Atzinums

Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) uztur savu iebildumu pret tiešā prasījuma tiesībām daļā attiecībā uz tiesībām cietušajam iesniegt apdrošinātājam pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzību. Šāda kārtība nekādā veidā neveicinās atlīdzību lietas ātru un efektīvu izskatīšanu, jo, ja pieteikumu iesniedz apdrošinātā persona, tā vienlaicīgi iesniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentus. Savukārt, ja pieteikumu iesniegs cietusī persona, tad apdrošinātājam būs lielāks administratīvais darbs iegūt visu informāciju un dokumentus, turklāt, ja tas no apdrošinātāja neatkarīgu iemeslu dēļ nebūs iespējams, apdrošinātājs atteiks izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, jo nevarēs pārliecināties par apdrošinātā riska iestāšanos. Papildus jānorāda, ka administratoru un uzraugošo personu uzraudzību veicošais Maksātnespējas kontroles dienests, spriežot no Jūsu skaidrojuma, var sniegt savu vērtējumu par apdrošināšanas gadījuma faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, tomēr, lai izvērtētu apdrošināšanas gadījumu ir nepieciešami dokumenti un ar vērtējumu nepietiks.
Attiecībā uz Jūsu norādi, ka atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 22. panta astotajā daļā ir atrunāti gadījumi, kad apdrošinātājs neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību, jānorāda, ka diemžēl Tieslietu ministrijai ir kļūdaina izpratne par apdrošināšanas līguma tiesisko regulējumu. Apdrošināšanas līguma likuma 22. pants, kā jau to norāda šī panta nosaukums, attiecas uz apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanos. Konkrēti šī panta astotā daļa nosaka tiesiskās sekas gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis šā likuma 20. pantā noteiktās prasības, proti nav informējis par visiem tam zināmajiem apstākļiem, kuri var ievērojami palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apmēru. Nav strīda par to, ka Apdrošināšanas līguma likums paredz virkni gadījumu, kad neizpildot noteiktus pienākumus, apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību (piemēram Apdrošināšanas līguma likuma 29. pants). Taču šajā gadījumā LAA norāda uz pavisam citu tiesisko situāciju, proti, apdrošināšanas līgumā paredzētajiem apdrošinātā riska izņēmumiem (lūdzam iepazīties ar Apdrošināšanas līguma likuma 18. panta regulējumu). Atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 18. panta otrajai daļai  “(2) Puses apdrošināšanas līgumā var paredzēt citus izņēmuma gadījumus, kuros apdrošinātājs zaudējumus neatlīdzina.” Šādi izņēmumi ir katra apdrošinātāja līguma noteikumos un tie var būt atšķirīgi dažādiem apdrošinātājiem, atkarībā no katra apdrošinātāja riska “apetītes” un pārapdrošināšanas programmas.

Ievērojot minēto, LAA aicina nemainīt pirmstiesas procesa kārtību, bet paredzēt tiešā prasījuma tiesības tikai tiesvedības procesā. Minētā nepieciešamība ir detalizēti argumentēta arī anotācijā, piemēram, “Tiešā prasība uzlabo tiesu efektivitāti, samazina tiesā izskatāmo lietu skaitu un mazina tiesnešu noslodzi, jo trešās personas tiesību aizsardzības nodrošināšanai divi tiesas procesi, kurās piedalās vieni un tie paši strīda dalībnieki, tiek apvienoti vienā procesā. Tiešā prasība ir arī ātrāka un finansiāla lētāka lietas dalībniekiem, jo trešajai personai (cietušajam) nav jāmaksā valsts nodeva divreiz un pusēm samazinās izdevumi juridiskās pārstāvības nodrošināšanai. Tādējādi ieguvēji no tiešās prasības ir gan trešā persona, gan arī pats apdrošinātājs.
Administratoru civiltiesiskās apdrošināšanas gadījumā jo īpaši ir ņemama vērā arī kreditoru, kas ir aktīvi mazie un vidējie uzņēmēji, svarīgā loma tautsaimniecībai. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam kreditoram, kuram administratora rīcības rezultātā nodarīti zaudējumi, pienākošā apdrošināšanas atlīdzība tiek "iesaldēta" uz nenoteiktu laiku līdz divu tiesvedības procesu pabeigšanai, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, apdrošinātā rīcības dēļ, kreditoram vispār nav iespēju celt prasību tiesā. No ekonomiskā viedokļa tas nozīmē to, ka līdzekļi, kurus saņemtu kreditors, kas ir mazais vai vidējais uzņēmējs, un kurus tas ieguldītu tālāk uzņēmējdarbībā, nenonāk ekonomiskajā apritē. Bieži vien apdrošināšanas atlīdzība ir vitāli svarīga konkrētā uzņēmēja paša maksātspējas nodrošināšanai. Tādējādi apdrošināšanas atlīdzības savlaicīga izmaksa veicina kreditoru maksātspēju un novērš ķēdes reakciju, kad savlaicīgi nesaņemtas apdrošināšanas atlīdzības dēļ mazais vai vidējais uzņēmējs nespēj laikā izpildīt savas saistības pret citiem kreditoriem.”

Ievērojot Jūsu norādīto mērķi – nodrošināt pēc iespējas savlaicīgu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, aicinām noteikt tiešā prasījuma tiesības tiesvedības procesā, jo, mainot pirmstiesas kārtību, šis mērķis netiks sasniegts, vēl vairāk – tiks panākts pretējs efekts.
 

Trešajai personai, kurai uzraugošās personas vai administratora profesionālās darbības rezultātā ir nodarīti zaudējumi, ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību. Trešā persona lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu var pārsūdzēt tiesā, ceļot tiešu prasību pret apdrošinātāju.