Atzinums

Paldies, ka tika svītrota norma, ka Valsts zemes dienestam jāievēro tikai tie normatīvie akti par kuru spēkā stāšanos kāds būtu Valsts zemes dienestam paziņojis. Tomēr joprojām nav pieņemami, ka likumā  tiek paredzēts, ka normatīvie akti var paredzēt nepieciešamību aktualizēt kadastra datus, bet tie netiks aktualizēti, ja to aktualizācijai papildus ir nepieciešams iegūt datus no kadastra subjekta. Šādos gadījumos normatīvajā aktā, kurš rada nepieciešamību aktualizēt kadastra datus arī jānosaka arī kārtība kādā tie tiks aktualizēti, t.sk. kā kadastra subjekti tos sniedz. Nav pieļaujam situācija, kad normatīvie akti pēc būtības nosaka nepieciešamību aktualizēt kadastra datus, bet tie ilgstoši netiktu aktualizēti. Tāpat nav pieņemami, ka kadastra dati, kurus varētu aktualizēt atbilstoši citas valsts pārvaldes rīcībā esošajiem datiem, varētu netikt aktualizēti.
 

Papildināt likumu ar 57.³ pantu šādā redakcijā:
"57.³ pants. Valsts zemes dienests aktualizē kadastra datus atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, ja tās rada nepieciešamību aktualizēt Kadastra informācijas sistēmas datus vai to struktūru un ja datu aktualizācijai papildus nav nepieciešams iegūt kadastra objektu raksturojošos datus no šā likuma 84. pantā minētajam personām. Kadastra datus aktualizē normatīvajā aktā noteiktajā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, – ne vēlāk kā gada laikā no normatīvā akta spēkā stāšanās.Valsts zemes dienests aktualizē kadastra datus arī gadījumā, ja tos saņem no valsts pārvaldes iestādēm."

Atkārtoti lūdzam svītrot no 66.panta trešās daļas deleģējumu Ministru kabinetam ierobežot likumā noteiktos kadastrālās vērtēšanas principus.  Ministru kabinetam, izdodot noteikumus par kadastrālās vērtēšanas kārtību un masveida vērtēšanas nosacījumiem ir jāievēro likumā noteiktie principi un šo principu piemērošana arī ir paši noteikumi. Nevar paredzēt likumā, ka likumā noteiktie principi tiks īstenoti tikai tādā apmērā, kādā tos ierobežos Ministru kabinets. LPS ieskatā trešajā daļā vispār nav jāveic grozījumi, bet ja vēlas- tad var papildināt, ka MK nosaka ne tikai kadastrālās vērtēšanas kārtību, bet arī kadastrālās vērtēšanas nosacījums.

Lūdzam vai nu negrozīt 66. panta trešo daļu vai arī grozīt LPS jau iepriekš piedāvātajā redakcijā:


papildināt trešo daļu pēc vārda "kārtību" ar vārdiem "un kadastrālās vērtēšanas nosacījumus."

Anotācijā minētais: Kadastrālā vērtēšana ir uz tirgus vērtības noteikšanas principiem balstīta masveida nekustamo īpašumu vērtēšana, tādēļ kadastrālo vērtību bāze ir pamatojama tikai ar objektīviem, pārbaudāmiem datiem – nekustamā īpašuma tirgus informāciju (pirkuma-pārdevuma darījumi, nomas dati un būvizmaksas). " ir pretrunā ar likumprojektā ietverto kadastrālās vērtības definīciju un tik ļoti sašaurina definīcijā noteikto nekustamā īpašuma 'ekonomisko labumu', ka ir pilnīgi pamatoti Latvijas Pašvaldību savienības iepriekš izteiktie iebildumi šajā un sekojošajos pantos, kurus lūdzam ņemt vērā. Tirgus vērtības tiek noteiktas tikai tirgus apritē esošiem objektiem, bet kadastrālās vērtības ir jānosaka visiem Latvijas Republikā esošiem īpašumiem. Tādejādi nevar likumā noteikt, ka kadastrālo bāzes vērtību pamatojumā tiks izmantoti tikai pirkuma-pārdevuma darījumi, nomas dati un būvizmaksas, jo īpašumiem, kas vispār nenonāk tirgū vai ļoti reti nonāk tirgū šādu datu vienkārši nav, tai skaitā nav šādu īpašumu būvizmaksu vai nomas datu, bet tieši šādi īpašumi ne reti ir tādi,  kurus lielākā daļa sabiedrības novērtēs kā ekskluzīvus vai premium īpašumus. Turklāt bieži šādi īpašumi tiek pirkti un pārdoti nevis klasiskā nekustamo īpašumu darījumu ceļā, bet gan mainoties juridiskās personas, uz kuras vārda nekustamais īpašums ir ierakstīts Zemesgrāmatā, īpašniekiem. Tādejādi jēdzienu 'ekonomiskais labums' nevar ierobežot tikai ar klasiskajiem pirkuma-pārdevuma darījumu datiem, nomas datiem un būvizmaksām.

