Atzinums

Izziņā norādīts, ka Mēslošanas līdzekļu aprites likums attiecas uz mēslošanas līdzekļu apriti kopumā, ietverot tajā mēslošanas līdzekļus un substrātus, kas nav ES (EK)  mēslošanas līdzekļi un kuriem prasības apritei ir noteiktas gan Mēslošanas līdzekļu aprites likumā, gan pakārtotajos Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 "Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi", kā arī EK (ES) mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi un  paziņotos  mēslošanas līdzekļus  un substrātus  saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes  2019. gada 19. marta Regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu.  Līdz ar to  Mēslošanas līdzekļu aprites likumā noteiktajiem terminiem ir jāaptver visas  trīs  iepriekš uzskaitītās mēslošanas līdzekļu grupas. Saistībā ar minēto piekrītam, ka likumprojekta (Mēslošanas līdzekļu aprites likuma) tvērums ir kopumā plašāks, tomēr, ciktāl ar likumprojektu paredzēta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija regulas (ES) 2019/1009 ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (turpmāk – regula 2019/1009) prasību ieviešana, nav pieļaujams, ka ar likumprojektu, piemēram, tiek sašaurināta minētās regulas darbības joma. Tomēr ne visos gadījumos par to no likumprojekta un tā anotācijas ir gūstama pārliecība. Piemēram, likumprojektā tiek skaidrots termins "ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi", tomēr vienlaikus tiek skaidrots arī termins "mēslošanas līdzeklis", attiecīgi nav gūstama pārliecība, ka termina "mēslošanas līdzeklis" skaidrojums nesašaurina termina  "ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi" saturu un tvērumu. Proti, regulā Nr. 2019/1009, salīdzinot ar likumprojektu, termina "mēslošanas līdzeklis" skaidrojums pirmšķietami ir plašāks, jo cita starpā aptver jebkuru materiālu, nevis tikai vielu vai dzīvus mikroorganismus saturošu mikrobioloģisku preparātu. Attiecīgi šādā situācijā arī terminam "mēslošanas līdzeklis" būtu jāatbilst vismaz regulā Nr. 2019/1009 skaidrotā attiecīgā termina tvērumam, jo pretējā gadījumā ir apdraudēta minētās regulas prasību korekta ieviešana. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt likumprojektu, piemēram, likumprojektā paredzētā termina "ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi" skaidrojumā norādot, uz mēslošanas līdzekli regulas Nr. 2019/1009 2. panta 1. punkta izpratnē vai lūdzam nepieciešamības gadījumā definēt terminu "mēslošanas līdzekļi" identiski regulā noteiktajam. Alternatīvi lūdzam atbilstoši skaidrot termina "mēslošanas līdzeklis" izpratni likumprojektā un regulas Nr. 2019/1009 ietvaros likumprojekta anotācijā.
Kā arī lūdzam nodrošināt, ka arī citos gadījumos likumprojektā lietotie termini atbilst vismaz regulā 2019/1009 skaidrotajiem un lietotajiem. Piemēram, minētajā regulā norādīts uz mēslošanas līdzekļu darīšanu pieejamu tirgū (kas ir konkrēts regulā skaidrots termins), nevis tirgošanu (sk. termina "darbību veicējs" skaidrojumu).

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 4. pantā ietvertā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4. panta 2.¹, 2.², 2.³ daļa neparedz vienīgi paziņošanas pienākumu Eiropas Komisijai, lūdzam atbilstoši salāgot likumprojekta 3. pantu ar Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4. panta 2.¹, 2.², 2.³ daļu (likumprojekta redakcijā).

