Atzinums

40.lpp. *Jaunieši ar ierobežotām iespējām
jaunieši ar veselības problēmām (kuriem ir hroniskās saslimšanas, smagas saslimšanas vai psihiatriski traucējumi);


Iebildums:
Nepieciešams precizēt  - psihiski traucējumi vai psihotiski traucējumi – atkarībā no tā, kāds traucējumu veids ir domāts.

-

Par: 40.lpp.  *Jaunieši ar ierobežotām iespējām
jaunieši ar fizisku vai garīgu invaliditāti


Iebildums:
Lai arī plaši lietots, tomēr šis vārdu savienojums nav korekts nedz attieksmes pret personām ar invaliditāti dēļ, nedz morfoloģiski, jo invaliditāte nevar būt fiziska vai garīga, tā var būt fiziskā vai garīgā.
Priekšlikums izteikt šādā redakcijā:
“jaunieši ar invaliditāti, kas noteikta saistībā ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem” vai
“jaunieši ar fizisko vai garīgo invaliditāti”

-

Par: 40.lpp. 4.2.2.

Sk. komentāru pie 4.2.1.

-

Par: 39.lpp. 4.2.1.

Vārda “iekļaušanās”, kas ir vārds ar tādu pašu sakni kā “iekļaušana” lietošana, rakstot par iekļaušanu, rada priekšstatu, ka iekļaušana tieši to arī nozīmē – ka mērķis ir jauniešu ar ierobežotām iespējām (lasi – neaktīvo, neveiksmīgo) iekļaušanās aktīvo jauniešu vidū.
Kā tas, protams, nav: iekļaušana pēc savas būtības nozīmē, ka jauniešiem ar ierobežotām iespējām ir jānodrošina vide un pakalpojumi, kuri ir piemēroti viņu iespējām un vēlmēm, nevis ir jāpanāk (iespējams, mākslīgi) viņu pievienošanās un pielāgošanās jauniešiem, kuri šajā dokumentā tiek dēvēti par “aktīvajiem”.
Sociālā iekļaušana ≠ iekļaušanās.

-

Par: 36.lpp. 3.2.1.

Iebildums: Balstoties uz Latvijas sabiedrības realitāti, brīvprātīgā darba atzīšana pašvaldībā ir īstermiņa risinājums. Jauniešiem ir jāiesaistās brīvprātīgajā darbā, taču nevar būt tā, ka ar iegūto pieredzi pašvaldības mērogā  dodoties  citviet, tā vairs netiek ņemta vērā. Brīvprātīgā darba atzīšanai ir jānotiek valstiskā mērogā, lai ikviens darba devējs, valsts institūcija būtu informēta par to, ka iegūtajai pieredzei ir reāla ietekme. Valstiska mēroga brīvprātīgā darba atzīšanas modeļa izveides gadījumā, tiktu veicināts arī tas, ka šāda veida atzinums tiek novērtēts arī ārpus valsts.
Jāparedz kompleksāka mehānisma izveide nevis tikai brīvprātīgā darba stundu uzskaite. Kvantitatīvai stundu uzskaitei ir zema ietekme uz vēlamo mērķi – brīvprātīgā darba atzīšanu, līdz ar to jāparedz arī kvalitatīvie rādītāji, piemēram, apgūtās prasmes, iemaņas, kompetences.

Priekšlikums: Izstrādāt brīvprātīgā darba atzīšanas modeli valstiskā mērogā.

-

Par: 36.lpp. 3.1.

Iebildums:
Nedz neformālā, nedz ikdienējā mācīšanās sevī neietver brīvprātīgo darbu, tāpēc rakstīt “neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, t.sk. brīvprātīgā darba” nav gluži korekti.
Mācīšanās un darbs ir divas dažādas aktivitātes ar dažādiem mērķiem. Neformālā mācīšanās parasti ir strukturēta mācīšanās, ikdienējā mācīšanās notiek dabiski, veicot dažādas aktivitātes[1], savukārt brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā[2].
Priekšlikums
Izteikt 3.1. šādā redakcijā:
3.1. “Veicināt sabiedrībā, t.sk. darba devēju vidū, izpratni par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās nepieciešamību, kā arī brīvprātīgā darba nozīmību darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē”.


[1] https://europa.eu/europass/lv/validation-non-formal-and-informal-learning

[2] https://likumi.lv/ta/id/275061-brivpratiga-darba-likums

 

-

Par: 32.lpp. 2.5.3.

Iebildums: Jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto personu informētība nevar tikt palielināta izmantojot sociālos tīklus, tostarp uzsvaru liekot uz vienu sociālo tīklu, kuru jaunatne vairs neizmanto. Nelietderīgi uzskatīt, ka tie kuri to izmanto un seko visām sociālo tīklu vietnēm.