Izteikt 67. pantu šādā redakcijā:
"67. pants. Kadastrālo vērtību bāze ir kadastrālās vērtības aprēķinam nepieciešamo nekustamā īpašuma tirgus situācijas raksturojošo datu kopums nekustamo īpašumu grupām, kas pamatoti ar ekonomisko labumu vai jeb attiecīgā nekustamā īpašuma tirgus segmenta datu analīzes rezultātiem noteiktā laika periodā, vienas vai vairāku administratīvo teritoriju robežās, un tiek fiksēta no teritoriju sociālekonomisko vērtību potenciāla nosacīti viendabīgā teritorijā – vērtību zonā."

Anotācijā minētais: Kadastrālā vērtēšana ir uz tirgus vērtības noteikšanas principiem balstīta masveida nekustamo īpašumu vērtēšana, tādēļ kadastrālo vērtību bāze ir pamatojama tikai ar objektīviem, pārbaudāmiem datiem – nekustamā īpašuma tirgus informāciju (pirkuma-pārdevuma darījumi, nomas dati un būvizmaksas). " ir pretrunā ar likumprojektā ietverto kadastrālās vērtības definīciju un tik ļoti sašaurina definīcijā noteikto nekustamā īpašuma 'ekonomisko labumu', ka ir pilnīgi pamatoti Latvijas Pašvaldību savienības iepriekš izteiktie iebildumi šajā un citos pantos, kurus lūdzam ņemt vērā. Tirgus vērtības tiek noteiktas tikai tirgus apritē esošiem objektiem, bet kadastrālās vērtības ir jānosaka visiem Latvijas Republikā esošiem īpašumiem. Tādejādi nevar likumā noteikt, ka kadastrālo bāzes vērtību pamatojumā tiks izmantoti tikai pirkuma-pārdevuma darījumi, nomas dati un būvizmaksas, jo īpašumiem, kas vispār nenonāk tirgū vai ļoti reti nonāk tirgū šādu datu vienkārši nav, tai skaitā nav šādu īpašumu būvizmaksu vai nomas datu, bet tieši šādi īpašumi ne reti ir tādi,  kurus lielākā daļa sabiedrības novērtēs kā ekskluzīvus vai premium īpašumus. Turklāt bieži šādi īpašumi tiek pirkti un pārdoti nevis klasiskā nekustamo īpašumu darījumu ceļā, bet gan mainoties juridiskās personas, uz kuras vārda nekustamais īpašums ir ierakstīts Zemesgrāmatā, īpašniekiem. Tādejādi jēdzienu 'ekonomiskais labums' nevar ierobežot tikai ar klasiskajiem pirkuma-pārdevuma darījumu datiem, nomas datiem un būvizmaksām.

