Atzinums

Lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma sadaļas "Latvijas nacionālās aktivitātes un prioritātes militārās mobilitātes jomā" apakšsadaļas "Ceļi" (4.lpp.) pēdējās rindkopas pēdējos divus teikumus šādā redakcijā: "Jāņem vērā, ka kopumā Latvijas ceļu tīklā (t.sk. tiltos un pārvados) ir jāveic apjomīgi finanšu ieguldījumi, lai tas optimāli atbilstu divējādas lietojamības prasībām, taču ņemot vērā arī citas valsts attīstības prioritātes, šim mērķim pieejamais valsts budžeta finansējums var nebūt pietiekams. Šī iemesla dēļ, Latvijai ir aktīvi jāizvērtē dažādu starptautisku transporta infrastruktūras attīstības mehānismu piedāvātie risinājumi, kā piemēram CEF Militārās mobilitātes programma."

Svītrota teksta vietā lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar tekstu šādā redakcijā: "Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada 10.novembra Rīcības plāna ar Militāro mobilitāti 2. versiju, lai tuvinātu transporta un aizsardzības sektorus efektīvāk izmantot pieejamo un plānoto finansējumu, primāri ES līmeņa, Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veiks galveno un prioritāro koridoru identifikāciju, pa kuriem pārvadāt liela apjoma militārās kravas un to, kādas ir nepilnības transporta infrastruktūrā, par pamatu ņemot TEN-T tīklu. Šī analīze būs pamats tālākajai CEF III programmai, ja par to vienosies diskusijās par ES Daudzgadu budžetu pēc 2027.gada, kā arī var kalpot par pamatu nacionālā līmeņa prioritāšu un vajadzību definēšanā, tostarp finansējuma plānošanai. Līdz ar to, pēc šāda pētījuma gala redakcijas būs jāvērtē kādas tālākās rīcības būs nepieciešamas arī Latvijā, tostarp, veidojot tā sasaisti ar TEN-T regulas prasībām un nepieciešamo finansējumu tās izpildē. Vienlaikus jāmin,ka ir noslēgušās saturiskās diskusijas par TEN-T Regulas pārskatu, kas arī paredz šiem lielajiem transporta infrastruktūras projektiem, pie zināmiem nosacījumiem vērtēt militārās mobilitātes vajadzības. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka TEN-T regulā definētās prasības ceļiem ir augstas un Latvija visticamāk prasīs derogācijas, līdz ar to attiecībā uz ceļiem būs nepieciešams meklēt iespējas par līdzsvaru starp militārās mobilitātes vajadzībām un TEN -T realizējamo."
 

Lūdzam izteikt informatīvā ziņojuma sadaļas "Militārās mobilitātes plānošana starptautiskajos formātos un Latvijas saistības tajos" (2.lpp.) trešās rindkopas pēdējo teikumu jaunā redakcijā.

Latvijas interesēs ir palielināt programmas kopējo budžetu un attiecināt finansējuma izmantošanu līdz 2027. gadam, un arī pēc tam nākamā ES daudzgadu budžeta ietvaros, kā arī turpināt apgūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu, izstrādājot kvalitatīvus projektus, kas atbilst divējādas lietojamības prasībām.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica projekta trase nenodrošinās nokļūšanu jebkur Latvijas teritorijā, lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma sadaļas "Latvijas nacionālās aktivitātes un prioritātes militārās mobilitātes jomā" apakšsadaļā "Dzelzceļš" (5.lpp.) šādu teikumu: "Šis projekts ir kritiski svarīgs un nes būtisku pienesumu Latvijas aizsardzības un militārās mobilitātes nozarēm, jo ievērojami palielina mūsu un mūsu sabiedroto spēku spēju īsā nokļūt jebkur Latvijā iespējami īsākā laikā".
 

Svītrotā teikuma vietā lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar tekstu šādā redakcijā: "Reģiona ģeopolitiskās situācijas destabilizācijas ietekmē ir būtiski pieaugusi Rail Baltica projekta nozīme ne tikai kā civilās infrastruktūras attīstības objektam, bet arī kā valsts aizsardzības spēju stiprināšanas elementam, ņemot vērā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras divējādo – civilā un militārā lietojuma – nozīmi. Eiropas Komisijas 2022. gada Militārās mobilitātes rīcības plānā 2.0* norādīts, ka Ukrainas karš atspoguļo Eiropas Savienības dalībvalstu transporta infrastruktūras objektu savienojamības problemātiku – atšķirīgu dalībvalstu dzelzceļa sistēmu esamību, apgrūtinot iespējas rast operatīvas mobilitātes risinājumus, vienlaikus arī atspoguļojot atkarību no citiem civilā transporta infrastruktūras objektiem. Viens no Rail Baltica projekta mērķiem ir veicināt Baltijas reģiona dzelzceļa infrastruktūras savienojamību ar citu Eiropas reģionu transporta infrastruktūru (šobrīd Baltijas reģionā tiek izmantotas Padomju Savienības standarta 1520 mm sliežu ceļi, turpretī pārējā Eiropā – standarta 1435mm sliežu ceļi), kā arī saīsināt pārrobežu pārvietošanās laiku (salīdzinot ar citiem alternatīviem transporta līdzekļiem) uzlabojot Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku mobilitāti, stiprinot Eiropas drošību kopumā, bet jo īpaši Baltijas reģionā. Dzelzceļa nozīmi valsts, reģiona un Eiropas Savienības militāro spēju stiprināšanā apliecina arī Eiropas Komisijas 2022. gada noslēgumā pieņemtais lēmums palielināt TEN-T divejādā lietojuma infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai pieejamo finansējumu. Kopumā secināms, ka transporta infrastruktūras objektu (t.sk. divējādā lietojuma) diversifikācija veicina ne tikai civilo, bet arī militāro pārvadājumu un loģistikas spēju ilgtspēju, noturību un sagatavotību."