Priekšlikums: Informācijai ir jābūt pieejamajai digitālajā vidē, taču primāri uzsvars ir jāliek uz fizisku informācijas nodošanu. Ir jāizveido nacionāla mēroga darba ar jaunatni plānošanas grupa vai cits formāts, kur iesaistītie gan tiek iepazīstināti ar jaunumiem, gan tiek izrunātas jaunatnes aktualitātes ne tikai no augstāko institūciju skata punkta, bet arī no dažādu pašvaldību reālās situācijas. Šādā veidā tiks saglabāta spriestspēja par reālo situāciju, iespēja plānot darbu valsts līmenī, kā arī veicināta ne tikai jauniešu, bet arī pašu jaunatnes darbinieku pilsoniskā līdzdalība.
2.5.3. kā izmērāmais darbības rezultāts ir norādīts kopējais sekotāju skaits Facebook lapai Jaunatnes lietas. Jauniešu vidē un attiecīgi – arī darbā ar jaunatni iesaistīto vidū (lai sekotu aktualitātēm jauniešu vidē) Facebook nav populārākais sociālais medijs, iespējams, tas pat nav pirmo trīs populārāko mediju vidū. Attiecīgi Facebook lapas sekotāju skaita pieaugums nenorādīs uz to, ka ir sasniegta norādītā mērķauditorija. Lai noteiktu jauniešu un darbā ar jaunatni iesaistīto informētību, iespējams, jāizvēlas citu sociālo mediju sekotāju un lietotāju skaita mērījums: Instagram, Tik Tok, Snapchat, YouTube u. c.

-

Par: 32.lpp. 2.4.4.

Nav pievienots pasākums.
Priekšlikums formulēt un pievienot pasākumu.

-

Par: 29.lpp. 2.3.1.

Šādai darbībai būtu jānorisinās ari 2023. un 2024.gadā un ilgtermiņā, jo pašpārvalde ir viena no tām jauniešu līdzdalības platformām, kur aktīvi mainās dalībnieki, jauniešiem dodoties augstākos izglītības ieguves līmeņos.
Lūdzam rast finansējumu darbības nodrošināšanai 2023. un 2024.gadā un veikt attiecīgas izmaiņas plānā.

-

Par: 28.lpp. 2.2.2.

2.2.2. pasākumā norādītais rezultatīvais rādītājs 6 attiecībā uz vietējā un reģionālā mēroga jaunatnes organizāciju skaitu, kuras var saņemt atbalstu ir nesamērīgi zems rādītājs starp visām Latvijas jaunatnes organizācijām. Savukārt 2.2.1. pasākuma rezultatīvais rādītājs 6 aptuveni sakrīt ar to, cik nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas vispār ir, līdz ar to atbalstu varēs saņemt visas.
Rodas iespaids, ka stiprinātas primāri tiek nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas, lai gan bieži vien lielāka nozīme ir tieši vietēja un reģionāla mēroga organizācijām, tādēļ atbalstu šīm organizācijām būtu jāpalielina.
Lūdzam palielināt 2.2.2. rezultatīvā rādītāju skaitu.

-

Par: 27.lpp. 2.2.1.

Arī šajā punktā tiek ierobežotas tās pašvaldības, kurās darbs ar jaunatni tiek īstenots no pašvaldības iestāžu puses.. Šādās pašvaldībās jaunatnes darbiniekiem nav brīvā laika un resursu NVO biedrību dibināšanai, un paralēlai dokumentu kārtošanai un biedrības uzturēšanā. Lai neapgrūtinātu jaunatnes darbiniekus, bet tajā pašā laikā dotu tiem iespēju veidot dažāda veida pasākumus aktivitāšu organizēšanai, šajā rīcības virzienā ir jāparedz modelis kā tās pašvaldību iestādes, kuras veic darbu ar jaunatni, var piesaistīt līdzekļus aktivitāšu īstenošanai.

-

Par: 24.lpp. 2.1.1.

Ne visās pašvaldībās darbs ar jaunatni un pilsonisko iemaņu celšanu tiek īstenots no jaunatnes organizāciju puses. Ir pašvaldības, kurās nav neviena jaunatnes organizācija, šādā gadījumā nav pareizi ierobežot jauniešu iespējas attīstīt un uzlabot savas pilsoniskās līdzdalības zināšanas. Ir pašvaldības, kur darbs ar jaunatni tiek īstenots no to iestāžu puses, tāpēc atbalsta saņēmēju lokam ir jābūt plašākam, it īpaši ņemot vērā izmaiņas Pašvaldību likumā un pašvaldībai deleģēto funkciju izpildē. Pašreiz esošā redakcija, ierobežos pašvaldību, kur NVO sektoram darbā ar jaunatni nav īstenojamas attīstības iespējas un jauniešu līdzdalības iespējas.

Priekšlikums: 2.1.1. papildināt: Nodrošināts atbalsts jaunatnes organizācijām un darbu ar jaunatni veicošajām pašvaldību iestādēm, kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu organizēšanai, lai attīstītu jauniešu pilsonisko kompetenci, t.sk. stiprinātu piederības sajūtu Latvijai un Eiropai, demokrātisko vērtību cieņu.
 

