Atzinums

1. Aicinām, izvērtējot piemērotāko ekosistēmas atjaunošanas stratēģiju konkrētajām vietām, ņemt vērā arī citu, esošajos ģeopolitiskajos apstākļos būtisku faktoru, kas ir valsts aizsardzības intereses. Purvu ekosistēmu atjaunošanai vai jebkuram citam izmantošanas veidam, kas ietver purvam raksturīga gruntsūdens līmeņa atgriešanu, sevišķi runājot par Latvijas austrumu pierobežas reģionu, var būt potenciāli jēgpilns pienesums, radot dabiskus šķēršļus sauszemes transportlīdzekļu kustībai. Polijā šobrīd tiek nopietni apsvērts izmantot Atveseļošanās un noturības fonda līdzekļus, lai austrumu pierobežas reģionos atjaunotu mitrājus un mežus tieši valsts aizsardzības vajadzībām (https://ej.uz/54se). 
 
2. “Pasākuma trešās atlases kārtas mērķis ir mazināt vēsturiski radīto kaitējumu dabas resursiem pamestajās kūdras ieguves vietās, atjaunojot purvu un ar to saistīto ekosistēmu funkcionalitāti, nodrošinot dabisku vai daļēji dabisku ekosistēmu noturību un to stāvokļa uzlabošanos un kvalitāti, aizsargājot un palielinot bioloģisko daudzveidību, mazinot klimata pārmaiņu radītās sekas ar dabā balstītiem risinājumiem, nodrošinot pilnvērtīgu teritoriju turpmāku izmantošanu un sekmējot šo vietu iekļaušanos ainavā, kā arī nodrošinot cilvēku labbūtību.” 
Noteikumu 4. pantā norādītie uzraudzības rādītāji nepilnīgi atbilst 2. pantā noteiktajam pasākuma trešās atlases kārtas mērķim. Ņemot vērā, ka mērķis tostarp ir mazināt kaitējumu dabas resursiem, atjaunot purvu un saistīto ekosistēmu funkcionalitāti, aizsargāt un palielināt bioloģisko daudzveidību u.tml., par vienu no izvirzītajiem rādītājiem ir jānosaka ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanās, kuru konstatēt var sertificēts sugu un biotopu aizsardzības jomas (purvu) eksperts piemērotā laika ietvarā pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas. Platība nav rādītājs, pēc kura var konstatēt labvēlīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. 2. pantā noteiktie mērķi ir sevišķi svarīgi arī topošā Dabas atjaunošanas plāna kontekstā, kurā izvirzītos mērķus būs jāsasniedz vienlaikus ar šo pasākumu īstenošanu. Ņemot vērā, ka purvu ekosistēmu aizsardzības stāvoklis Latvijā lielākoties ir nelabvēlīgs un to būs nepieciešams uzlabot, šī ir iespēja saņemt finansējumu tā paveikšanai un sasniegto rezultātu novērtēšanai. 

3. Lemjot par degradēto kūdras ieguves vietu atjaunošanu, ir jāprioritizē tās ekosistēmas atjaunošana, kas teritorijā bija pirms kūdras ieguves uzsākšanas. Lielākoties šajās platībās atradās purvi, tādēļ apmežošana nebūs atbilstošs pasākums noteikumu 19. pantā aprakstītajām atbalstāmajām darbībām “vēsturiski radītā kaitējuma izvērtēšanai un novēršanai dabas resursiem pamestajās kūdras ieguves vietās, atjaunojot purvu un ar tiem saistītās meža un ūdeņu dabiskās vai daļēji dabiskās ekosistēmas”. To, vai ekosistēmu, kas teritorijā bijusi pirms kūdras ieguves uzsākšanas, ir iespējams atjaunot, ir jākonstatē sertificētam sugu un biotopu aizsardzības jomas (purvu) ekspertam un hidrologam. 
Ņemot vērā, ka ne vien jaunu meliorācijas sistēmu ierīkošana, bet arī meliorācijas sistēmu pārbūve un tīrīšana, kas aprakstīta 22. panta 3. punktā, var kaitēt degradēta purva ekosistēmai un to susināt (tostarp pastiprinot SEG emisijas), pasākumu ietekmi uz 2. pantā noteiktajiem ekosistēmu atjaunošanas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķiem ir jāizvērtē sertificētam sugu un biotopu aizsardzības jomas (purvu) ekspertam un hidrologam. 

