Projekta ID
25-TA-832Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
29.05.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
KEM vērš uzmanību, ka likumā "Par zemes dzīlēm", Ministru kabineta noteikumos Nr. 570, Ministru kabineta rīkojumā Nr. 696 "Par Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam" tiek lietots termins "rekultivācija" un termins "revitalizācija" nav definēts. Aicinām lietot terminu "rekultivācija" un norādīt anotācijā, kādas prasības no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav attiecināmas uz vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
KEM ir iepazinusies ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 un konstatējusi, ka termins “princips piesārņotājs maksā” definē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas ir jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu. Vides aizsardzības likuma 3. panta 1. daļas 1. apakšpunkts nosaka jēdziena "princips "piesārņotājs maksā"" definīciju — persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu.
Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 123.a) apakšpunktā noteikto “piesārņotājs” ir piesārņotājs, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā, un 2. panta 123.b) apakšpunktā noteikto “piesārņojums” ir piesārņojums, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 2) punktā.
Savukārt Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā noteikts, ka “piesārņotājs” ir viela, vibrācija, siltums, troksnis, gaisma vai cits kontaminants, kas atrodas gaisā, ūdenī vai zemē, kas var būt kaitīgs cilvēka veselībai vai videi, kas var radīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai kas var pasliktināt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, KEM uzskata, ka principa "piesārņotājs maksā" izvērtēšana nav attiecināma uz vēsturiskajām kūdras ieguves vietām.
Saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 123.a) apakšpunktā noteikto “piesārņotājs” ir piesārņotājs, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā, un 2. panta 123.b) apakšpunktā noteikto “piesārņojums” ir piesārņojums, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 2) punktā.
Savukārt Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā noteikts, ka “piesārņotājs” ir viela, vibrācija, siltums, troksnis, gaisma vai cits kontaminants, kas atrodas gaisā, ūdenī vai zemē, kas var būt kaitīgs cilvēka veselībai vai videi, kas var radīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai kas var pasliktināt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, KEM uzskata, ka principa "piesārņotājs maksā" izvērtēšana nav attiecināma uz vēsturiskajām kūdras ieguves vietām.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
KEM atkārtoti informē, ka Latvijas normatīvais regulējums par sanāciju, kas ietverts Vides aizsardzības likumā, ir attiecināms uz videi nodarītā kaitējuma gadījumiem un to paredzēts piemērot kaitējumam, kas nodarīts augsnei, ūdenim un īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Vides aizsardzības likumā noteiktais regulējums paredz principus mūsdienās radīta kaitējuma novēršanai un secīgām darbībām - atbildīgā operatora vai personas noteikšana, administratīvās vai kriminālatbildības noteikšana, neatliekamo pasākumu veikšana un sekojošu sanācijas vai kompensējamo pasākumu veikšana, līdz ar to KEM uzskata, ka anotācijā ietvertā atsauce uz Vides aizsardzības likumu nav piemērojama vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai.
Piedāvātā redakcija
-
