Atzinums

Administratīvās atbildības regulējumā neiekļauj skaidrojošas norādes par tā piemērošanas jomu. Tam skaidri, saprotami un paredzami jāizriet jau no pārkāpumu formulējuma, kā arī no likuma sistēmas kopumā.

Administratīvās atbildības regulējumā neiekļauj norādes par jomām vai cita veida kritērijiem, lai norādītu, ka administratīvās atbildības regulējums šajos gadījumos nav piemērojams. Tam primāri jābūt skaidram jau no administratīvo pārkāpumu formulējuma. Pretējā gadījumā varētu atzīt, ka administratīvie pārkāpumi nav noteikti, ievērojot tiesiskās noteiktības un sodīšanas nepieļaujamības bez likuma principu.

Tāpat administratīvās atbildības regulējuma piemērojamība izriet no likuma sistēmas un ar pārkāpumiem saistītā pamatregulējuma (korespondējošajām normām).

Līdz ar to grozāmā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – likums) 37. pantā nav iekļaujams tāda veida regulējums kā "šā panta noteikumi neattiecas uz patērētāju tiesību pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā [..]" vai tamlīdzīgi. Ja nepieciešams, varētu precizēt attiecīgās nodaļas vai panta nosaukumā esošo jomu uzskaitījumu.
 

-

Likumprojektā "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (turpmāk – projekts) paredzētais atbildības regulējums neatbilst krimināltiesiska (sodoša) rakstura administratīvo sankciju noteikšanas prasībām.

1. Formulējot pārkāpumus, īpaša uzmanība pievēršama blanketajām normām. Atbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citām tiesību normām vai normatīvajiem aktiem (sal. Satversmes tiesas 19.02.2021. sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 15. punkts). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.).

Nav pieļaujams paredzēt krimināltiesiska rakstura sankcijas par "šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu, Latvijas Bankas noteikumu vai lēmumu pārkāpumiem patērētāju tiesību aizsardzības finanšu pakalpojumu jomā". Šāda pieeja acīmredzami neatbilst pārkāpumu noteikšanas prasībām. Soda piemērošana par šādā veidā noteiktu pārkāpumu ir prettiesiska. Normatīvo aktu un lēmumu uzskaitījums nesatur nekādas pārkāpuma pazīmes. Tam, ka pēc tam normas tekstā ir piemēru veidā ("tostarp par") minēti atsevišķi vairāk vai mazāk detalizēti pārkāpumu, nav būtiskas nozīmes. Panta redakcija neizslēdz iespēju piemērot atbildību arī par citiem iespējamiem pārkāpumiem, kas nav konkretizēti.

Ievērojot minēto, šādas vispārīgas atsauces uz normatīvajiem aktiem vai lēmumiem atbildības regulējumā vispār nav ietveramas. Turklāt par lēmumu nepildīšanu sods nav piemērojams, tam ir paredzēti lēmumu piespiedu izpildes līdzekļi.

2. Neskarot citus apsvērumus, ja par patērētāju tiesību pārkāpumiem finanšu jomā tomēr paredzētu administratīvajai atbildībai līdzīgus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ko piemērotu administratīvajā procesā, tas pats par sevi nekādā veidā neizslēdz iespēju saglabāt līdzšinējo administratīvo pārkāpumu formulējumu. Neatkarīgi no procesa veida, materiāltiesiskais pārkāpumu regulējums visos gadījumos būtu veidojams līdzvērtīgi, ievērojot sodu tiesību principus.

Savukārt, ja paredzētu jaunus pārkāpumus, tad katra pārkāpuma nepieciešamība un pieļaujamība izvērtējama atsevišķi, iekļaujot detalizētu pamatojumu projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) (sal. sk. administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritērijus).

3. Pat tad, ja pārņemtu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 37. panta otrajā, trešajā, astotajā un devītajā daļā minētos pārkāpumus, tie atkārtoti izvērtējami un precizējami atbilstoši šobrīd pastāvošajām pārkāpumu definēšanas prasībām.