4. Ir jāsvītro noteikumu 20. panta 3. punkts un 22. panta 5.4. apakšpunkts. Mēslošana nav piemērota purvu un ar to saistīto ekosistēmu funkcionalitātes atjaunošanas mērķiem, it sevišķi vietās, kur iepriekš bijuši augstie purvi un tikusi iegūta sfagnu kūdra. Mēslošanas rezultātā tiktu paaugstināts augsnes pH, radot nepiemērotus apstākļus biotas atjaunošanās procesam. 
Ņemot vērā, ka atbilstoši 22. panta 2.4. apakšpunktam paredzēts atbalstīt ceļu infrastruktūras izbūvi un atjaunošanu, noteikumos ir nepieciešams paredzēt darbu saskaņošanu ar sertificētu sugu un biotopu aizsardzības jomas (purvu) ekspertu un hidrologu. Pēc iespējas ir jāizvairās no ceļu izbūves un atjaunošanas teritorijā un paredzētā platība ceļu izbūvei jāsamazina, ņemot vērā nelabvēlīgo ietekmi, ko tā var atstāt uz teritorijas hidroloģisko režīmu. 

5. Ir jāpapildina 20. panta 5. punkts ar “ES nozīmes aizsargājamos biotopos atbilstoši DAP dabas datu sistēmā “Ozols” pieejamajai informācijai”. 
Ir jāsvītro 22. panta 5.1. apakšpunkta daļa “neproduktīvās mežaudzes nomaiņa, valdošās koku sugas nomaiņa ar Latvijas apstākļiem raksturīgām sugām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mežu atjaunošanu”. Mežiem virs kūdraugsnēm ir zema produktivitāte, ja tie netiek meliorēti un/vai to hidroloģiskais režīms ticis atjaunots. Produktivitātes kāpināšana prasītu ieviest vai atjaunot meliorācijas sistēmu, tādējādi potenciāli palielinot SEG emisijas no kūdraugsnes. Nav skaidrs arī, kādēļ, lai sasniegtu pasākuma trešās atlases kārtas mērķi un panāktu 22. panta 5. punktā noteikto mērķi uzlabot mežaudzes “noturību un ekoloģisko vērtību”, ir nepieciešams nomainīt valdošo koku sugu.  

6. Ir jākoriģē 22. panta 5.2. apakšpunkts no “ieaudzēšanas izmaksas ar Latvijas apstākļiem raksturīgām sugām, veicinot dabisku atjaunošanos” uz “meža dabiskas atjaunošanās veicināšanas izmaksas, ieaudzēšanas izmaksas ar Latvijas apstākļiem raksturīgām sugām”. Arī apmežošanas gadījumā dabiskas atjaunošanās veicināšana ir jāprioritizē, meža ieaudzēšana neveicina dabisku atjaunošanos. 
Ievērojot principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu” atbilstoši 32. panta 12. punktā noteiktajam, ar purviem un mežiem saistītu Eiropas Savienības nozīmes biotopu apsaimniekošana ir jāveic ne tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ir nepieciešams koriģēt 32. panta 12.1. apakšpunkta pirmo daļu uz “īsteno Eiropas Savienības nozīmes biotopu apsaimniekošanas darbības saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības ekspertu atzinumu un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās īsteno purva vides atjaunošanu saskaņā ar īpaši aizsargājamu dabas teritoriju dabas aizsardzības plāniem vai, [..]”. 
Ir jāsvītro 32. panta 12.4.3. apakšpunkta pirmā daļa “ja paredzētas darbības normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos”. Lai sasniegtu 2. pantā noteikto mērķi, videi draudzīgas meliorācijas prakses būtu jāpiemēro prioritāri arī citviet gadījumos, ja tiek konstatēts, ka meliorācijas sistēma ir jāpārbūvē. 

