Atzinums

Saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 13.punktā noteikto Ministru kabinets atbilstoši pedagogu profesijām apstiprina prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai. Labklājības ministrija pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu, lai pedagogiem līdzīgi kā citiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā noteiktajiem subjektiem tiktu nodrošināta regulāra speciālo zināšanu pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un noteiktas skaidras prasības programmas saturam un tās īstenošanai, taču grozījumi paredzami  Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka pedagogu profesionālās kvalifikācijas un profesionālās kompetences pilnveides kārtību, proti, Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (turpmāk - Noteikumi Nr. 569).

Informējam, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākumā „Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācija" ietvaros patlaban izstrādā vienotus un savstarpēji papildinošus profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugus un to īstenošanas metodikas dažādu jomu speciālistu zināšanu pilnveidei bērnu tiesību aizsardzībā.

Savukārt šobrīd izstrādē esošie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu (23-TA-2453) paredz noteikt, ka speciālistu zināšanu pilnveides mācības bērnu tiesību aizsardzības jomā organizējamas tikai atbilstoši pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izstrādāto programmu paraugiem un to metodikām, kā arī speciālistiem sākotnēji apgūstos 40 akadēmisko stundu programmu un ik pēc diviem gadiem regulāri pilnveidojot zināšanas apgūstot vienu 8 akadēmisko stundu moduli.

Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma 3. nodaļas “Turpmākās darbības” 4. rindkopu (72.lpp), kurā paredzēts veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 173 ”Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu” un paredzēt profesionālās kompetences pilnveides kārtību pedagogiem bērnu tiesību aizsardzības jomā tādā kārtībā un apjomā, kāda plānota Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu (23-TA-2453), attiecīgi grozot Noteikumus Nr. 569, par atbildīgo nosakot IZM.
 

-

Labklājības ministrija piedalījās Informatīvā ziņojuma izstrādes procesā, un šī gada martā tika panākta vienošanās par Informatīvā ziņojuma saturu un redakciju. Šobrīd Informatīvā ziņojuma tekstā ir veiktas izmaiņas, kuras iepriekš nav saskaņotas ar Labklājības ministriju.
1.Pie 3.Turpmākās darbības - "Izvērtēt normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību, nosakot, ja nepilngadīgais izglītojamais izglītības iestādē vai tās organizētajos vai atbalstītajos pasākumos apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību un, ja izglītojamā uzvedībā nav uzlabojumu vai vecāki nesadarbojas ar izglītības iestādi, kā arī, ja izglītības iestādes vadītāja rīcībā ir informācija, kuras dēļ nav pieļaujama nepilngadīga izglītojamā atrašanās ar saviem grupas, klases vai kursa biedriem vai arī ar citiem izglītības iestādes izglītojamiem vai pedagogiem, izglītības iestādes vadītājam ir tiesības lemt par cita veida mācību procesa organizēšanu konkrētam izglītojamam, nepieciešamības gadījumā nodrošinot izglītojamam individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādi." ,  vēršam uzmanību, ka šāda sadaļa iepriekš nav tikusi saskaņota un LM 20.oktobrī sniedza atzinumu par izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" iesniedzot vairākus iebildumus. Lūdzam ņemt vērā sniegtos iebildumus un veikt attiecīgi papildinājumu Informatīvajā ziņojumā. Papildus lūdzam sniegt pamatojumu, kādēļ šis varētu būt kā risinājums vardarbīgas uzvedības mazināšanai, kā arī iekļaut ziņojumā sadaļu par šādu grozījumu nepieciešamību.
2. Pie 3.Turpmākās darbības -  “Izvērtēt normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas/novēršanas programmām....” LM iebilst redakcijas maiņai, sākotnējā versija noteica, ka visās izglītības iestādēs šādām programmām ir jābūt ieviestām. Aicinām mainīt redakciju uz “Nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas / novēršanas programmām”. Kā arī nepieciešams pievienot [a[ildinājumu “Nepieciešams ieviest vienu vai dažas pierādījumos balstītas visaptverošas pretvardarbības programmas katrā izglītības iestādē, specifiskas programmas (kur notiktu darbs ar mērķa grupām – izglītojamie, pedagogi, skolas darbinieki un vadība, vecāki), nodrošinot regulārus programmas ieviešanas efektivitātes mērījumus. Programmu īstenošanai jābūt obligātai, lai vardarbības problēmu risinātu vienoti un kompleksi. Turklāt, Izglītības likumā ir jānosaka, ka izglītības iestādes dibinātājam ir jāsniedz atbalsts šīs programmas iedzīvināšanai / īstenošanai, kā arī jāparedz, ka izglītības iestādei ir tiesības pieprasīt iesaisti un saņemt nepieciešamo atbalstu vardarbības novēršanai no pašvaldības, VP vai pašvaldību policijas un citām institūcijām.”
 

-