Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka šajā  projektā pieaug pašvaldības tiesības un  atbildība gaisa aizsardzības nodrošināšanā. Šādi jauni pienākumi (t.sk. gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana) un tiesības izdot jaunus saistošos noteikumus ir finansiāli ļoti ietilpīgi pasākumi. Tā, piemēram, Ventspilī gaisa piesārņojuma modelēšana teritorijas plānojuma ietvaros 2018.gadā izmaksājusi ap 30 000 EUR. Savukārt, lai pamatotu saistošo noteikumu izdošanu un stingrāku prasību piemērošanu gaisa kvalitātes nodrošināšanai vai traucējošo smaku ierobežošanai, nepieciešami akreditētu laboratoriju mērījumi vai piesārņojuma izkliedes modelēšanas veikšana, iespējams, arī ekspertu slēdzieni, bet Valsts SIA ”Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kura darbības mērķis ir sabiedrības un valsts un pašvaldību institūciju nodrošināšana ar vides informāciju, vides monitoringa veikšana u.c., par maksu novērtē, atzīst un uzrauga valsts vai pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības kompetenci veikt gaisa kvalitātes testēšanu, ievērojot testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības. Pēc šādi veidotas sistēmas pašvaldību ieinteresētība gaisa kvalitātes uzlabošanā netiks panākta.

 

-

Iesakām norādīt gaisa kvalitātes pārvaldības teritoriju noteikšanas kritērijus, jo īpaši ņemot vērā, ka tās ir kā “references” teritorijas turpmāko secinājumu veikšanai par gaisa kvalitāti un lēmumiem. Tostarp 8.panta (varbūt arī 9.un 10.panta)
nosacījumu sakarā.

-

Lūdzu skaidrot, kur  teikts, ka Centrs katrā pašvaldībā to vērtēs? 4.panta 3.daļa noteic, ka Centrs to veic gaisa pārvaldības teritorijās.

-

Atsevišķas pašvaldības jau ir izstrādājušas vai izstrādā mobilitātes plānus, kuros var tikt atrunātas zemo emisiju un maksas iebraukšanas zonas. Ja pašvaldībai ir izstrādāts mobilitātes plāns, kas šādas prasības ietver, nebūtu lietderīgi tās dublēt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, kas prasīs papildus resursus. Uzskatām, ka prasību izstrādāt gaida kvalitātes plānu nevajadzētu uzdot kā obligātu, jo šādā gadījumā ir iespējams, ka pilnīgi visās pašvaldībās būs iebraukšanas maksas vai sastrēgumstundas maksas, kaut arī ne visās pašvaldībās tas ir nepieciešams.
 

Pašvaldība gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā vai mobilitātes plānā var iekļaut, ka šī panta pirmajā daļā minētās iebraukšanas maksas noteikšana vai sastrēgumstundas braukšanas maksas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt esošās gaisa kvalitātes problēmas.
 

Atsevišķas pašvaldības jau ir izstrādājušas vai izstrādā mobilitātes plānus, kuros var tikt atrunātas zemo emisiju un maksas iebraukšanas zonas. Ja pašvaldībai ir izstrādāts mobilitātes plāns, kas šādas prasības ietver, nebūtu lietderīgi tās dublēt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, kas prasīs papildus resursus. Uzskatām, ka prasību izstrādāt gaida kvalitātes plānu nevajadzētu uzdot kā obligātu, jo šādā gadījumā ir iespējams, ka pilnīgi visās pašvaldībās būs iebraukšanas maksas vai sastrēgumstundas maksas, kaut arī ne visās pašvaldībās tas ir nepieciešams.
 

Ieņēmumus, ko pašvaldība gūst, piemērojot iebraukšanas maksu, izmanto pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā vai mobilitātes plānā iekļauto gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu veikšanai.

30. panta pirmajā daļā minēto kompetento institūciju, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, uzskaitījums ir pārāk plašs, turklāt pastāv iespēja, ka ir pašvaldības, kurās ir minētās institūcijas ar vēl kādu citu nosaukumu. Priekšlikums ir paredzēt pašvaldībai tiesības noteikt kompetento institūciju, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu.
 

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības pilnvarota institūcija vai amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 27.pantā minētajiem pārkāpumiem izskata pašvaldības administratīvā komisija.