Atzinums

Šā panta otrajā daļā ir paredzēts pienākums kapitālsabiedrībām ar arestētām kapitāla daļām (akcijām), ja vien tās nav nodotas pārvaldībā, Komerclikumā noteiktajā termiņā informēt procesa virzītāju par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un sapulces darba kārtību, tomēr nav skaidrs, kādas sekas iestājas gadījumā, ja kapitālsabiedrība šo pienākumu neizpilda.

Vispārējais regulējums Komerclikuma 217.pantā paredz, ka dalībnieku lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā, var atzīt tiesa pēc dalībnieka, valdes vai padomes locekļa prasības. Vienlaicīgi, ja par dalībnieku lēmuma pieņemšanu nobalsojuši visi dalībnieki tad lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpums nedod tiesības šādu lēmumu pat apstrīdēt.

No minētā izriet, ka paredzot papildus pienākumus kapitālsabiedrībai informēt procesa virzītāju, likumiskā līmenī arī jāparedz sekas, kas iestāsies, ja šis pienākums netiks izpildīts, vai vismaz anotācijā jāpaskaidro, kādas sekas var iestāties, ja procesa virzītājs netiek informēts, lai varētu novērtēt paredzētā regulējuma efektivitāti. Ekonomikas ministrijas skatījumā, procesa virzītāja neinformēšanai būtu jāparedz līdzīgas sekas, kā dalībnieku neinformēšanai par dalībnieku sapulces jautājumiem atbilstošā veidā, kā arī procesa virzītājam ir jāpiešķir tiesības iniciēt dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu, piemēram, caur izmeklēšanas tiesneša institūtu.

-

Anotācijā būtu nepieciešams plašāk iztirzāt iecerēto ietvaru Ministru kabinets noteiktajai kārtībai, kādā notiek arestēto kapitāla daļu (akciju) pārvaldība, proti, dažādi arestēto kapitāla daļu (akciju) pārvaldības aspekti var ļoti ticami aizskart personu tiesības uz īpašumu, kam kā jebkuram pamattiesību ierobežojumam jābūt ne vien atbilstoši pamatotam un izvērtētam, bet arī pieņemtam ar atbilstoša līmeņa tiesību aktu (likumu), tādēļ jau šī likumprojekta izskatīšanas gaitā būtu jābūt pietiekamai skaidrībai par paredzēto arestēto kapitāla daļu pārvaldības modeli, lai identificētu varbūtējos tiesību ierobežojumus un izvērtētu iespējas tos noteikt ar Ministru kabinetā pieņemtu tiesību aktu, kā rezultātā iespējams jau sākotnēji konstatēt, ka likuma regulējumu nepieciešams papildināt vai nu ar kādu specifisku tiesību normu vai arī nepieciešams papildināt Ministru kabineta deleģējumu. Jebkurā gadījumā šāda papildus informācija skaidrāk paskaidrotu Ministru kabineta deleģējumu noteikt arestēto kapitāla daļu (akciju) pārvaldības kārtību, ļautu mazināt satversmības riskus, sniedzot papildus argumentus, ka ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktie ierobežojumi ir pieņemti uz likuma pamata un ar likumdevēja noteiktu piekrišanu.

 

-

Ir jāizslēdz 365. panta septītā daļa, jo domāju, ka neviena iestāde, kas pēc šīs koncepcijas atbilstoši panta pirmajai daļai būs noteikta par pārvaldnieku, un tās atbildīgie darbinieki negribēs uzņemties atbildību arī panta daļā paredzēto ļauno nolūku vai rupju neuzmanību. Tas nozīmē, ka kapitāla daļu īpašnieks u.c. varēs vērsties pret pārvaldnieku visos gadījumos, kad nebūs apmierināti ar pārvaldnieka lēmumu. Pieņemu, ka tikai ar tiesas spriedumu pēc n gadiem būs pierādīts, ka ir/nav pieļauta rupja neuzmanība vai ļauns nolūks. Tas nozīmē, ka visu šo laiku uz pārvaldnieku un tā darbiniekiem tiks izdarīts spiediens, kā arī nesamērīgas tiesvedības izmaksas.

MK noteikumos būtu jāpiedāvā paredzēt pārvaldnieka / darbinieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, lai pasargātu trešās personas.