-

Iebilstam pret emisiju samazinājumu noteikšanu, izmantojot anotācijā norādītos Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava” pētījumos izstrādātos emisiju faktorus, jo tie nav izmantojami lēmumu pieņemšanā būtisku emisiju mērīšanai pielietotās metodoloģijas trūkumu dēļ.    
LIFE REstore projekta ietvaros tika veikti mērījumi, lai noteiktu emisijas faktorus. Tos vēlāk izdevās publicēt arī citos zinātniskos žurnālos (kas nav recenzēti), taču tie nav izmantojami politikas lēmumu pieņemšanā. LIFE REstore projekta gala ziņojumā (https://restore.daba.gov.lv/public/eng/activities_and_deliverables/manual_sustainable_and_responsible_after_use_of_peat_exctraction_areas/) ir tieši iekļauts šāds apgalvojums, taču praksē un šobrīd, šo noteikumu izstrādē, tas tiek ignorēts. Projekta ietveros izmantotā mērījumu metode vairāku iemeslu dēļ nav zinātniski uzticama, par ko liecina konkrētajā jomā atzītu zinātnieku pētījumi. Citi pētnieki sniedz ticamus pierādījumus tam, ka degradēto purvu renaturalizācija un purvam raksturīga gruntsūdens līmeņa atjaunošana ievērojami samazina SEG emisijas no bijušajiem kūdras ieguves laukiem. Taču attiecībā uz citiem degradēto purvu izmantošanas veidiem (apmežošana, ogulāji, zālāji) pašlaik nav pietiekami daudz zinātniski pierādītas informācijas par to radīto ietekmi uz klimatu (https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/report_ghg_peatland_bogs_latvia_elige.pdf). Turklāt kūdrāju apmežošana pieeja klimata kontekstā tiek saskatīta kā nevēlama (https://link.springer.com/article/10.1007/s13280-024-02016-5). Šajā publikācijā arī veltīta atsevišķa sadaļa spēcīgai kritikai tieši "Silavas" veikto mērījumu metodoloģijai. 
LIFE REstore projekta rezultātus par apšaubāmiem un politikas veidošanā nepiemērotiem atzinusi arī Eiropas Komisija (DG ENVI, DG CLIMA un CINEA). 2022. gadā tika organizēta projekta ex-post vizīte, pēc kuras Eiropas Komisija nosūtīja vēstuli projekta koordinatoriem, aicinot pārskatīt rezultātus un veikt recenzēšanas procesu: 
"Jūsu projekta ietekmes ex-post novērtējums liecina, ka jūsu ieteikumi par kūdrāju apsaimniekošanu klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, lai gan tie jau tiek izmantoti kā atsauce svarīgiem politikas dokumentiem Latvijā, varētu tikt uzskatīti par neatbilstošiem pašreizējām zinātnes atziņām un ES politikas prioritātēm. Tāpēc iesakām projekta rezultātus turpināt pārskatīt un apstiprināt neatkarīgiem Eiropas ekspertiem." (saite uz vēstuli: CINEA_letter_LIFE14 CCM LV 001103 Ex-post_Soil_Visit_16-17082022.pdf) 
Turklāt 2023. gada aprīlī CINEA organizēja platformas sanāksmi LIFE finansētiem projektiem Berlīnē par kūdrāju atjaunošanas priekšrocībām Eiropai. Pasākumā piedalījās tādi eksperti kā Dianna Kopansky (Globālā kūdrāju koordinatore, ANO Vides programma), Hanss Joostens (Starptautiskā purvu aizsardzības grupa), Džeralds Jurasinskis (Greifsvaldes Universitāte), Franziska Tanneberger (Greifsvaldes purvu centrs) kopā ar DG ENVI un DG CLIMA. Viens seminārs bija veltīts tieši SEG emisiju monitoringam. LIFE REstore projekta komanda (citu starpā) tika aicināta prezentēt projektā izmantoto metodiku. Diskusijas laikā grupā klātesošie eksperti izteica nopietnas šaubas par izmantoto metodi (paraugu ņemšanas skaits, paraugu ņemšanas laiks, tikai 2 gadu mērījumi, apšaubāmi secinājumi). Vispārīgu informāciju par pasākumu un plenārsēdes ierakstu var atrast šajās saitēs: https://en.nabu.de/topics/ecosystems/life-multi-peat/life-platform-meeting.html un https://cinea.ec.europa.eu/news-events/news/life-platform-meeting-benefits-peatland-restoration-europe-2023-05-04_en. 
Ja Latvija turpinās lēmumu pieņemšanā izmantot nekorektus emisiju faktorus, pirmkārt, pastāv augsts risks, ka šodien veiktie ieguldījumi izrādīsies klimatam nelabvēlīgi un radīs izaicinājumu emisiju samazināšanas jomā Latvijai ilgtermiņā (papildus izdevumi sabiedrībai) un var nākties, līdzīgi kā tas notika Īrijā, īstenotās investīcijas dabā labot, otrkārt, Eiropas Komisija šīs investīcijas var atzīt par nesaderīgām ar "Nenodarīt būtisku kaitējumu" principu, kas nozīmē ES fondu līdzfinansējuma daļas zaudēšanu. 

-