Īsumā, lai tiesiski noteiktu administratīvo atbildību (plašākā izpratnē) par kādu prettiesisku rīcību, jāievēro vairāki būtiski pamatprincipi. Pirmkārt, pārkāpumu (t. i., tā pazīmes, nodarījumu, nepieļaujamo rīcību) un par to piemērojamo sodu var noteikt tikai formālais likumdevējs – Saeima. Nekādā gadījuma nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu patiesībā noteiktu izpildvara – Ministru kabinets, pārvaldes iestāde u. tml. Arī Latvijas Banka nevar noteikt pārkāpuma saturu. Otrkārt, lai arī blanketas normas ir pieļaujamas, tomēr likumā, definējot pārkāpumu, ir jānorāda visas tā nepieciešamās pazīmes. Šīs pazīmes var konkretizēt likumi vai citi normatīvie tiesību akti. Treškārt, blanketajai normai pietiekami skaidri jānorāda, uz ko tieši attiecas norāde. Citiem vārdiem sakot, tai pietiekami skaidri, saprotami un precīzi jānorāda un jānorobežo tas regulējums, kas konkretizēs pārkāpuma pazīmes (t. i., korespondējošās normas). Kopumā šīm prasībām jāgarantē, ka no likuma normas, kas noteic pārkāpumu, persona spēj paredzēt, vai attiecīga rīcība ir administratīvi sodāma. Neskaidrākajos gadījumos jāpastāv vismaz iespējai saskatīt sodīšanas risku.

4. Projektā paredzētās grozāmā likuma X nodaļas nosaukums "Patērētāju tiesību pārkāpumi finanšu pakalpojumu jomā" neatbilst šīs nodaļas saturam (tajā ir ne tikai pārkāpumu regulējums), neatklāj būtiskās atšķirības un nenorobežo to no šā likuma IX nodaļas.

 

-

Projektā paredzētajā pārejas noteikumu 52. punktā lietots neatbilstošs procesa veida apzīmējums. Tas ir administratīvā pārkāpuma process, nevis "administratīvo pārkāpumu lietu process".

-

Projekta anotācijā pamatā nav aplūkota sodīšanas funkcijas nodošana Latvijas Bankai un nav iekļauts tās pamatojums. Uzraudzība un sodīšana ir patstāvīgas un krasi atšķirīgas funkcijas.

Uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības vai kontroles funkcijā. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem. Administratīvie sodi un tiem līdzīgi pasākumi ir juridiskās atbildības izpausme. Savukārt juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Tādējādi administratīvie sodi un citas sodoša (krimināltiesiska) rakstura administratīvās sankcijas ir skaidri nošķiramas no vispārīgā uzraudzības vai kontroles procesa.

Vispārīgajos skaidrojumos projekta anotācijā ir minēta tikai uzraudzības funkcijas nodošana, bet sodīšana īpaši nav apskatīta (protams, neskaitot skaidrojumus saistībā ar atbildības regulējumu). Piemēram, reģistrēšana, licencēšana vai uzraudzība (kontrole) neietver sodīšanu. Ideāltipiskā gadījumā uzraudzībai un sodīšanai pat vajadzētu būt dažādu institūciju kompetencē.
 

-

Projektā ietvertais skaidrojums administratīvās atbildības aizstāšanai ar tai līdzīgiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem (t. s. administratīvajām sankcijām) nav pamatots. Tāpat arī pakalpojuma būtība un tā sniedzēja uztvere no patērētāja skatpunkta pati par sevi nav pamatojums soda veida un apmēra izvēlei, lai arī šie kritēriji citastarp varētu būt vērtējami.

1. Vienīgais arguments, kāpēc atsevišķos gadījumos krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju piemērošana notiek administratīvajā procesā, ir vēsturiski izveidota pieeja un ar to saistītie praktiskie apsvērumi. Tā rezultātā izņēmuma gadījumā varētu būt situācija, ka pāreja uz vienotu regulējumu vismaz īstermiņā varētu negatīvi ietekmēt iestāžu un tiesu prakses attīstību. Tomēr tas nav attiecināms uz jaunu institūtu regulējumu vai jau esoša administratīvās atbildības (šaurākā un Administratīvās atbildības likumā lietotajā izpratnē) regulējuma aizstāšanu.

Vispārīgi duālas sodīšanas sistēmas esībai nav juridisku attaisnojumu. Tiesību doktrīnā arī atzīts, ka argumenti par labu Administratīvās atbildības likuma normu piemērošanai atsver pretargumentus. Tas pat ir tieši attiecināts uz finanšu un patērētāju jomu (Sodu tiesību principu nozīme administratīvajās tiesībās. Grām.: Danovskis E. Administratīvās tiesības. Raksti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022, 57. lpp.).

2. Eiropas Savienības tiesības neprasa konkrētu procesa veidu. Tā ir dalībvalsts izvēle. Turklāt Eiropas Savienības Tiesa saistībā ar krimināltiesiska rakstura sankciju piemērošanu izmanto tieši sodu tiesībām raksturīgos tiesību principus. Latvijas tiesību sistēmā tam atbilst divi procesa veidi – kriminālprocess un administratīvā pārkāpuma process.

