ekonomiski pamatojama. Rosinātu plānā paredzēt atbalstu ne tikai renovācijai, bet ekonomiskā pamatojuma veikšanai, lai izvērtētu renovācijas lietderību attiecībā pret jaunas ēkas būvniecību, un pasākumā ietvert arī atbalstu jaunu atbilstošas energoklases publiskā sektora ēku būvniecībai un energoneefektīvo ēku nojaukšanai, ja tas ir ekonomiski pamatojami.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Plāna projekts
Iebildums
37. un 42. lpp
3.1.1.15 | Noteikt AER izmantošanas pienākumu valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam | valstpilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā 50% ir AER un/vai elektroenerģija | KEM SM VARAM FM pašvaldības | 2024 | Esošā budžeta ietvaros
3.1.1.15. AER izmantošanas pienākuma valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam noteikšanas darbība aptvers sabiedriskos transportlīdzekļus un pašvaldību (centrālā resora, pašvaldību padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 30% atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju un nodrošināt, ka 30% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju.
Iebildums.
Plāna projektā tiek noteikts valstspilsētu pašvaldību pienākums sabiedriskos transportlīdzekļos un pašvaldību transportlīdzekļos izmantot 50% atjaunīgo enerģiju un/vai elektroenerģiju, bet netiek nodrošināts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējums prasību izpildei.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ES fondu atbalsta finansējums bezizmešu transportlīdzekļu iegādei tiek plānots ierobežotam saņēmēju lokam un ierobežotam tā izmantošanas mērķiem.
Uzskatam, ka pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu – nodrošināšanai būtu nepieciešams atbalsta finansējums bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa – 50% bezemisiju transporta līdzekļu parks pašvaldībā – sasniegšanu.
Ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva “(ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu prasības”, kur ir noteikts sasniedzamais mērķis Eiropas Savienībai kopumā un katrai dalībvalstij noteikti mērķrādītāji, iepērkot “tīru” un energoefektīvu autotransportu. Tie ne tuvu nav tādi kā tiek piedāvāts noteikt likumprojektā:
Izteikt šādā redakcijā “Valstpilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā 30% ir AER un/vai elektroenerģija”
Priekšlikums.
1. Lūdzam precizēt Plāna projektu, salāgojot prasības ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā noteiktajam.
2. Ņemot vērā sarežģīto pašvaldību finanšu situāciju, demogrāfisko situāciju, iedzīvotāju pirktspēju, kā arī ģeopolitisko nenoteiktību, lūdzam valstspilsētas pienākumu izteikt šādā redakcijā:
Valstspilsētās izmantotā sabiedriskā un pašvaldību transporta pienākums aptvers sabiedriskos transportlīdzekļus un pašvaldību (centrālā resora, pašvaldību padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 20% atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju un nodrošināt, ka 20% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju.
3. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu un SEG emisijas samazināšanu valstī, lūdzam papildināt Plāna projektu ar prasību – valsts institūcijām (centrālā resora, valsts padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un valsts kapitālsabiedrības) nodrošināt, ka tiek izmantoti transportlīdzekļi ar vismaz 20% atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju un ka 20% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju.
4. Lūdzam pagarināt izpildes termiņu, piemēram, līdz 2027. gadam.
3.1.1.15 | Noteikt AER izmantošanas pienākumu valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam | valstpilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā 50% ir AER un/vai elektroenerģija | KEM SM VARAM FM pašvaldības | 2024 | Esošā budžeta ietvaros
3.1.1.15. AER izmantošanas pienākuma valstspilsētās izmantotajam sabiedriskajam un pašvaldību transportam noteikšanas darbība aptvers sabiedriskos transportlīdzekļus un pašvaldību (centrālā resora, pašvaldību padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 30% atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju un nodrošināt, ka 30% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju vai elektroenerģiju.
Iebildums.
Plāna projektā tiek noteikts valstspilsētu pašvaldību pienākums sabiedriskos transportlīdzekļos un pašvaldību transportlīdzekļos izmantot 50% atjaunīgo enerģiju un/vai elektroenerģiju, bet netiek nodrošināts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējums prasību izpildei.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka ES fondu atbalsta finansējums bezizmešu transportlīdzekļu iegādei tiek plānots ierobežotam saņēmēju lokam un ierobežotam tā izmantošanas mērķiem.
Uzskatam, ka pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, gādāt par pašvaldības īpašumā esošo ceļu būvniecību, uzturēšanu un pārvaldību, piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, nodrošināt ar būvniecības procesu saistīta administratīvā procesa tiesiskumu – nodrošināšanai būtu nepieciešams atbalsta finansējums bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa – 50% bezemisiju transporta līdzekļu parks pašvaldībā – sasniegšanu.
Ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva “(ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu prasības”, kur ir noteikts sasniedzamais mērķis Eiropas Savienībai kopumā un katrai dalībvalstij noteikti mērķrādītāji, iepērkot “tīru” un energoefektīvu autotransportu. Tie ne tuvu nav tādi kā tiek piedāvāts noteikt likumprojektā:
Izteikt šādā redakcijā “Valstpilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotās transporta enerģijas apjomā 30% ir AER un/vai elektroenerģija”
Priekšlikums.
1. Lūdzam precizēt Plāna projektu, salāgojot prasības ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā noteiktajam.
2. Ņemot vērā sarežģīto pašvaldību finanšu situāciju, demogrāfisko situāciju, iedzīvotāju pirktspēju, kā arī ģeopolitisko nenoteiktību, lūdzam valstspilsētas pienākumu izteikt šādā redakcijā:
Valstspilsētās izmantotā sabiedriskā un pašvaldību transporta pienākums aptvers sabiedriskos transportlīdzekļus un pašvaldību (centrālā resora, pašvaldību padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības) transportlīdzekļus, un šīs darbības ietvaros tiks noteikts pienākums minētajos transportlīdzekļos izmantot vismaz 20% atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju un nodrošināt, ka 20% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju.
3. Lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu un SEG emisijas samazināšanu valstī, lūdzam papildināt Plāna projektu ar prasību – valsts institūcijām (centrālā resora, valsts padotības, pakļautības vai pārraudzības iestādes un valsts kapitālsabiedrības) nodrošināt, ka tiek izmantoti transportlīdzekļi ar vismaz 20% atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju un ka 20% no izmantotajiem transportlīdzekļiem ir tādi transportlīdzekļi, kuros var izmantot atjaunīgo transporta enerģiju un/vai elektroenerģiju.
