Projekta ID
23-TA-2117Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija"
Atzinums iesniegts
14.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) atzinīgi novērtē izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu", ar mērķi uzlabot un pilnveidot esošo sistēmu.
DAIF Latvija piekrīt, ka saskaņā ar ziņojumā pausto krīzes vadības centra apmācību un mācību ciklā būtu nepieciešams iekļaut arī nevalstiskā sektora pārstāvjus, kuru pamata darbība skar krīzes vadības aspektus Taču ļoti būtisks jautājums ir plānotā reālā sadarbība ar Latvijas drošības un aizsardzības industrijām, lai varētu stiprināt krīzes vadību. Šāda sadarbība ir kritiski svarīga drošu piegāžu ķēžu principa nodrošināšanai.
Sadarbība ar industrijām ir svarīga izveidojamā Krīzes vadības centrā gan ikdienas režīmā (saskaņā ar ziņojumā iekļauto, ka Krīzes vadības centrs (resursu apzināšanas un plānošanas jomā) apstrādā no ministrijām un to padotības iestādēm saņemtos materiālus un resursu sarakstus), gan civilās krīzes režīmā (saskaņā ar ziņojumā iekļauto, ka Krīzes vadības centrs (resursu apzināšanas un plānošanas jomā) sniedz informāciju civilās krīzes pārvarēšanā iesaistītajām institūcijām par pieejamiem resursiem un koordinē to izdali). Attiecīgi, ir jau sākotnēji jāparedz konkrēti sadarbības mehānismi ar industriju, lai nepieciešamības gadījumā varētu tikt nodrošināti papildus nepieciešamie resursi gan ikdienas, gan krīzes režīma apstākļos. Un, lai nodrošinātu visaptverošu sadarbību, tā būtu īstenojama ar industriju pārstāvošajam nevalstiskajām organizācijām.
Krīzes vadības centra darbības SVID analīzē ziņojumā kā vājās puses ir identificēts neeksistējošais materiāli tehniskais nodrošinājums, telpu un infrastruktūras nodrošinājums. DAIF Latvija rosina šo problēmu risināt ne tikai attiecībā uz publiskā sektora īpašumā esošo nodrošinājumu, bet arī tieši veidojot sadarbības ar privāto sektoru - gan ikdienas, gan civilās krīzes režīma apstākļiem, nodrošinot publiskā resursa rīcībā nepieciešamos resursus. Nepieciešamību pēc šīs sadarbības arī nosaka identificētais drauds "Finansējuma nepietiekamība izveidotās sistēmas uzturēšanai un attīstībai", kuru var mazināt veidojot sadarbības ar privāto sektoru un efektīvi investēt pieejamos līdzekļus.
Kā iespējas SVID analīzē ir minētas "Pieaugošs jauno tehnoloģiju klāsts ar iespēju digitalizēt krīzes vadības un katastrofu pārvaldības procesus", kā arī "Iniciatīvas krīzes vadības un katastrofu pārvaldības veicināšanai un tālākai attīstībai" - DAIF Latvija norāda, ka šīs ir tās iespējas, kuras ir jāizmanto tieši sadarbībā ar drošības un aizsardzības industrijām, līdz ar to ir jāparedz arī ziņojumā iespējamie konkrētie sadarbības veidi.
DAIF Latvija min, ka Ministru Kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumā Nr. 93 „Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” tika iekļauts, ka Latvijai ir aktuāli koncentrēties uz lokalizāciju drošības un aizsardzības jomā, kas veicinātu ne tikai iekļaušanos augsta pievienotās vērības tīklos, bet arī drošās piegādes ķēdēs. Tāpat šajā dokumentā tiek minēts, ka Covid-19 izraisītā krīze ir skaidri pierādījusi nepieciešamību pēc piegādes drošības risinājumiem, kas garantētu kritiski svarīgu materiāltehnisko līdzekļu un preču (tostarp pārtikas) pieejamību un nodrošinājumu līdzīgu krīžu laikā. Drošās piegādes ķēdes būtu jāveido ciešā valsts sektora un privātā sektora sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, tādējādi būtiski palielinot valsts spējas pārvarēt dažādas iespējamās krīze.
Priekšlikumi:
1. Precizēt informatīvā ziņojuma projektu, paredzot, ka "Ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pašvaldības, zinātniskās institūcijas un nevalstiskās organizācijas ir jāiesaista Krīzes vadības centra apakšgrupu darbā" (nevis tās "var tikt" iesaistītas).
2. Precizēt informatīvā ziņojuma projektu, identificējot konkrētus iespējamos sadarbības mehānismus ar drošības un aizsardzības industrijām, nepieciešamo resursu nodrošināšanai krīzes vadībā gan reģionālā, gan nacionālā līmenī.