3. Projekta anotācijā norādīts: "Administratīvā procesa likums nodrošina plašākas procesuālās garantijas, kas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā, ka finanšu tirgus sankcijas (īpaši naudas sodi) pēc savas būtības var tikt kvalificētas kā krimināltiesiska rakstura sankcijas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē. Attiecīgi nepieciešams nodrošināt augstāku procesuālo standartu – tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz efektīvu aizstāvību, pilnvērtīgu pierādījumu pārbaudi u. c." Šāds apgalvojums neatbilst Latvijas tiesību sistēmai. Faktiskā situācija ir pilnīgi pretēja.

Administratīvā procesa regulējums nav veidots, balstoties uz sodu tiesībām raksturīgajiem principiem. Tā pamatā ir pavisam pretēja pieeja (sadarbība u. tml.). Administratīvā procesa likumā nav ietverti ne sodu tiesībām raksturīgie institūti, nav detalizēta izmeklēšanas darbību regulējuma, nav tipisko procesuālo lēmuma satura regulējuma utt. No sodu tiesību skatpunkta, domājams, būtu pamatots secinājums, ka krimināltiesiska rakstura administratīvo sankciju piemērošanas process Administratīvā procesa likumā nav pienācīgi noregulēts. Šīs nepilnības pretēji projekta anotācijā norādītajam rada priekšrocības tieši iestādēm, nevis privātpersonai. Administratīvā procesa izvēle sodu piemērošanai tiek saistīta ar iespējamu vēlmi izvairīties no principiem, kas darbojas visās sodu tiesībās (Kūtris G. Ko sagaidīsim no topošā Administratīvo pārkāpumu procesa likuma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46).

Praksē dažkārt šīs nepilnības cenšas novērst tādējādi, ka nozaru likumos iekļauj administratīvo sankciju piemērošanas papildu regulējumu. Tāda pieeja zināmā mērā ir vērojama arī Latvijas Bankas darbības regulējumā. Tomēr minētais regulējums ir fragmentārs, sadrumstalots un nesistēmisks. To nekādā gadījumā nevar uzskatīt par pienācīgu un sodu tiesībām atbilstošu procesa regulējumu, pat skatoties kopsakarā Administratīvā procesa likuma un nozaru likumu regulējumu.

4. Nav saskatāmi būtiski apsvērumi, kāpēc Latvijas Banka nevarētu turpināt īstenot līdzšinējo administratīvās atbildības regulējumu. Formāli apsvērumi par Latvijas Bankas neesību Administratīvās atbildības likuma 115. pantā iekļautajā iestāžu, kuras amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu, uzskaitījumā nav atzīstami par pretargumentu. Šo uzskaitījumu ir iespējams papildināt.

5. Soda veida un apmēra izvēle ir saistīta ar daudzu kritēriju izvērtējumu, tostarp ja soda (sankciju) nepieciešamību noteic Eiropas Savienības tiesības.

5.1. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Sistēmiski apsvērumi, tostarp regulējuma adresāta vai saistītā pakalpojuma līdzība, ir vērtējami, tomēr tie nav noteicošie. Savukārt sodu esība, to veids vai apmērs nav saistāms ar uzraudzības vai kontroles īstenošanu, tās efektivitāti un tamlīdzīgiem kritērijiem. Uzraudzība un sodīšana ir patstāvīgas un dažādas funkcijas, starp kurām nepastāv nesaraujama vai obligāta saistība. Uzraudzības pasākumu efektivitāti drīzāk raksturotu tas, ka sodi nemaz nebūtu nepieciešami.

5.2. Soda apmēra izmaiņas nav tikai sankciju apmēra "precizējums", kas nav vērsts uz komersantu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanu. Sodu apmēra izmaiņām ir būtiska ietekme. Neskarot vispārīgos argumentus par soda komunikatīvo lomu, vērtību nozīmīguma atspoguļojumu u. tml., naudas sods ir īpašuma tiesību un parasti arī pamatregulējumā ietilpstošo tiesību ierobežojums. Jo lielāks ir soda apmērs, jo lielāka ir šā ierobežojuma intensitāte, kas prasa gan spēcīgāku soda izvēles pamatojumu, gan precīzāku pārkāpuma formulējumu un procesuālo garantiju augstāku līmeni.