Izteikt 69. un 70. pantu šādā redakcijā:
"69. pants. (1) Izstrādājot kadastrālās vērtēšanas metodiku, ievēro Latvijas nacionālos un starptautiskos īpašuma vērtēšanas standartus, kā arī starptautisko organizāciju rekomendācijas uz nekustamā īpašuma tirgus bāzes balstītai nekustamo īpašumu masveida vērtēšanai.
(2) Kadastrālo vērtību bāzi izstrādā, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīzes rezultātiem vienas vai vairāku administratīvo teritoriju robežās noteiktajās vērtību zonās, izmantojot uzkrāto nekustamo īpašumu tirgus informāciju attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā par periodu, kas nav īsāks par laiku no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamo īpašumu tirgus darījumu perioda beigu datuma, vai atbilstoši nekustamā īpašuma grupas ekonomiskajam labumam.
(3) Kadastrālo vērtību bāzei nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašumu tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, nepārsniedzot 80 % vidējo nekustamā īpašuma cenu līmeni laika periodā no spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantoto nekustamo īpašumu tirgus darījumu perioda beigu datuma līdz 1. jūlijam attiecīgā gadā, divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. Kā arī nodrošina, ka nekustamajiem īpašumiem vai to grupām par kurām nav tirgus darījumu datu vai tie nav pietiekoši, kadastrālās vērtības pret nekustamā īpašuma vai to grupas ekonomiskajam labumam ir tādā pat proporcijā kā nekustamajiem īpašumiem aktīvos tirgus segmentos.
(4) Valsts zemes dienests kadastrālo vērtību bāzes izstrādes laikā un pēc tās apstiprināšanas Ministru kabinetā publicē atbilstoši izstrādes procesā esošai vai apstiprinātai kadastrālo vērtību bāzei aprēķinātās kadastrālās vērtības, kādas tās varētu būt to spēkā stāšanās brīdī, kā arī publicē šo vērtību tematiskās kartes: zemes, ēku un nekustamo īpašumu, kas sastāv no apbūvētas zemes vienības ar uz tās esošajām ēkām, viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību.
(5) Valsts zemes dienests publicē spēkā esošo kadastrālo vērtību tematiskās kartes: zemes, ēku un nekustamo īpašumu, kas sastāv no apbūvētas zemes vienības ar uz tās esošajām ēkām, viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību.

70.pants. (1) Valsts zemes dienests, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību bāzes izstrādi un aktualizāciju, kā arī, lai informētu sabiedrību par nekustamā īpašuma tirgus izmaiņām, apkopo un analizē nekustamā īpašuma tirgus informāciju, kā arī nekustamā īpašuma grupas ekonomisko labumu. Nekustamā īpašuma tirgus analīžu rezultātus, tai skaitā spēkā esošās kadastrālo vērtību bāzes atbilstības rādītājus vidējam cenu līmeni attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, kā arī rādītājus  atbilstībai nekustamā īpašuma grupas ekonomiskajam labumam publisko ne retāk kā reizi gadā.
(2) Lai uzkrātu, apstrādātu informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem, kā arī nekustamā īpašuma grupas ekonomisko labumu un publiskotu sagatavoto analīžu rezultātus, Kadastra informācijas sistēmā uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi, datus par nekustamo īpašumu grupu ekonomisko labumu un nekustamā īpašuma tirgus analīžu publiskošanai nepieciešamo nodrošinājumu."

Atkārtoti iebilstam, ka spēkā esošā 86.panta otrā daļa ir izslēgta, lūdzam to saglabāt, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju.

Izteikt 86. pantu šādā redakcijā:
"86. pants (1) Valsts zemes dienests tīmekļvietnē, kurā publicējami atvērtie dati, bez maksas nodrošina piekļuvi vispārpieejamiem aktuālajiem datiem par kadastra objektiem (izņemot telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumus). Kadastra informācijas sagatavošana un izsniegšana citos veidos ir maksas pakalpojums, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kad informācijas sniegšana ir bez maksas un tā nesakrīt ar atvērto datu veidā pieejamo informāciju.
(2) Vietējai pašvaldībai tās funkciju veikšanai nepieciešamo kadastra informāciju par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajiem kadastra objektiem Valsts zemes dienests sagatavo un izsniedz standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas
(3) Valsts zemes dienests standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas nodrošina kadastra informācijas pieejamību valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, Saeimai, Valsts kontrolei, prokuratūrai, tiesai un citām iestādēm un valsts amatpersonām, kurām šādas tiesības noteiktas likumā, tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai.
(4) Valsts zemes dienests standartizētā informācijas apjomā un veidā bez maksas izsniedz aktuālos Kadastra informācijas sistēmas datus sertificētām personām to profesionālās darbības ietvaros ģeodēzisko, zemes ierīcības, zemes kadastrālās uzmērīšanas un meža inventarizācijas darbu veikšanai.
(5) Valsts zemes dienests elektroniskā veidā bez maksas identificētai personai nodrošina vispārpieejamo aktuālo Kadastra informācijas sistēmas datu par kadastra objektiem pārlūkošanu, tai skaitā aktuālo kadastra teksta datu par telpu raksturojošo informāciju un telpu grupas labiekārtojumiem."

