Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" (turpmāk – projekts) 4. panta pirmā un ceturtā daļa un 10. panta pirmā daļa paredz Bāriņtiesu likuma 10. panta pirmās un otrās daļas 1. punktā un 15.¹ panta pirmās daļas 1. punktā izslēgt noteikumu, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli, kā arī par to palīgu var būt Latvijas Republikas nepilsonis. Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) ir skaidrots, kāpēc bāriņtiesas priekšsēdētājam, tā vietniekam un bāriņtiesas loceklim, kā arī to palīgiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem, taču nav skaidrots, kāpēc tas nevar būt Latvijas nepilsonis, ņemot vērā to, ka atbilstoši spēkā esošajai Bāriņtiesu likuma redakcijai tas tiek pieļauts. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu, kāpēc ir nepieciešams paredzēt, ka Latvijas nepilsonis vairs nevarēs kļūt par bāriņtiesas priekšsēdētāju, tā vietnieku un bāriņtiesas locekli, kā arī to palīgu.

-

Lūdzam anotācijā ietvert izvērstu izvērtējumu par ietekmi uz pamattiesībām, turpmāk nosakot nepilsoņiem ierobežojumu ieņemt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļa, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīga un bāriņtiesas locekļa palīga amatu. Izvērtējumu lūdzam veikt pieturoties Satversmes tiesas absolūtā aizlieguma satversmības izvērtēšanas metodoloģijai. Piemēram sk. Satversmes tiesas lietu Nr. 2017-07-01, Nr. 2019-01-01, Nr. 2020-18-01, Nr. 2020-29-01, Nr. 2020-36-01, Nr. 2020-50-01, Nr. 2021-05-01.

-

Lūdzam anotācijā ietvert izvērstu izvērtējumu par ietekmi uz pamattiesībām, proti, ierobežojumiem ieņemt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļa, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīga un bāriņtiesas locekļa palīga amatu. Izvērtējumu lūdzam veikt pieturoties Satversmes tiesas absolūtā aizlieguma satversmības izvērtēšanas metodoloģijai. Piemēram sk. Satversmes tiesas lietu Nr. 2017-07-01, Nr. 2019-01-01, Nr. 2020-18-01, Nr. 2020-29-01, Nr. 2020-36-01, Nr. 2020-50-01, Nr. 2021-05-01.

-

Anotācijā skaidrots, ka, lai nodrošinātu efektīvu bāriņtiesu sistēmas darbību, novērstu riskus bērnu un aizgādnībā esošo personu drošībai un veicinātu uzticamību bāriņtiesai, likumprojekts paredz darba devēja pienākumu atstādināt amatpersonu vēl pirms radīta kaitējuma konstatēšanas, proti, ja ir pamatoti riski trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Lūdzam anotācijā ietvert samērīguma izvērtējumu, tai skaitā pamatojumu tam, ka labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.

-

Bāriņtiesu likuma 16. panta 6. punkta spēkā esošā redakcija paredz, ka bāriņtiesai ir tiesības veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez citu personu klātbūtnes. Anotācijā skaidrots, ka, lai mazinātu nevajadzīgus juridiskus un emocionālus konfliktus starp vecākiem un bāriņtiesu un nodrošinātu, ka bērnam tiek dota iespēja paust viedokli bez likumiskā pārstāvja iejaukšanās, likumprojekts nosaka bāriņtiesas tiesības veikt bērna viedokļa noskaidrošanu bez iepriekšējās saskaņošanas un nesaņemot likumiskā pārstāvja piekrišanu. Šāds regulējums pasargās bērnu no iespējama emocionāla spiediena un bērna viedokļa ietekmēšanas no likumisko pārstāvju puses, kā arī atvieglos bāriņtiesas darbu un lēmumu pieņemšanas procesu, jo vienlaikus tiks samazināti arī administratīvie šķēršļi un juridiskās neskaidrības, nodrošinot tiesisko noteiktību un ļaujot operatīvāk un efektīvāk pieņemt lēmumus bērna interesēs. Ievērojot, ka ar minēto grozījumu tiek mainīta tiesību normas būtība, lūdzam anotācijā ietvert samērīguma izvērtējumu, tai skaitā pamatojot, ka labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.

-

Anotācijā skaidrots, ka projekts precizē Bāriņtiesu likuma 18. panta 3. punktu, lai nepārprotami noteiktu bāriņtiesas kompetenci, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, proti, lai nosūtītu personu konsultācijas saņemšanai pie speciālista, bāriņtiesai par to pieņemams lēmums. Vēršam uzmanību, ka Bāriņtiesu likuma 18. panta citos punktos arī nav konkrēti noteikts, ka par minētajiem jautājumiem bāriņtiesa lemj, pieņemot lēmumu, līdz ar to būtu nepieciešams papildu skaidrojums minētā grozījuma nepieciešamībai. Vienlaikus lūdzam skaidrot arī to, vai lēmums tiks pieņemts tikai gadījumā, ja bāriņtiesa lems par nosūtīšanu (gadījumā, ja lems nenosūtīt, tad nekāds lēmums netiks pieņemts).

