Atzinums

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 5. punkts dublē noteikuma projekta 33.7. apakšpunktu. Lūgums punktu izteikt jaunā redakcijā, lai izvairītos no normu dublēšanās.

Institūcija izstrādā institūcijas amatu sarakstu darbam ar konfidenciālu un augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, kurā norāda, ar kādas slepenības pakāpes klasificēto informāciju darbu veiks amatā esošā persona. Amatu saraksta pozīciju pamato ar konkrētiem pienākumiem, kas paredz nepieciešamību saņemt speciālo atļauju vai sertifikātu. Kompetentajai valsts drošības iestādei ir tiesības pieprasīt pamatojumu amatu sarakstā iekļautā amata saistībai ar konfidenciālas vai augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju.

Noteikumu projekta 16.punkts dublē noteikumu projekta 38.6. apakšpunktu " pieteikumus aptaujas lapā persona iesniedz ar institūcijas starpniecību vai nepastarpināti kompetentai valsts drošības iestādei. Ja persona izmaiņu pieteikumus iesniedz nepastarpināti kompetentai valsts drošības iestādei, tad par šo faktu informē institūciju.”

Lūgums svītrot Noteikumu projekta 16.punktu.
 

-

Likuma "Par valsts noslēpumu" 3.panta pirmā daļa nosaka, ka "Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā un informācijā dienesta vajadzībām", atbilstoši no likuma izriet, ka informācija dienesta vajadzībām ir klasificēta informācija.  Noteikumu projekta 4. punkts nosaka "Personai nav nepieciešama speciālā atļauja un sertifikāts darbam, kas saistīts ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas izmantošanu vai tās aizsardzību, savukārt noteikumu projekta 21.punkts nosaka "Ja personas, kurai nav speciālās atļaujas un sertifikāta, rīcībā nokļuvusi klasificētā informācija, tās pienākums ir neizpaust klasificēto informāciju. Institūcija, kurai šis fakts kļuvis zināms, par to informē kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālo drošības iestādi.". Šobrīd starp noteikuma projekta 4. un 21. punktu rodas pretruna. No normas tvēruma var saprast, ka tā attiecas uz konfidenciālu un augstākas pakāpes slepenības pakāpi (6.pielikumā minētie krimināllikuma panti ir attiecināmi uz konkrētām slepenības pakāpēm), tādēļ lūgums precizēt 21. punktu un izteikt to jaunā redakcijā. 
 

Ja personas, kurai nav speciālās atļaujas un sertifikāta, rīcībā nokļuvusi konfidenciāla vai augstākas slepenības pakāpes klasificēta informācija, tās pienākums ir neizpaust klasificēto informāciju. Institūcija, kurai šis fakts kļuvis zināms, par to informē kompetento valsts drošības iestādi vai Nacionālo drošības iestādi, ja iesaistīta NATO, ES vai ārvalstu klasificētā informācija, kura rakstveidā brīdina minēto personu par pienākumu to neizpaust, kā arī saņem no personas saistību rakstu (6. pielikums) par klasificētās informācijas neizpaušanu.

Noteikumu 33.7. apakšpunkts  un Noteikumu projekta 5. punkts nosaka kārtību par viena un tā paša saraksta apstiprināšanu, turklāt abos punktos tā definīcija atšķiras. Lai abas normas nedublētos, kā arī būtu saprotams, ka Noteikumu projektā abas normas ir attiecināmas uz vienu un to pašu sarakstu. Lūgums 33.7. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā.

apstiprina šo noteikumu 5. punktā minēto institūcijas amatu sarakstu par personām, kurām nepieciešama piekļuve konfidenciālai un augstākas slepenības pakāpes klasificētajai informācijai;

Lūdz papildināt noteikumu projektu ar 38.7. apakšpunktu, kurā tiek noteikts, ka ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad personai attiecīgās ziņas kļuvušas zināmas, iesniegt slepenības režīma nodrošinātājam vai kompetentajai valsts drošības iestādei informāciju par izmaiņām aptaujas lapas (2. pielikums)  1., 5., 6.2., 14.1., 16., 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 26., 27. un 29. punktos. Šī brīža redakcijā abi apakšpunkti ir ietverti vienā apakšpunktā., turklāt apzīmējot abus apakšpunktus kā 38.6. apakšpunktu.

-

No normas konteksta izriet, ka persona patstāvīgi var apstrādāt dienesta vajadzībām klasificēto informāciju, izmantojot akreditētu informācijas sistēmu, tādēļ lūgums precizēt vārdu pastāvīgi, kurš ir ar citu nozīmi, kas nozīmē, ka persona visu laiku var apstrādāt dienesta vajadzībām klasificēto informāciju. iesakām apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā.
 

dienesta vajadzībām klasificēto informāciju patstāvīgi var apstrādāt, izmantojot akreditētu informācijas sistēmu;

Lūdzu precizēt 129.4.1. apakšpunktā kādas slepenības pakāpes klasificēto informāciju komersantam, kas sniedz pasta pakalpojumus ir atļauts transportēt.

-

No 178.punkta redakcijas izriet, ka atbildi jāsniedz no informācijas pieprasījuma iesniegšanas brīža, ņemot vērā, ka šādu datumu/laiku varētu būt sarežģīti identificēt, piemēram vēstules iesniegšanas brīža pasta nodaļā?, e-pasts, kas nonāk novēloti, jo nedarbojas institūcijas e-pasts u.t.t., rosinām izteikt punktu citā redakcijā, nosakot, ka institūcija atbildi sniedz, kopš pieprasījuma saņemšanas dienas. 