4. Lūdzam pagarināt izpildes termiņu, piemēram, līdz 2027. gadam.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Plāna projekts
Priekšlikums
Ņemot vērā sarežģīto pašvaldību finanšu situāciju, lūdzam nodrošināt valsts un/vai Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējumu Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā noteikto prasību izpildei
Piedāvātā redakcija
-
7.
Plāna projekts
Priekšlikums
Priekšlikums.
Rosinām sadaļu 1.5. klimata rīcībpolitikas ceļakartē ietverto klimata pārmaiņu ierobežošanas un klimatnoturības pasākumiem noteikto termiņu, “Ne vēlāk kā līdz 2050.g....”, papildināt ar atsauci, “Atbilstoši spēkā esošo ES direktīvu regulējumam un atbilstoši ES un starptautiskajām saistībām un regulējumam”
Rosinām sadaļu 1.5. klimata rīcībpolitikas ceļakartē ietverto klimata pārmaiņu ierobežošanas un klimatnoturības pasākumiem noteikto termiņu, “Ne vēlāk kā līdz 2050.g....”, papildināt ar atsauci, “Atbilstoši spēkā esošo ES direktīvu regulējumam un atbilstoši ES un starptautiskajām saistībām un regulējumam”
Piedāvātā redakcija
-
8.
Plāna projekts
Priekšlikums
91. lpp
3.2.3.5. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros atbalsta enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem sniegšanas darbības ietvaros atbalsts (arī kombinējot ar citām atbalsta programmām) būtu sniedzams tām mājsaimniecībām/iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti enerģētiskās nabadzība riskam un/vai ir atzīti par mazsaizsargātiem iedzīvotājiem/mājsaimniecībām, iedzīvotājiem, kuri saņem mājokļu pabalstu no pašvaldības (trūcīgas, maznodrošinātas u. c. personu grupas), lai būtiskā apjomā segtu šiem iedzīvotājiem vai mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbības izmaksas, lai tādējādi šiem iedzīvotājiem būtu iespējams iesaistīties šajos ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbībās un lai šādi iedzīvotāji nebūtu šķērslis šo darbību īstenošanai vai lēmumu par šo darbību īstenošanu pieņemšanā. Atbalsta programmu ietvaros būtu nepieciešams nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām būtiski palielināt granta atbalsta intensitāti (un sniedzot garantiju aizdevumiem) fosilo apkures iekārtu un pilsētu ietvaros cietās biomasas apkures nomaiņai uz bezemisiju risinājumiem vai pieslēgšanos CSAS vai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, novēršot situāciju, ka atsevišķām sabiedrības grupām esošie atbalsta mehānismi varētu būt finansiāli nepieejami un valsts vai pašvaldību līmenī tiem būtu jāpiemēro atbalsta mehānismus enerģijas izmaksu kompensēšanai.
Priekšlikums.
Šobrīd Enerģētikas likumā ietvertais regulējums par enerģētiskajai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām šaurāks, salīdzinājumā ar ES vadlīnijām par to, kādas mājsaimniecības ir uzskatāmas par enerģētiskajai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām.
Enerģētikas likuma 120. pants nosaka, ka enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
- tā ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību un saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai;
- tā īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” vai likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”.
Izrietoši, ne visas mājsaimniecības, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas, saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.
ES vadlīnijas paredz plašāku enerģētiskās nabadzības definējumu. Paplašinot Enerģētikas likumā ietverto definīciju par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām, paplašinātos to mājsaimniecību loks, kam būtu pieejami šajā punktā pieejamie atbalsta pasākumi. Tādējādi, iespējams, efektīvāk varētu tikt organizēta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana. Iespējams, plānā paredzama papildu rīcība, paredzot nepieciešamību pārskatīt Enerģētikas likumā ietverto regulējumu par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām.
3.2.3.5. Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes darbību ietvaros atbalsta enerģētikas nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem sniegšanas darbības ietvaros atbalsts (arī kombinējot ar citām atbalsta programmām) būtu sniedzams tām mājsaimniecībām/iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti enerģētiskās nabadzība riskam un/vai ir atzīti par mazsaizsargātiem iedzīvotājiem/mājsaimniecībām, iedzīvotājiem, kuri saņem mājokļu pabalstu no pašvaldības (trūcīgas, maznodrošinātas u. c. personu grupas), lai būtiskā apjomā segtu šiem iedzīvotājiem vai mājsaimniecībām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbības izmaksas, lai tādējādi šiem iedzīvotājiem būtu iespējams iesaistīties šajos ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbībās un lai šādi iedzīvotāji nebūtu šķērslis šo darbību īstenošanai vai lēmumu par šo darbību īstenošanu pieņemšanā. Atbalsta programmu ietvaros būtu nepieciešams nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām būtiski palielināt granta atbalsta intensitāti (un sniedzot garantiju aizdevumiem) fosilo apkures iekārtu un pilsētu ietvaros cietās biomasas apkures nomaiņai uz bezemisiju risinājumiem vai pieslēgšanos CSAS vai ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, novēršot situāciju, ka atsevišķām sabiedrības grupām esošie atbalsta mehānismi varētu būt finansiāli nepieejami un valsts vai pašvaldību līmenī tiem būtu jāpiemēro atbalsta mehānismus enerģijas izmaksu kompensēšanai.
Priekšlikums.
Šobrīd Enerģētikas likumā ietvertais regulējums par enerģētiskajai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām šaurāks, salīdzinājumā ar ES vadlīnijām par to, kādas mājsaimniecības ir uzskatāmas par enerģētiskajai nabadzībai pakļautajām mājsaimniecībām.
Enerģētikas likuma 120. pants nosaka, ka enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
- tā ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību un saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai;
- tā īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” vai likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”.
Izrietoši, ne visas mājsaimniecības, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas, saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.
ES vadlīnijas paredz plašāku enerģētiskās nabadzības definējumu. Paplašinot Enerģētikas likumā ietverto definīciju par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām, paplašinātos to mājsaimniecību loks, kam būtu pieejami šajā punktā pieejamie atbalsta pasākumi. Tādējādi, iespējams, efektīvāk varētu tikt organizēta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana. Iespējams, plānā paredzama papildu rīcība, paredzot nepieciešamību pārskatīt Enerģētikas likumā ietverto regulējumu par enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Plāna projekts
Priekšlikums
88. lpp
3.2.3.3 Noteikt pienākumu pieslēgt valsts īpašumā esošās ēkas efektīvām CSAS, kur tas ir ekonomiski pamatoti
Priekšlikums.