 
 

-

Anotācijā skaidrots, ka patlaban spēkā esošais regulējums bāriņtiesai nedod tiesības pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas ierobežot informāciju par bērna turpmāko atrašanās vietu vai noteikt aizliegumu satikties ar bērnu, lai apdraudējumu bērnam vai bērna interesēm novērstu. Ievērojot to, ka projektā paredzētais grozījums ierobežo vecāku un citu personu, ar kurām bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, tiesības, lūgums anotācijā ietvert samērīguma izvērtējumu, tai skaitā pamatojumu tam, ka labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.

-

Lūdzam precizēt, kādas ziņas tiek pieprasītas no Sodu reģistra par personu. Paskaidrojam, ka "ziņas par personas sodāmību" ir plaši interpretējamas, turklāt Sodu reģistra likums paredz plašu datu apstrādi Sodu reģistrā. Lai ievērotu nolūka ierobežojuma un datu minimizēšanas principu, lūdzam precizēt projektu, nosakot, kādas tieši ziņas vai personas datu kategorijas, vai datu veidus, plānots projekta ietvaros saņemt no Sodu reģistra.

-

Lūdzam šīs normas sakarā skaidrot šādus aspektus (attiecīgi papildinot anotāciju ar nepieciešamo pamatojumu):
1) vai panta otrajā daļā minētā prasība aizgādņiem attiecībā uz ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa atzinuma iesniegšanu ir uzskatāma par jaunu kritēriju ieviešanu, vai tomēr jau iepriekš šādu atzinumu iesniegšanas nepieciešamība tika ielasītas šobrīd spēkā esošās normas saturā un praksē šādus atzinumus tika prasīts iesniegt? Vai šie atzinumi ir obligāti jāiesniedz bāriņtiesai visos gadījumos vai bāriņtiesa tos personai pieprasīs pēc nepieciešamības?
2) vai ir vērtēts samērīgums prasībai aizgādnim iesniegt ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa atzinumus, pieņemot, ka šī prasība attiecas uz visu veidu panta pirmajā daļā minētajiem aizgādņiem visās situācijās (piemēram, arī uz māti, kura, "mūžīgajam bērnam" sasniedzot pilngadību, vēlas kļūt par viņa aizgādni)? Tāpat arī ņemot vērā to, ka pie šādiem speciālistiem ir garas rindas, kā arī vizītes cena ir salīdzinoši augsta. Vai ārsti atzinumu var sniegt bez pašas personas klātbūtnes vai arī tas nozīmē, ka personām būs obligāti jāapmeklē psihiatrs, narkologs un ģimenes ārsts visos gadījumos?
3) kāda nozīme praksē būs šiem atzinumiem, t.i., kā tie ietekmēs bāriņtiesas lēmumu par aizgādņa iecelšanu? Vai, piemēram, vienā no šiem atzinumiem norādīts kāds negatīvs aspekts būs par pamatu tam, ka personu par aizgādni nevar iecelt?  
4) kas notiks gadījumos, kad aizgādņa iecelšana būtu vēlama pēc iespējas ātrāk (piemēram, mūžīgo bērnu gadījumos, kad par viņu aizgādni vēlas kļūt kāds no vecākiem), taču nav iespējams iegūt atzinumus īsā laikā? Kas notiks, ja aizgādnis neapmeklēs visus minētos ārstus vai neiesniegs atzinumus vispār?

-

Lūdzam aizpildīt šo anotācijas apakšsadaļu, jo projekta regulējums paredz gan sašaurināt, gan paplašināt pamattiesību ierobežojumus.

-

Lūdzam norādīt anotācijā informāciju, vai attiecībā uz plānoto veselības un sodāmības datu apstrādi ir veikts novērtējums par ietekmi uz personas datu aizsardzību (turpmāk - NIDA), kā arī lūdzam anotācijā norādīt Datu regulas 35.panta 7.punkta c) un d) apakšpunktos norādīto informāciju no NIDA.
Paskaidrojam, ka no Datu regulas 35. panta 1., 3. un 4. punkta, kā arī Datu valsts inspekcijas 2018. gada 18. decembra rīkojuma Nr. 1-2.1/125 "Apstrādes darbību veidi, attiecībā uz kuriem ir jāveic datu aizsardzības ietekmes novērtējums saskaņā ar VDAR 35. panta 4. punktu" 4. punkta izriet prasība pārzinim veikt NIDA par īpašu kategoriju personas un personas datu saistībā ar sodāmību vai noziedzīgiem nodarījumiem apstrādi. Savukārt Datu regulas 35. panta 7. punkta c) un d) apakšpunktos minētās informācijas no NIDA norādīšana anotācijā nodrošinās risku minimizēšanu, ko varētu radīt minēto personas datu kategoriju apstrāde.
 

