Atzinums

2.ZM argumenti par papildu ienākumiem valsts budžetā ignorē mežsaimniecības ekonomisko realitāti:
Meža atjaunošana (augsnes sagatavošana, stādi, kopšana) izmaksā aptuveni 2000 EUR/ha. Pie 6% diskonta likmes 50 gadu laikā būtu jāiegūst 40 000 EUR, bet reāli ienākumi no hektāra kailcirtes labākajā gadījumā ir 30 000 EUR. Šādi aprēķini rāda, ka modelis nav ilgtspējīgs – tas pārvērš mežsaimniecību no biznesa par hobiju.
Dabas procesiem tuvā mežsaimniecība nodrošina līdzvērtīgus ieņēmumus, taču ar mazākiem ieguldījumiem, regulāru ienākumu plūsmu (izlases cirtes ik pēc 5 gadiem) un mazāku risku.
3.Anotācijā kā ietekmētā sabiedrības grupa norādīti tikai 113 600 cilvēki (meža īpašnieki). Faktiski šie grozījumi ietekmēs visu Latvijas sabiedrību – gan dabas daudzveidības samazināšanās un klimata seku dēļ, gan caur soda sankcijām, kas būs jāsedz no valsts budžeta.
4. Īsais termiņš viedokļu sniegšanai Tiesību aktu portālā un fizisko personu izslēgšana no viedokļu sniedzēju loka grauj sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un rada sabiedrības polarizāciju.
5.Aicinām noraidīt piedāvātos grozījumus un uzdot Zemkopības ministrijai sagatavot Meža politikas pamatnostādnes, kas balstītas uz ekoloģiski ilgtspējīgas un dabai tuvākas mežsaimniecības principiem, nevis tikai uz īstermiņa ekonomiskajiem aprēķiniem.

-

Jau iepriekš Satversmes tiesa ir atzinusi līdzīgus priekšlikumus par neatbilstošiem Satversmei. Grozījumu virzība, apejot tiesas secinājumus, rada tiesiskās paļāvības pārkāpumu un risku, ka Latvijas valsts atkārtoti nonāk pretrunā ar konstitucionālajām normām. ZM pienākums ir sagatavot Meža politikas pamatnostādnes, nevis fragmentārus un ekonomiski virzītus grozījumus, kas ignorē ekoloģiskos un sabiedriskos aspektus.

-

1. Meži Latvijā pēdējo gadu laikā no oglekļa piesaistītājiem kļuvuši par emisiju avotu. Intensīvā ciršana ir galvenais iemesls šai tendencei. Grozījumi, kas samazinās galvenās cirtes vecumu, pastiprinās šo negatīvo efektu un vēl vairāk attālinās Latviju no ES klimata mērķiem. Tas var rezultēties ar simtiem miljonu eiro soda sankcijām, kas būs jāsedz visai sabiedrībai.
2.Samazinot galvenās cirtes vecumu:
priedei līdz 81 gadam – tiks iegūta zemas kvalitātes koksne, vienlaikus apdraudot priedes atjaunošanos, kas jau tā cieš no pārnadžu populāciju spiediena;
apsei līdz 31 gadam – tiek pilnībā ignorēts, ka apse 40 gadu vecumā jau sniedz mazu saimniecisko vērtību, bet 30 gadu vecumā cirte ir faktiski koku bioloģiskā un ekoloģiskā nozīme iznīcinoša, tiks iegūta "biomasa", jeb tieši tas, ko vēlas ZM it kā izbēgt - koksni sadedzināt šķeldā un iegūt CO2 emisijas;
melnalksnim līdz 51 gadam – tas ir izsmiekls, jo melnalksnis ir nozīmīga koku suga mitrās ieplakās, kur kailcirtes vispār nevajadzētu veikt, un šādos biotopos atjaunošanās ir ļoti vāja;
bērzam un eglei – varētu diskutēt par daļēju samazinājumu, taču eglei riski ir saistīti ar kaitēkļiem, nevis ar vecuma sasniegšanu.
Kopumā grozījumi veicinās mežu fragmentāciju, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu degradāciju, kas atstās sekas gadu desmitiem.

-

Ierosinājums noteikt, ka jebkura mežsaimnieciskā darbība, kas atbilst Meža likumam, vienlaikus būtu atzīstama arī par atbilstošu Sugu un biotopu aizsardzības likumam, ir nepieņemams. Tas faktiski padarītu lieku Dabas aizsardzības pārvaldes uzraudzību un legalizētu līdzšinējo neatbilstošo praksi, kas jau ir radījusi būtisku kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai. Meža likuma mērķis nav aizsargāt iestādes no tiesvedībām, bet nodrošināt ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

-