Atzinums

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija un 2025.gada 1.augusta atzinumos, kā arī 2025.gada 21.augusta starpinstitūciju sanāksmē izteiktos iebildumus par VSIA “Latvijas proves birojs” iekļaušanu apvienotajā kapitālsabiedrībā, un neatbalsta piedāvāto risinājumu.
Būtiski ņemt vērā, ka katrai kapitālsabiedrībai ir atšķirīga specializācija un darbības joma, līdz ar to nav objektīvi pamatojama VSIA “Latvijas proves birojs” iekļaušana apvienotajā kapitālsabiedrībā un VSIA “Latvijas proves birojs” ir jāsvītro no piedāvātā risinājuma.
 

-

Papildus tam, ka Finanšu ministrija kopumā neatbalsta VSIA “Latvijas proves birojs” iekļaušanu apvienotajā kapitālsabiedrībā, norādām, ka konceptuālajam ziņojumam pievienotā rīkojuma projekta 1.un 3.punkts ir savstarpēji pretrunīgi, jo rīkojuma projekta 1.punktā paredzēts atbalstīt apvienošanu, taču 3.punktā paredzēts veikt šāda risinājuma ekonomisko izvērtējumu, tostarp finanšu aprēķinus, nekustamo īpašumu, saistību un apgrūtinājumu izvērtējumu. Proti, nav izvērtēti visi iespējami risinājuma varianti, kā arī nav veikts objektīvs izvērtējums, lai Ministru kabinets varētu pieņemt pamatotu un izvērtētu lēmumu par kapitālsabiedrību apvienošanu.
Uzskatām, ka konceptuālais ziņojums pēc būtības nesatur pietiekamu informāciju, kas pamatotu VSIA “Latvijas proves birojs”, SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" un SIA “Latvijas standarts” kapitālsabiedrību apvienošanu un apvienošanas lietderību, kā arī nav veikta risku analīze, ekonomiskais izvērtējums, nav vērtēta ietekme uz kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanu un tālāko katras jomas attīstību. Vērtējot konceptuālajā ziņojumā norādīto, piedāvātajā risinājumā saskatām būtiskus riskus valsts proves uzraudzībai un VSIA “Latvijas proves birojs” veikto deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai nākotnē, kā arī pievienošana apdraud tālāku funkciju attīstību.
Papildus minētajam norādāms, ka rīkojuma projekta 3.punktā paredzētais termiņš (2025.gada 31.oktobris) ir nesamērīgi īss pamatota izvērtējuma veikšanai, kā arī nav pamatots.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā iekļautajā tabulā ailē “Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā” norādīta valsts budžeta dotāciju summa. Atkārtoti norādām, ka tas neatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, jo piešķirtā dotācija izmantojama noteiktiem mērķiem, nevis konceptuālā ziņojuma īstenošanai, attiecīgi šī aile ir svītrojama.

-

Finanšu ministrija uztur tās 2025.gada 13.jūnija un 2025.gada 1.augusta atzinumos, kā arī 2025.gada 21.augusta starpinstitūciju sanāksmē izteiktos iebildumus par konceptuālajā ziņojumā iekļauto 6.sadaļu “Citu ES valstu pieredze”, jo ārvalstu pieredze ir atspoguļota nekorekti, kas var novest pie nepareiziem un maldinošiem secinājumiem.
Konceptuālajā ziņojumā sniegtā informācija nesniedz patiesu un pilnīgu informāciju par faktisko iestāžu juridisko statusu, finansēšanas modeli un proves uzraudzības sistēmu valstī. Piemēram, attiecībā uz Dānijas pieredzi ir sniegta informācija par Dānijas tehnoloģiju konsultāciju un pakalpojumu uzņēmumu FORCE, taču Dānijā metroloģiju nodrošina cita institūcija  (Dansk Fundamental Metrologi A/S).
Izvērtējot ārvalstu praksi, secināms, ka ārvalstu institūcijas faktiski darbojas kā zinātniskas institūcijas, daļa darbinieku ir zinātnieki, tās darbojas kā bezpeļņas institūcijas (kas Latvijas gadījumā attiecībā uz kapitālsabiedrībām ir pretrunā ar Komerclikumā noteikto), saņemot būtisku valsts budžeta finansējumu un/vai valsts budžeta investīcijas. Minētās institūcijas nespētu funkcionēt bez ievērojamām valsts dotācijām vai mērķgrantiem, attiecīgi Latvijā tas nebūtu sasniedzams pie pašreizējā valsts budžeta finansējuma apmēra un šobrīd noteiktajām valsts prioritātēm, kā rezultātā kapitālsabiedrību apvienošana būtu tikai formāla.
Tāpat, analizējot ārvalstu prakses piemērotību Latvijai, jāņem vērā, ka nav attiecināma to valstu pieredze, kurām valstī proves uzraudzība nav noteikta par obligātu (kā tas ir Latvijā). Kā salīdzināmas valstis proves uzraudzības jomā būtu skatāmas valstis ar līdzīgu sistēmu (proves uzraudzība obligāta), t.i. Lielbritānija, Lietuva, Polija, Šveice un tajās proves uzraudzību veic atsevišķas juridiskas personas, proti, VSIA “Latvijas proves birojs” darbības joma nav apvienota ar pārējām konceptuālajā ziņojumā ietvertajām jomām.
 

