Atzinums

Ņemot LDDK sniegtos iebildumus, LDDK atbalsta MA kā fiksētu procentuālu atvasinājumu no iepriekšējā perioda vidējās algas valstī, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
1) Bruto minimālā mēneša darba alga ir 40% no vidējās bruto darba samaksas pēdējā gadā pirms lēmuma pieņemšanas gada;
2) Ministru kabinetam tiek paredzēta iespēja ekonomikas recesijas vai – jo īpaši - krīzes gadījumos noteikt zemāku MA procentuālo atvasinājumu no iepriekšējā perioda vidējās algas, nekā vispārīgajā gadījumā;
3) Projektā tiek saglabāti tikai tie kritēriji, kas ir tieši saistīti ar MA noteikšanu.

-

Latvijas Darba devēju konfederācija (Turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Labklājības ministrijas (Turpmāk - LM) sagatavoto noteikumu projektu "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (turpmāk  - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:

LDDK  iebilst pret Projektu kopumā.

Pamatojums
Projekts paredz, ka Labklājības ministrija reizi gadā izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas (MA) apmēru nākamajam gadam, ņemot vērā 13 dažādus kritērijus. Ņemot vērā, ka Projekts neietver katra atsevišķā kritērija “svaru”, nav skaidrs:
 - to sagatavošanas un ietveršanas mērķis;
 - kurš no kritērijiem būs izšķirošais, pieņemot lēmumu par MA.

-

LDDK  iebilst pret Projekta punktu 2.3.1. un pret Projekta punktu 2.3.5.3. LM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta punkts 2.3.1.  paredz kritēriju kopā ietvert aprēķinātos monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus.
Projekta punkts  2.3.5.3. paredz kritēriju kopā ietvert informāciju par iedzīvotāju nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju iepriekšējā gadā.
1) Latvijā ir dažādas mājsaimniecības - vienā gadījumā MA ir pagaidu ienākumi studentam, otrā – iztikas līdzekļu pamatavots vienai personai ar pilnu darbspēju, trešajā - darbspējas vecumā esošai personai ar, piemēram, diviem bērniem, ceturtajā MA ir iespēja gūt papildus ienākumus pensionāram.
2) Monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību nevērtē pēc atalgojuma lieluma, bet pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfertiem.
3) CSP aprēķinātie monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori šobrīd ir balstīti t.s. ESAO modificētajā ekvivalences skalā. Kā uzskatāmi ir parādīts pēc LM pasūtījuma veiktajā pētījumā par mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, ESAO modificētajā ekvivalences skalā nav piemērota monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības patiesai izvērtēšanai Latvijā, jo Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūra būtiski atšķiras no Rietumvalstu mājsaimniecību izdevumu struktūras. Piemēram, saskaņā ar ESAO modificēto ekvivalences skalu Latvijā bērna nabadzības riska slieksnis ir 18% no ienākumu mediānas, kas Latvijā nav bērna nabadzības riska slieksnis, bet bērna atrašanās dziļā nabadzībā. Līdz ar to saskaņā ar ESAO modificēto ekvivalences skalu CSP aprēķinātie monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori var tikt izmantoti EUROSTAT vajadzībām, bet tie nav piemēroti sociālās politikas veidošanai Latvijā.

Ņemot vērā, ka valstij nav iepriekš zināms atalgojuma saņēmēja apgādībā esošo personu skaits, kā arī nav informācijas par to, vai personai papildus konkrētajiem darba ienākumiem nav citu ienākumu (piemēram, pensija u.c.), tad šādiem kritērijiem, nosakot MA, nav nozīmes.
 

-

LDDK  iebilst pret Projekta punktu 2.3.1. un pret Projekta punktu 2.3.5.3. LM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta punkts 2.3.1.  paredz kritēriju kopā ietvert aprēķinātos monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatorus.
Projekta punkts  2.3.5.3. paredz kritēriju kopā ietvert informāciju par iedzīvotāju nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju iepriekšējā gadā.
1) Latvijā ir dažādas mājsaimniecības - vienā gadījumā MA ir pagaidu ienākumi studentam, otrā – iztikas līdzekļu pamatavots vienai personai ar pilnu darbspēju, trešajā - darbspējas vecumā esošai personai ar, piemēram, diviem bērniem, ceturtajā MA ir iespēja gūt papildus ienākumus pensionāram.
2) Monetāro nabadzību un ienākumu nevienlīdzību nevērtē pēc atalgojuma lieluma, bet pēc ienākumiem uz mājsaimniecības locekli pēc nodokļiem un sociālajiem transfertiem.
3) CSP aprēķinātie monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori šobrīd ir balstīti t.s. ESAO modificētajā ekvivalences skalā. Kā uzskatāmi ir parādīts pēc LM pasūtījuma veiktajā pētījumā par mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, ESAO modificētajā ekvivalences skalā nav piemērota monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības patiesai izvērtēšanai Latvijā, jo Latvijas mājsaimniecību izdevumu struktūra būtiski atšķiras no Rietumvalstu mājsaimniecību izdevumu struktūras. Piemēram, saskaņā ar ESAO modificēto ekvivalences skalu Latvijā bērna nabadzības riska slieksnis ir 18% no ienākumu mediānas, kas Latvijā nav bērna nabadzības riska slieksnis, bet bērna atrašanās dziļā nabadzībā. Līdz ar to saskaņā ar ESAO modificēto ekvivalences skalu CSP aprēķinātie monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori var tikt izmantoti EUROSTAT vajadzībām, bet tie nav piemēroti sociālās politikas veidošanai Latvijā.

