Atzinums

Anotācijā norādīts: Vienlaikus, ņemot vērā Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamo aktivitāšu raksturu (t.sk. pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi), likumā nepieciešams noteikt, ka Rail Baltica projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, piemēram, finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī citiem finansēšanas avotiem.
Lūdzam precizēt 2.panta otrās daļas redakciju, konkretizējot terminu "citiem finansēšanas avotiem", plašāk skaidrojot Anotācijā kādas tiesiskās sekas iespējamas privāta finansējuma piesaistes rezultātā. Lūdzam skaidrot vai tas skars publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības rezultātā radīto objektu īpašnieka statusa maiņu un tā piederību.
 

-

AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk – LVM):
1) norāda uz dalītā īpašuma rašanās risku un lūdz skaidrot īpašumtiesību rašanās iespējamību uz citai personai piederošas zemes kadastra objekta izbūves vai esoša kadastra objekta pārbūves gadījumā;
2) iebilst pret īpašumtiesību nodibināšanu uz kadastra objektu kopumā tā pārbūves gadījumā (piemēram, apgriešanās laukums pie ceļa trases) šādas pieejas nesamērīguma dēļ;
3) starp LVM un Satiksmes ministriju, kuru pārstāv sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas”, ir noslēgts līgums par sadarbību Rail Baltica projekta būvniecības un saistīto darbu īstenošanā un infrastruktūras uzturēšanā. Līgums paredz kārtību, kādā notiks Rail Baltica ietvaros piekļuvei paredzēto projektēto meža ceļu būvniecība Zemkopības ministrijas valdījumā esošās zemēs, tai skaitā ceļu, būvdarbiem nodoto zemes vienību daļu un nenojaukto būvju/būvju daļu nodošana Zemkopības ministrijas valdījumā pēc būvdarbu pabeigšanas. Lūdzam skaidrot 4. panta pirmajā daļā nostiprināto principu, ka “Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārveidotie, pārbūvētie un jaunradītie kadastra objekti pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā” minētās vienošanās kontekstā;
4) lūdz skaidrot, uz kāda tiesiskā pamata Satiksmes ministrija ierosinās un veiks būvdarbus uz citas publiskas personas valdījumā esošas zemes (piemēram, Zemkopības ministrijas);
5) lūdz sniegt skaidrojumu terminam “kadastra objekts” šī panta kontekstā;
6) lūdz skaidrot terminus “pārveidots kadastra objekts” un “jaunradīts kadastra objekts” šī panta kontekstā, kā arī aicina likumā izmantot terminus, kas definēti būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos;
7) lūdz precizēt 4. panta pirmās daļas otro teikumu – no esošās redakcijas tostarp izriet, ka īpašumtiesību maiņa notiek, kad pārveidota vai pārbūvēta objekta vietā tiek jaunradīts identisks vai līdzvērtīgs objekts.

-

Lūdzam precizēt 4.panta pirmo daļu un pēc vārdiem "...vai līdzvērtīgs objekts" papildināt teikumu ar vārdiem "... kas nodots ekspluatācijā un noteikts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datos. Satiksmes ministrija kompensāciju sertificētā vērtētāja noteiktajā apmērā par pārbūvēto vai nojaukto kadastra objektu, kas pirms pārbūves vai nojaukšanas  piederēja citai privātpersonai, vai atradās citas privātpersonas tiesiskā valdījumā, atlīdzina objekta iepriekšējām īpašniekam."
 