DAIF Latvija piekrīt, ka saskaņā ar ziņojumā pausto krīzes vadības centra apmācību un mācību ciklā būtu nepieciešams iekļaut arī nevalstiskā sektora pārstāvjus, kuru pamata darbība skar krīzes vadības aspektus Taču ļoti būtisks jautājums ir plānotā reālā sadarbība ar Latvijas drošības un aizsardzības industrijām, lai varētu stiprināt krīzes vadību. Šāda sadarbība ir kritiski svarīga drošu piegāžu ķēžu principa nodrošināšanai.
Sadarbība ar industrijām ir svarīga izveidojamā Krīzes vadības centrā gan ikdienas režīmā (saskaņā ar ziņojumā iekļauto, ka Krīzes vadības centrs (resursu apzināšanas un plānošanas jomā) apstrādā no ministrijām un to padotības iestādēm saņemtos materiālus un resursu sarakstus), gan civilās krīzes režīmā (saskaņā ar ziņojumā iekļauto, ka Krīzes vadības centrs (resursu apzināšanas un plānošanas jomā) sniedz informāciju civilās krīzes pārvarēšanā iesaistītajām institūcijām par pieejamiem resursiem un koordinē to izdali). Attiecīgi, ir jau sākotnēji jāparedz konkrēti sadarbības mehānismi ar industriju, lai nepieciešamības gadījumā varētu tikt nodrošināti papildus nepieciešamie resursi gan ikdienas, gan krīzes režīma apstākļos. Un, lai nodrošinātu visaptverošu sadarbību, tā būtu īstenojama ar industriju pārstāvošajam nevalstiskajām organizācijām.
Krīzes vadības centra darbības SVID analīzē ziņojumā kā vājās puses ir identificēts neeksistējošais materiāli tehniskais nodrošinājums, telpu un infrastruktūras nodrošinājums. DAIF Latvija rosina šo problēmu risināt ne tikai attiecībā uz publiskā sektora īpašumā esošo nodrošinājumu, bet arī tieši veidojot sadarbības ar privāto sektoru - gan ikdienas, gan civilās krīzes režīma apstākļiem, nodrošinot publiskā resursa rīcībā nepieciešamos resursus. Nepieciešamību pēc šīs sadarbības arī nosaka identificētais drauds "Finansējuma nepietiekamība izveidotās sistēmas uzturēšanai un attīstībai", kuru var mazināt veidojot sadarbības ar privāto sektoru un efektīvi investēt pieejamos līdzekļus.
Kā iespējas SVID analīzē ir minētas "Pieaugošs jauno tehnoloģiju klāsts ar iespēju digitalizēt krīzes vadības un katastrofu pārvaldības procesus", kā arī "Iniciatīvas krīzes vadības un katastrofu pārvaldības veicināšanai un tālākai attīstībai" - DAIF Latvija norāda, ka šīs ir tās iespējas, kuras ir jāizmanto tieši sadarbībā ar drošības un aizsardzības industrijām, līdz ar to ir jāparedz arī ziņojumā iespējamie konkrētie sadarbības veidi.
DAIF Latvija min, ka Ministru Kabineta 2021.gada 16.februāra rīkojumā Nr. 93 „Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” tika iekļauts, ka Latvijai ir aktuāli koncentrēties uz lokalizāciju drošības un aizsardzības jomā, kas veicinātu ne tikai iekļaušanos augsta pievienotās vērības tīklos, bet arī drošās piegādes ķēdēs. Tāpat šajā dokumentā tiek minēts, ka Covid-19 izraisītā krīze ir skaidri pierādījusi nepieciešamību pēc piegādes drošības risinājumiem, kas garantētu kritiski svarīgu materiāltehnisko līdzekļu un preču (tostarp pārtikas) pieejamību un nodrošinājumu līdzīgu krīžu laikā. Drošās piegādes ķēdes būtu jāveido ciešā valsts sektora un privātā sektora sadarbībā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros, tādējādi būtiski palielinot valsts spējas pārvarēt dažādas iespējamās krīze.
Priekšlikumi:
1. Precizēt informatīvā ziņojuma projektu, paredzot, ka "Ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pašvaldības, zinātniskās institūcijas un nevalstiskās organizācijas ir jāiesaista Krīzes vadības centra apakšgrupu darbā" (nevis tās "var tikt" iesaistītas).
2. Precizēt informatīvā ziņojuma projektu, identificējot konkrētus iespējamos sadarbības mehānismus ar drošības un aizsardzības industrijām, nepieciešamo resursu nodrošināšanai krīzes vadībā gan reģionālā, gan nacionālā līmenī.
Piedāvātā redakcija
-