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteiktos iebildumus attiecībā uz konceptuālā ziņojuma 7.sadaļu “Ietekme uz valsts budžetu”. Minētajā sadaļā nav iekļauta argumentēta informācija par to, kā kapitālsabiedrību apvienošanas rezultātā tiktu nodrošināts valsts budžeta un kapitālsabiedrību līdzekļu ietaupījums.
Norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta sēdes protokollēmumam (prot.Nr.33 53.§ 14.punkts) SIA “Latvijas proves birojs” 2026.gadam un turpmāk ik gadu samazināta valsts budžeta dotācija, līdz ar to Finanšu ministrijas apakšprogrammā 39.03.00 “Dārgmetālu izstrādājumu proves uzraudzība un pārbaude” 2026.gadam un turpmāk ik gadu ir plānots finansējums 79 227 euro apmērā. Minētais apstiprina to, ka valsts budžeta dotācijas samazinājums tiek īstenots bez VSIA “Latvijas proves birojs” iesaistes apvienotajā kapitālsabiedrībā un dotācijas samazinājums nevar būt pamatu kapitālsabiedrību apvienošanai.
Tāpat Ministru kabineta 2025.gada 9.septembra sēdē ir pieņemts lēmums par SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" struktūrvienības “Metroloģijas birojs” likvidēšanu, kā rezultātā paredzēts samazināt valsts budžeta dotāciju Metroloģijas biroja un valsts etalonu uzturēšanai 151 300 euro apmērā un samazināt 4 štata vietas, līdz ar to minēto līdzekļu ekonomija neattiecas uz šo konceptuālo ziņojumu un tā ir svītrojama, jo valsts budžeta līdzekļu samazinājums tiks nodrošināts bez kapitālsabiedrību apvienošanas.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2025.gada 22.septembra sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā  iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam", tika nolemts arī valsts kapitālsabiedrībām veikt administratīvo izdevumu samazināšanu, tādējādi tas būs jānodrošina neatkarīgi no tā, vai kapitālsabiedrības tiktu apvienotas.
Papildus iepriekš minētajam, ņemot vērā katras kapitālsabiedrības atšķirīgo specializāciju, katra darbības virziena īstenošanai un attīstības nodrošināšanai nepieciešama valde, kurā pārstāvētas katras jomas kompetences jomas,  tādējādi valdei būtu jābūt trīs valdes locekļu sastāvā.
Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus, piedāvātais risinājums neparedz apvienošanas rezultātā iegūstamu pamatotu valsts budžeta vai kapitālsabiedrību līdzekļu ietaupījumu un ir apšaubāma šāda risinājuma virzības pamatotība.
 

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt konceptuālā ziņojuma pielikumā Nr.3 un attiecīgi 7.sadaļā “Ietekme uz valsts budžetu” sniegto informāciju par 2026. un 2027.gadā paredzēto finansējumu Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.02.00 “Atbilstības novērtēšana un kvalitātes nodrošināšana”, ievērojot Ekonomikas ministrijas iesniegto priekšlikumu par izdevumu samazināju minētajā apakšprogrammā 40 000 euro apmērā ik gadu, kas tika atbalstīts Ministru kabineta šī gada 26.augustā sēdē (prot. Nr.33 53.§ info ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam"). Vienlaikus konceptuālā ziņojuma pielikumā Nr.3 lūdzam precizēt kopējo finansējuma apmēru 2027.gadam, jo norādītā finansējuma kopsumma ir 448 639 euro, nevis 297 339 euro.

-

Atbilstoši MK 26.08.2025. sēdes protokola Nr.33 53.§ 14.punktam SIA “Latvijas proves birojs” 2026.gadam un turpmāk ik gadu tika samazināta valsts budžeta dotācija, līdz ar to Finanšu ministrijas apakšprogrammā 39.03.00 “Dārgmetālu izstrādājumu proves uzraudzība un pārbaude” 2026.gadam un turpmāk ik gadu ir plānots finansējums 79 227 euro apmērā. Ņemot vērā minēto, lūdzam konceptuālā ziņojuma projektā (13., 18.lpp.) un tā 3.pielikumā (31.lpp.) precizēt SIA “Latvijas proves birojs” norādīto valsts budžeta dotācijas apmēru 2026.gadam un turpmāk ik gadu, attiecīgi svītrojot konceptuālā ziņojuma projekta 7.sadaļā informāciju, ka plānotais valsts budžeta dotācijas apmērs var tikt precizēts valsts budžeta 2026.gadam izstrādes procesā. Vienlaikus precizējams konceptuālā ziņojuma projektā (19.lpp) un tā 3.pielikumā norādītais ietaupījuma apmērs 2028. gadam un turpmāk ik gadu atbilstoši SIA “Latvijas proves birojs” 2027.gadam plānotajam valsts budžeta dotācijas apmēram.
 

-