3.2.3.3. Noteikt pienākumu pieslēgt valsts un pašvaldību īpašumā esošās ēkas efektīvām CSAS, kur tas ir ekonomiski pamatoti
3.2.3.3 Noteikt pienākumu pieslēgt valsts īpašumā esošās ēkas efektīvām CSAS, kur tas ir ekonomiski pamatoti
Priekšlikums.
3.2.3.3. Noteikt pienākumu pieslēgt valsts un pašvaldību īpašumā esošās ēkas efektīvām CSAS, kur tas ir ekonomiski pamatoti
Piedāvātā redakcija
-
10.
Plāna projekts
Priekšlikums
86. lpp
3.2.2.8. Sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētības un zināšanu par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām uzlabošanas darbības ietvaros ir veicami šādi pasākumi…
Priekšlikums.
Precizēt numerāciju. Darbība ir ar pasākuma kodu Nr.3.2.2.9.
3.2.2.8. Sabiedrības un pašvaldību un plānošanas reģionu informētības un zināšanu par oglekļa mazietilpīgu attīstību, inovatīvajām tehnoloģijām uzlabošanas darbības ietvaros ir veicami šādi pasākumi…
Priekšlikums.
Precizēt numerāciju. Darbība ir ar pasākuma kodu Nr.3.2.2.9.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Plāna projekts
Priekšlikums
84. lpp
3.2. Energoefektivitāte
3.2.3. Ēku energoefektivitāte
Priekšlikums.
Papildināt ar papildus pasākumu “Atbalsta programmas izveide pensijas vecuma cilvēkiem un enerģētiski nabadzīgajām mājsaimniecībām ēku atjaunošanas (ja ēka tiek atjaunota un, ja atjaunošanas rezultātā būtiski pieaug ikmēneša maksājums).”
Papildināt ar papildus pasākumu “Ēkām, kas neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām, noteikt tehniskās dokumentācijas izstrādi kā daļu no dzīvojamās mājas uzturēšanai obligāti nepieciešamajām lietām un ar to saistītos izdevumus kā daļu no uzturēšanas obligātajiem izdevumiem”.
Papildināt ar papildus pasākumu “PVN likmes samazināšana daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas sasniedz noteiktu energoefektivitātes klasi, piemēram, A energoefektivitātes klase”
Papildināt ar papildus pasākumu “Energoefektivitātes fondu izveide”. Ir potenciāls samazināt siltumenerģijas patēriņu apkurei vismaz 50-80% apjomā, kas daļēji sedz nepieciešamās investīcijas. Energoefektivitātes fonds, atļauj nākotnes maksājumus pārfinansēt investīciju veikšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
1. Fonds sākotnēji tiek veidots piešķirot finansējumu no valsts budžeta vai ES darbības programmas līdzekļiem, kas paredzēti ēku energoefektivitātei;
2. Tiek nodrošināta kvartāla pieejas atjaunošanas iespējamība, tādā veidā būtiski samazinot izmaksas;
3. Aizdevuma termiņš ir 30 gadi, kas samazina mēneša maksājumu.
Fonds veido vērtspapīrošanas programmu, lai izdotu obligācijas pret prasījuma tiesībām pret iedzīvotājiem par veikto atjaunošanu.
3.2. Energoefektivitāte
3.2.3. Ēku energoefektivitāte
Priekšlikums.
Papildināt ar papildus pasākumu “Atbalsta programmas izveide pensijas vecuma cilvēkiem un enerģētiski nabadzīgajām mājsaimniecībām ēku atjaunošanas (ja ēka tiek atjaunota un, ja atjaunošanas rezultātā būtiski pieaug ikmēneša maksājums).”
Papildināt ar papildus pasākumu “Ēkām, kas neatbilst energoefektivitātes minimālajām prasībām, noteikt tehniskās dokumentācijas izstrādi kā daļu no dzīvojamās mājas uzturēšanai obligāti nepieciešamajām lietām un ar to saistītos izdevumus kā daļu no uzturēšanas obligātajiem izdevumiem”.
Papildināt ar papildus pasākumu “PVN likmes samazināšana daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas sasniedz noteiktu energoefektivitātes klasi, piemēram, A energoefektivitātes klase”
Papildināt ar papildus pasākumu “Energoefektivitātes fondu izveide”. Ir potenciāls samazināt siltumenerģijas patēriņu apkurei vismaz 50-80% apjomā, kas daļēji sedz nepieciešamās investīcijas. Energoefektivitātes fonds, atļauj nākotnes maksājumus pārfinansēt investīciju veikšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
1. Fonds sākotnēji tiek veidots piešķirot finansējumu no valsts budžeta vai ES darbības programmas līdzekļiem, kas paredzēti ēku energoefektivitātei;
2. Tiek nodrošināta kvartāla pieejas atjaunošanas iespējamība, tādā veidā būtiski samazinot izmaksas;
3. Aizdevuma termiņš ir 30 gadi, kas samazina mēneša maksājumu.
Fonds veido vērtspapīrošanas programmu, lai izdotu obligācijas pret prasījuma tiesībām pret iedzīvotājiem par veikto atjaunošanu.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Plāna projekts
Priekšlikums
83. lpp
3.2.2.8 | Izstrādāt metodiku un atbilstošu datu bāzi reģionālo datu par SEG emisijām aprēķināšanai | metodika datubāze | KEM pašvaldības | 2025 | 0,069 | 0,069 | VB
Priekšlikums.
Lūdzam pārskatīt nepieciešamo investīciju apjomu metodikas izstrādei un pastāvīgai datu bāzes uzturēšanai.
3.2.2.8 | Izstrādāt metodiku un atbilstošu datu bāzi reģionālo datu par SEG emisijām aprēķināšanai | metodika datubāze | KEM pašvaldības | 2025 | 0,069 | 0,069 | VB
Priekšlikums.
