Atzinums

Iebilstam pret likumprojekta 52.panta trešās daļas otrā teikuma redakciju.  

Pamatojums:
         Šobrīd no likumprojekta 52.panta otrās daļas izriet, ka gada pārskatu pārbauda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija vai zvērināts revidents, savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka biedrība gada pārskatu iesniedz VID noteiktā termiņā.
Līdz ar to jau šobrīd ir noteikta biedrību gada pārskata, kas sastāv no gada pārskata un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas vai zvērināta revidenta ziņojuma, iesniegšanas kārtība. Šāda prasība ir noteikta arī Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā".
            Līdz ar to ir nepieciešams 52.panta trešo daļu precizēt, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka nevis iesniegšanas kārtību, bet  kritērijus, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas vai zvērināta revidenta ziņojums.
           Tāpat norādām, ka Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā" jau ir noteikts, kad  biedrību gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Saskaņā ar minēto noteikumu 103.punktu, ja biedrībai vai nodibinājumam, kam piešķirts sabiedriskā labuma statuss, apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 euro, tā gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk – zvērināts revidents) atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
           
       Vienlaicīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju un skaidrot, pie kādiem kritērijiem biedrībām kopā ar gada pārskatu nebūtu VID jāiesniedz saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums. Viens no šādiem kritērijiem varētu būt noteikts biedrības apgrozījumu (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem apmērs, piemēram, ja pārskata gādā ieņēmumi nav bijuši vai arī, ja ieņēmumi pārskata gada laikā nepārsniedz valsts noteiktās minimālās algas apmēru.

"52. pants. Biedrības gada pārskats
(3) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam biedrība gada pārskatu normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Ministru kabinets nosaka kritērijus, kādos gadījumos kopā ar gada pārskatu iesniedzams saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta ziņojums."
 

Minētā tiesību norma nosaka, ka pēc likvidācijas izdevumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikusī nodibinājuma manta piekrīt valstij, tātad norma paredz, ka par šīs mantas īpašnieku kļūst valsts, nevis cits nodibinājums.
Manta, kas piekrīt valstij, tiek realizēta vai nodota bez maksas atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" noteiktajam. Savukārt, kad manta ir kļuvusi par valsts mantu, to ir iespējams atsavināt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam.
Gadījumā, ja tiesību normas izstrādātāja vēlme ir, lai visa manta, kas palikusi pēc nodibinājuma likvidācijas izdevumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, nekļūstot par valsts mantu, uzreiz tiktu nodota, piemēram, nodibinājumam, kura mērķi ir līdzīgi likvidētā nodibinājuma mērķiem, tiesību norma izsakāma citā redakcijā, neparedzot mantas, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, piekritību valstij.
Ja tiesību normas izstrādātāja vēlme ir, lai manta, kas palikusi pēc nodibinājuma likvidācijas izdevumu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, piekrīt valstij, tad no tiesību normas izslēdzama piebilde par izmantošanu līdzīgiem mērķiem. Nav samērīgi ierobežot valsts tiesības rīkoties ar tai piekritīgu mantu atbilstoši likvidēta nodibinājuma mērķiem. Tiesību normā ir arī paredzēts izņēmums, ka likvidētā nodibinājuma manta nebūs piekritīga valstij, ja mantas dāvinātājs nodibinājuma likvidācijas gadījumam ir noteicis citu mantas izmantošanas kārtību.
Normatīvie akti jau nosaka valstij piekritīgās mantas sadales mehānismu, savukārt, tiesību normā paredzot, ka manta piekrīt valstij - izmantošanai līdzīgiem mērķiem, tiek paredzēts, ka jāveido jauns/ atsevišķs valstij piekritīgās mantas sadales mehānisms tieši attiecībā uz mantu, kas palikusi pēc nodibinājuma likvidācijas un piekrīt valstij.
 

-

Minētā tiesību norma nosaka, ka manta, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra piekrīt valstij, tātad norma paredz, ka par šīs mantas īpašnieku kļūst valsts, nevis cits nodibinājums.
Manta, kas piekrīt valstij, tiek realizēta vai nodota bez maksas atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" noteiktajam. Savukārt, kad manta ir kļuvusi par valsts mantu, to ir iespējams atsavināt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam.
Gadījumā, ja tiesību normas izstrādātāja vēlme ir, lai visa manta, kas, palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, nekļūstot par valsts mantu, uzreiz tiktu nodota, piemēram, nodibinājumam, kura mērķi ir līdzīgi no reģistra izslēgtā nodibinājuma mērķiem, tiesību norma izsakāma citā redakcijā, neparedzot mantas, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, piekritību valstij.
Ja tiesību normas izstrādātāja vēlme ir, lai manta, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, piekrīt valstij, tad no tiesību normas izslēdzama piebilde par izmantošanu līdzīgiem mērķiem, jo tiesību aktā jau ir paredzēti citi mehānismi, kā manta, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra, var tik izmantota līdzīgiem mērķiem:
1. atbilstoši tiesību akta anotācijā norādītajam, paredzēts periods no lēmuma par nodibinājuma darbības izbeigšanu līdz tā izslēgšanai no reģistra, kurā iespējams iecelt likvidatoru;
2. nodibinājuma statūtos var paredzēt mantas sadales kārtību nodibinājuma likvidācijas gadījumā un šādā gadījumā, atbilstoši tiesību normas redakcijai, šī manta nebūs piekritīga valstij;
3. ja mantas dāvinātājs nodibinājuma likvidācijas gadījumam ir noteicis citu mantas izmantošanas kārtību, tad atbilstoši tiesību normas redakcijai manta nebūs piekritīga valstij.
Līdz ar to, nav samērīgi ierobežot valsts tiesības rīkoties ar tai piekritīgu mantu atbilstoši no reģistra izslēgta nodibinājuma mērķiem, ja nodibinājuma dibinātāji un mantas dāvinātāji nav izmantojuši tiesību aktā paredzētās iespējas.
Turklāt normatīvie akti jau nosaka valstij piekritīgās mantas sadales mehānismu, savukārt, tiesību normā paredzot, ka manta piekrīt valstij - izmantošanai līdzīgiem mērķiem, tiek paredzēts, ka jāveido jauns/ atsevišķs valstij piekritīgās mantas sadales mehānisms tieši attiecībā uz mantu, kas palikusi pēc nodibinājuma izslēgšanas no reģistra un piekrīt valstij.
Vienlaikus norādāms, ka ne tiesību aktā ne tā anotācijā nav aprakstīts, kura institūcija un kādā kārtībā nodrošinās darbības ar mantu, kas, atbilstoši tiesību normā paredzētajiem izņēmuma gadījumiem, valstij nepiekrīt.

-

Turpinām uzturēt iepriekš izteikto iebildumu, ka nav atbalstāma tādu likumprojektu virzība, kuru īstenošanai nav nodrošināts finansējums, līdz ar to uzskatām, ka likumprojekta tālāka virzība ir atliekama līdz brīdim, kad Ministru kabinetā tiks pieņemti lēmumi par tā īstenošanai papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu.
 

-