Atzinums

Likumā tiek lietots termins "gaisa kuģis". Lai arī šo noteikumu anotācijā tiek skaidrots, ka termini "gaisa kuģis" un "lidaparāts" tiek izmanoti kā sinonīmi, uz likuma pantu ieteiktu atsaukties ar tajā lietotajiem terminiem. Nav skaidrs, kādēļ tiek izmantots cits termins no likumā minētā. Varētu vairot neskaidrību, ja vienos normatīvajos aktos ir minēts "gaisa kuģis", bet citos "lidaparāts". 

-

Vai ar apakšpunktā 2.3.3. minēto "izņemot šo noteikumu 13. punktā minētos bīstamos izstrādājumus" saprotams, ka noteikumu IV nodaļā minētie lidojumi nav valsts nozīmes lidojumi?

Atsauce 2.3.3.apakšpunktā būtībā nozīmē to pašu, ko atsauce 2.2.2. apakšpunktā. Priekšlikums abos atsaukties vienādi uz 13. punktu vai noteikumos minēto konvenciju. 

 

-

Nav skaidrs kāpēc 5. punktā nav minēta Civilās aviācijas aģentūra, kā pieprasījuma saņēmējs no Ārlietu ministrijas, ņemot vērā, ka 7. punkts norāda uz to, ka tās pienākums ir pārbaudīt iesniegtās informācijas atbilstību gaisa telpas izmantošanas prasībām un ne vēlāk kā divas darba dienas pirms paredzētā lidojuma sniegt Ārlietu ministrijai atzinumu. 

-

Apakšpunkts 2.3.2. skaidro militāro lidojumu un militāro lidojumu ar īpašo bīstamo kravu (kurai nepieciešama izņēmuma atļauja), bet apakšpunkts 2.3.3. apraksta parastās bīstamās kravas. Abi apakšpunkti (2.3.2. un 2.3.3.) ir zem 2.3. Vai ar to saprotams, ka NATO/EU valsts gaisa kuģiem nav jāprasa atļauja ne tikai parastajai bīstamai kravai, bet arī ipašajai bīstamai kravai (kurai nepieciešama izņēmuma atļauja)?

-

1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3. panta "b" punktā minētais gaisa kuģis, kā arī civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts Valsts robežsardzes gaisa kuģis, kas nozīmē, ka militārie gaisa kuģi jau ir iekļauti. Attiecīgi, V nodaļa nav nepieciešama vai arī šajā punktā "valsts lidaparāta operators" jāaizstāj ar “civilā gaisa kuģa operators”. Tas pats attiecas arī uz 15. punktu. 
 

-

Saskaņā ar “Technical Arrangement on cross border movement permission procedures for air movement in Europe” (CBMP TA AIR), dalībnieki izsniedz diplomātiskās atļaujas militārajiem lidojumiem. CBMP TA AIR dalībnieki ir vairums Eiropas Savienības dalībvalstu un Norvēģija. Diplomātisko atļauju izsniegšana ir Ārlietu ministrijas kompetencē esošs jautājums. Lai arī MK noteikumu projekts noteiktu kārtību atļauju izsniegšanu vispārīgi, t.i. arī attiecībā uz trešajām valstīm, paredzams, ka vairums militāro lidojumu ar bīstamajiem izstrādājumiem, būtu no citām CBMP TA AIR dalībvalstīm.

Attiecīgi, neredzam pievienoto vērtību viena un tā paša jautājuma risināšanu sadalīt starp divām iestādēm – Ārlietu ministriju, ja lidojumu veic CBMP TA AIR dalībnieks, bet Aizsardzības ministriju, ja tā būtu šim līgumam trešā valsts. Efektīvāka sistēma būtu centralizēti visas atļaujas izsniegt kā diplomātiskās atļaujas Ārlietu ministrijā.
 

-

Neskatoties uz to, ka Aizsardzības ministrija neatbalsta sadrumstalotu atļauju piešķiršanas sistēmu, nav skaidrs, kādēļ vienai iestādei nepieciešams veidot gan atzinumu, gan pieņemt lēmumu ar atšķirīgiem termiņiem. To šķietami varētu apvienot vienā solī.

-

Vai radioaktīvie materiāli ir starp 13.punktā minētajiem bīstamajiem izstrādājumiem? Ja jā, tad 27.punktā lēmuma pieņemšanas termiņš ir viena darbadiena pirms lidojuma.
 

-

Saites uz mājaslapām var mainīties/nestrādāt. Ierosinājums šo veidlapu pievienot noteikumu pielikumā. 

-