-

Lūdzam precizēt 15.panta trešo daļu  un izslēgt vārdus "...vai Zemkopības ministrijas valdījumā.", jo gadījumā ja  Rail Baltica projekta īstenošanai noteikts nepieciešamais nekustamais īpašums un tas ir atzīts par bezīpašnieka lietu, tad šāds nekustamais īpašums nav izmantojams Zemkopības ministrijas funkciju nodrošināšanai un rīcība ar bezīpašnieka mantu (tostarp būvniecība), kā arī tās nodošana Zemkopības ministrijai nav iespējama līdz brīdim, kad bezmantinieka manta kļūst par valsts īpašumu Satiksmes ministrijas personā. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 9.punktā noteikto,  ja atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam sarakstam valstij piekritīgais nekustamais īpašums (tai skaitā konfiscētais) vai tā daļa ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likumu.
Šādu bezīpašnieka mantu iespējams nodot citai ministrijai tās funkcijas nodrošināšanai tikai ievērojot šo MK noteikumu 10.punkta normu, kas nosaka, ka ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums netiek pārņemts saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu, Valsts ieņēmumu dienests to nodod bez maksas šādā kārtībā:
10.1. nekustamo īpašumu nodod ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda tās personas valdījumā, kurai tas ir nepieciešams valsts funkciju īstenošanai, vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai vai Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, ja tā piekritība noteikta likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un Meža likumā;
 

-

Lūdzam precizēt 19.panta piektās daļas redakciju un pēc vārdiem "...ir uzbūvētas." papildināt teikumu ar vārdiem"...Rail Baltica projekta ietvaros.." , tālāk pēc teksta. Jo šāda kārtība nevar būt attiecināmā uz citām uz atsavināmā nekustamā īpašumā jau esošām būvēm.
 

-

Inženierkomunikāciju būvniecību nosaka ne tikai likums, bet arī Ministru kabineta noteikumi (piem.Ministru kabineta 16.09.2014.noteikumi Nr.550 "Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi").
Ministru kabineta 06.07.2010. noteikumi Nr.612
"Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu".
Zemes īpašnieku informēšana ZM un LVM ieskatā pieļaujama tikai tajās situācijās, kad paredzēta grāvja atjaunošana esošās ekspluatācijas joslas robežās un ar nosacījumu, ka ekspluatācijas joslā nav īpašniekam augoši koki, kas jānovāc. Pārējās situācijās, kad plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai izbūve, mainot meliorācijas sistēmas novietojumu un apjomus, gan būvprojekts, gan būvdarbi skaņojami gan ar zemes, gan ar meliorācijas sistēmas īpašniekiem. LVM meliorācijas sistēmu pārbūve jaunā vietā var radīt nesamērīgus tiesību ierobežojums uz no jauna apgrūtināmām teritorijām un iespējamiem ierobežojumiem faktiskajā izmantošanā uz pieguļošām teritorijām. Tāpat likumā atrunājama kārtība, kā tiek nodoti dati pēc esošās meliorācijas sistēmas pārbūves vai atjaunošanas  sistēmas turētājam.
 

(1) Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu būvniecība trešajām personām piederošā zemē un tiem nepieciešamo aizsargjoslu apgrūtinājumu noteikšana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kas regulē attiecīgo objektu būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu, paredzot arī atlīdzības izmaksu, ja normatīvajos aktos tāda ir paredzēta, un tiesības uz zaudējumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā, taču projektēšanas, būvdarbu un aizsargjoslu noteikšanas saskaņošana ar zemes īpašnieku (vai tiesisko valdītāju)  ir aizstājama ar zemes īpašnieka (vai tiesiskā valdītāja) informēšanu tikai gadījumos, kad nenotiek inženerkomunikāciju pārbūve vai jauna būvniecība.  Pēc nodošanas ekspluatācijā, informāciju par apgrūtinājumu nostiprināšanu ievieto Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Zemes īpašnieku informēšana ZM un LVM ieskatā pieļaujama tikai tajās situācijās, kad paredzēta grāvja atjaunošana esošās ekspluatācijas joslas robežās un ar nosacījumu, ka ekspluatācijas joslā nav īpašniekam augoši koki, kas jānovāc. Pārējās situācijās, kad plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai jauna būvniecība, mainot meliorācijas sistēmas novietojumu un apjomus, gan būvprojekts, gan būvdarbi skaņojami gan ar zemes, gan ar meliorācijas sistēmas īpašniekiem. Valsts un LVM meliorācijas sistēmu pārbūve jaunā vietā var radīt nesamērīgus tiesību ierobežojums uz no jauna apgrūtināmām teritorijām un iespējamiem ierobežojumiem faktiskajā izmantošanā uz pieguļošām teritorijām. Tāpat likumā atrunājama kārtība, kā tiek nodoti dati pēc esošās meliorācijas sistēmas pārbūves vai atjaunošanas  sistēmas turētājam ( valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi").
Ierosinām izslēgt vai precizēt redakciju par attiecībā par uzturēšanu pēc būves nodošanas ekspluatācijā, ņemot vērā otŗs daļas divu priekšpēdējo teikumu pretrunas.

Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības veikt meliorācijas sistēmu un to atsevišķu būvju uzturēšanas un atjaunošanas darbus, kā arī pārbūvi un jaunu (aizvietojošu) būvniecību trešajām personām piederošā zemē tiktāl, cik tas nepieciešams, lai būtu iespējams realizēt projektu, nodrošinot vienotu ūdens noteci, vienu mēnesi pirms darbu uzsākšanas rakstveidā informējot zemes īpašnieku par veicamajiem darbiem, ja plānota meliorācijas būvju atjaunošana. Meliorācijas būvju pārbūve vai jauna būvniecība saskaņojama ar zemes vai būves īpašnieku atbilstoši normatīvajiem aktiem. Minēto meliorācijas objektu uzturēšanu, atjaunošanu un būvniecību trešajām personām piederošā zemē finansē Satiksmes ministrija. Meliorācijas sistēmu aizsargjoslu noteikšanai tiek piemēroti šā panta pirmās daļas noteikumi.

Lūdzam precizēt 20.panta otrās daļas redakciju un trešo teikumu pēc vārdiem "...meliorācijas sistēmu…" papildināt ar vārdiem "...reģistrācija Meliorācijas kadastrā un…", tālāk pēc teksta.
 

-

Lūdzam precizēt 24.panta trešā teikuma redakciju un aiz vārdiem " ...robežpunkti" papildināt ar vārdiem "…, minētos darbus finansējot par nekustamā īpašuma sadales ierosinātāja līdzekļiem,". Tālāk pēc teksta.
 

-

Lūdzam papildināt. LVM uzņemas koku ciršanas tiesības tikai gadījumos, kad tā patur attiecīgo koksnes produkciju.

Koku un krūmu ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošā meža zemē un ārpus meža ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" un Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotajai personai. Ciršanas tiesības var pārpilnvarot. Ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku atsavināšanas procesa ietvaros ir panākta vienošanās, ka nekustamā īpašuma īpašnieks patur koksnes produktus savā īpašumā, šādu koku ciršanu, tai skaitā cirsmu sagatavošanu un ciršanas apliecinājumu pieprasīšanu, organizē  Satiksmes ministrija, neiesaistot akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži".

1) LVM iebilst par likumprojekta 26. panta ceturtās daļas 3.teikumu, tas ir – “Ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku atsavināšanas procesa ietvaros ir panākta vienošanās, ka nekustamā īpašuma īpašnieks patur koksnes produktus savā īpašumā, tad darba uzdevumā norāda minēto īpašnieka vēlmi koksnes produktus saglabāt savā īpašumā un vietu, kur šie koksnes produkti novietojami, nepārsniedzot 1 km attālumu no cirsmas.”, jo saskaņā ar Meža likuma 4. panta 23. daļu LVM veiktās koku ciršanas rezultātā iegūtie koksnes produkti paliek LVM īpašumā.

2) Lūdzam papildināt likumprojekta 26. panta ceturto daļu, paredzot LVM tiesības atteikties no tajā noteiktā uzdevuma izpildes mežistrādes darbu veikšanā un saglabāt tiesības uz nocirstajiem kokiem, ja ar LVM rīcībā esošajiem resursiem vai tehniskajām iespējām nevar nodrošināt kvalitatīvu vai savlaicīgu nepieciešamo darbu izpildi. Šāds risks pastāv objektos, kas atrodas pilsētu teritorijās, izcirtumos, jaunaudzēs, purvu salās, pārplūstošos klajumos un citās ģeogrāfiski nepieejamās vietās un objektos, kur darbu izpildi ierobežo tiesiski šķēršļi. 

Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā atbilstoši savstarpēji noslēgtai vienošanās. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži” darbus uzsāk, kad dabā marķētas (redzamas) koku un krūmu ciršanas robežas, ko nodrošina Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži”  var atteikties no darba uzdevuma izpildes mežistrādes darbu veikšanā, ja ar LVM rīcībā esošajiem resursiem vai tehniskajām iespējām nevar nodrošināt kvalitatīvu vai savlaicīgu nepieciešamo darbu izpildi, bet lemt par īpašuma tiesību uz nocirstajiem kokiem paturēšanu. Ja ar nekustamā īpašuma īpašnieku atsavināšanas procesa ietvaros ir panākta vienošanās, ka nekustamā īpašuma īpašnieks patur koksnes produktus savā īpašumā, tad koku un krūmu ciršanas tiesības realizē Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā persona.

Ņemot vērā, ka tiesību akts Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumi Nr. 1354 " Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts " ar 1.01.2025. ir zaudējis spēku, lūdzam precizēt anotāciju sadaļā 1.3. “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” aprakstot gadījumus kāda būtu rīcība ar bezmantinieku mantu un bezīpašnieka lietām atsaukties uz jaunu tiesību aktu Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu ". Turklāt, norādot bezīpašnieka lietu un bezmantinieku mantas problemātiku, lūdzam ņemt vērā spēkā esošajā normā 9. un 10. punktā ietverto regulējumu.
 

-

Lūdzam likumā paredzēt atvieglotu kārtību atsavināto meža zemju nogabalu apvienošanai, kuriem ir viens lietošanas mērķis. Zemju apvienošanu vēlams veikt pirms koku ciršanas pasūtīšanas. Zemju apvienošana pirms meža zemes atmežošanas organizēšanas mazinātu administratīvo slogu cirsmu sagatavošanā.

-

Lūdzam papildināt likumu ar normu, lai nodrošinātu piekļuvi Rail Baltica kā nacionālo interešu objekta infrastruktūras izbūves vajadzībām, tai skaitā būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu veikšanai.

(1) Ja pie Rail Baltica infrastruktūras izbūves darbu veikšanas vietas vai būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu īstenošanas vietas nevar piekļūt no valsts autoceļa vai no pašvaldības ceļa, darbu veicējam ir tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošajiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu teritoriju. (2) Ja darbu laikā ir nepieciešams lietot citus nekustamos īpašumus, darbu veicējs attiecīgo nekustamo īpašumu īpašniekus rakstveidā informē par darbu uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms to uzsākšanas. (3) Aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt darbu veikšanu un darbiniekus, kuri šos darbus veic. (4) Pēc darbu veikšanas trešo personu īpašumā esošās zemes platības tiek sakārtotas tā, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek atlīdzināti darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

Lūdzam precizēt  2.panta trešās daļas redakciju un vārdu "nedrīkst" aizvietot ar vārdu "aizliegts".
 

-

Iztrūkst vārds "deleģētos", nav nepieciešams vārds "valsts".

Valsts pārvaldes iekārtas likums:
40.pants. Deleģēšanas pamatnoteikumi
(1) Publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.
41.pants. Deleģēšanas priekšmets
(1) Publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. 

(5) Rail Baltica projekta īstenošanu Latvijas teritorijā nodrošina  sabiedrība ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”, veicot šādus deleģētos pārvaldes uzdevumus:
 

Lūdzam:

1) izslēgt 5. panta pirmās daļas 2. punktu, ņemot vērā, ka nav samērīgi uzlikt par pienākumu tehnisko noteikumu vai īpašo noteikumu izsniedzējam pārzināt finansējuma attiecināmības noteikumus un izvērtēt būvju vai to daļu atbilstību tiem;

2) skaidrot 5. panta pirmās daļas 3.punktā minēto terminu “nesamērīgas” vai aizstāt ar viennozīmīgi saprotamu terminu, kas nav pakļauts atšķirīgas interpretācijas riskam;

3) skaidrot 5. panta pirmās daļas 4. punktu, ņemot vērā, ka juridiska rakstura darbību veikšana tiek pamatota ar normatīvo aktu prasībām

4) skaidrot, vai šī likuma nosacījums paredz hierarhisko pārākumu pār citu normatīvo aktu nosacījumiem.