Lūdzam pārskatīt nepieciešamo investīciju apjomu metodikas izstrādei un pastāvīgai datu bāzes uzturēšanai.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Plāna projekts
Priekšlikums
83. lpp
Pasākuma kods 3.2.2.6. “Veicināt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanu pilsētu un to aglomerāciju teritoriālajā plānošanā, t.sk. veicinot zaļās infrastruktūras pēc iespējas plašāku ieviešanu” ar rezultatīvo rādītāju “Zaļo, dabā balstīto risinājumu prioretizēšana pašvaldību saistošajos noteikumos (kur iespējams) - projektu skaits – 10; informatīvi semināri par zaļajiem risinājumiem - 5; zaļās infrastruktūras projekti – 5”
Priekšlikums.
Plānā nav ietverta skaidrojuma, kas tiek saprasts ar jēdzienu “zaļā infrastruktūra”. Rosinātu formulējumu plānā aizstāt ar formulējumu “zili zaļā un zaļā infrastruktūra” vai “zilā un zaļā infrastrukūra”, kas ietvertu arī lietus ūdeni kā resursu oglekļa mazietilpīgas attīstības sekmēšanā pilsētvidē, vai arī nepieciešams formulējums, kāda ir saistība zaļajai infrastruktūrai ar ūdens resursiem. Rosinātu plānā ietvert atbalstu ne tikai “zaļās infrastruktūras projektiem”, kas pēc būtības ir plašāks jēdziens, bet “dabiskošanas projektiem”, kas pēc būtības ir šaurāks jēdziens kā “zaļināšana”, spēcīgāku uzsvaru liekot tieši uz “dabā balstītajiem risinājumiem”.
Pasākuma kods 3.2.2.6. “Veicināt oglekļa mazietilpīgas attīstības aspektu integrēšanu pilsētu un to aglomerāciju teritoriālajā plānošanā, t.sk. veicinot zaļās infrastruktūras pēc iespējas plašāku ieviešanu” ar rezultatīvo rādītāju “Zaļo, dabā balstīto risinājumu prioretizēšana pašvaldību saistošajos noteikumos (kur iespējams) - projektu skaits – 10; informatīvi semināri par zaļajiem risinājumiem - 5; zaļās infrastruktūras projekti – 5”
Priekšlikums.
Plānā nav ietverta skaidrojuma, kas tiek saprasts ar jēdzienu “zaļā infrastruktūra”. Rosinātu formulējumu plānā aizstāt ar formulējumu “zili zaļā un zaļā infrastruktūra” vai “zilā un zaļā infrastrukūra”, kas ietvertu arī lietus ūdeni kā resursu oglekļa mazietilpīgas attīstības sekmēšanā pilsētvidē, vai arī nepieciešams formulējums, kāda ir saistība zaļajai infrastruktūrai ar ūdens resursiem. Rosinātu plānā ietvert atbalstu ne tikai “zaļās infrastruktūras projektiem”, kas pēc būtības ir plašāks jēdziens, bet “dabiskošanas projektiem”, kas pēc būtības ir šaurāks jēdziens kā “zaļināšana”, spēcīgāku uzsvaru liekot tieši uz “dabā balstītajiem risinājumiem”.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Plāna projekts
Priekšlikums
82. un 85. lpp
3.2.2.1 | Noteikt enerģijas patēriņa monitoringa un enerģijas patēriņa samazināšanas pienākumu publiskām iestādēm | 1.9% enerģijas samazinājums katru gadu | KEM BVKB VARAM | 2024 |Esošā budžeta ietvaros
3.2.2.1. Enerģijas patēriņa monitoringa un samazināšanas pienākuma publiskām iestādēm noteikšanas darbības ietvaros tiks noteikts 1,9%, pienākuma aptvērumā iekļaujot elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi un citu kurināmo, transporta enerģiju, kas tiek patērēta publiskajā sektorā – valsts un pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanās esošajās ēkās, valsts un pašvaldību resora iestādēs un kapitālsabiedrībās (tai skaitā elektroenerģija, siltumenerģija, kurināmais un degviela). Pienākuma ietvaros tiks noteikta iespēja pienākuma pārpildi nodot citam pienākuma izpildītājam (pārpalikuma nodošana starp pašvaldībām), kā arī tiks noteikts pienākuma neizpildes atbildības mehānisms, lai nodrošinātu pienākuma izpildi. Publiskā sektora enerģijas – siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā, degvielas, patēriņa monitoringa pienākums tiks noteikts veikt vienotā IKT risinājumā, kur minēto informāciju ziņos ministrijas, pašvaldības, valsts vai pašvaldību padotībā, pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Izpildot energotaupīšanas pienākumu 2022. - 2023.g. apkures sezonā un apkopojot enerģijas patēriņa datus, tika secināts, ka valsts sektorā netiek īstenota efektīva enerģijas patēriņa uzraudzība, tāpat arī pašvaldībās enerģijas patēriņš tiek uzraudzīts ar dažādiem nosacījumiem un par dažādām iestādēm vai enerģijas veidiem.
Priekšlikums.
Lūdzam paredzēt valsts un/vai Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējums prasību izpildei.
3.2.2.1 | Noteikt enerģijas patēriņa monitoringa un enerģijas patēriņa samazināšanas pienākumu publiskām iestādēm | 1.9% enerģijas samazinājums katru gadu | KEM BVKB VARAM | 2024 |Esošā budžeta ietvaros
3.2.2.1. Enerģijas patēriņa monitoringa un samazināšanas pienākuma publiskām iestādēm noteikšanas darbības ietvaros tiks noteikts 1,9%, pienākuma aptvērumā iekļaujot elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi un citu kurināmo, transporta enerģiju, kas tiek patērēta publiskajā sektorā – valsts un pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanās esošajās ēkās, valsts un pašvaldību resora iestādēs un kapitālsabiedrībās (tai skaitā elektroenerģija, siltumenerģija, kurināmais un degviela). Pienākuma ietvaros tiks noteikta iespēja pienākuma pārpildi nodot citam pienākuma izpildītājam (pārpalikuma nodošana starp pašvaldībām), kā arī tiks noteikts pienākuma neizpildes atbildības mehānisms, lai nodrošinātu pienākuma izpildi. Publiskā sektora enerģijas – siltumenerģijas, elektroenerģijas, kurināmā, degvielas, patēriņa monitoringa pienākums tiks noteikts veikt vienotā IKT risinājumā, kur minēto informāciju ziņos ministrijas, pašvaldības, valsts vai pašvaldību padotībā, pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Izpildot energotaupīšanas pienākumu 2022. - 2023.g. apkures sezonā un apkopojot enerģijas patēriņa datus, tika secināts, ka valsts sektorā netiek īstenota efektīva enerģijas patēriņa uzraudzība, tāpat arī pašvaldībās enerģijas patēriņš tiek uzraudzīts ar dažādiem nosacījumiem un par dažādām iestādēm vai enerģijas veidiem.