-

Ar likumprojektu paredzēts ieviest regulas Nr. 2019/1009 37., 38., 40. un 41. pantā ietvertās prasības, tomēr vēršam uzmanību, ka šobrīd:
pirmkārt, Valsts augu aizsardzības dienesta pienākumu apjoms likumprojekta 4. pantā izteiktajā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4. panta otrajā daļā atšķiras no minētās regulas 37. panta, kas paredz, ka ES mēslošanas līdzekļiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 16.–29. pantu, turklāt no likumprojekta anotācijas neizriet, ka (tai skaitā - kādā apmērā) minētās regulas vienība tiek ieviesta ar likumprojektu. Attiecīgi lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot, kā tiek ieviestas regulas 37. panta prasības, nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu;
otrkārt, regulas Nr. 2019/1009 38. pants paredz ne tikai dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes rīcību konstatējot pārkāpumu, bet arī rīcību, ja ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi (iespējams, attiecīgo normu paredzēts ieviest ar likumprojekta 4. pantā izteikto Mēslošanas līdzekļu aprites likuma otro daļu). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu;
treškārt, likumprojekta 4. pantā izteiktajā Mēslošanas līdzekļu aprites likuma otrajā daļā tiek skaidroti regulas Nr. 2019/1009 piemērošanas apstākļi, savukārt minētās daļas prim vienībās attiecīgie piemērošanas apstākļi tiek dublēti. Savukārt likumprojekta 4. pantā ietvertais regulējums daļēji dublē arī Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 9. panta pirmās daļas 7. punktu (likumprojekta redakcijā). Ievērojot minēto, lai izvairītos no dublēšanās, lūdzam izvērtēt un, piemēram, likumprojekta 4. pantu izslēgt, bet likumprojekta 4. pantā paredzētās Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas iestrādāt Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 9. panta pirmās daļas 7. punktā (nepieciešamības gadījumā arī 8. punktā), norādot (nepieciešamības gadījumā - piemērveidā), kādas regulā Nr. 2019/1009 ietvertās funkcijas Valsts augu aizsardzības dienests izpilda.

 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt likumprojektu, skaidrojot, kas ir substrāts ar CE zīmi vai atbilstoši precizējot likumprojekta 5. pantā izteikto Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkta,  jo no likumprojekta neizriet, kas ir substrāts ar CE zīmi. Norādām, ka arī šobrīd Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta pirmās daļas 2. punkts neparedz līdzīgu terminu (t.i., substrātu ar EK marķējumu).

-

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā to, ka praksē ir uzņēmumi, kuri ļaunprātīgi izmanto likuma 11. panta otrajā daļā minēto atkāpi, līdz ar to šī atkāpe no likumprojekta ir izslēdzama. Vēršam uzmanību, ka:
pirmkārt, no Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 11. panta nosaukuma izriet, ka šajā pantā tiek regulēta arī reģistrācijas apliecības atjaunošana;
otrkārt, no likumprojekta anotācijas nav gūstama pārliecība, vai risinājums izslēgt no Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 11. panta otro daļu ir korekts iepretim problemātikai, kas izriet no likumprojekta anotācijas, kā arī ir apšaubāma šāda regulējuma atbilstība samērīguma principam. Proti, nav skaidrs, kādēļ situācijā, ja atsevišķi uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto reģistrācijas apliecības atjaunošanas nosacījumu, tiek paredzēts attiecīgu atjaunošanu nepieļaut vispār, bet ne vēršanās pret konkrētajiem ļaunprātīgajiem uzņēmējiem, piemēram, paredzot nosacījumu par atkārtotas atjaunošanas nosacījumiem u.tml., turklāt atjaunošanas aizliegums varētu neatbilst arī samērīguma principam.
Attiecīgi lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt likumprojekta 9. pantu un sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam salāgot likumprojektu un tā anotāciju attiecībā uz likumprojekta spēkā stāšanās laiku.

-

Lūdzam likumprojektā lietot korektu terminoloģiju un norādīt uz preču zīmi, nevis prečzīmi termina "ražotājs" skaidrojumā.

-

Aicinām saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3. apakšpunktu likumprojekta 4. pantā ietvertās Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 4. panta otrās daļas prim vienības rakstīt vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes.

-