-

LVM nepiekrīt esošajai redakcijai. Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - BVK) būtu jāievērtē konkrētā tehniskajos noteikumos vai īpašajās prasībās ietvertā norma. Pārējās tehnisko noteikumu prasības, par kurām nav pieņemts lēmums, ka tās nav atbilstošas šī panta pirmajai daļai, ir izpildāmas un pieprasāms tehnisko noteikumu izdevēja skaņojums. 
Negatīvu vērtējumu par iesniegto būvprojekta risinājumu var neņemt vērā tikai tad, ja negatīvais atzinums ir par konkrēto punktu, par kuru BVK ir pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz šo likuma pantu.
 

-

LVM ieskatā no esošās normas redakcijas izriet nesamērīgs tiesību ierobežojums nekustamo īpašumu izmantošanai. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būvatļauja būvniecības objektam izsniedzama jau projektēšanas sākumā un ierobežojumi tiek noteikti jau no stadijas, kad Rail Baltica projektam ir izdota vismaz viena būvatļauja. Aicinām atrunāt būvatļaujas stadiju, no kuras piemērojamas Zemes pārvaldības likumā iestrādātās normas. Tāpat, tā kā Rail Baltica projekts tiek projektēts pa posmiem, aicinām atrunāt sadalījumu pa projekta īstenošanas posmiem (DS1, DS2, DS3 un DS4).

-

Aicinām noteikt, ka Rail Baltica projekta īstenošanai kā atlīdzības kompensācijas veidu atbilstoši normatīvajiem aktiem par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu prioritāri izmantojama rezerves zemes fondā ieskaitītā zeme.

Lūdzam termina “atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns” vietā lietot terminu “atmežojamās meža zemes skice” atbilstoši grozījumiem Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumos Nr. 889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”.

Būvdarbiem nepieciešamie sagatavošanās darbi šā likuma izpratnē ietver zemes ierīcības projekta izstrādi, zemes kadastrālo uzmērīšanu, atmežojamās meža zemes skices sagatavošanu, atļauju saņemšanu koku ciršanai, koku un krūmu ciršanu, atmežošanu, augsnes virskārtas noņemšanu, pagaidu ēku un inženierbūvju ierīkošanu, arheoloģiskās un inženiertehniskās izpētes, tehniskajos vai īpašajos noteikumos paredzētās izpētes, meliorācijas sistēmu būvniecību un uzturēšanu, kā arī pirmās grupas inženierbūvju demontāžu, aizsardzību un pārbūvi gadījumos, kad ir saņemts saskaņojums no attiecīgās inženierbūves īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai turētāja, un citus sagatavošanas darbus.

LVM:

1) lūdz aizstāt vārdus “minētajā likumā” ar vārdiem “normatīvajā aktā”, ņemot vērā, ka atlīdzības piemērošanas kārtība var būt atrunāta arī Ministru kabineta noteikumos;

2) nepiekrīt piedāvātajai redakcijai, ka inženiertīklu izbūvei jaunā vietā zemes īpašnieks saņem tikai paziņojumu. Objektu pārbūve jaunā vietā var radīt nesamērīgus tiesību ierobežojums uz no jauna apgrūtināmām teritorijām un iespējamiem ierobežojumiem faktiskajā izmantošanā uz pieguļošām teritorijām. Aicinām saglabāt un izmantot esošo normatīvo regulējumu inženierkomunikāciju izbūvē, pārbūvē un atjaunošanā.