Priekšlikums.
Lūdzam paredzēt valsts un/vai Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējums prasību izpildei.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Plāna projekts
Priekšlikums
77. lpp
3.2. Energoefektivitāte
3.2.1. Enerģijas galapatēriņš
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
3.2.1.2 Noteikt energoefektivitātes pienākumus lielākajiem enerģijas patērētājiem
Priekšlikums.
Ieviest pienākumu shēmu pēc būtības visos sektoros.
3.2. Energoefektivitāte
3.2.1. Enerģijas galapatēriņš
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
3.2.1.2 Noteikt energoefektivitātes pienākumus lielākajiem enerģijas patērētājiem
Priekšlikums.
Ieviest pienākumu shēmu pēc būtības visos sektoros.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Plāna projekts
Priekšlikums
62. lpp
3.1.4.9 Aizliegt atkritumu ievešanu un importēšanu.
1) normatīvais regulējums 2025. g.
2) aizliegums stājas spēkā 2030. g.
Priekšlikums.
Vēršam uzmanību, ka Viduslatvijas reģionu atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2028. gadam paredz attīstīt atkritumu dedzināšanas iekārtas, ņemot vērā, ka lai šī iekārta strādātu efektīvi, tai ir nepieciešams noteikts atkritumu daudzums. Ārvalsts prakse šobrīd rāda, ka, lai nodrošinātu atkritumu plūsmu, atkritumi tiek ievesti. Lūgums izvērtēt šo dokumentu savstarpēju saskaņotību.
3.1.4.9 Aizliegt atkritumu ievešanu un importēšanu.
1) normatīvais regulējums 2025. g.
2) aizliegums stājas spēkā 2030. g.
Priekšlikums.
Vēršam uzmanību, ka Viduslatvijas reģionu atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.-2028. gadam paredz attīstīt atkritumu dedzināšanas iekārtas, ņemot vērā, ka lai šī iekārta strādātu efektīvi, tai ir nepieciešams noteikts atkritumu daudzums. Ārvalsts prakse šobrīd rāda, ka, lai nodrošinātu atkritumu plūsmu, atkritumi tiek ievesti. Lūgums izvērtēt šo dokumentu savstarpēju saskaņotību.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Plāna projekts
Priekšlikums
54. lpp
3.1.3. Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana un izmantošana
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
Priekšlikums.
Papildināt ar pasākumu “Noteikt normatīvo regulējumu jebkura atlikuma siltuma integrēšanai”.
Paredzēt konkrētu metodiku rūpniecisko uzņēmumu atlikuma siltuma integrēšanai CSA.
Papildināt ar pasākumu “Izstrādāt obligātu prasību, kur iespējams un finanšu atbalsta instrumentus un/vai politiku kurināmā sadedzināšanas iekārtu operatoru veicināšanai pieslēgties CSA”, tai skaitā jaunu maģistrālo siltumtrašu izveidei.
3.1.3. Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana un izmantošana
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
Priekšlikums.
Papildināt ar pasākumu “Noteikt normatīvo regulējumu jebkura atlikuma siltuma integrēšanai”.
Paredzēt konkrētu metodiku rūpniecisko uzņēmumu atlikuma siltuma integrēšanai CSA.
Papildināt ar pasākumu “Izstrādāt obligātu prasību, kur iespējams un finanšu atbalsta instrumentus un/vai politiku kurināmā sadedzināšanas iekārtu operatoru veicināšanai pieslēgties CSA”, tai skaitā jaunu maģistrālo siltumtrašu izveidei.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Plāna projekts
Priekšlikums
52. lpp
3.1.3. Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana un izmantošana
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
3.1.3.11 Īstenot pietiekami plašu CSAS elektrifikāciju
1) 2030. g. vismaz 50 MW
2) 2040. g. vismaz 100 MW
Priekšlikums.
Palielināt sasniedzamo mērķi līdz 100 MW 2030.gadā un 200MW 2040.gadā.
Ņemot vērā elektroenerģijas izmaksu tendences siltumsūkņi centralizētajās siltumapgādes sistēmās kļūst par normu. Pie esošās cenas 2024.gada sākumā siltumsūkni ekonomiski pamatoti lietot 2700 h/gadā. Šādos apstākļos siltumsūkņi atmaksājās iekārtās dzīves ciklā, nepalielinot siltumenerģijas tarifu. Papildus valstspilsētās lielai daļai CSA operatoru paredzēts uzstādīt elektriskos katlus, kas kopā līdz 2030.gadam jau būs tuvu 100 MW.
3.1.3. Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana un izmantošana
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
3.1.3.11 Īstenot pietiekami plašu CSAS elektrifikāciju
1) 2030. g. vismaz 50 MW
2) 2040. g. vismaz 100 MW
Priekšlikums.
Palielināt sasniedzamo mērķi līdz 100 MW 2030.gadā un 200MW 2040.gadā.
Ņemot vērā elektroenerģijas izmaksu tendences siltumsūkņi centralizētajās siltumapgādes sistēmās kļūst par normu. Pie esošās cenas 2024.gada sākumā siltumsūkni ekonomiski pamatoti lietot 2700 h/gadā. Šādos apstākļos siltumsūkņi atmaksājās iekārtās dzīves ciklā, nepalielinot siltumenerģijas tarifu. Papildus valstspilsētās lielai daļai CSA operatoru paredzēts uzstādīt elektriskos katlus, kas kopā līdz 2030.gadam jau būs tuvu 100 MW.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Plāna projekts
Priekšlikums
52. lpp
3.1.3.10 | Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu CSAS un infrastruktūras modernizāciju | Jaudu palielinājums par 30% Siltuma zudumu samazinājums valstī līdz <10% CSA iekārtu lietderība +10% | KEM pašvaldības | 2030 | 500 | 65 | MFF EKII MF | 263
Priekšlikums.