-

Aicinām precizēt redakciju norādot panta daļu, ņemot vērā to, ka Bāriņtiesu likuma 11.pantam turpmāk projektā tiek veidotas daļas.

-

Ierosinām piektās daļas ievada teikumā vārdus "darba devēja pienākums ir pieprasīt ziņas no" aizstāt ar vārdiem "darba devējs pieprasa ziņas no". Paskaidrojam, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta vispārinoši īstenības izteiksmes tagadnes trešajā personā, turklāt no ierosinātā precizējuma jau skaidri izriet darba devēja pienākums pieprasīt noteiktas ziņas.
 

-

Anotācijas 8.1.13.apakšsadaļā norādīts, ka “likumprojekta 8. punkts (likuma 11. pants) paredz jaunu papildu amatu ieņemšanas ierobežojošo kritēriju – persona, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.” Taču projekta 7.pantā ietvertie grozījumi Bāriņtiesu likuma 11.pantā “Personas, kuras nevar būt bāriņtiesas sastāvā” nav ietverts šāds ierobežojošs kritērijs - persona, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Līdz ar to nepieciešams atbilstoši precizēt projektu vai anotāciju.
 

-

Aicinām izvērtēt projekta 7. pantā ietvertajā Bāriņtiesu likuma 11. panta trešajā daļā un projekta 10. pantā ietvertajā Bāriņtiesu likuma 15.¹ panta otrās daļas otrajā teikumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam, ievērojot, ka Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. apakšpunktu). Ja izdodamajos Ministru kabineta noteikumos plānots noteikt materiāltiesisku regulējumu, aicinām attiecīgi precizēt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu.

-

Projekta 11.pantā ietvertie grozījumi cita starpā paredz Bāriņtiesu likuma 16.panta 1.punktā noteikt, ka subjekts šī panta izpratnē ir: persona, par kuru bāriņtiesai ir jāsniedz ziņas tiesībaizsardzības iestādēm vai tiesai likumā noteiktajos gadījumos, aizgādnībā esoša persona vai bērns, tā likumiskais pārstāvis, audžuģimene, specializētā audžuģimene, adoptētājs, viesģimene vai persona, kuras aprūpē nodots bērns vai kura vēlas kļūt par aizgādni, aizbildnis, audžuģimene, adoptētājs, viesģimene un tās bērns, kā arī nedalītā mājsaimniecībā dzīvojošas citas personas.
Taču no projekta 11.pantā ietvertā Bāriņtiesu likuma 16.panta 1.¹punkta ievaddaļas redakcijas nav viennozīmīgi skaidrs, vai bāriņtiesa no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta varēs lūgt sniegt informāciju par visiem minētajiem subjektiem, tajā skaitā arī par aizgādnībā esošu personu un bērnu, vai tikai subjektu, lai izvērtētu subjekta spējas bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu nodrošināšanā vai apdraudējuma bērnam vai aizgādnībā esošajai personai radīšanā pakāpi, tādējādi neaptverot aizgādnībā esošu personu un bērnu.  Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektu vai anotāciju.
 

-

Ņemot vērā to, ka projektā ir paredzēts vārdu savienojuma "pagaidu aizgādnis" vietā lietot vārdu savienojumu "aizgādnis uz laiku", aicinām papildināt projektu ar attiecīgu grozījumu Bāriņtiesu likuma 27. panta piektajā daļā un 40. panta 4.¹ daļā.

-

Aicinām vārdus "pagaidu aizgādnis" neaizstāt ar vārdiem "aizgādnis uz laiku", jo nevar piekrist likumprojekta anotācijā norādītajam, ka šādā veidā tiek salāgots termins ar Civillikumu. Vēršam uzmanību, ka Civillikumā tiek lietoti termini "pagaidu aizgādnība" un "pagaidu aizgādnis". 

-

Aicinām precizēt projekta 36. punktā ietverto Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 33. punktu, paredzot, ka Bāriņtiesu likuma 10.³ pants un grozījums par Bāriņtiesu likuma 10.¹, 10.², 11. panta 9. punkta, 13. panta 3.¹ daļas un 14. panta pirmās daļas 4. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, ņemot vērā to, ka visam saistītajam regulējumam jāstājas spēkā vienlaicīgi.

-

Anotācijā minēts, ka bāriņtiesas ilgstoši saskaras ar darba izpildei nepieciešamo cilvēkresursu trūkumu. Esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Savukārt vairums izsludināto bāriņtiesas amatu konkursi beidzas bez rezultāta. Kā risinājums minētajai problemātikai piedāvāts atteikties no vecuma ierobežojuma attiecīgajiem amata pretendentiem. Lūdzam anotācijā skaidrot, vai ir izvērtētas arī citas alternatīvas, kā mazināt bāriņtiesu darbinieku profesionālās izdegšanas riskus.

-