Soda apmēra palielināšanai ir nepieciešams argumentēts pamatojums (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023. gada 4. aprīļa sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-8-14/23). Vērtējumam vajadzētu būt visai stingram. Soda apmēra palielināšanu var attaisnot vien "acīmredzama neatbilstība pastāvošajai realitātei" (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas 2019. gada 12. februāra sēdes protokols Nr. 6). Turklāt pieejai soda apmēru pārskatīšanā jābūt sistēmiskai, visiem sodiem par pārkāpumiem jābūt savstarpēji samērojamiem.

Nozīme ir apstāklim, vai pastāv tendence, ka atklāto pārkāpumu skaits arvien pieaug (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023. gada 7. marta sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-6-14/23). Pat tad, ja soda apmērs ir salīdzinoši neliels, taču pārkāpumu skaits nepieaug vai pat samazinās, tad soda palielināšanai nav pamata.

Uzmanība pievēršama arī tam, vai šobrīd praksē vispār tiek piemērots naudas sods maksimāli paredzētajā apmērā (Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023. gada 4. aprīļa sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-8-14/23; Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2023. gada 7. marta sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-6-14/23). Lai arī soda apmēra izvēli ietekmē likumā noteiktās soda robežas un piemērotāji izvēlas konkrētajai situācijai atbilstošāko soda apmēru šajās robežās, tomēr statistika par piemēroto soda apmēru var liecināt par soda izmaiņu nepieciešamību (piemēram, ja arvien biežāk tiek piemēroti naudas sodi maksimāli pieļaujamajā apmērā vai tuvu tam).

-

Projekta anotācijas 4.1.15. apakšsadaļā minēts, ka Ministru kabineta 2014. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 648 "Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu" (turpmāk – noteikumi) jāgroza, lai tos atzītu par spēku zaudējušiem, tomēr, vēršam uzmanību uz to, ka noteikumos nav minēts ne Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ne arī kāda valsts nodeva. Ja noteikumiem jāzaudē spēks 2028. gada 1. janvārī un šis regulējums nav nepieciešams, tad nepieciešams izslēgt likuma 10. panta otro daļu, saskaņā ar kuru izdoti noteikumi, kā arī attiecīgi jāprecizē projektā ietvertais grozījums, kas paredz papildināt likuma 10. pantu ar trešo daļu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu vai papildināt projekta anotāciju ar izvērstu informāciju par to, kādēļ noteikumi jāgroza, lai tos atzītu par spēku zaudējušiem.
 

-

Projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes  2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta Direktīvas (ES) 2024/927, ar ko Direktīvas 2011/61/ES un 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi, nepieciešams papildināt izņēmuma uzskaitījumu, papildus licences saņemšanas atbrīvojumu paredzot arī citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Kā arī projekta anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka: "Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības nosaka nepieciešamību stiprināt vienotu finanšu tirgus uzraudzību un pārkāpumu ziņošanas mehānismus." Ievērojot minēti, lūdzam norādīt saistošās Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības attiecībā uz finanšu tirgus uzraudzību un pārkāpumu ziņošanas.
Tāpat projekta anotācijā skaidrots, ka: "(..) tirgus sankcijas (īpaši naudas sodi) pēc savas būtības var tikt kvalificētas kā krimināltiesiska rakstura sankcijas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē" un ka sankciju griestu noteikšana ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK 23. pantu.
Projekta anotācijas 1.6. apakšsadaļā skaidrots, ka likumprojekta  "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pakotnes projekts kopā ar citiem saistītajiem pakotnes likumprojektiem nosūtāms saskaņošanai Eiropas Centrālajai Bankai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un Līguma protokola Nr. 4 "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" 4. pantu un Padomes 1998. gada 29. jūnija lēmuma 98/415/EK par to, kā valstu iestādes apspriežas ar ECB par tiesību aktu projektiem. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam aizpildīt projekta anotācijas 5. sadaļu attiecībā uz saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, t.sk. aizpildot 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktiem.

-

Lūdzam izvērtēt projektā ietvertos pilnvarojumus Latvijas Bankai, jo dažās normās (piemēram, likuma 9. panta 2.¹ daļā un 17. panta 3.¹ daļā) ir norādīts, ka Latvijas Banka var noteikt attiecīgās prasības un kārtību, bet dažās normās (piemēram, likuma 8.² panta trešajā daļā un 10. panta trešajā daļā) ir norādīts, ka Latvijas Banka nosaka attiecīgās prasības un kārtību. Atbilstoši izvērtējumam lūdzam attiecīgi precizēt projektu vai projekta anotācijā ietverto informāciju.
 

-

Aicinām projekta anotācijā atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 170.-172. punktam, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.

