Atzinums

Iebilstam pret 1.pielikuma 15. secinājuma redakciju, kura kā secinājums norādīts, ka "[...] Tas paveicams, uzstādot saules, vēja u.c. atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas gan atsevišķam, gan kopīgam pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pašpatēriņam, izstrādājot un apstiprinot regulējumu par energokopienām, kas sastāv tikai no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām (Pašvaldību energokopienas)."
Paskaidrojam, ka esošais Ministru kabineta noteikumu projekts "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" jau šobrīd nosaka nosacījumus pašvaldību un saistīto pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrības dalībai energokopienās, neierobežojot arī to tiesības veidot energokopienas, kurās neietilpst trešās personas. Ņemot to vērā, nav saskatāms pamatojums un lietderība atsevišķa normatīvā regulējuma izstrādei, jo Ministru kabineta noteikumu projekts "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi" paredz, ka energokopienas biedri savstarpējās sadarbības principus, kā arī savstarpējo darījumu un lēmumu apstiprināšanas kārtību nosaka vienošanās ceļā un ir tiesīgi tos nostiprināt energokopienu statūtos, atbilstoši energokopienu biedriem, tai skaitā pašvaldībām, nosakot to rīcības brīvību energokopienas darbības organizēšanā. Tāpat pievēršam uzmanību, ka kopējais elektroenerģijas tirgus regulējums (tai skaitā sistēmas pakalpojuma tarifi, informācijas apmaiņas kārtība starp tirgus dalībniekiem, sistēmas dalībnieku pienākumi u.c.) neparedz dažādu tirgus dalībnieku un lietotāju diferenciāciju atkarībā no to kapitāldaļu piederības vai tirgus dalībnieka un lietotāja atbilstības publiskas vai atvasinātas publiskas personas statusam, un kopumā neatbalstam arī šādu principu iespējamu ieviešanu nākotnē, tai skaitā ņemot vērā un ievērojot Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas (ES) 2019/944 noteikto principu, ka energokopienām "[,,,] būtu jāļauj darboties tirgū ar vienlīdzīgiem noteikumiem, nekropļojot konkurenci, un iedzīvotāju energokopienām būtu jāpiemēro tiesības un pienākumi, kas piemērojami citiem elektroenerģijas uzņēmumiem tirgū, nediskriminējošā un samērīgā veidā." 
 

Viens no būtiskākajiem nosacījumiem energoneatkarības veicināšanai ir turpināt pāreju no importētās gāzes un elektroenerģijas uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem (saules, vēja enerģija, siltumsūkņi u.c.). Tas paveicams, uzstādot saules, vēja u.c. atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas gan atsevišķam, gan kopīgam pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pašpatēriņam, izstrādājot regulējumu par energokopienām, kas nodrošina pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību līdzdalību energokopienās, tai skaitā neierobežojot pašvaldību un to kapitālsabiedrību tiesības veidot slēgtas energokopienas, kuras neparedz trešo personu līzdalību. Tomēr plašākas biomasas izmantošanas gadījumā jāparedz attiecīgs finansējums gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, lai neradītu negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi. Kā arī tiek turpināts ieguldīt energoefektivitātē (enerģijas patēriņa samazināšanā) dzīvojamajās mājās, uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs.

Lūdzam skaidrot, kāds ir 4.1. sadaļā iekļautās informācijas par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru Latvijas energobilancē iekļaušanas mērķis. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam tiešā veidā neietekmē šo mērķu sasniegšanu. Pāveidošanas sektors ir enerģētikas sektora jautājums, un nav tieši saistīts ar informatīvā ziņojuma tvērumu. Aicinām dzēst sadaļas otro un ceturto rindkopu. 
Papildus vēršam uzmanību, ka šajās rindkopās ir norādīta kļūdaina informācija par 2030.gada valsts atjaunīgās enerģijas mērķi, kā arī transporta AER mērķi. Minētie mērķi ir ievērojami paaugstināti.
Lūdzam saskaņot ziņojumā iekļauto informāciju ar aktualizēto Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Lūdzam papildināt sadaļu ar informāciju par jauno atjaunīgās enerģijas mērķi rūpniecībā, kas saskaņā ar aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030.gadam ir 73,1%. 2022.g. šis rādītājs bija 63,2%.

-

Lūdzam papildināt 2. pielikumu ar pasākumiem no Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam, kurā arī ir noteikta rīcībpolitika, kas tiešā vai netiešā veidā veicina Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam mērķu sasniegšanu.

-

Lūdzam papildināt sadaļā 1.5 Rīcības virziens: Finanšu pieejamība sabiedrības "Altum" nodrošināto atbalstu, kāds ir pieejams mājaslapā, ņemot vērā arī ilgtspēju, no kuras izriet energoefektivitāte un citas attiecīgās jomas.

-

Lūdzam 109. rindas "L" kolonnā atjaunot informāciju, jo tā ir novecojusi.

-

Lūdzam 104. un 109. rindā pie līdzatbildīgās institūcijas norādīt arī KEM.

-

Lūgums precizēt tabulas Nr. 75, L: Rīcības virziena izpildes process un tā progress 2024. gada I.ceturksnī, teikumus:

KEM: turpinās ar MK noteikumiem Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" apstiprinātā projektu konkursa īstenošana. Konkursa ietvaros tiek sniegts atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu, tostarp, saules un vēja elektrostaciju iegādei mājsaimniecībām. Konkursa ietvaros kopējo pieejamo finansējumu, salīdzinot ar 2023. gadu, plānots palielināt līdz 45 000 000 euro.
 

KEM: turpinās ar MK noteikumiem Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" apstiprinātā projektu konkursa īstenošana. Konkursa ietvaros tiek sniegts atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu, tostarp, biomasas katlu, siltumsūkņu un saules kolektoru iegādei mājsaimniecībām, kā arī mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētai siltumapgādes sistēmai.
 

Lūgums precizēt tabulas Nr. 75, K: Rīcības virziena izpildes process un tā progress 2023. gadā, teikumus:

KEM: turpinās ar MK noteikumiem Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" apstiprinātā projektu atklāta konkursa īstenošana. Konkursa ietvaros tiek sniegts atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu, tostarp, saules un vēja elektrostaciju iegādei mājsaimniecībām. Konkursa ietvaros kopējais pieejamais finansējums, salīdzinot ar 2022. gadu, palielināts līdz 40 000 000 euro.
 

KEM: turpinās ar MK noteikumiem Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" apstiprinātā projektu atklāta konkursa īstenošana. Konkursa ietvaros tiek sniegts atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu, tostarp, biomasas katlu, siltumsūkņu un saules kolektoru iegādei mājsaimniecībām, kā arī mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētai siltumapgādes sistēmai.
 

Lūgums precizēt sadaļas 4.2. Būtiskākie īstenotie pasākumi, 23 lpp. [12] rindkopas teikumu:  

[12] 2023. gadā un 2024. gadā turpinās ar MK noteikumiem Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" apstiprinātā projektu konkursa īstenošana. Konkursa ietvaros tiek sniegts atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu, tostarp saules un vēja elektrostaciju iegādei mājsaimniecībām. Konkursa ietvaros kopējo pieejamo finansējumu 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, plānots palielināt līdz 45 000 000.
 

[12] 2023. gadā un 2024. gadā turpinās ar MK noteikumiem Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" apstiprinātā projektu konkursa īstenošana. Konkursa ietvaros tiek sniegts atbalsts atjaunīgo energoresursu iekārtu, tostarp saules un vēja elektrostaciju iegādei, biomasas katlu, siltumsūkņu un saules kolektoru iegādei mājsaimniecībām, kā arī mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētai siltumapgādes sistēmai.
 

Aicinām papildināt 2. pielikuma tabulā iekļautā pasākuma 4.3.2.5. aprakstu,l aktualizējot to ar informāciju atbilstoši Lietuvas pārvades sistēmas operatora "Litgrid" sniegtajai informācijai (https://www.litgrid.eu/index.php/news-events-/news/litgrid-started-spatial-planning-for-harmony-link-overland-interconnector/32868), saskaņā ar kuru Lietuva un Polija ir atteikušās no ieceres par jūras kabeļu līnijas būvniecību un ir sākušas plānošanas darbus sauszemes elektropārvades starpsavienojuma būvniecībai, paredzot projektu īstenot līdz 2030. gada nogalei. 

4.3.2.5. Enerģētiskās drošības un neatkarības palielināšana un virzība uz pilnīgu enerģijas tirgu integrāciju.  Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas elektroenerģijas tīklu, stiprinot iekšējos savienojumus, kā arī izveidojot jaunu sauszemes pārvades starpsavienojumu Lietuva - Polija. 

Ierosinām papildināt 1. pielikuma 4.2. nodaļas 9. punktu atbilstoši aktuālajai pieejamajai informācijai par investīciju projektu norisi uzņēmumā AS  "Augstsprieguma tīkls".

[9] Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu aktīvi virzās uz priekšu.
2023. gadā 330 kV starpsavienojums Valmiera (LV) –Tartu (EE) nodots ekspluatācijā. Projektā īstenota esošās līnijas vadu, izolācijas, piekararmatūras un balstu nomaiņa, lai nodrošinātu līnijas caurlaides spējas palielināšanu. Organizēts frekvences stabilitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanas iepirkums. Iegādātas un uzstādītas sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtas apakšstacijā "Grobiņa", "Ventspils" un "Līksna", paplašinātas apakšstacijas "Grobiņa", "Ventspils" un "Līksna" piegādāto iekārtu pieslēgšanai (sagaidāmais pabeigšanas termiņš 2025.gads). Dispečervadības sistēmas (DVS) aktīvās rezervēšanas ierīkošana apakšstacijās "Rīgas HES", "Ķegums-2", "Aizkraukle", "Ķegums-1", "Ventspils", "TEC-2", "Daugavpils", "Viskaļi" un "Valmiera" (sagaidāmais pabeigšanas termiņš 2025. gads). Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) iekārtu piegāde. Tāpat Lietuva - Polija starpsavienojumam (Harmony Link) mainīta trase, paredzot gaisvada izpildījumu paralēli Rail Baltic trasei. Šobrīd AST un Vācijas uzņēmums Rolls-Royce Solutions GmbH (Rolls-Royce) uzsākuši sadarbību pie Latvijas energosistēmas drošumam nepieciešamo elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS – Battery Energy Storage System) būvniecības. Rolls-Royce uzstādīs bateriju sistēmu AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 MW. 330 kV starpsavienojums Tsirgulina (EE) – Valmiera (LV) nodots ekspluatācijā. 2024. gada oktobrī AST arī ir parakstījis līgumu ar CFLA par 60,34 miljonu EUR piešķiršanu vairākām no minētajām investīcijām. 

Lūdzam papildināt secinājumu 16.punktu arī ar atsauci uz energoefektivitāti, jo ir būtiski,lai jaunie mājokļi ir ne vien pieejami,bet arī energoefektīvi.

-

Ierosinām papildināt 1. pielikuma 4.2. nodaļas 11. punktu atbilstoši aktuālajai pieejamajai informācijai par investīciju projektu norisi uzņēmumos "Sadales tīkls" un akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls".

[11] Lai nodrošinātu elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu modernizācijas reformu, 2023. gadā uzsākta AF 1.2.1.5.i. investīcijas "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija" īstenošana, pieejamais finansējums ir 80 milj. euro, īsteno akciju sabiedrība "Sadales tīkls" un akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls". 2024. gada oktobrī AS “Augstsprieguma Tīkls” parakstīja līgumu ar CFLA 12,9 miljonu EUR finansējuma piešķiršanu tādiem inovatīviem un ilgtspējīgiem projektiem kā Kuldīgas digitālās apakšstacijas izbūvei un Carnikavas zaļās apakšstacijas pārbūvei AER pievienošanai pārvades tīklam. Tāpat piešķirto finansējumu plānots novirzīt vairākām nozīmīgām izpētēm, saistītām ar klimata mērķu sasniegšanu un AER īpatsvara palielināšanu: par elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendencēm Latvijā; par inovatīviem risinājumiem AER pieslēgumiem pie Latvijas elektropārvades tīkla, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma izpētei pārvades tīkla pastiprināšanas projektam Kurzemē – jaunai 330 kV elektropārvades līnijai Ventspils – Brocēni –Telši/Varduva (Lietuva). Savukārt AS "Sadales tīkls" ir parakstījusi līgumu par finansējuma 60 milj. eiro apjomā saņemšanu. Finansējumu sadales sistēmas operators saņems pakāpeniski un ar tā atbalstu līdz 2026. gada vidum paredzēts veikt vairākas nozīmīgas aktivitātes elektroapgādes pakalpojuma kvalitātes un drošuma uzlabošanai un sistēmas jaudu palielināšanai. Ieguldot šos līdzekļus, plānots izbūvēt jaunu 110 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju Launkalnē, kā arī palielināt jaudu jau esošās 110 kV apakšstacijās Rīgā, Valmierā, Olainē un Dobelē. Šie darbi ļaus palielināt kopējo sadales sistēmas kapacitāti, sniedzot iespēju elektroenerģijas sadales sistēmai pieslēgt papildu atjaunīgo energoresursu ģenerējošās jaudas.
Plānota arī gaisvadu līniju pārbūve zemē ieraktu kabeļlīniju izpildījumā 150 kilometru kopgarumā. Šie projekti tiks attīstīti valsts reģionālajos attīstības centros un valstspilsētās, kur jau vērojama vai tuvā nākotnē sagaidāma augsta mikroģenerācijas un elektrifikācijas attīstība (piemēram, siltumsūkņi, elektroauto). Kabeļtīkla tehniskais risinājums nodrošina visaugstāko tīkla darbības stabilitāti nelabvēlīgu laikapstākļu un citu ārēju faktoru ietekmē. Vēl plānots ieviest viedā elektrotīkla pārvaldības risinājumu, papildinot un pielāgojot esošās informācijas sistēmas. Vidējā sprieguma elektrotīklā plānots uzstādīt attālināti vadāmas komutācijas un vadības iekārtas, kas ļaus attālināti ātrāk lokalizēt bojājumus un vajadzības gadījumā veikt tīkla pārslēgumus.
Atbalsts pieejams arī atjaunojamo energoresursu izmantošanas, elektromobilitātes un energoefektivitātes veicināšanai, kā, piemēram, mikroģenerācijas iekārtu ar saules fotovoltu paneļiem pieslēguma izbūvei klientiem.

Lūdzam papildināt 18. secinājumu ar atsauci uz Direktīvu 2023/1791 un minēt enerģijas galpātēriņa mazināšanos ēku atjaunošanā.

Ēku atjaunošana ir būtisks solis dzīvojamā fonda uzturēšanā un iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanas veicināšanā, kā arī tas sniedz būtisku ieguldījumu SEG emisiju un enerģijas galpātēriņa mazināšanā. Lai izpildītu Energoefektivitātes Direktīvu 2023/1791¹ un ēku energoefektivitātes direktīvas un SEG emisiju mazināšanas mērķus būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību atbalstam daudzdzīvokļu un publisko ēku atjaunošanai. 

1-  EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2023. gada 13. septembra DIREKTĪVA (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32023L1791#d1e1797-1-1

Lūdzam apsvērt jaunus vai skaidrot pieejamus esošos atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kas veicina gan uzņēmuma un tā personāla, gan to piedāvāto preču un pakalpojumu kvalitāti, sertfificēšanas iespējas un kvalifikācijas dokumentu nodrošinašanu, lai stiprinātu uzņēmumu, to preču, pakalpojumu un personāla kvalitāti, kompetenci, atbilstību un vispārīgu konkurētspēju starptautiskā mērogā.

-

Izņemot atsaucēs uz nacionālajiem tiesību aktiem vai atbalsta programmu nosaukumiem, lūdzam labot dokumentos terminu "atjaunojamie energoresursi", "zaļā enerģija", "atjaunojamās elektroenerģijas ražošana" u. tml. uz Enerģētikas likumā noteiktajiem terminiem - "atjaunīgie energoresursi", "atjaunīgā energija", "atjaunīgās elektroenerģijas ražošana".

-