Atkārtoti iebilstam, ka būvju iekštelpu plānojums varētu ar šiem grozījumiem noteikti kā ierobežotas pieejamības informācija. Tā kā identificētai personai būs pieejami fizisko personu vārdi un personas kodi, tad arī plānojumiem ir jābūt vispārpieejamiem identificētai personai. Turklāt lielākajai daļai daudzdzīvokļu ēku iekštelpu plānojumi ir tik publiski, ka pieejami brīvpiekļuvē internetā. Valsts drošībai svarīgu kadastra datu nepubliskošanu nosaka citi normatīvie akti. Tas fakts, ka joprojām daudzi iekštelpu plānojumi nav digitalizēti un ir pieejami papīra formā nevar būt par pamatojumu šo datu ierobežotai pieejamībai.

Papildināt likumu ar 86.² pantu šādā redakcijā:
"86.² pants. (1) Kadastra informācija ir vispārpieejama, izņemot normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(2) Aktuālie kadastra dati par kadastra objekta īpašnieka, tiesiskā valdītāja, apbūves tiesīgā, lietotāja – fiziskas personas vārdu, uzvārdu, personas kodu ir pieejami jebkurai identificētai personai bez pamatojuma norādīšanas.
(3) Telpu grupas plāns, stāva plāns un inženierbūves plāns, kā arī citi dati un dokumenti, kas satur būves iekštelpu plānojumu grafisko attēlojumu, ir ierobežotas pieejamības vispārpieejama informācija, kas pieejama identificētai personai."

Iebilstam pret normas papildināšanu ar vārdiem "un Valsts zemes dienestam bija pienākums datus reģistrēt vai aktualizēt". Normas par Valsts zemes dienesta pienākumiem ir mainījušās, bet kļūdas kadastra datos ir jālabo vienmēr, nevar paredzēt, ka nelabos datu kļūdu tikai tāpēc, ka kādreiz Valsts zemes dienestam tāda pienākuma nebija.

Izteikt 93. pantu šādā redakcijā:
"93. pants. Ja Valsts zemes dienests konstatējis kadastra datu neatbilstību dokumentiem vai cita veida ziņām, uz kuru pamata kadastra dati reģistrēti vai aktualizēti, vai Valsts zemes dienests nav reģistrējis vai aktualizējis datus atbilstoši saņemtajam dokumentam vai cita veida ziņām, un Valsts zemes dienestam bija pienākums datus reģistrēt vai aktualizēt, tas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā bez maksas izlabo kļūdainos kadastra datus."

Ir nepamatoti likumā ierobežot Administratīvā procesa likuma regulējumu un paredzēt, ka Valsts zemes dienestam pat nav pienākuma izskatīt pieprasījumu labot kļūdu. Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa Kadastra datu ir reģistrēti vai aktualizēti laikā, kad izveidoja Kadastru, kā arī faktu, ka šo datu reģistrēšana un aktualizēšna tolaik ir bijusi visai problemātiska, jo lielākā daļa datu ir reģistrēti no PSRS vai vēl senāku laiku dokumentiem, kuros nav un nevarēja būt tāda datu struktūra un datu satvars, kāsu nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, tad šāda norma, ka Valsts zemes dienestam ar likumu atļauts pat neizskatīt  pieprasījumu labot kļūdu, vērtējama kā anti konstitucionāla.

ja Kadastra datu kļūdu labošanas rezultāts ietekmē vēsturiski noteikto kadastrālo vērtību, tad ir jānosaka arī juridiski pareizā vēsturiskā kadastrālā vērtība gadā, kad kļūda izlabota, kā arī iepriekšējiem tiem taksācijas gadiem, kuros kļūda radusies.

