Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” 20.¹ punkts noteic ne vien laiku, pēc kura elektroskrejriteni, velosipēdu, tai skaitā velorikšu, atzīst par ilgstoši atstātu uz ceļa, bet arī noteikumu, ka tam jāatrodas vietā, kur tas traucē pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Vēršam uzmanību, ka Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmā daļa nosaka konkrētus transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanas gadījumus. Savukārt Ceļu satiksmes likuma 43.³ pants piektā daļa noteic, ka uz velosipēdu un elektroskrejriteni nav attiecināms šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8. punkts. Tādejādi uz velosipēdu un elektroskrejriteni attiecas Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 7. punkts, kas vien noteic, ka transportlīdzekli var pārvietot piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā, ja transportlīdzeklis Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļa.
Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrais teikums noteic, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Īpašuma  tiesības  var  ierobežot,  ja  ierobežojumi  ir attaisnojami, tas ir, ja tie noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr.2002-01-03). Likumdevēja pilnvarojumam jābūt konkrētam, proti, skaidri noteiktam (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.4. punktu). Parlamentam ir deleģējošajā likuma normā skaidri jānosaka „kompetentām institūcijām doto pilnvaru apjoms un to īstenošanas veids, ņemot vērā noteiktā līdzekļa leģitīmo mērķi” (Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa).
Ievērojot minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – ministrija) piekrīt, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 7. punktam Ministru kabineta noteikumos var noteikt termiņu, pēc kura velosipēds, elektroskrejritenis ir atzīstams par ilgstoši atstātu uz ceļu, bet tas arī ir vienīgais, kas nodrošina atbilstību likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Turklāt “ceļa” definīcija ir iekļauta Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktā, kas konkrētajā gadījumā ir pietiekami, lai konstatētu transportlīdzekļa pamešanu, neatkarīgi no tādiem subjektīviem apstākļiem kā traucējuma ceļu satiksmes dalībniekiem konstatēšana. Tādejādi ministrijai nav tiesiska pamata uzskatīt, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 7. punktam saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta ceturto daļu Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt, ka velosipēds un elektroskrejritenis var tik atzīts par ilgstoši atstātu uz ceļu, ja tas traucē pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam pārskatīt “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” 20.¹ punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta pirmās daļas 7. punkts un Ceļu satiksmes likuma 43.³ panta ceturtā daļa nepilnvaro Ministru kabinetu pilnvarot pašvaldības izdot saistošos noteikumus (ārējo normatīvo aktu). Citiem vārdiem, Ministru kabinets nav tiesīgs pārpilnvarot likumdevēja doto pilnvarojumu ne pilnībā ne daļā. Tādējādi Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” 21. punkts ir svītrojams.
Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra Informatīvā ziņojuma "Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu" (sēdes protokols Nr. 55 37. §) (22-TA-407) 3. punktu visām ministrijām, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu. Tādējādi, ja ir nepieciešamība Ministru kabineta noteikumu projektā paredzēt pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tad Ministru kabineta noteikumu anotācijā ir jāveic izvērtējums ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās un jāskaidro deleģējuma apjoms.
 

-