-

1. Projekta anotācijā teikts, ka finanšu tirgus uzraudzības iestādes lēmumi tiek pārsūdzēti tieši Administratīvajā apgabaltiesā, jo ´tas paātrina lietu izskatīšanu, izslēdzot vienu tiesu instanci un tādējādi samazinot kopējo procesa ilgumu. Ja pārsūdzība tiktu novirzīta uz Administratīvo rajona tiesu, pastāvētu risks zaudēt uzkrāto specializāciju un vienveidīgu praksi, kā arī pagarināt lietu izskatīšanas laiku. Ņemot vērā finanšu tirgus dinamiku, šāds rezultāts būtu nevēlams gan uzraudzības efektivitātes, gan tirgus stabilitātes ziņā." Ņemot vērā, ka lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās netiek pārsūdzēti Administratīvajā rajona tiesā, lūdzam sniegt skaidrojumu, kāpēc projektā piedāvātais risinājums tiek vērtēts nevis pret esošo situāciju, bet pret iespējamu lietas izskatīšanu administratīvajās tiesās trijās instancēs.
2. Gadījumā, ja ar projektu tiek ieviesta jauna tiesas kompetence, projekta anotācijā norādāms plānotās ietekmes uz tiesas noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem izvērtējums. Papildus aicinām norādīt informāciju par to, vai minēto grozījumu izstrādes ietvaros ir noskaidrots tiesas viedoklis. 
3. Aicinām projekta anotācijā ietvert skaidrojumu, kas pamatotu būtiski atšķirīgu procesu noteikšanu attiecībā uz administratīviem pārkāpumiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, proti – kāpēc gadījumos, kas minēti likuma 37. pantā un 39.pantā tiek noteikta konceptuāli atšķirīga kārtība lēmumu par administratīvā soda piemērošanu pārsūdzības kārtība, tajā skaitā, kāpēc par pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā pie administratīvās atbildības sauktai personai tiek paredzētas tiesības uz lietas izskatīšanu administratīvā procesa kārtībā un ir paredzētas tiesības uz kasāciju, bet citām personām, kas sauktas pie atbildības par pārkāpumiem patērētāju tiesību jomā, izmantojama Administratīvās atbildības likumā noteiktā kārtība.  Administratīvās atbildības lietas skata vispārējās jurisdikcijas tiesas. Administratīvās atbildības regulējums līdz ar Administratīvās atbildības likuma pieņemšanu ir būtiski pilnveidots, veidojot efektīvu un ātru procesa norisi, kas ir būtiski, lai administratīvais sods sasniegtu savu mērķi. Papildus vēršam uzmanību, ka vidējais administratīvo pārkāpuma lietu izskatīšanas termiņš pirmās instances tiesā ir turpat trīs reizes īsāks kā administratīvo lietu izskatīšanas termiņš Administratīvajā apgabaltiesā.
 
 

-

Ievērojot, ka likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" (26-TA-747) neparedz izteikt visu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 46.¹ panta otro daļu jaunā redakcijā, bet paredz tikai aizstāt attiecīgos vārdus, lūdzam attiecīgi precizēt projekta anotācijas 4.1.18. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Ievērojot, ka projekts neparedz izteikt visu likuma 8.² panta trešo daļu jaunā redakcijā, bet tikai aizstāt attiecīgos vārdus, lūdzam attiecīgi precizēt projekta anotācijas 4.1.17. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta piektā daļa noteic, ka, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa.
Ievērojot, ka Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" ir izdoti saskaņā ar likuma 8. panta ceturto daļu un Reklāmas likuma 7. panta otro daļu, tie nezaudēs spēku, kad stāsies spēkā jaunā likuma 8. panta ceturtā daļa, bet būs nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus tajos.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta anotācijas 4.1.16. apakšsadaļā ietverto informāciju.

Vienlaikus lūdzam izvērtēt arī projektā paredzētajā likuma pārejas noteikumu 48. punktā noteikto un attiecīgi precizēt to.
 

-

Ievērojot, ka projektā paredzētajā likuma 8.² panta ceturtajā daļā nav noteikts pilnvarojums Latvijas Bankai izdot noteikumus, lūdzam precizēt projekta anotācijas 4.2. apakšsadaļā ietverto informāciju.
 

-

Aicinām projekta anotācijas 1.6. apakšsadaļā ievietoto skaidrojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra  Direktīvas 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 2008/48/EK pārņemšanu norādīt projekta anotācijas 5.3. apakšsadaļā "Cita informācija".

-