Tā kā kadastrālo vērtību pārrēķini daudzos gadījumos ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu, nav pamatoti pārtraukt šo pārrēķināto kadastrālo vērtību paziņošanu pašvaldībām. Ir nepamatots administratīvais slogs likt pašvaldībām atvērtajos datos monitorēt- vai, kad un kā ir labotas kļūdainās kadastrālās vērtības. Ja ir bijušas kļūdaini noteiktas kadastrālās vērtības, tad pareizās ir jāpaziņo pašvaldibai arī turpmāk.

Papildināt likumu ar 93.¹, 93.² un 93.³ pantu šādā redakcijā:
"93.¹ pants. (1) Valsts zemes dienests bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo tā pieļautu kļūdu, kas radusies, reģistrējot vai aktualizējot kadastra datus vai pieļaujot bezdarbību, ja tā konstatēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un to iespējams izlabot.
(2) Valsts zemes dienests pieprasījumu labot kļūdu izskata, ja tas iesniegts Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos, bet ne ilgāk kā 10 gadu laikā no datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā vai bezdarbības sākuma.

93.² pants. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izlabo kļūdainos kadastra datus, kas reģistrēti vai aktualizēti uz kļūdainu pašvaldības, valsts institūcijas vai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu lietās dokumentu vai cita veida ziņu pamata. Datus izlabo pēc informācijas saņemšanas par dokumenta atcelšanu vai spēkā neesamību vai precizētu ziņu saņemšanas. Ziņu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana līdz gala nolēmuma pieņemšanai nav pamats datu labošanai.

93.³ pants. Valsts zemes dienests kadastra datus izlabo, tos aktualizējot, un pēc kadastra subjekta, pašvaldības vai valsts institūcijas vai citas ieinteresētās personas pieprasījuma kadastra objektam pārrēķina vēsturiskās kadastrālās vērtības. Šā likuma 93., 93.¹ un 93.² pantā minētajos gadījumos vēsturiskās kadastrālās vērtības pārrēķina bez maksas un bez pieprasījuma par gadu, kurā izlabota kļūda, un iepriekšējiem trīs gadiem. Pārrēķinātās vēsturiskās kadastrālās vērtības bez maksas pieejamas tīmekļvietnē, kurā publicējami atvērtie dati, kā arī paziņo pašvaldībai."

Kadastrālo vērtību izmaiņas var radīt visi gadījumi, kad tiek  laboti kadastra dati, nevis tikai 93.un 93.¹ pantos minētajos gadījumos. Tā kā  kadastra dati tiek laboti un labojums juridiski ir spēkā nevis tikai no labojuma brīža, bet gan ar atpakaļejošu spēku (no brīža, kad kļūda radusies) un virknē gadījumu šādi labojumi ietekmē arī vēsturisko kadastrālo vērtību, ne tikai aktuālo, lūdzam papildināt normu, ka pašvaldībām vienmēr paziņo arī vēsturisko kadastrālo vērtību par iepriekšējiem 3 taksācijas gadiem, ja kļūdas labojums ietekmē šīs kadastrālās vērtība.

Izteikt 95. pantu šādā redakcijā:
"95.pants. (1) Ja šā likuma 93. un 93.¹  un 93.². pantā minētajos gadījumos kadastra datu labošanas dēļ mainās kadastra subjekts vai nekustamā īpašuma sastāvs, Valsts zemes dienests par izmaiņām paziņo kadastra subjektam un vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
(2) Par izmaiņām kadastra objekta aktuālajā kadastrālajā vērtībā, kā arī par izmaiņām vēsturiskajās kadastrālajās vērtībās iepriekšējos trīs taksācijas gados šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos Valsts zemes dienests paziņo vietējai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un, ja kadastra objekta aktuālā kadastrālā vērtība mainās vairāk kā 500 euro apmērā, arī kadastra subjektam."