Izteikt 1.pasākuma rezultatīvo rādītāju šādā redakcijā:
“Jaudu palielinājums par 30%
Siltuma zudumu samazinājums valstī līdz <10% (apkures sezonā)
CSA iekārtu lietderība +10%”
Paskaidrojums:
Ja gada vidējais nosacījums nebūs izpildāms, tad, lai izpildītu šādu nosacījumu bez piedāvātā papildinājuma, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāatsakās no karstā ūdens piegādes vasarā.
3.1.3.10 | Nodrošināt AE ražošanas jaudu palielināšanu CSAS un infrastruktūras modernizāciju | Jaudu palielinājums par 30% Siltuma zudumu samazinājums valstī līdz <10% CSA iekārtu lietderība +10% | KEM pašvaldības | 2030 | 500 | 65 | MFF EKII MF | 263
Priekšlikums.
Izteikt 1.pasākuma rezultatīvo rādītāju šādā redakcijā:
“Jaudu palielinājums par 30%
Siltuma zudumu samazinājums valstī līdz <10% (apkures sezonā)
CSA iekārtu lietderība +10%”
Paskaidrojums:
Ja gada vidējais nosacījums nebūs izpildāms, tad, lai izpildītu šādu nosacījumu bez piedāvātā papildinājuma, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāatsakās no karstā ūdens piegādes vasarā.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Plāna projekts
Priekšlikums
52. lpp
3.1.3.8 Uzstādīts līdz X MW uzkrāšanas tehnoloģiju
Priekšlikums.
Lūgums precizēt sasniedzamo MW daudzumu.
3.1.3.8 Uzstādīts līdz X MW uzkrāšanas tehnoloģiju
Priekšlikums.
Lūgums precizēt sasniedzamo MW daudzumu.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Plāna projekts
Priekšlikums
39. lpp
3.1.1. Transports
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
Priekšlikums.
Papildināt ar pasākumu “Drošu velo novietņu nodrošināšana kā obligāta prasība, prioritāri, pie daudzdzīvokļu ēkām, veikaliem, publiskām iestādēm”. Nodrošināt atbalsta sniegšanu.
Papildināt ar pasākumu “Satiksmes mierināšanas pasākumu ieviešana, it īpaši Rīgas centrā un mikrorajonu centros, veidojot 30 km/h zonas, kas ļaus arī uzlabot satiksmes drošību”.
Papildināt ar pasākumu “Izvērtējums un videi draudzīgu (ar minimālām CO2 emisijām) risinājumu ieviešana par piegādes transporta (piemēram, Bolt, Wolt, DPD, Latvijas Pasts) CO2 emisiju samazināšanu pakalpojumu nodrošināšanai”.
3.1.1. Transports
III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai
Priekšlikums.
Papildināt ar pasākumu “Drošu velo novietņu nodrošināšana kā obligāta prasība, prioritāri, pie daudzdzīvokļu ēkām, veikaliem, publiskām iestādēm”. Nodrošināt atbalsta sniegšanu.
Papildināt ar pasākumu “Satiksmes mierināšanas pasākumu ieviešana, it īpaši Rīgas centrā un mikrorajonu centros, veidojot 30 km/h zonas, kas ļaus arī uzlabot satiksmes drošību”.
Papildināt ar pasākumu “Izvērtējums un videi draudzīgu (ar minimālām CO2 emisijām) risinājumu ieviešana par piegādes transporta (piemēram, Bolt, Wolt, DPD, Latvijas Pasts) CO2 emisiju samazināšanu pakalpojumu nodrošināšanai”.
Piedāvātā redakcija
-
22.
Plāna projekts
Priekšlikums
38. lpp
3.1.1.28 Rīgas pašvaldībai īstenot “dienu bez auto” vismaz 1 reizi gadā
Priekšlikums.
Tā kā līdz šim iniciatīva ir veikta ne tikai Rīgā, lūgums attiecināt pasākumu uz valstspilsētām, lai veicinātu pasākuma ietekmi un mērogu.
3.1.1.28 Rīgas pašvaldībai īstenot “dienu bez auto” vismaz 1 reizi gadā
Priekšlikums.
Tā kā līdz šim iniciatīva ir veikta ne tikai Rīgā, lūgums attiecināt pasākumu uz valstspilsētām, lai veicinātu pasākuma ietekmi un mērogu.
Piedāvātā redakcija
-
23.
Plāna projekts
Priekšlikums
38. lpp
3.1.1.25 Izveidot mobilitātes punktus
Priekšlikums.
Nepieciešams precizēt iezīmētās investīcijas atbilstoši ANM plāna pasākuma Nr. 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" ietvaros paredzētajiem līdzekļiem mobilitātes punktu īstenošanai.
3.1.1.25 Izveidot mobilitātes punktus
Priekšlikums.
Nepieciešams precizēt iezīmētās investīcijas atbilstoši ANM plāna pasākuma Nr. 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" ietvaros paredzētajiem līdzekļiem mobilitātes punktu īstenošanai.
Piedāvātā redakcija
-
24.
Plāna projekts
Priekšlikums
38. lpp
3.1.1.23 | Optimizēt sabiedriskā transporta sistēmu | Par 15% palielināts sabiedriskā transporta pasažieru skaits | SM STP ATD | 2025 | Esošā budžeta ietvaros
Priekšlikums.
Optimizējot sabiedrisko transporta sistēmu, iesakām:
1. Nodrošināt pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu maršrutos, kuros to ekspluatācijas lietderība ir pamatojama ar SEG emisiju un izmaksu samazinājumu.
2. Ņemot vērā, ka dīzeļvilcienu SEG emisijas ir būtiski lielākas nekā autobusiem, izvērtēt dīzeļvilcienu ekspluatācijas lietderību maršrutos, kuros ir neliela pasažieru plūsma (zem 170 pasažieriem reisā).
3. Nodrošināt valsts un Eiropas Savienības līdzekļus elektro transportlīdzekļu iegādēm pašvaldībās, lai būtisku samazinātu SEG emisijas.
3.1.1.23 | Optimizēt sabiedriskā transporta sistēmu | Par 15% palielināts sabiedriskā transporta pasažieru skaits | SM STP ATD | 2025 | Esošā budžeta ietvaros
Priekšlikums.
Optimizējot sabiedrisko transporta sistēmu, iesakām:
1. Nodrošināt pasažieru pārvadāšanu pa dzelzceļu maršrutos, kuros to ekspluatācijas lietderība ir pamatojama ar SEG emisiju un izmaksu samazinājumu.