Institūcija atbildi uz šo noteikumu 177. punktā minēto informācijas pieprasījumu sniedz 30 dienu laikā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja pieprasītās informācijas apkopošanai un deklasificēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks par 30 dienām, par to informē informācijas pieprasītāju, norādot iemeslu.

Šobrīd no Noteikuma projekta 4. punkta izriet, ka persona rakstveidā apliecina, ka ir iepazinusies ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas aizsardzības kārtību un noteikto atbildību par tās pārkāpšanu, kā arī apņemas ievērot minēto kārtību, tādējādi atbildību uzliekot darbiniekam. Darbinieks stājoties darbā var arī nezināt, ka viņam ir rakstveidā jāapliecina ka ir iepazinies ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas aizsardzības kārtību un noteikto atbildību par tās pārkāpšanu. Likuma "Par valsts noslēpumu" 7.panta ceturtā daļa nosaka, ka  "Par slepenības režīma ievērošanas un valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanu valsts institūcijās ir atbildīgi šo institūciju vai to attiecīgo struktūrvienību vadītāji savas kompetences ietvaros." Noteikumu projekta 7. punkts nosaka, ka "lai persona saņemtu speciālo atļauju vai sertifikātu, institūcija nodrošina, ka persona iepazīstas ar normatīvajiem aktiem par klasificētās informācijas aizsardzību." Lai ievērotu konsekvenci noteikumu projektā uz visām slepenības pakāpēm, kā arī lai nākotnē izvairītos no situācijām, ka atbildība par apliecinājuma iesniegšanu un iepazīšanos ar dokumentiem tiek uzlikta tikai uz darbinieku/amatpersonu, izsakām priekšlikums noteikt, ka institūcijas vadītājs/vai  attiecīgo struktūrvienību vadītāji, respektīvi iestāde ir atbildīgi/nodrošina, lai darbinieks iepazītos ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas aizsardzības kārtību un noteikto atbildību par tās pārkāpšanu, kā arī apņemtos ievērot minēto kārtību, parakstot 1.pielikuma veidlapu.
 

Personai nav nepieciešama speciālā atļauja un sertifikāts darbam, kas saistīts ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas izmantošanu vai tās aizsardzību. Institūcija nodrošina, ka persona, kurai nav izsniegta speciālā atļauja, uzsākot pildīt amata vai dienesta pienākumus, institūcijas vadītājam rakstveidā apliecina, ka ir iepazinusies ar dienesta vajadzībām klasificētās informācijas aizsardzības kārtību un noteikto atbildību par tās pārkāpšanu, kā arī apņemas ievērot minēto kārtību (1. pielikums).

38. punkts nosaka pienākumus amatpersonām/darbiniekiem, kuras veic darbu ar klasificēto informāciju, tomēr lielākā daļa šā punkta apakšpunktos minēto pienākumu ir attiecināmi tikai uz personām, kuras strādā ar konfidenciālu un augstākas pakāpes klasificētu informāciju. Tādēļ ierosinām izvērtēt, vai 38.punkts nav attiecinām tikai uz personām, kuras strādā ar konfidenciālu un augstākas pakāpes klasificētu informāciju, izsakot to jaunā redakcijā.

Darbiniekam vai amatpersonai, kura veic darbu ar konfidenciālu vai augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju, ir šādi pienākumi:

Šobrīd no normas izriet, ka visiem darbiniekiem ir paredzētas apmācības par drošības noteikumiem klasificētās informācijas aizsardzības jomā, ņemot vērā, ka iepriekš šādas mācības personām, kuras strādā ar DV dokumentiem nebija nepieciešamas, lūgums anotācijā skaidrot un pamatot šādu mācību nepieciešamību. Ņemot vērā, ka darbs/drošības pasākumi  ar konfidenciālu vai augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju ir atšķirīgs, lūgums izvērtēt, vai šajā kategorijā iekļaut arī personas, kuras strādā tikai ar DV klasificētu informāciju. Iesakām noteikt mācību rīkošanu tikai personām, kuras strādā ar konfidenciālu vai augstākas slepenības pakāpes klasificēto informāciju.   

Institūcija nodrošina, ka institūcijas darbinieki vai amatpersonas, kuras strādā  ar konfidenciālas un augstākas slepenības pakāpes klasificētu informāciju ne retāk kā reizi gadā tiek informētas par drošības noteikumiem klasificētās informācijas aizsardzības jomā, atbildību par drošības noteikumu neievērošanu, informācijas nesankcionētu izpaušanu vai nozaudēšanu. Pēc nepieciešamības, sadarbībā ar kompetento valsts drošības iestādi, institūcijas vadītājs organizē instruktāžas par iespējamiem izlūkošanas un pretizlūkošanas apdraudējumiem. Darbinieks vai amatpersona ar parakstu apliecina, ka ir informēts par instruktāžā minēto atbildību un pienākumiem.

Šobrīd nav skaidrs, kā varēs izpildīt šo punktu, ja tiks piemērots Noteikumu projekta 129.4.2. apakšpunkts.

-

Šobrīd noteikumu projekts neparedz, ka ar šo noteikumu stāšanās brīdī spēku zaudē  Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 68. nr.). Informācijas atklātības likums nosaka, ka "Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu, kas regulē valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzību, pamatojoties uz likumu "Par valsts noslēpumu", spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām". Tomēr likuma norma neparedz, ka Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumi Nr.280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām” zaudē spēku, tādēļ atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumiem Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.9. apakšnodaļā noteiktajam ierosinām papildināt Noteikumu projekta 9. nodaļu ar jaunu punktu, kas atrunātu Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām" spēkā esamību.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 26.aprīļa noteikumus Nr.280 “Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 68. nr.).