lūdzam precizēt 53.punktu, lai būtu saprotama tā jēga. Kā arī lūdzam precizēt 54.punktu, jo ja būves nav dabā un to apliecina Valsts zemes dienestam iesniegts dokuments, tad būve ir jādzēš no kadastra un no Zemesgrāmatas visos gadījumos, jo tās vairs nav. Nav pieļaujama situācija, kad būves nav, kadastrā tā ir dzēsta, bet Zemesgrāmatu ierakstos, kuriem ir publiskā ticamība, būtu informācija, ka šī pati būve eksistē. Zemesgrāmatā var nedzēst nodalījumu, bet nodalījumā visos gadījumos ir jādzēš objekts, kurš neeksistē, ja kadastrā tas ir dzēsts.

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 54. punktu šādā redakcijā:
"48. Šā likuma 66. panta pirmo daļu, otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktu un 67. pantu (redakcijā, kas stājas spēkā ar grozījumiem šajā likumā, nosakot kadastrālās vērtēšanas mērķus un principus atbilstoši šo pārejas noteikumu 47. panta 2. punktam) piemēro, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam.

49. Šā likuma 66. panta otrās daļas 6. punkta (redakcijā, kas stājas spēkā ar grozījumiem šajā likumā, nosakot kadastrālās vērtēšanas mērķus un principus atbilstoši šo pārejas noteikumu 47. panta 2. punktam) piemērošanu kadastrālajā vērtēšanā uzsāk ar to kadastrālo vērtību bāzes 2029.–2032.gadam izstrādes ciklu, kas sākās ar 2025. gadu.

50. Šā likuma 69. panta trešo daļu (redakcijā, kas stājas spēkā ar grozījumiem šajā likumā, nosakot kadastrālās vērtēšanas mērķus un principus atbilstoši šo pārejas noteikumu 47. panta 2. punktam) piemēro, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2029.–2032. gadam. Kadastrālo vērtību bāzes 2025.–2028. gadam izstrādē nodrošina līdzīgu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību proporcionālo atbilstību salīdzināmu nekustamā īpašumu tirgus darījumu attiecīgajā nekustamā īpašuma tirgus segmentā, pamatojoties uz informāciju par nekustamo īpašumu tirgu par laika periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam, nepārsniedzot 80 % vidējo nekustamā īpašuma cenu līmeni šajā laika periodā.

51. Būves, kas Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrētas līdz grozījumu izdarīšanai šā likuma 16. panta 2. punktā, paliek reģistrētas un tiek dzēstas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam par būves dzēšanu.

52. Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. janvārim izdod grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", paredzot kārtību, kādā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanā un tā platības aprēķināšanā izmanto Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus, un Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", svītrojot regulējumu par apgrūtinājumu plānu sagatavošanu. Grozījumus par šā likuma 22. panta 4. punkta izslēgšanu un grozījumus šā likuma 26. panta pirmajā daļā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā, kas paredz, ka par nekustamā īpašuma objektu Kadastra informācijas sistēmā reģistrē un uztur ziņas par nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā iekļautajiem datiem par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām, piemēro ar 2025. gada 1. janvāri.

53. Valsts zemes dienests, aprēķinot prognozētās kadastrālās vērtības 2025. gadam, ņem vērā Valsts zemes dienesta noteiktos nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus un to aprēķinātās platības atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datiem, ievērojot šo pārejas noteikumu 52. punktā minētos Ministru kabineta apstiprinātos grozījumus 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" par kārtību, kādā nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma noteikšanā un tā platības aprēķināšanā izmanto Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datus no 2025.gada 1.janvāra.

54. Īpašnieka (kopīpašuma gadījumā visu kopīpašnieku) iesniegums par tam piederošas būves dzēšanu Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās institūcijas izdotu dokumentu, kas apliecina būves neesību, ja būve nav vienīgais zemesgrāmatā ierakstītais nekustamā īpašuma objekts un minētais dokuments izdots līdz 2020. gada 31. martam, vienlaikus ir uzskatāms par nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai. Valsts zemes dienests iesniegumu elektroniski nosūta attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai."