Atzinums

precizēt Noteikumu projekta pielikumu Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju sadaļu PROJEKTA SPECIFISKIE ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI punktu 3.6. lai nodrošinātu kritērija atbilstību Noteikumu projekta 22.2 punkta redakcijai. Lūdzam Noteikuma projekta pielikuma 3.6. kritērija pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:
“1) par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros, tai skaitā apliecina interesi nomāt telpas vai teritoriju, kā arī, ja projektā tiek paredzēta notekūdeņu savākšana, attīrīšana un novadīšana, un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūras izbūve, komersants apliecina pakalpojuma nepieciešamību, tostarp iekļaujot informāciju par aptuveno pakalpojumu izmantošanas apjomu (kubikmetri diennaktī);
 LPS ir saņēmusi pašvaldības iebildumu par Projekta zaļā izaugsme punktu 4.2., kur pašvaldība vērš uzmanību, ka degradēta teritorija var būt arī teritorija bez piesārņojuma ūdenī un augsnē. Pašvaldības skatījumā, degradēta teritorija ir piesārņota teritorija, vidi degradējoša teritorija, kā arī potenciāli attīstāma teritorija uzņēmējdarbības aktivitātēm. Lai nerastos pārpratumi ieviešot šo aktivitāti, aicinām papildināt Noteikumu projektu ar degradētas teritorijas definīciju, saglabājot to tādā redakcijā, kāda tā tika noteikta 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmā “Izaugsme uz nodarbinātība”:
“Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti — piesārņoti”. Balstoties uz minēto, rosinām kritēriju Nr.4.2. “Projekta zaļā izaugsme” izteikt šādā redakcijā:
“Projekta zaļās izaugsmes koeficientam (K2) piešķir vērtību (X), (Y) un (Z), ja projekta ietvaros:
plānota turpmākas vides degradācijas novēršana vai plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas šobrīd var radīt vides piesārņojumu vai kur notiek šīs teritorijas degradācija un plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, t.i., tiks  novērsta turpmāka vides degradācija;
K2 = X + Y + Z,
kur:
K2 –  Projekta zaļās izaugsmes koeficients;
X – 0,3, ja projektā plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritorijas, kas šobrīd rada vides degradāciju vai var radīt piesārņojumu un kur notiek šo teritoriju degradācija un plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, vai 0, ja projektā nav plānots attīstīt esošu, ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu noteiktu rūpnieciskās apbūves teritoriju

-

lūgums precizēt šo noteikumu 11.4 punktu un izteikt sekojošā redakcijā:
“jaunu darba vietu radīšana industriālajos parkos ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā (mērķis): līdz 2026.gada 31.jūlijam ir iesniegts to 328 darba vietu saraksts, ko radījuši industriālo parku operatori (apsaimniekotāji) vai privātie investori (komersanti), un algas, kas apliecina tādu jaunu darba vietu izveidi, kuru algas pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā.”
 

-

lūgums precizēt 16.punktu un skaidrot, kas uzkrāj datus un par kādu periodu

-

izteikt punktu 18.2.4. sekojošā redakcijā “komersants plāno uzsākt preču un pakalpojumu eksportu trīs gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves”

-

priekšlikums precizēt 18.2.5. punktu un 35.5. punktus kas ir “laba” korporatīvā pārvaldība un kā tā tiks vērtēta

-

priekšlikums precizēt 18.2.6 punktu:
 “komersants uzņēmumā, kas nomā industriālā parka teritorijā telpas, paredz izveidot jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā”
 

-

Lūdzam 22.punktu Investīcijas attiecināmās izmaksas, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu papildināt ar projekta vadības, t.sk. investoru piesaistes izmaksām

-

lūgums  projekta 22.2. punkta redakciju izteikt šādā redakcijā:
“22.2. ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūras, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūras, izņemot ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes un elektroapgādes infrastruktūras izbūve, pārbūve vai atjaunošana (jaudas palielināšana, apakšstaciju izbūve), izņemot izmaksas, kas saistītas ar elektrostacijas vai koģenerācijas stacijas būvniecību".
 

-

Lai neierobežotu atbalstāmo darbību loku, kas saistītas ar projekta īstenošanu, lūdzam MK noteikumu projekta 22.4.2. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“22.4.2. ēkas funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamās ūdenssaimniecības, siltumapgādes un elektroapgādes infrastruktūras, t.sk. inženiertīklu izbūve, pārbūve vai atjaunošana”
 

-

precizēt 22.4.7 punktu kas paredz ka izbūve industriālajā teritorijā ar izejas jaudu vismaz 150 kW. Vai tas nozīmē, ka bezemisiju transportlīdzekļu, kas darbināmi ar elektroenerģiju, uzlādes infrastruktūras izbūves izmaksas ir neattiecināmas

-

priekšlikums 24. un 27.punktos finansējuma saņēmējs aizstāt ar projekta iesniedzējs, kas nozīmētu  “Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera tiesībām veikt ieguldījumus zemes īpašumā līdz  līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai jābūt nostiprinātām valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.”

-

lūdzam precizēt 29. punktu. Pašvaldība vērš uzmanību, ka neskatoties uz to, ka nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi) nav vērstas uz peļņas gūšanu, tās var palīdzēt sasniegt 3.1.1.3.i. investīcijas mērķi – sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, pie nosacījuma, ja to darbības mērķis ir saistīts ar uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu.
Piemēram, nodibinājumu mērķis var būt ne tikai apsaimniekot nodibinājuma pārziņā esošo teritoriju un infrastruktūru, bet sekmēt augsto tehnoloģiju nozaru, jaunu produktu, platformu un uzņēmumu attīstību un konkurētspējas celšanu pilsētā un valstī kopumā. Ņemot vērā minēto, biedrības un nodibinājumus saskatām kā sadarbības partnerus investīciju mērķu sasniegšanā un tādēļ atkārtoti rosinām Noteikuma projekta 29. punktu izteikt šādā redakcijā:
“29. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt komersantu, biedrību, nodibinājumu, pašvaldību, pašvaldības iestādi, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, ja tā iesaiste ir pamatota un nepieciešama projekta mērķu sasniegšanai un paredzēta industriālā parka attīstības stratēģijā.”
Attiecīgi lūdzam precizēt arī citus Noteikumu projekta punktus, piemēram, 44.3., 45.3.,46.3. apakšpunktus.
 

-

priekšlikums precizēt 35.3. punktu:
 “darbinieku vidējā darba alga uzņēmumā, kas darbojas projekta ietvaros attīstītajā industriālajā parkā, nomā industriālā parka teritorijā telpas vai gūst labumu no izbūvētās publiskās infrastruktūras, pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā”
 

-

priekšlikums precizēt 37.3 punktu:
“ievērojot minimālo attiecību starp investīcijai pieejamo kopējo AF finansējumu un investīcijas ietvaros kopējo sasniedzamo mērķa vērtību, līdz 2026.gada 31.jūlijam projekta ietvaros attīstītajā industriālā parka teritorijā radīta vismaz 41 jauna darba vieta (ja iesniedz projektu ar minimālo AF finansējumu 10 000 000 euro apmērā) vismaz 62 jaunas darba vietas (ja iesniedz projektu ar maksimālo AF finansējumu 15 000 000 euro apmērā) ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā, saskaņā ar projekta iesniegšanas brīdī pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā   reģionā, nodrošinot, ka vidējā darba alga nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020.gadā. Mērķa izpilde tiek pamatota ar finansējuma saņēmēja iesniegtu pārskatu, kuram pievieno noslēgto darba līgumu sarakstu un kuru apstiprina CFLA, pārbaudot iesniegto datu atbilstību”
 

-

ierosinām pārskatīt programmai piešķirto kopējo finansējuma apmēru, jo 80 milj. eiro no kopējā Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā pieejamajiem 2,1 mljrd. eiro industriālo parku (ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu) attīstībai nav pietiekams. Ierosinām paredzēt vismaz 140 milj. eiro, paredzot katrā plānošanas reģionā vismaz divus industriālo parku attīstības projektus, tādējādi nodrošinot līdzsvarotu reģionālo attīstību. Piedāvājam Noteikumu projekta 7.punktu izteikt šādā redakcijā:
“7. Investīcijai pieejamais AF finansējums ir 140 000 000 euro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 30 000 000 euro, pārējais AF finansējums ir pieejams šo noteikumu 65. punktā noteiktajā kārtībā”;
LPS saņēmusi Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību iebildumus, ka šis noteikumu projekta 2.punkts un 6.punkts ietver izņēmumu attiecībā uz Rīgas plānošanas reģionu un 8 Rīgas plānošanas reģionā ietilpstošajiem novadiem tiek liegta iespēja piekļūt nozīmīgam uzņēmējdarbības attīstības atbalsta mehānismam. Pašvaldību redzējumā, lai arī to teritorijas attīstības indeksa rādītāji pārsvarā ir augstāki nekā pārējā Latvijas teritorijā, tomēr bez Eiropas Savienības fondu atbalsta ir samērā ierobežotas attīstības iespējas. It īpaši Pierīgas pašvaldības izjūt arvien straujāk pieaugošu pieprasījumu pēc ieguldījumiem infrastruktūrā (it īpaši visu līmeņu izglītības sektorā) līdz ar to pašvaldību pašu budžeta iespējas nespēj apmierināt visas augošās vajadzības. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka ar šo Noteikumu projektu tiek paredzētas iespējas ne tikai jaunu industriālo teritoriju izveidošanai, bet arī jau esošo industriālo teritoriju attīstīšanas un labiekārtošanas iespējas, kas nebūs pieejamas plašai teritorijai. Rīgas plānošanas reģionā esošo industriālo teritoriju vajadzības pēc esošo jaudu palielināšanas, kas ir iespējama tikai veicot nozīmīgus ieguldījumus industriālo ūdenssaimniecības, siltumapgādes, elektroenerģijas pieslēgumu pārbūvē, būs ievērojami apgrūtināta, jo šāda veida darbībām nepieciešamais AF finansējums nebūs pieejams ne pašvaldībām, ne Rīgas plānošanas reģionā esošajiem komersantiem.”. Lūdzam VARAM skaidrot esošo situāciju;

-