Rail Baltica projekta ietvaros paredzēto inženierkomunikāciju, tostarp cauruļvadu, gaisvadu līniju un pazemes kabeļu būvniecība trešajām personām piederošā zemē un tiem nepieciešamo aizsargjoslu apgrūtinājumu noteikšana veicama tādā kārtībā, kāda noteikta likumā, kas regulē attiecīgo objektu būvniecību un to aizsargjoslu noteikšanu, paredzot arī atlīdzības izmaksu, ja normatīvajā aktā tāda ir paredzēta, un tiesības uz zaudējumu atlīdzību Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Zemes īpašnieku informēšana LVM ieskatā pieļaujama tikai tajās situācijās, kad paredzēta grāvja atjaunošana esošās ekspluatācijas joslas robežās un ar nosacījumu, ka ekspluatācijas joslā nav īpašniekam augoši koki, kas jānovāc. Pārējās situācijās, kad plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai izbūve, mainot meliorācijas sistēmas novietojumu un apjomus, gan būvprojekts, gan būvdarbi skaņojami gan ar zemes, gan ar meliorācijas sistēmas īpašniekiem. LVM meliorācijas sistēmu pārbūve jaunā vietā var radīt nesamērīgus tiesību ierobežojums uz no jauna apgrūtināmām teritorijām un iespējamiem ierobežojumiem faktiskajā izmantošanā uz pieguļošām teritorijām. Tāpat likumā atrunājama kārtība, kā tiek nodoti dati pēc esošās meliorācijas sistēmas pārbūves vai atjaunošanas  sistēmas turētājam.

-

Meliorācijas būves pieder arī valstij, bez zemes īpašumtiesībām.

(3) Būves īpašniekam un zemes īpašniekam (tiesiskajam valdītājam) ir tiesības saņemt informāciju par viņam piederošajā (turējumā esošajā) nekustamajā īpašumā paredzēto inženiertīklu un meliorācijas objektu novietojumu. 

Lūdzam precizēt, ņemot vērā, ka no esošās redakcijas nav skaidrs, ko izdara Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un kas tiek iesniegts elektroniskā veidā.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt – punkts neskaidrs sadaļā par atzīmi.

-

Termins “apgrūtinājumus” izslēdzams, pamatojoties uz grozījumiem normatīvajos aktos par apgrūtinājumu plānu izgatavošanu. Vēršam uzmanību uz risku par vienkāršoto uzmērīšanu zemes vienībām ar ierādītām robežām.

-

Aicinām mainīt panta nosaukumu, jo pantā atrunāta ne tikai atmežošana, bet arī tiesības uz koku ciršanu ārpus meža.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt vārdus "Valsts mežu dienestam" uz "Valsts meža dienestam" un vārdus "meža zemju reģistra" uz "Meža valsts reģistra" .

(5) Uz šajā likumā minētajiem Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūves darbiem neattiecas Meža likumā noteiktā kompensācija atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanai un kompensācijas aprēķina process nav jāveic. Satiksmes ministrija iesniedz Valsts meža dienestam nepieciešamo informāciju meža zemes izslēgšanai no valsts Meža valsts reģistra.

Lūdzam termina “atmežojamās meža zemes izvietojuma plāns” vietā lietot terminu “atmežojamās meža zemes skice” atbilstoši grozījumiem Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumos Nr. 889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”. Papildus norādām, ka gadījumos, kad atmežojamās meža zemes teritorijas robeža skar zemes vienības robežu, zemes vienības robežas novietojumu izvērtēt atbilstoši normatīvajam regulējumam drīkst tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona – mērnieks, pamatojoties uz zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā radītiem datiem, ko mērniekam izsniedz Valsts zemes dienests. Ņemot vērā, ka LVM apsaimnieko valsts zemi, no kuras 1,39 miljoni hektāru ir mežs, iepriekš minētais uzskatāms par būtisku risku, tādēļ precizējama likumprojekta 26. panta septītā daļa.

Izgatavojot atmežojamās meža zemes skici, tā sagatavojama saskaņā ar projektētājiem risinājumiem. Būvprojekta izstrādei nepiesaista mērnieku atmežojamās zemes robežas uzmērīšanai, Izgatavojot atmežojamās meža zemes skici,  tā sagatavojama saskaņā ar projektētājiem risinājumiem. Būvprojekta izstrādei nepiesaista mērnieku atmežojamās zemes robežas uzmērīšanai, izņemot situācijās, ja atmežošana plānota Zemkopības ministrijas valdījumā esošās zemēs. Robežas noteikšanu apvidū un atzīmēšanu ar pagaidu robežzīmēm veic pirms ciršanas darbu uzsākšanas.