-

Runājot par MK dotā pilnvarojuma tvērumu, vai un kā kapitāla daļu nodošana pārvaldniekam novērsīs iespējamo mantas vērtības samazināšanos? Vai MK noteikumos pārvaldniekam tiks iedoti iespējamie "rīki" ātrai reaģēšanai un šādu darbību novēršanai? Piemēram, apturēt aktīvu atsavināšanu, reorganizāciju u.c. Kā varēs izvērtēt, piemēram, ka SIA piederoša NĪ pārdošana samazina tās vērtību vai ir normāls biznesa lēmums, jo, piemēram, SIA nav līdzekļu tā uzturēšanai.
Ko dod dalībnieku sapulces kompetences uzskaitījums, ja liela daļa saimnieciskās darbības jautājumu var tikt izlemti bez dalībnieku sapulces sasaukšanas. Piemēram, Komerclikuma 215. pants nosaka dalībnieku lēmumu pieņemšanu bez dalībnieku sapulces sasaukšanas. Kā vērtības samazināšanās tiks novērsta saistībā ar šādiem dalībnieku lēmumiem? Un kā pats procesa virzītājs varētu izlemt, kad dalībnieku sapulces lēmums varētu tikt vērsts uz vērtības samazināšanos?

-

Izsakām priekšlikumu papildināt šā panta pirmās daļas pārvaldnieka funkciju uzskaitījumu arī ar glabāšanu, kas minēta tālāk šā panta ceturtajā un sestajā daļā, kā viens no rīcības veidiem ar arestēto mantu.  

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, ar procesa virzītāja lēmumu nodod Ministru kabineta noteiktajām iestādēm (turpmāk – pārvaldnieks), kuras nodrošina mantas pārvaldību, glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

Papildināt panta pirmo daļu ar vārdu "glabāšanā", jo glabāšana ir paredzēta panta ceturtajā un sestajā daļā.

Mantu, kurai uzlikts arests, ar procesa virzītāja lēmumu nodod Ministru kabineta noteiktajām iestādēm (turpmāk – pārvaldnieks), kuras nodrošina mantas pārvaldību, glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Aicinājums izvērtēt iespēju 365.¹ panta otrajā daļu papildināt ar procesa virzītāja tiesībām atbrīvot noteiktos gadījumos kapitālsabiedrības no informēšanas pienākuma izpildes, kad tas nav lietderīgi un rada tikai formālu slogu. Kontekstā ar normas mērķi noteikt arestēto kapitāla daļu pārvaldības tiesisko ietvaru, priekšlikums būtu piešķirt procesa virzītājam tādas tiesības attiecībā uz visām kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas saskaņā ar šā panta trešo daļu netiek nodotas pārvaldībā. Var saprātīgi pieņemt, ka gadījumos, kad likums neparedzēs kapitālsabiedrības kapitāla daļu nodošanu pārvaldīšanā, procesa virzītājam lielākoties var nebūt būtiska interese saņemt darba kārtību vai ziņas par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu, jo procesa virzītājs principā pēc šīs informācijas nekādus tālākus lēmumus tāpat nevirzīs un nepieņems.

(2) Kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas (akcijas) ir arestētas, bet nav nodotas pārvaldībā, ir pienākums Komerclikumā noteiktajā termiņā informēt procesa virzītāju par dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanu un sapulces darba kārtību. Procesa virzītājs var ar savu lēmumu atbrīvot no šā pienākuma izpildes šā panta trešajā daļā noteiktās kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas (akcijas) pārvaldībā nenodod.

 

Pirmās daļas otro palīgteikumu sākt ar vietniekvārdu "kas"

Ja procesa virzītājam ir pamatotas aizdomas, ka tiks veiktas darbības, kas vērstas uz arestēto kapitāla daļu (akciju) vērtības samazināšanu, kapitālsabiedrības reorganizāciju, likvidāciju vai pamatkapitāla izmaiņām, vai notiks arestētās

Priekšlikums papildināt panta pirmo daļu ar: "citos gadījumos, kad pastāv mantas vērtības samazināšanās varbūtība". 
Jo var būt situācijas, piemēram, ka nav iespējama kapitālsabiedrības vadība, jo kapitālsabiedrībai nav valdes, netiek veikta KS operatīvā vadība.

-

5. rindkopas pēdējais teikums formulēts: Efektīva īpašuma pārvaldība direktīvas izpratnē aptver tādu pasākumu kopumu, kas nodrošina īpašuma vērtības nemainību. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1260 (2024. gada 24. aprīlis) par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju regulējuma būtību un latvisko tulkojumu, precīzāk būtu teikt "nodrošina īpašuma vērtības saglabāšanu". Atbilstoši iepriekš minētai direktīvai un kā tas minēts arī citās anotācijas vietās, īpašuma vērtības pozitīvas izmaiņas (palielināšanās) tiek ne vien pieļauta, bet arī veicināta un arestētās mantas pārvaldības procesā uz to būtu noteikti jātiecas, tāpēc efektīvas īpašuma pārvaldība noteikti var mainīt īpašuma vērtību, bet īpašuma vērtībai nevajadzētu samazināties, t.i., mērķis ir nodrošināt vismaz vērtības saglabāšanos.

Efektīva īpašuma pārvaldība direktīvas izpratnē aptver tādu pasākumu kopumu, kas nodrošina īpašuma vērtības saglabāšanu.