2. Ņemot vērā, ka dīzeļvilcienu SEG emisijas ir būtiski lielākas nekā autobusiem, izvērtēt dīzeļvilcienu ekspluatācijas lietderību maršrutos, kuros ir neliela pasažieru plūsma (zem 170 pasažieriem reisā).
3. Nodrošināt valsts un Eiropas Savienības līdzekļus elektro transportlīdzekļu iegādēm pašvaldībās, lai būtisku samazinātu SEG emisijas.
Piedāvātā redakcija
-
25.
Plāna projekts
Priekšlikums
37. un 42. lpp
3.1.1.16 | Elektrificēt sabiedrisko transportu un uzlabot sabiedriskā transporta elektroenerģijas infrastruktūru 265 jauni elektroautobusi un to infrastruktūra 100 jauni trolejbusi 24 jauni ZGT 5.depo, 2. trolejbusu parka, 3.tramvaju depo (pielāgošana ZGT) un 1.trolejbusu parka rekonstrukcija | SM VARAM FM pašvaldības | 2027 | 416,5 | 221,4 | PB
Priekšlikums.
Ņemot vērā sarežģīto pašvaldību finanšu situāciju, lūdzam nodrošināt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējumu prasību izpildei un pagarināt izpildes termiņu līdz 2030.gadam.
Papildus PB nepieciešams paredzēt arī citus finanšu avotus, pretējā gadījumā mērķa sasniegšana ir apdraudēta.
Lūdzam 42.lp. papildināt ar informāciju par 3.1.1.16 uzdevumu.
3.1.1.16 | Elektrificēt sabiedrisko transportu un uzlabot sabiedriskā transporta elektroenerģijas infrastruktūru 265 jauni elektroautobusi un to infrastruktūra 100 jauni trolejbusi 24 jauni ZGT 5.depo, 2. trolejbusu parka, 3.tramvaju depo (pielāgošana ZGT) un 1.trolejbusu parka rekonstrukcija | SM VARAM FM pašvaldības | 2027 | 416,5 | 221,4 | PB
Priekšlikums.
Ņemot vērā sarežģīto pašvaldību finanšu situāciju, lūdzam nodrošināt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta finansējumu prasību izpildei un pagarināt izpildes termiņu līdz 2030.gadam.
Papildus PB nepieciešams paredzēt arī citus finanšu avotus, pretējā gadījumā mērķa sasniegšana ir apdraudēta.
Lūdzam 42.lp. papildināt ar informāciju par 3.1.1.16 uzdevumu.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Plāna projekts
Priekšlikums
36. lpp
3.1.1.9 | Veicināt komercpārvadājumu pāreju uz bezemisiju autoparku | 15% no visa taksometra un komercpārvadājumos iesaistīto transportlīdzekļu parka ir bezemisiju transportlīdzekļi. | SM KEM VARAM EM pašvaldības | 2030 | esošā budžeta ietvaros
Priekšlikums.
Lūdzam svītrot atbildīgo institūciju “Pašvaldības”, jo pašvaldības nevar būt atbildīgas par komercpārvadājumiem.
3.1.1.9 | Veicināt komercpārvadājumu pāreju uz bezemisiju autoparku | 15% no visa taksometra un komercpārvadājumos iesaistīto transportlīdzekļu parka ir bezemisiju transportlīdzekļi. | SM KEM VARAM EM pašvaldības | 2030 | esošā budžeta ietvaros
Priekšlikums.
Lūdzam svītrot atbildīgo institūciju “Pašvaldības”, jo pašvaldības nevar būt atbildīgas par komercpārvadājumiem.
Piedāvātā redakcija
-
27.
Plāna projekts
Priekšlikums
35. lpp
3.1.1.4 izstrādāts Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns
Priekšlikums.
Lūgums izteikt redakcijā “izstrādāts Ilgtspējīgas mobilitātes plāns Rīgai un Rīgas funkcionālajai teritorijai”, kā arī pie atbildīgajām iestādēm norādīt Pierīgas pašvaldības un Rīgas plānošanas reģionu, jo ilgtspējīgas mobilitātes plāns atbilstoši ES normatīva ietvaram pilsētmezglā ir jāizstrādā pilsētu funkcionālajām teritorijām.
3.1.1.4 izstrādāts Ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāns
Priekšlikums.
Lūgums izteikt redakcijā “izstrādāts Ilgtspējīgas mobilitātes plāns Rīgai un Rīgas funkcionālajai teritorijai”, kā arī pie atbildīgajām iestādēm norādīt Pierīgas pašvaldības un Rīgas plānošanas reģionu, jo ilgtspējīgas mobilitātes plāns atbilstoši ES normatīva ietvaram pilsētmezglā ir jāizstrādā pilsētu funkcionālajām teritorijām.
Piedāvātā redakcija
-
28.
Plāna projekts
Priekšlikums
30. lpp
2.3. Mērķu izpildes atbildības
- Dekarbonizācija un Atjaunīgā enerģija
Priekšlikums.
Aicinām atsevišķi izdalīt Liepāju un Rīgu, kas iesaistījušās dažādās emisiju samazināšanas iniciatīvās, tai skaitā Eiropas Savienības misijā “Klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030.gadam”
2.3. Mērķu izpildes atbildības
- Dekarbonizācija un Atjaunīgā enerģija
Priekšlikums.
Aicinām atsevišķi izdalīt Liepāju un Rīgu, kas iesaistījušās dažādās emisiju samazināšanas iniciatīvās, tai skaitā Eiropas Savienības misijā “Klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030.gadam”
Piedāvātā redakcija
-
29.
Plāna projekts
Priekšlikums
17. lpp
Tautsaimniecības ilgtspēja. Nodrošināta Latvijas virzība uz klimatneitralitāti, veidojot tautsaimniecības attīstību, kas ir konkurētspējīga un nodrošina IKP pieaugumu, vienlaikus mazinot SEG emisiju apjomu un palielinot CO2 piesaisti, kā arī neradot negatīvu ietekmi uz saistīto politiku mērķu sasniegšanu.
Priekšlikums.
Tautsaimniecības ilgtspēja. Nodrošināta Latvijas virzība uz klimatneitralitāti, veidojot tautsaimniecības attīstību, samazinot fosilo kurināmo importu, kas ir konkurētspējīga un nodrošina IKP pieaugumu, vienlaikus mazinot SEG emisiju apjomu un palielinot CO2 piesaisti, kā arī neradot negatīvu ietekmi uz saistīto politiku mērķu sasniegšanu.