-

Par: 19.lpp. 1.5.2.

Iebilstam, ka vienkāršotā izmaksu metodika tiek izstrādāta tikai nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam. Atbalsts un metodika ir nepieciešama arī vietēja un reģionāla līmeņa organizācijām, kas sniedz daudz lielāku ieguldījumu un pienesumu tieši konkrētās pašvaldības jauniešiem un sabiedrībai.

-

Par: 16.lpp. 1.3.7.

Plāna pasākums paredz atbalsta pasākumus darbā ar jaunatni iesaistītajiem ar mērķi veicināt jauniešu garīgo labklājību un mentālo veselību, taču neparedz nevienu pasākumu, kas tieši vērsts uz pašu jauniešu garīgās labklājības un mentālās veselības veicināšanu.
 

-

Par: 16.lpp. 1.3.6.

Svarīgi pilnveidot ne tikai pašpārvalžu atbalsta personu kompetences, bet arī pašpārvalžu līderu un biedru kompetences.
Izteikt 1.3.6. jaunā redakcijā: Nodrošināta profesionālā pilnveide izglītojamo pašpārvalžu atbalsta personām, pašpārvalžu līderiem un biedriem.

-

Par: 11.lpp. 4.2.

Īpaši svarīga  ir jauniešu ar ierobežotām iespējām dalība nacionāla un lokāla mēroga projektos un aktivitātēs, jo tas nodrošina ilgtspēju. Kāpēc akcentēta tiek dalība tikai starptautiskos projektos?
Lūdzam skaidrot vai attiecīgi mainīt rezultatīvo rādītāju.

-

Par: 9.lpp 2.1

Nepieciešams rādītāja paplašinājums, paredzot, ka tiek mērīts arī to jauniešu skaits, kuri piedalās, iesaistās un līdzdarbojas nevalstisko organizāciju aktivitātēs. Kvantitatīvs biedru skaita rādījums neatspoguļos jauniešu aktivitāti; dati var nebūt objektīvi.

-

Vispārējs priekšlikums

Ņemot vērā, ka Pašvaldību likums paredz, ka pašvaldība tās darbībā atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas (biedrības un nodibinājumus), kas darbojas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, būtu nepieciešams paredzēt arī būtiskāku atbalstu tieši pašvaldības sadarbības ar jauniešu nevalstiskajām organizācijām stiprināšanai, jo NVO sektors spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, ko pašvaldība var izmantot, tai skaitā – jaunatnes politikas attīstībai, stiprināšanai.
 

-

37.lpp.3.3. 

Šajā sadaļā vajadzētu paredzēt arī hakatonus, sociālās uzņēmējdarbības un biznesa inkubatoru iespēju izmantošanu; sadarbības stiprināšanu ar NVO.

-

Par: 36.lpp. 3.1.1.

Izteikt 3.1.1. Darbības rezultātu šādā redakcijā:
“Rīkota informatīva kampaņa par neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, kā  arī brīvprātīgā darba, lomu darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguvē”.
 

-

Par: 26.lpp. 2.1.6.

Rast iespēju pasākumā iesaistīties jauniešiem no reģioniem.

-

Par: 19.lpp. 1.5.1. 

Mērķtiecīgai un ilgtspējīgai jauniešu līdzdalības sekmēšanai būtu nepieciešamas regulāras vizītes un visās pašvaldībās.

-

Par: 18.lpp. 1.4.4.

izstrādāta brīvprātīgā darba atzīšanas metode nacionālā mērogā.

-

Par: 17.lpp. 1.4.2.

nodrošināt informāciju ne tikai plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, bet arī klātienes tikšanās formātos, uzsvaru liekot uz tikšanās formātiem reģionālajās pašvaldībās.

-

Par: 16.lpp. 1.3.8.

Lai nodrošinātu pilsoniskās līdzdalības attīstību, arī darbā ar jaunatni iesaistītajiem, ir nepārtraukti jāpilnveido savas iemaņas dažādos demokrātijas aspektos, ne tikai cilvēktiesību jautājumos.
1.3.8. izteikt jaunā redakcijā: Nodrošināti atbalsta pasākumi un veicināta izpratne darbā ar jaunatni iesaistītajiem par demokrātijas attīstību un pilsoniskās līdzdalības izaicinājumiem mūsdienās. 

-

Par: 16.lpp. 1.3.9.

Pasākuma īstenošanas gads ir tikai 2022. gads. Plānot nacionāla mēroga konferenci arī 2023. un 2024. gadā.
Iemaņu attīstīšana 1x gadā ir ar īstermiņa raksturu, lai atstātu reālu ietekmi uz dalībnieku turpmāko darbību, nacionāla mēroga konferencēm ir jānotiek kā minimums 2-3x gadā. Šādā veidā tiks nodrošināta iespēja, darbā ar jaunatni iesaistītajiem no reģioniem apmeklēt augsta līmeņa konferences un celt savas profesionālās zināšanas.

-