Ņemot vērā, ka valstij nav iepriekš zināms atalgojuma saņēmēja apgādībā esošo personu skaits, kā arī nav informācijas par to, vai personai papildus konkrētajiem darba ienākumiem nav citu ienākumu (piemēram, pensija u.c.), tad šādiem kritērijiem, nosakot MA, nav nozīmes.

-

LDDK  iebilst pret Projekta punktu 2.5. LM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta punkts 2.5. paredz kritēriju kopā ietvert Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokli iepriekšējā gadā. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis dažādu blakus nosacījumu dēļ (diferencēts neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošām personām, tiešā progresivitāte u.c.), nav proporcionāls atalgojumam, kā arī to, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daudz precīzāk korelē ar atalgojuma līmeni, tad šādam kritērijam, nosakot MA, nav nozīmes.
 

-

LDDK  iebilst pret Projekta punktu 2.6.1. LM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Projekta punkts 2.6.1. paredz kritēriju kopā ietvert Labklājības ministrijas aprēķināto iespējamo minimālo mēneša darba algu 45 % apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni.
MA procentuāla atvasināšana no iepriekšējā perioda vidējās algas valstī, no uzņēmējdarbības prognozējamības skatpunkta ir ievērojami labāks risinājums, nekā politisku lēmumu izraisīti “ad hoc palēcieni”. Vienlaikus, nosakot MA kā fiksētu procentuālu  atvasinājumu no iepriekšējā perioda vidējās algas valstī, ir jāņem vērā šādi apstākļi:
1. Nosakot augstu sliekšņa algas līmeni, jārēķinās ar blakusefektiem, no kuriem būtiskākie ir:
 - pieaug bezdarba risks, īpaši zemas kvalifikācijas un zemas darba intensitātes nodarbinātības sektoros, kā arī reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu;
 - demotivējoša algu izlīdzināšana starp zemas kvalifikācijas, zemas darba intensitātes un zema atbildības līmeņa darbiniekiem un vidējas kvalifikācijas, augstas darba intensitātes un vidēja atbildības līmeņa darbiniekiem;
 - algu skalas saspiešana starp zemas kvalifikācijas, zemas darba intensitātes un zema atbildības līmeņa darbiniekiem un augstas kvalifikācijas, augstas darba intensitātes un augsta atbildības līmeņa darbiniekiem, kā rezultātā pieaug risks, ka samazināsies motivācija darbiniekiem veltīt laiku augstākas kvalifikācijas iegūšanai, uzņemties lielāku atbildību un iesaistīties augstākas intensitātes darbā.

2. Vienlaikus jānorāda, ka netiešās un tiešās progresivitātes ietekmē bruto un neto procentuālā attiecība pie dažādiem atalgojuma līmeņiem ir atšķirīga. Īpaši izteikta ietekme uz bruto un neto attiecības atšķirīgumu ir Latvijā pielietotajam diferencētajam neapliekamajam minimumam, kura ietekmē jau pie vidējā atalgojuma valstī persona zaudē 80% no sev piekritīgā neapliekamā minimuma.
3. Nosakot MA kā fiksētu procentuālu atvasinājumu no iepriekšējā perioda vidējās algas valstī, zūd nepieciešamība ietvert Noteikumos visus pārējos kritērijus, kam varētu būt nozīme tikai tad, ja Ministru kabinetam tiktu saglabāta iespēja ekonomikas recesijas vai krīzes gadījumos atkāpties no fiksētā procentuālā atvasinājuma un noteikt citu lielumu.
4. Ņemot vērā atalgojuma līmeņa sezonālās svārstības, kā arī to, ka MA nenosaka uz ceturksni, bet uz gadu, LDDK ieskatā kritērijam ir jābūt atvasinātam no vidējās bruto darba samaksas par pēdējo gadu pirms lēmuma pieņemšanas gada. Šāda nobīde laikā ir pat mazāka, nekā valsts šobrīd piemēro sociāli daudz jūtīgāku jautājumu risināšanā, tostarp, nosakot minimālo ienākumu sliekšņus sociāli īpaši mazaizsragātām grupām (skat. likuma Par sociālo drošību 202 pantu, Valsts sociālo pabalstu likumu, likumu Par valsts pensijām u.c.).

Ņemot LDDK sniegtos iebildumus, LDDK atbalsta MA kā fiksētu procentuālu atvasinājumu no iepriekšējā perioda vidējās algas valstī, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
1) Bruto minimālā mēneša darba alga ir 40% no vidējās bruto darba samaksas pēdējā gadā pirms lēmuma pieņemšanas gada;
2) Ministru kabinetam tiek paredzēta iespēja ekonomikas recesijas vai – jo īpaši - krīzes gadījumos noteikt zemāku MA procentuālo atvasinājumu no iepriekšējā perioda vidējās algas, nekā vispārīgajā gadījumā;
3) Projektā tiek saglabāti tikai tie kritēriji, kas ir tieši saistīti ar MA noteikšanu.

-