Tautsaimniecības ilgtspēja. Nodrošināta Latvijas virzība uz klimatneitralitāti, veidojot tautsaimniecības attīstību, kas ir konkurētspējīga un nodrošina IKP pieaugumu, vienlaikus mazinot SEG emisiju apjomu un palielinot CO2 piesaisti, kā arī neradot negatīvu ietekmi uz saistīto politiku mērķu sasniegšanu.
Priekšlikums.
Tautsaimniecības ilgtspēja. Nodrošināta Latvijas virzība uz klimatneitralitāti, veidojot tautsaimniecības attīstību, samazinot fosilo kurināmo importu, kas ir konkurētspējīga un nodrošina IKP pieaugumu, vienlaikus mazinot SEG emisiju apjomu un palielinot CO2 piesaisti, kā arī neradot negatīvu ietekmi uz saistīto politiku mērķu sasniegšanu.
Piedāvātā redakcija
-
30.
Plāna projekts
Priekšlikums
15. lpp
Klimata politikas instrumentu ietvaros pieejami šādi finansējuma avoti:
VB – piemēram, EKII, MF, Valsts kases aizdevumi;
PB;
ES finansējums – piemēram, ES fondu 2021-2027.g. plānošanas periods (t.sk. JTF), ANM;
EK finanšu instrumenti (programmas) – piemēram, SKF, LIFE, IF, Apvārsnis Eiropa;
Starptautisko finanšu institūciju finansējums – t.sk., no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas;
Cits finansējums – piemēram, NFI, Latvijas - Šveices sadarbības programma;
Papildus finansējums – piemēram, ilgtspējīga kreditēšana un citi ilgtspējīgi finanšu instrumenti, zaļās un ilgtspējīgās obligācijas; bilateriālie darījumi[1].
[1] Divpusējie darījumi starp ES dalībvalstīm, piemēram, darījumi par gada emisiju sadales vienību tirdzniecību vai AE saistību pārsnieguma (AE statistikas) pārdošanas darījumi
Priekšlikums.
Papildināt:
PB – piemēram Zaļās obligācijas.
Ierosinājums. Noteikt pasākumiem, kas atmaksājās ātrāk par aizņēmuma perioda lielākus aizņēmumu limitus, jo veido pozitīvu bilanci pašvaldību budžetā.
Klimata politikas instrumentu ietvaros pieejami šādi finansējuma avoti:
VB – piemēram, EKII, MF, Valsts kases aizdevumi;
PB;
ES finansējums – piemēram, ES fondu 2021-2027.g. plānošanas periods (t.sk. JTF), ANM;
EK finanšu instrumenti (programmas) – piemēram, SKF, LIFE, IF, Apvārsnis Eiropa;
Starptautisko finanšu institūciju finansējums – t.sk., no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ziemeļu Investīciju bankas;
Cits finansējums – piemēram, NFI, Latvijas - Šveices sadarbības programma;
Papildus finansējums – piemēram, ilgtspējīga kreditēšana un citi ilgtspējīgi finanšu instrumenti, zaļās un ilgtspējīgās obligācijas; bilateriālie darījumi[1].
[1] Divpusējie darījumi starp ES dalībvalstīm, piemēram, darījumi par gada emisiju sadales vienību tirdzniecību vai AE saistību pārsnieguma (AE statistikas) pārdošanas darījumi
Priekšlikums.
Papildināt:
PB – piemēram Zaļās obligācijas.
Ierosinājums. Noteikt pasākumiem, kas atmaksājās ātrāk par aizņēmuma perioda lielākus aizņēmumu limitus, jo veido pozitīvu bilanci pašvaldību budžetā.
Piedāvātā redakcija
-
31.
Plāna projekts
Priekšlikums
13. lpp
Papildināt rīcībpolitiku “Siltumapgāde” ar jaunu sadaļu “Bezemisiju risinājumu attīstība”. Visā Eiropā siltumsūkņu tirgus ļoti strauji attīstās. Siltumsūkņi centralizētajās siltumapgādes sistēmās kļūst par normu. Pie esošās cenas 2024.gada sākumā siltumsūkni ekonomiski pamatoti lietot 2700 h/gadā. Šādos apstākļos siltumsūkņi atmaksājās iekārtās dzīves ciklā, nepalielinot siltumenerģijas tarifu. Līdz ar to nepieciešams Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā attīstīt šo virzienu, kas ir saskaņā ar 11. lapā noteiktajam, ka “Elektroenerģija ir centrāla loma Latvijas tautsaimniecības dekarbonizācijai” un 14. lapā noteiktajam sadaļā “Liels elektrifikācijas potenciāls”.
Papildināt rīcībpolitiku “Siltumapgāde” ar jaunu sadaļu “Bezemisiju risinājumu attīstība”. Visā Eiropā siltumsūkņu tirgus ļoti strauji attīstās. Siltumsūkņi centralizētajās siltumapgādes sistēmās kļūst par normu. Pie esošās cenas 2024.gada sākumā siltumsūkni ekonomiski pamatoti lietot 2700 h/gadā. Šādos apstākļos siltumsūkņi atmaksājās iekārtās dzīves ciklā, nepalielinot siltumenerģijas tarifu. Līdz ar to nepieciešams Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā attīstīt šo virzienu, kas ir saskaņā ar 11. lapā noteiktajam, ka “Elektroenerģija ir centrāla loma Latvijas tautsaimniecības dekarbonizācijai” un 14. lapā noteiktajam sadaļā “Liels elektrifikācijas potenciāls”.
Piedāvātā redakcija
-
32.
Plāna projekts
Priekšlikums
12. lpp
Papildināt rīcībpolitiku “Efektīva Kopīgo Resursu Lietošana” ar rīcībām esošo tīklu stiprināšanā, lai sadales tīkli nav ierobežojums “Aktīvo lietotāju stiprināšana” rīcību ieviešanai.
Papildināt rīcībpolitiku “Efektīva Kopīgo Resursu Lietošana” ar rīcībām esošo tīklu stiprināšanā, lai sadales tīkli nav ierobežojums “Aktīvo lietotāju stiprināšana” rīcību ieviešanai.
Piedāvātā redakcija
-